Foto: Ieva Makare/LETA

Strauji augošās cenas veicinājušas mājokļu nepieejamību, kas pastiprina lejupslīdes risku 

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas atspoguļojies stāvos cenu kāpumos. Pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules IKP.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, 2018. gada 06. septembris plkst. 9:42

Tendences liecina, ka māju cenu sinhronizācija dažādās valstīs un lielākajās pilsētās ir pastiprinājusies. Turklāt tā ir izteikta attīstītajās valstīs, īpaši tas bija vērojams lielajās pilsētās globālās recesijas laikā. Pēckrīzes laikā stimulējoša monetārā politika un peļņas meklējumi izraisīja vēl nebijušu institucionālo un individuālo investīciju kapitāla plūsmas nekustamajā īpašumā, ieskaitot pārrobežu, kas koncentrējusies megapolēs. Tas ir nošķīris īpašumu vērtības pieaugumu no tendencēm ekonomikā, tai skaitā iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām. Saskaņā ar SVF 30% no nekustamā īpašuma cenu svārstībām mūsdienās var attiecināt uz globāliem, nevis vietējiem faktoriem, salīdzinot ar tikai 10% pirms divdesmit gadiem.

Pasaules nekustamā īpašuma tirgus pārsniedz 200 triljonus ASV dolāru vērtību, un tirgi ir kļuvuši savstarpēji saistīti un pakļauti globālajiem finanšu un ekonomikas nosacījumiem. Turbulences brīžos tas var pastiprināt svārstības un apgrūtināt politikas veidotājiem ietekmēt tirgu, it īpaši, ja sarežģījumi īstenojas vairākās valstīs vienlaicīgi. Šāds vienlaicīgs kritums var radīt globāla mēroga satricinājumus.

Lielākie nekustamā īpašuma burbuļi, kas izveidojušies pasaulē, ir sekojošās pilsētās – Stokholma, Toronto, Londona, Honkonga, Amsterdama, Sidneja, Vankūvera. Vankūverā NĪ cenas pēdējos trīs gados ir pieaugušas par aptuveni 60%. Sidnejā mājokļu cenas no 2009. gada beigām līdz augstākajam līmenim pagājušā gada septembrī palielinājās vairāk nekā par 80%. Toronto, Stokholmas, Minhenes, Londonas un Honkongas mājokļu vidējais līmenis kopš 2011. gada ir audzis vidēji par 50%. Saskaņā ar Nacionālās NĪ asociācijas datiem, ASV pārdošanas apjoms ārvalstniekiem tikai no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada martam palielinājās par 49%, sasniedzot rekordu 153 miljardus dolāru. Saskaņā ar Kanādas valdības teikto, ārvalstniekiem tagad pieder vismaz 5% Vankūveras dzīvojamā fonda. Austrālijas CB pētījums liecina, ka 2015. un 2016. gadā ārvalstu pircēji veidoja apmēram 25% no visiem nekustamā īpašuma darījumiem Jaunajā Dienvidvelsā un Viktorijā, kas ir aptuveni trīs ar pusi reizes vairāk nekā pirms 5 gadiem.

Strauji augošās cenas ir veicinājušas mājokļu nepieejamību, kas pastiprina lejupslīdes risku, jo iedzīvotāji pamet vietas, kur mājokli nevar atļauties. Kā risku veicinošs faktors tiek saskatīts iedzīvotāju vecuma pieaugums. Daudzviet, lai ierobežotu cenu kāpumu, pieaug sabiedrības spiediens ierobežot mājokļu tirgošanu ārvalstniekiem, jo piedāvājuma palielināšana risinājumu nesniedz. SVF ir norādījis uz Luksemburgu, vairākām Vācijas pilsētas un apgabaliem Portugālē un Nīderlandē, kur nelīdzsvarotība starp pieprasījumu un piedāvājumu ir veidojusi ievērojamas nekustamā īpašuma vērtības pieaugumus.

Pēdējā laikā cenas daudzviet ir mazinājušās, kas liek uzdot jautājumus par tā iemesliem. Piemēram, Toronto par 3%, Sidnejā par 5%, Stokholmā un Vankūverā par 8-10%, Ņujorkā par 8%. Cenas Londonā ir sarukušas bažījoties par Brexit ietekmi.

Sarežģījumi tirgū var saasināties līdz ar procentu likmju tālāku pieaugumu un apgrūtinās aizņēmēju spēju veikt kredītu atmaksu. Ņemot vērā sinhronitāti starp pasaules megapolēm, nestabilitāte var sākties jebkur un strauji izplatīties. Nekustamā īpašuma cenas var sākt uzvesties kā finanšu aktīvu cenas investoru uzvedības ietekmē. Pašreizējās tendences netiek uzskatītas par krīzi, bet par tās iespējamu riska avotu nākotnē.

Runas par riskiem globālajai ekonomiskajai un finanšu stabilitātei ir kļuvušas aktīvākas. Risku loks ir zināms, taču ir grūti prognozēt kā tie nākotnē attīstīsies. Bieži vien tie sākas pēkšņi, daudzu faktoru kombinācijā. Visnotaļ skaidrs, ka pārtraukt nepieredzēti ilgas un mērogā stimulējošās monetārās politikas īstenošanu būs sarežģīts uzdevums. Latvija no globālajiem procesiem pasargāta nebūs, bez izaicinājumiem neiztiksim. Tas liek uzkrāt drošības resursus iespējamiem ekonomikas atplūdiem nākotnē. Saistībā ar procentu likmju kāpumu, lielākajā risku grupā tiek iekļautas daudzas ir strauji augošās valstis. Taču šobrīd to spēja tikt galā ar procentu likmju kāpumu kopumā tiek vērtēta piesardzīgi apmierinoša. Taču neviena valsts nav pasargāta no neprognozējamiem riskiem, īpaši politiskajiem, kas situāciju var ātri «izsist no sliedēm». Skatījums uz globālo ekonomiku saglabājas pozitīvs, kaut noskaņojums finanšu tirgos, tai skaitā nekustamā īpašuma nozarē pasaulē kļuvis svārstīgāks un nervozāks.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 06. septembris plkst. 8:14

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas...

2018. gada 05. septembris plkst. 6:57

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem...

2018. gada 04. septembris plkst. 16:59

Otrdien, 4.septembrī, AS «Olainfarm» akcionāri nolēma pilnībā nomainīt uzņēmuma padomi,...

2018. gada 04. septembris plkst. 16:52

Pēc profesijas esmu pārtikas tehnologs un arī pēc aicinājuma. Ieklīstot pārtikas veikalā,...

2018. gada 03. septembris plkst. 8:15

Mūsdienās uzņēmumi sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem – mainās tirgus un tehnoloģijas,...

2018. gada 31. augusts plkst. 8:31

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien...

2018. gada 30. augusts plkst. 9:14

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo...

2018. gada 29. augusts plkst. 9:29

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu,...

2018. gada 29. augusts plkst. 8:58

Kopš pagājušā gada varam sacīt, ka biznesa pirkšanas un pārdošanas tirgus atkal...

2018. gada 28. augusts plkst. 10:38

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma...