Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība ir nodevusi rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu un bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārziņā.

Izmaiņas ir stājušās spēkā šī gada 1. janvārī, samazinot birokrātiju, paātrinot īpašumu pārņemšanas procesu un ļaujot ietaupīt valsts budžetā teju 300 tūkstošus eiro. Plānots, ka funkcijas pārņemšana pilnībā noslēgsies līdz februāra beigām.

Līdz šim VID īstenoja valstij piekritīgās mantas administrēšanas procesu, kas ietvēra rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, un tā sadali atbilstoši iestāžu kompetencei, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Saskaņā ar izmaiņām VID pārziņā vēl uz gadu paliek darbības ar finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī rīcība ar obligāti iznīcināmo kustamo mantu. VNĪ pārņem rīcību ar nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermenisko lietu, tajā skaitā, likvidēto uzņēmumu un bezmantinieku kapitāldaļu/akciju atsavināšanu. Saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, 65% gadījumu, pēc nekustamo īpašumu sadales atbilstoši iestāžu kompetencei, tie nonāk VNĪ pārvaldībā.

Piektdien, 29. augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) akcionāru sapulce izskatīja un apstiprināja Ievas Braunfeldes iesniegumu par padomes priekšsēdētāja vietnieces amata atstāšanu.

“Ievas Braunfeldes darbības laikā kā VNĪ padomes loceklei tika īstenota mērķtiecīga valsts īpašumu portfeļa modernizācija, pabeidzot vairākus kultūras nozarē nozīmīgus, sabiedrībai svarīgus projektus. Paralēli tika stiprināta valsts drošības infrastruktūra, izbūvējot robežsardzes objektus un žogu gar Latvijas ārējo robežu, kā arī sakārtotas degradētās ēkas un ieviesti ilgtspējīgi risinājumi īpašumu pārvaldībā,” uzsver VNĪ kapitāla daļu turētāja pārstāve, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Šobrīd VNĪ padomē strādā trīs padomes locekļi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons par pagaidu padomes locekli tika iecelts 2019. gada 30. decembrī un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī. Padomē darbojas arī Raitis Nešpors, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada 31. decembrim, un Linda Laukmane, kura padomes locekļa amatā ir no 2025. gada 30. augusta ar pilnvaru termiņu līdz 2030. gada 29. augustam. Līdz ar to ir nodrošināta VNĪ padomes rīcībspēja.

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pagājušajā gadā izsolēs atsavinājusi 130 nekustamos īpašumus, kuru izsoļu kopējā summa sasniegusi 9,5 miljonus eiro, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš skaidro, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 2025. gads bija dinamisku pārmaiņu periods, bet 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos. Nekustamo īpašumu tirgu 2025. gadā ietekmēja kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026. gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023. - 2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.

Tirgus aktivitāti ietekmēja arī 2025. gada 3. jūlijā veiktie būtiskie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, nozīmīgi atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un sešas pašvaldības parakstījušas vienošanās par kopīgu dalību pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas 1. lotē 1290 īres mājokļu izveidei.

Saskaņā ar vienošanos Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Cēsu, Gulbenes un Daugavpils pašvaldības pilnvaro VNĪ uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

Līdz ar šo soli VNĪ kā programmas īstenotājs uzsāk sagatavošanās darbus iepirkuma procedūras veikšanai. Vienošanās ar pašvaldībām parakstīšana seko operatīvi pēc Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra lēmuma, ar kuru tika apstiprināta programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" 1. lotes virzība.

“Vienošanos parakstīšana ar sešām Latvijas pašvaldībām iezīmē skaidru pāreju no plānošanas un aprēķiniem uz praktisku īstenošanu. Pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis bieži ir izšķirošais faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, un ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un ikdienā jūtamu problēmu. Līdz 2030. gadam 1290 Latvijas speciālistu ģimenes saņems savu jauno īres mājokļu atslēgas – tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Noslēgusies VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotā 2,39 miljonus eiro vērtā Patentu valdes ēkas Citadeles ielā, Rīgā, pārbūve un jaunās telpas nodotas atpakaļ lietotājam, informēja VNĪ.

18. decembrī notika svinīgā telpu atklāšana. Pārbūves un atjaunošanas darbi nodrošinās iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienuviet.

Telpu pielāgošanas laikā vienlaikus tika īstenotas vairākas būvniecības ieceres. Projekta būvniecības ieceres īstenoja SIA "Eltex", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Steelandglass", savukārt autoruzraudzību nodrošināja SIA "Baltex Group" un SIA "Jaunrīga". Kopējās projekta izmaksas veido 2,39 miljonus eiro. Projektā pārbūvēta ēka 847 kvadrātmetru apjomā un labiekārtota teritorija 2157 kvadrātmetru platībā.

Ēkas atjaunošana bija nepieciešama, ņemot vērā ēkas nolietojumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt telpu atbilstību klientu ikdienas vajadzībām un vides pieejamības prasībām, ņemot vērā arī ilgtspējību, skaidro VNĪ. Tāpat līdzšinējais telpu risinājums nebija piemērots, lai nodrošinātu iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienā ēkā - atsevišķas struktūrvienības bija izvietotas citā ēkā. Renovācija ļauj darbiniekiem turpmāk strādāt atvērta tipa modernās un ergonomiskās telpās, kā arī kvalitatīvi apkalpot klientus klātienē.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA “Latvijas Valsts Standarts” (LVS) noslēguši pirmo konkursu “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”, godinot labākos Latvijas BIM un digitālo risinājumu projekt

Digitālās ekselences balva ir radīta ar mērķi veicināt digitālās transformācijas tempu būvniecībā, izcelt labās prakses piemērus un uzsvērt, cik būtiska ir tehnoloģiju integrācija nozares starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Konkursa mērķis ir izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru.

Balvas laureāti tika noteikti vairākās kategorijās – no BIM tehnoloģiju izmantošanas līdz ilgtspējīgu būvju ražošanai, automatizētām projektēšanas sistēmām un viedo būvniecības procesu vadībai. Konkursa vērtēja projektus trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM Būvobjekts” un “Digitālā inovācija”.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Turpinot mākslas muzeja "Arsenāls" vērienīgos pārbūves un restaurācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā, iekšpagalmā un pagrabā tika veikta arheoloģiskā izpēte, kas atklājusi nozīmīgas liecības par teritorijas attīstību pirms paša “Arsenāla” uzcelšanas 19. gadsimta sākumā.

Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19.gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.

Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. gs. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles projektēšanas iepirkumu Valmieras teātrim.

Pieteikumus var iesniegt līdz 3. novembra plkst. 10.00.“Jaunais projekts sniegs iespēju Valmieras teātrim attīstīties vēl straujāk, ar pilnībā pielāgotām telpām, kas pavērs jaunas iespējas māksliniekiem. Projekta otrās kārtas īstenošana ļaus attīstīt teātra ēku tādā apjomā kā sākotnēji plānots, samazinās loģistikas izmaksas, un tiks nodrošināta piemērota un droša darba vide visiem teātra darbiniekiem, sniedzot būtisku ieguvu teātra izaugsmē,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izsludinātā projektēšanas iepirkuma mērķis ir radīt būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ietver dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles izveidi.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi bijušā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta nekustamo īpašumu Miera ielā 3, Salaspilī.

Īpašums nosolīts par 1,134 miljoniem eiro. Īpašumu izsoles ceļā iegādājās juridiska persona.

Īpašums Miera ielā 3, Salaspilī sastāv no zemes ar kopējo platību 59 876 m2 un uz tā esošās apbūves. Īpašums robežojas ar Latvijas Nacionālo botānisko dārzu. Īpašumā esošo būvju stāvoklis ir atšķirīgs un šobrīd ēkas netiek izmantotas. Īpašumu pēc 374 soļiem iegādājās juridiska persona par 1,134 miljoniem eiro (sākuma cena 760 tūkstoši eiro).

Īpašums kādreiz kalpoja par mājvietu Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtam, kas bija vadošais bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centrs Latvijā. Institūts, kas dibināts 1951. gadā, veica plaša spektra zinātniskus pētījumus dažādās bioloģijas jomās. Tomēr 2020. gada beigās institūts pameta savu vēsturisko ēku Salaspilī un pārcēlās uz jaunām telpām Rīgā. 2022. gada novembrī valdība nolēma šo īpašumu Salaspilī nodot Finanšu ministrijas (FM) valdījumā, un pēc tam tas tika nodots VNĪ pārvaldīšanā.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas energoefektivitātes uzlabošanai kultūrvēsturiskajās ēkās”, kas palīdzēs īpašniekiem, arhitektiem un apsaimniekotājiem gudri plānot ēku atjaunošanu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu.

“Energoefektivitāte kultūrvēsturiskajās ēkās nav tikai tehnisks jautājums – tā ir domāšanas maiņa. Jāskatās uz ēku kā uz sistēmu, šajā gadījumā vēsturisku ēku, kurā ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vēsturisko mantojumu un mūsdienīgiem klimata un energoefektivitātes risinājumiem. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu mantojums tiks saglabāts arī nākamajām paaudzēm un to lietošana un komforts atbilstu mūsdienu prasībām,” uzsver VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Vadlīnijas paredzētas kā praktisks instruments, kas palīdz pāriet no fragmentāras “ielāps uz ielāpa” prakses uz sistēmisku, datos balstītu pieeju ēku apsaimniekošanā. Tajās sniegti ieteikumi, kā izvērtēt ēku tehnisko stāvokli, kā veikt energoefektivitātes pasākumus, izvēloties piemērotas tehnoloģijas, neskarot ēku vēsturisko substanci. Dokumentā apkopota VNĪ pieredze un starptautiskā labā prakse, kā arī iekļauti piemēri no valsts īpašumu atjaunošanas projektiem, tostarp Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, ievērojami palielinājies atsavināto būvju skaits, savukārt būtiski samazinājies šogad pārņemto vidi degradējošo ēku un īpašumu skaits.

Šobrīd kapitālsabiedrības pārraudzībā ir 138 vidi degradējošas būves 84 adresēs. 115 ēkas, kas izvietotas kopumā 65 īpašumos atrodas atsavināmajā portfelī, 15 ēkas, kas izvietotas 12 īpašumos – pamata un astoņas ēkas, kas izvietotas septiņos īpašumos – aktīvu portfelī. Lai gan iepriekšējos gados ievērojami audzis pārņemto vidi degradēto īpašumu skaits, šogad novērojams šāda veida pārņemto īpašumu skaita kritums un atsavināto īpašumu pieaugums. Tādējādi kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu portfelī vidi degradējošu būvju platība sastāda vien 1,8 % no kopējās būvju platības. Atsavināmajā portfelī šādu būvju platības īpatsvars ir vislielākais – 27,8%, savukārt aktīvu portfelī – 5,6%, taču pamata portfelī vien 3%.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinās pieteikšanos nekustamā īpašuma Teātra ielā 9, Rīgā, izsolei. Nekustamais īpašums sastāv no zemes 435 m2 platībā un administratīvās piecstāvu ēkas ar mansardu 1891,4 m2 platībā.

Eklektiski dekoratīvā jūgendstila nama un piegulošās zemes izsoles sākuma cena būs 2,71 miljons eiro.

Izsolei piedāvātais īpašums Teātra ielā 9, Rīgā, ir viena no Vecrīgas jūgendstila pērlēm. Eklektiski dekoratīva jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs K. Zihmanis. Nama fasādi rotā eklektismam raksturīgi dekori - gliemežvāku un augu vītņu motīvi, vairāki atlanti, kas balsta izvirzīto balkonu, un mozaīka. Vakaros stūra torni īpaši izceļ tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās naktī izgaismota zemeslode. 1989.gadā ēkā ir veikta restaurācija, tās lielākā daļa ir labā/apmierinošā tehniskā stāvoklī. Savukārt kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi izsoli īpašumam Lāčplēša ielā 106, Rīgā. Īpašums nosolīts par 2,43 miljoniem eiro.

Nekustamo īpašumu nosolījusi juridiska persona. Īpašumā Lāčplēša ielā 106, Rīgā, ietilpst zeme 5597 m2 platībā un būves 6198,4 m2 apjomā. To vidū ietilpst 1964. gadā celta piecstāvu dienesta viesnīca 3374,6 m2 platībā un 1970. gadā celts četru stāvu mācību korpuss 2408,7 m2 platībā. Īpašumā iepriekš atradās Rīgas 13. arodvidusskolas mācību korpuss un dienesta viesnīca. Īpašuma izsoles sākuma cena bija 2,420 miljoni eiro.

Vienlaikus Labklājības ministrijai piederošais nekustamais īpašums Kapseļu ielā 18, Rīgā netika izsolīts. Īpašums sastāv no zemes 3781 m2 platībā un būvēm 1476,2 m2 apjomā. Lielākā no nekustamajā īpašumā esošajām būvēm ir bērnu – bāreņu nama ēka 1163 m2 platībā. Nekustamais īpašums atrodas Āgenskalna apkaimē, Pārdaugavā. Šim nekustamajam īpašumam tiks izsludināta atkārtota izsole 2026.gadā.