Cik tālā nākotnē strādājošie ieplāno atvaļinājumus? Lielos uzņēmumos un iestādēs darbiniekiem aptuvenie atpūtas laiki jāsadala jau gada sākumā, mazākos politika mēdz būt elastīgāka, un vadība apstiprina brīvdienas, kas paredzētas kaut nākamajā nedēļā. Tomēr ir cilvēki, kuri atpūtu plāno krietni ilgākā termiņā.

No biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis lietotāju ievadītajiem datiem izriet, ka tālākais atvaļinājums ticis ieplānots pēc 608 dienām.

Atvaļinājums pēc gandrīz diviem gadiem ir diezgan ekstrēms gadījums, taču kopumā ilgtermiņa plānošana nav retums. Piemēram, aizrautīgi sporta fani bieži vien mēdz laikus rezervēt brīvdienas Pasaules čempionāta vai Olimpisko spēļu laikā, melomāni ilgtermiņa plānos iekļauj došanos uz iemīļotās grupas koncertu ārzemēs, tiklīdz tā izziņojusi jaunās koncertturnejas datumus, un arī amatieru koru vai deju kolektīvu dalībnieki steidz nodrošināties ar brīvdienām dziesmu un deju svētku vai festivālu laikā.

Tomēr uz visu Latvijas strādājošo fona atvaļinājumu pieteikšana nākamajam vai aiznākamajam gadam nav ļoti populāra. Statistika rāda, ka vidējais pieteikšanas termiņš ir 28,6 dienas pirms iecerētā atvaļinājuma sākuma. Jumis sistēmā reģistrēti arī gana daudz gadījumi, kad ilgāks atvaļinājums pieteikts vien iepriekšējā dienā.

Ja uzņēmējiem nepieciešams ticams skaidrojums ar nodokļiem un naudas lietām saistītos jautājumos, tad par primāro informācijas avotu tiek izvēlēts Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Par nodokļiem un muitas lietām atbildīgo iestādi par svarīgu viedokļu līderi atzīst trīs no katriem četriem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāju Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumiem.

Biznesa pasaules uzticību bauda arī nozares eksperti, kuru viedoklī ieklausās pat vairāk nekā viņu pārstāvēto organizāciju vai iestāžu oficiālajos skaidrojumos. Savukārt ministrijām, profesionālajām asociācijām un pašvaldībām uzticas krietni mazāks respondentu loks. VID par galveno viedokļu līderi uzskata 73,2% no visiem aptaujātajiem, un tas apliecina, ka iestādes prestižs ir ievērojami audzis. Līdzīgā aptaujā pirms trim gadiem Jumis Pro noskaidroja, ka VID par viedokļu līderi uzskata vien 26,1 % uzņēmēju.

Pēc nepilniem diviem gadiem visiem Latvijas uzņēmumiem elektronisko rēķinu aprite būs obligāta, tomēr lielākā daļa komersantu nesteidzas pāriet uz grāmatvežu darbu atslogojošo mašīnlasāmo formātu.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāju Jumis Pro veiktajā uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka uzņēmējdarbības vidē joprojām ir diezgan zema izpratne par e-rēķinu lietošanu, un tas lielā mērā kavē šo automātiski apstrādājamo dokumentu ieviešanu. Par uzņēmēju nepilnīgo izpratni liecina atbildes uz jautājumu, kas viņus motivētu plašāk izmantot e-rēķinus ikdienā. Septiņi no katriem 10 respondentiem atbildēja, ka svarīgs faktors būtu skaidri saprotama rēķinu nosūtīšanas un saņemšanas kārtība. Izpratnes trūkumu apstiprināja arī otrā populārākā atbilde, ko izvēlējās 63,1 % aptaujāto. Tie norādīja, ka viņiem nepieciešama skaidrība, kādas darbības būs jāveic grāmatvedim EDS saistībā ar tajā esošajiem e-rēķiniem.

Eiropas Savienībā (ES) šogad notiek nozīmīgs pavērsiens elektronisko rēķinu aprites ieviešanā, lielai dalībvalstu grupai pārejot no brīvprātīgas e-rēķinu lietošanas uz obligātu. Ja līdz šim e-rēķini lielākoties izmantoti valsts pārvaldē vai komersantu sadarbībā ar valsts budžeta iestādēm, tad no šā gada aizvien vairāk valstīs stājas spēkā prasība privātuzņēmumiem savstarpēji piestādīt mašīnlasāmus rēķinus.

Saskaņā ar «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age jeb ViDA) iniciatīvu, digitāla risinājuma ieviešana nepieciešama, lai izskaustu krāpšanos ar PVN, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.

E-rēķinu ieviešanas pionieriem ES Itālijai šogad pilnvērtīgi pievienojas vairākas valstis. Horvātijā kopš 1. janvāra rēķini elektroniski jāsagatavo visiem komersantiem, kuri reģistrējušies kā PVN maksātāji. Polijā no 1. februāra e-rēķini obligāti kļuva lielajām kompānijām, un aprīlī tām pievienojās visas pārējās. Francijā sākot ar 1. septembri visiem PVN maksātājiem ir jāspēj saņemt e-rēķinus, savukārt lieliem un vidējiem uzņēmumiem tie ir gan jāizsniedz, gan jāspēj sagatavot e-pārskatus. Grieķijā, kur jau bija spēkā e-rēķinu aprite gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, no februāra ir noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, pamatojoties uz ieņēmumu sliekšņiem.

No visām likumdošanas izmaiņām, kas stājas spēkā 2026. gadā, uzņēmumus visvairāk skars e-rēķinu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) autentifikācijas metodes izmaiņas, kā arī minimālās algas pieaugums.

Tādi rezultāti izriet no biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas. Grozījumi likumos paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka VID rīcībā nonāk ne vien informācija par rēķinu, bet arī viss tā saturs. Šīs izmaiņas skars 59,3% no aptaujātajiem 518 uzņēmumiem, liekot mainīt ierasto praksi un pielāgoties jaunajai kārtībai.

47,5% respondentu izjutīs EDS autentifikācijas sistēmas izmaiņas. Līdz šim izmantotās paroles vairs netiek akceptētas, un EDS var pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - Smart-ID, elektronisko identifikācijas karti (eID), drošu elektronisko parakstu (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācijas metodēm.

Pusgadsimtu ilgajā pastāvēšanas vēsturē elektroniskais pasts ir stabili kļuvis ne vien par galveno saziņas, bet arī dokumentu aprites veidu korporatīvajā vidē. 94% Latvijas uzņēmumu tieši pa e-pastu nosūta un saņem visdažādākos ar uzņēmējdarbību saistītos dokumentus – līgumus, rēķinus, iesniegumus, oficiālus paziņojumus.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktajā uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka aizvien lielāku lomu dokumentu apritē ieņem oficiālā E-adrese.

Pēc sākotnējās skepses par šāda resursa lietderību nu jau 35,7% uzņēmumu dokumentus saņem un sūta caur e-adresi portālā Latvija.lv.

Kā zināms, kopš 2023. gada 1. janvāra visām juridiskajām personām obligāti jābūt izveidotai oficiālai elektroniskai adresei, kas ir primārs un oficiāls saziņas veids ar valsts un pašvaldības iestādēm.23,7% respondentu dokumentu apritē integrējuši arī populārās saziņas lietotnes kā Whatsapp, Messenger un citas. Tās tiek izmantotas gan rēķinu sūtīšanai sadarbības partneriem un klientiem, gan iekšējais saziņai uzņēmumā.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.