Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecībai trūkstošos 29 miljonus eiro varētu rast neizmantotajos ES fondos

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

VSIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» jaunā korpusa būvniecībai trūkstošos 29 miljonus eiro varētu rast neizmantotajos Eiropas Savienības (ES) fondos, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Otrdien Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm uzklausīja Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai.

VM aģentūrai LETA stāstīja, ka ministrija šodien informēja Ministru kabinetu par Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas izmaksu pieaugumu, ko veido arī nepieciešamās iekārtas un papildu aprīkojums. Tāpat runāts par iespējamajiem risinājumiem un turpmāko rīcību.

«Aizstāvot slimnīcas kā pasūtītāja intereses publiskā iepirkuma ietvaros, šim jautājumam ir noteikta ierobežota pieejamība. Jo publiski izpaužot plānotās būvniecības un iekārtu, un aprīkojuma izmaksas un pretendentiem uzzinot ieplānoto finansējumu, var tikt ietekmēts publiskā iepirkuma process,» skaidroja VM.

Pēc tam, kad Stradiņa slimnīca saņems A korpusa otrās kārtas būvniecības iepirkuma līguma rezultātus, ministrija atkārtoti virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar aktualizētu informāciju. Tas nozīmē, ka kopējais būvniecības izmaksu pieaugums tiks noteikts brīdī, kad būs pabeigts būvniecības iepirkums un būs zināma līguma summa, kas provizoriski varētu notikt 2020.gada janvārī. Tajā brīdī, ņemot vērā izmaksu pieaugumu un papildus identificētās vajadzības, spriedīs par kopējām projekta attīstības izmaksām un izmaksu pieaugumu, informējot valdību.

Tāpat VM sadarbībā ar slimnīcu līdz šā gada 31.decembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par plānotā jaunā B korpusa attīstību.

Pēc valdības sēdes premjers Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem stāstīja, ka minētajā jautājumā nekādi lēmumi netika pieņemti, bet ministri uzklausījuši VM sniegto informāciju par to, kāpēc augušas projekta izmaksas.

Pēc valdības vadītāja teiktā, vēl tiks meklēts avots Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības projektam, tomēr viens no risinājumiem varētu būt šajā ES fondu plānošanas periodā neizmantotie līdzekļi. Bet par šo priekšlikumu vēl notiks diskusijas.

Arī Viņķele atzina, ka projektam papildus nepieciešamos 29 miljonus eiro varētu rast neizmantotajos ES fondos, lai gan nekādi lēmumi patlaban nav pieņemti.

«Ir arī citi scenāriji, tāpēc īsti nepieļaujam situāciju, ka finansējuma šim projektam nebūs. Turklāt pozitīvi, ka trūkstošā nauda projektam nav nepieciešama tūlīt,» sacīja veselības ministre.

Jau rakstīts, ka saistībā ar šo projektu izskanējušas bažas par finansējumu, jo Eiropas Komisijā projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro.

Veselības ministrija lūgs valdību piešķirt nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. «Protams, tiklīdz radīsies kādas iekšējās rezerves savos specifiskā atbalsta mērķos, mēs šo budžetu atbrīvosim,» sacīja ministrijas pārstāve Agnese Tomsone.

Plānots, ka Stradiņa slimnīcas A korpusa otrajā kārtā taps jauna ēka, kurai plānoti pieci virszemes stāvi un pagrabstāvs, telpu platībai kopumā sasniedzot aptuveni 37 000 kvadrātmetru. Jaunajā ēkā tiek paredzēts Neatliekamās palīdzības centrs, Operāciju bloks ar 15 operāciju zālēm, Sievietes un bērna veselības klīnika, Intensīvās terapijas nodaļa, Neiroloģijas klīnika ar telpām Insulta vienībai, kā arī ķirurģijas profila nodaļas.

Iepirkuma prognozētā līgumcena ir 56 589 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgas 1.slimnīcā aizpildīti 97% medicīnas māsu amata vietu

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu Covid-19 izplatības pieauguma viļņu parādīšanos nevar izslēgt, tāpēc jācer uz augstāku vakcinācijas aptveri saslimstības pieauguma novēršanā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

RAKUS vairāk nekā gadu bija vadošā Covid-19 slimnīca valstī, ārstējos vairāk nekā 4000 Covid-19 pacientu, skaidroja Paeglītis. Patlaban situācija ir daudz labāka un šādu pacientu ir teju četras reizes mazāk nekā ziemā un pavasara sākumā, kad bija sasniegts stacionēto skaita pīķis.

"Izskatās, ka kaujā pret Covid-19 patlaban mūsu pusē ir pārsvars, bet nevar teikt, ka uzvarēts viss karš," brīdināja Paeglītis.

Paeglīti akcentēja, ka nedrīkst izslēgt jauna Covid-19 viļņa parādīšanos. "Ļoti ceram, ka rudenī situācija nepasliktināsies, bet nevar izslēgt, ka nāk vēl viens Covid-19 vilnis. Jācer, ka vakcinācijas aptvere būs lielāka un dos savu artavu, novēršot jaunu Covid-19 vilni," norādīja RAKUS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» atsākusi plānveida operāciju veikšanu, apliecināja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Darba sanāksmē medicīniskās iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs paziņojis par plānveida operāciju slimnīcā atsākšanu un anesteziologu pietiekamu kapacitāti, jo iepriekš viņam uzdots risināt krīzes situāciju, līdz septembrim atceļot plānveida operācijas. Elksniņš stāstīja, ka speciālisti piesaistīti no citām iestādēm, tāpat arī pašas slimnīcas ārsti tiek novirzīti no dežūrām uz plānveida operāciju veikšanu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Savukārt Semjonovs pastāstīja, ka darbā ir atgriezies viens speciālists no atvaļinājumā, kā arī ārsts, kuram bijusi pārejoša darba nespēja. Tāpat piesaistīti divi jauni speciālisti, kas nodrošinās dežūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Strādājot publiskajā un privātajā sektorā, kāds ārsts mēnesī nopelna aptuveni 39 000 eiro

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai nepieļautu darbinieku izdegšanu, teju uz mēnesi slēgs Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļu

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miris Lielbritānijas karalienes Elizabetes II 99 gadus vecais dzīvesbiedrs princis Filips, piektdien apstiprināja Bekingemas pils.

"Viņas majestāte karaliene ar dziļām bēdām paziņo par viņas mīļotā vīra, viņa karaliskās augstības, Edinburgas hercoga prinča Filipa nāvi," teikts pils paziņojumā. "Viņa karaliskā augstība aizgāja no dzīves šorīt mierīgi Vindzoras pilī."

Filips ar princesi Elizabeti apprecējās 1947.gadā piecus gadus pirms viņa kļuva par karalieni. Viņi bija ilgākais valdījušais karaliskais pāris Lielbritānijas vēsturē.

Pārim ir četri bērni, astoņi mazbērni un desmit mazmazbērni.

Marta vidū princis tika izrakstīts no slimnīcas un atgriezās Vindzoras pilī, kur pandēmijas laikā kopā ar Elizabeti II dzīvoja izolēti no apkārtējās pasaules.

Kad Filips februārī tika hospitalizēts, Bekingemas pils paziņoja, ka princis cieš no infekcijas, bet neatklāja kādas. Vēlāk pils norādīja, ka princis nav inficējies ar jauno koronavīrusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viņķeles vīzija - trīs universitātes slimnīcas un četras reģionālās slimnīcas

LETA, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot slimnīcu kapacitātes, panākta vienošanās par papildu 300 slimnīcas gultu atvēršanu vai pārprofilēšanu, šodien žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Šī ir slimnīcu darbības pārkārtošana bez striktākiem ierobežojumiem jau uz iepriekš pieņemto lēmumu pamata," sacīja Mūrmane-Umbraško.

Papildus gultu atvēršana sākusies jau šodien, tomēr, pēc valsts sekretāres paustā, tā turpināsies arī visu nākošās nedēļas pirmo pusi.

"Pietiekoši liels skaits [gultasvietu] ilgtermiņā varētu būt ne tikai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī lielajās reģionālajās slimnīcās. Piemēram, Daugavpils Reģionālā slimnīca ir ļoti aktīva - viņi paši plāno pārprofilēt ap 100 gultām," skaidroja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka šis gultu skaita pieaugums būs arī reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas 1. Slimnīca”, kurā pašlaik tiek sniegti pārsvarā ambulatori pakalpojumi, piemēram, speciālistu konsultācijas un dažādi izmeklējumi, pārveidos par stacionāru arī Covid-19 pacientu aprūpei, informē Rīgas domē.

Plānotos darbus trešdien, 20. janvārī, attālinātas tikšanās laikā pārrunāja Rīgas pašvaldības un Veselības ministrijas pārstāvji.

“Rīga un valsts Covid-19 pandēmiju risina ar kopīgu darbu. Mums ir izdevies operatīvi atsaukties Veselības ministrijas aicinājumam. Rīga paveikusi nepieciešamos priekšdarbus, lai Rīgas 1. slimnīcu sagatavotu jaunas funkcijas veikšanai – stacionāro pakalpojumu sniegšanai, nodrošinot Covid-19 pacientu gultas jau tuvākajā laikā,” teica Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

“Galvaspilsētas un valsts kopīgais darbs ir būtisks un izšķirošs pandēmijas pārvarēšanai, tāpēc strādājam cieši kopā. Rīgas sniegtais atbalsts Covid-19 pacientu aprūpē palīdzēs arī mūsu lielajām universitātes slimnīcām, kurās šobrīd strauji pieaug pacientu skaits smagā stāvoklī un ikdienu norit cīņa par cilvēku veselību un dzīvību,” uzsver veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Stradiņa slimnīca atsākusi darbu; būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana

LETA, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdienas vakarā atsākusi darbu normālā režīmā, tomēr ceturtdien, 1.augustā, būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana.

Kā informēja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Podniece, ārstniecības iestādes pacientiem un darbiniekiem nekādi apdraudējumi nepastāv un jau šonakt ir atvērta slimnīcas uzņemšanas daļa.

No ceturtdienas rīta pacientiem būs pieejami arī ambulatorie pakalpojumi, tas nozīmē, ka varēs apmeklēt, piemēram, poliklīniku, kā arī veikt procedūras un izmeklējumus, kuru dēļ nav ilgstoši jāpaliek slimnīcā.

Savukārt pacientu plānveida uzņemšana, piemēram, uz operācijām, ceturtdien būs ierobežota, taču iestādes personāls mēģinās ar konkrētajiem pacientiem sazināties personīgi, pastāstīja Podniece.

No slimnīcas trešdien uz laiku evakuēto pacientu piederīgie esot informēti par viņu tuvinieku atrašanās vietu. Podniece gan atzīmēja, ka pārvesto pacientu skaits esot salīdzinoši neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1. septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Šerna norādījusi, ka atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ līdzīga situācija var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā. Šāds vēstījums nav diezin cik iepriecinošs un mierinošs pacientiem, kuri – ak, tavu neražu – mēdz slimot arī vasarā. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka panikai arī nav pamata. Jo runa ir tikai par ierobežotu plānveida palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā nekādi ierobežojumi nebūs un netiek plānoti. Tas nozīmē, ka neviena slimnīca pacientam ar lauztu kāju līdz rudenim gaidīt neliks.

Interesanti, ka Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs stāsta, ka šāda situācija nav Latvijai unikāla un, piemēram, Spānijā un Francijā arī daudzās slimnīcās vasaras atvaļinājumu laikā plānveida operācijas nenotiek. Tomēr Daugavpils situācija kā lakmusa papīrītis parāda, ka Latvijā ir nopietnas problēmas ar ārstu pieejamību. Veselības ministre Ilze Viņķele uzsver, ka par šo problēmu ir runāts gadiem un ministrija nemitīgi ir norādījusi, ka zemais ārstu atalgojums rezultēsies to deficītā. Lai situāciju uzlabotu, Veselības ministrija nākamā gada budžetā ir pieprasījusi 120 miljonus eiro mediķu algu paaugstināšanai. Tāpat ministre uzsver, ka tas noteikti ir slimnīcu labas pārvaldības jautājums, jo atvaļinājumi nav nekas neplānots.

Komentāri

Pievienot komentāru