Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca gada laikā apkalpo aptuveni 350 tūkstošus cilvēku, bet uz atsevišķām valsts dotētām procedūrām rindā ir jāgaida pat 18 mēneši, sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere.

Sarunā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes viņa norādīja, ka tik ilgs laiks jāgaida valsts samazinātā finansējuma dēļ. R. Valtere norādīja, ka šāda situācija nav normāla un kā bumerangs nāk atpakaļ, jo rindā gaidošais paliek slimāks un viņa ārstēšanās izmaksas palielina komplikācijas.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka šāda situācija ir saistīta ar resursu problēmu. Viņa atzina mediķiem nebūtu problēmu apgūt palielinātu finansējumu un tie varētu apkalpot lielāku pacientu skaitu.

Slimnīcas pārstāve atzina, ka kā iespējams risinājums varētu kalpot iecerētā tā dēvētā veselības nodokļa ieviešana.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar veikuši kratīšanu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, apstiprina slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Viņa plašāk nekomentēja, kādu informāciju likumsargi slimnīcā meklējuši. Neviens no ārstniecības iestādes vadības neesot aizturēts - visi turpinot pildīt savus pienākumus. Tomēr Sīle atzina, ka pret vienu no slimnīcas vadībā esošajām amatpersonām veiktas procesuālās darbības.

Arī KNAB preses pārstāve Inta Šaboha apstiprina, ka decembra sākumā birojā sākts kriminālprocess par kādas valsts ārstniecības iestādes amatpersonas iespējamu ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Šajā kriminālprocesā vakar veiktas atsevišķas procesuālās darbības, tomēr izmeklēšanas interesēs KNAB plašāku informāciju nesniedz.

Ceturtdien Veselības ministrijā notika VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā tika pieņemta valdes locekles Evas Strīķes un Gunta Baha vēlēšanās atkāpties no ieņemamā amata un pieņemts lēmums atsaukt no amata valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri.

Ņemot vērā dienesta pārbaudē konstatētos trūkumus ārstniecības iestādes pārvaldībā, kā arī valdes locekļu atšķirīgo skatījumu uz iestādes pārvaldību tika pieņemts lēmums, ka slimnīcas valde nevar turpināt darbu esošajā sastāvā.

Akceptējot Evas Strīķes un Gunta Baha izteikto vēlēšanos nolikt pilnvaras, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kapitāldaļu turētājs VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš aicināja abus valdes locekļus turpināt darbu līdz jaunas valdes sastāva apstiprināšanai janvāra sākumā. Par slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju tika apstiprināta Eva Strīķe.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši kratīšanu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, apstiprināja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Stradiņa slimnīca ir publicējusi sludinājumu par iepirkumu būvprojekta izstrādei un būvdarbu autoruzraudzībai A korpusa otrās kārtas attīstībai. Sludinājums publicēts Slimnīcas un Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapās, informē slimnīcas pārstāvji.

Iepirkuma mērķis ir slimnīcai kā pasūtītājam iegūt pilna apjoma būvprojektu un tā detalizāciju, kas būs par pamatu jaunā korpusa otrās kārtas ēkas celtniecībai. Jaunā korpusa otrās kārtas ēkai jāatbilst modernas, daudzfunkcionālas universitātes līmeņa slimnīcas prasībām, kas ir ilglaicīga, ērta personālam un pacientiem, energoefektīva un Latvijas apstākļiem ekonomiski saprātīgi uzbūvējama un apkalpojama.

Slimnīca ir pārskatījusi pirms desmit gadiem izstrādāto skiču projektu un precizējusi prasības atbilstoši šodienas situācijai un pacientu skaitam. Līdz ar to, jauna būvniecības procesa ietvaros, slimnīca plāno veikt jaunā slimnīcas korpusa (A2 korpuss) būvniecību aptuveni 37 000 m2 platībā.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

AS Veselības centru apvienība (VCA) valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis uzskata, ka ministra Gunta Belēviča iecere samazināt no 10 – 20% finansējumu ārstniecības iestādēm, kas sniedz plānveida sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir ceļa sākums uz krasu saslimušo pieaugumu ar ielaistām slimībām un laikus nenoteiktām diagnozēm, kas ilgtermiņā palielinās valsts izdevumus veselības aprūpei, teikts paziņojumā medijiem.

G. Belēvičs ir darījis zināmu privātām medicīnas iestādēm savu ieceri 2016. gadā par 10 – 20% samazināt finansējumu sekundārai veselības aprūpei. Tas nozīmētu, ka ambulatorajos sekundārās veselības aprūpes centros, kur tagad ieraduši doties pacienti, lai saņemtu valsts apmaksātus izmeklējumus, tos vairs nevarēs saņemt šī gada apjomos, bet par 10-20% mazāk. Ministra jaunā ideja paredz, ka no medicīnas iestādēm pārdalītais finansējums tiktu izmantots slimnīcās neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. «No ieceres varam saprast, ka pacients par valsts finansējumu var doties pie ģimenes ārsta, bet nākošais solis jau ir neatliekamā palīdzība slimnīcā. Likvidējot vidējo posmu – sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, tātad viens veselības aprūpes posms pazūd», uzskata Z. Lasovskis.

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.