Eksperti

Strauji augošās cenas veicinājušas mājokļu nepieejamību, kas pastiprina lejupslīdes risku

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas atspoguļojies stāvos cenu kāpumos. Pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules IKP.

Tendences liecina, ka māju cenu sinhronizācija dažādās valstīs un lielākajās pilsētās ir pastiprinājusies. Turklāt tā ir izteikta attīstītajās valstīs, īpaši tas bija vērojams lielajās pilsētās globālās recesijas laikā. Pēckrīzes laikā stimulējoša monetārā politika un peļņas meklējumi izraisīja vēl nebijušu institucionālo un individuālo investīciju kapitāla plūsmas nekustamajā īpašumā, ieskaitot pārrobežu, kas koncentrējusies megapolēs. Tas ir nošķīris īpašumu vērtības pieaugumu no tendencēm ekonomikā, tai skaitā iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām. Saskaņā ar SVF 30% no nekustamā īpašuma cenu svārstībām mūsdienās var attiecināt uz globāliem, nevis vietējiem faktoriem, salīdzinot ar tikai 10% pirms divdesmit gadiem.

Pasaules nekustamā īpašuma tirgus pārsniedz 200 triljonus ASV dolāru vērtību, un tirgi ir kļuvuši savstarpēji saistīti un pakļauti globālajiem finanšu un ekonomikas nosacījumiem. Turbulences brīžos tas var pastiprināt svārstības un apgrūtināt politikas veidotājiem ietekmēt tirgu, it īpaši, ja sarežģījumi īstenojas vairākās valstīs vienlaicīgi. Šāds vienlaicīgs kritums var radīt globāla mēroga satricinājumus.

Lielākie nekustamā īpašuma burbuļi, kas izveidojušies pasaulē, ir sekojošās pilsētās – Stokholma, Toronto, Londona, Honkonga, Amsterdama, Sidneja, Vankūvera. Vankūverā NĪ cenas pēdējos trīs gados ir pieaugušas par aptuveni 60%. Sidnejā mājokļu cenas no 2009. gada beigām līdz augstākajam līmenim pagājušā gada septembrī palielinājās vairāk nekā par 80%. Toronto, Stokholmas, Minhenes, Londonas un Honkongas mājokļu vidējais līmenis kopš 2011. gada ir audzis vidēji par 50%. Saskaņā ar Nacionālās NĪ asociācijas datiem, ASV pārdošanas apjoms ārvalstniekiem tikai no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada martam palielinājās par 49%, sasniedzot rekordu 153 miljardus dolāru. Saskaņā ar Kanādas valdības teikto, ārvalstniekiem tagad pieder vismaz 5% Vankūveras dzīvojamā fonda. Austrālijas CB pētījums liecina, ka 2015. un 2016. gadā ārvalstu pircēji veidoja apmēram 25% no visiem nekustamā īpašuma darījumiem Jaunajā Dienvidvelsā un Viktorijā, kas ir aptuveni trīs ar pusi reizes vairāk nekā pirms 5 gadiem.

Strauji augošās cenas ir veicinājušas mājokļu nepieejamību, kas pastiprina lejupslīdes risku, jo iedzīvotāji pamet vietas, kur mājokli nevar atļauties. Kā risku veicinošs faktors tiek saskatīts iedzīvotāju vecuma pieaugums. Daudzviet, lai ierobežotu cenu kāpumu, pieaug sabiedrības spiediens ierobežot mājokļu tirgošanu ārvalstniekiem, jo piedāvājuma palielināšana risinājumu nesniedz. SVF ir norādījis uz Luksemburgu, vairākām Vācijas pilsētas un apgabaliem Portugālē un Nīderlandē, kur nelīdzsvarotība starp pieprasījumu un piedāvājumu ir veidojusi ievērojamas nekustamā īpašuma vērtības pieaugumus.

Pēdējā laikā cenas daudzviet ir mazinājušās, kas liek uzdot jautājumus par tā iemesliem. Piemēram, Toronto par 3%, Sidnejā par 5%, Stokholmā un Vankūverā par 8-10%, Ņujorkā par 8%. Cenas Londonā ir sarukušas bažījoties par Brexit ietekmi.

Sarežģījumi tirgū var saasināties līdz ar procentu likmju tālāku pieaugumu un apgrūtinās aizņēmēju spēju veikt kredītu atmaksu. Ņemot vērā sinhronitāti starp pasaules megapolēm, nestabilitāte var sākties jebkur un strauji izplatīties. Nekustamā īpašuma cenas var sākt uzvesties kā finanšu aktīvu cenas investoru uzvedības ietekmē. Pašreizējās tendences netiek uzskatītas par krīzi, bet par tās iespējamu riska avotu nākotnē.

Runas par riskiem globālajai ekonomiskajai un finanšu stabilitātei ir kļuvušas aktīvākas. Risku loks ir zināms, taču ir grūti prognozēt kā tie nākotnē attīstīsies. Bieži vien tie sākas pēkšņi, daudzu faktoru kombinācijā. Visnotaļ skaidrs, ka pārtraukt nepieredzēti ilgas un mērogā stimulējošās monetārās politikas īstenošanu būs sarežģīts uzdevums. Latvija no globālajiem procesiem pasargāta nebūs, bez izaicinājumiem neiztiksim. Tas liek uzkrāt drošības resursus iespējamiem ekonomikas atplūdiem nākotnē. Saistībā ar procentu likmju kāpumu, lielākajā risku grupā tiek iekļautas daudzas ir strauji augošās valstis. Taču šobrīd to spēja tikt galā ar procentu likmju kāpumu kopumā tiek vērtēta piesardzīgi apmierinoša. Taču neviena valsts nav pasargāta no neprognozējamiem riskiem, īpaši politiskajiem, kas situāciju var ātri «izsist no sliedēm». Skatījums uz globālo ekonomiku saglabājas pozitīvs, kaut noskaņojums finanšu tirgos, tai skaitā nekustamā īpašuma nozarē pasaulē kļuvis svārstīgāks un nervozāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 40,2 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī un pērn rudenī. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri teju uz pusi palielinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 24,1%. Savukārt 13,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos. «Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās un tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojuma līmenī, kas kopumā ļauj skatīties uz nākotni pozitīvāk un apsvērt nekustamā īpašuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumi, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Mājokļu kvalitāte kopumā ir samērā slikta, un to energoefektivitātes rādītāji ir zemi. Saskaņā ar Eurostat apkopoto informāciju Latvijas mājokļu kvalitātes rādītāji (piemēram, pārapdzīvotu mājokļu skaits, neapmierinoši sadzīves apstākļi, mājokļu fonda vecums) ir vieni no sliktākajiem ES.

Savukārt būvnieku spēja palielināt cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu piedāvājumu ir ierobežota. Investīcijas mājokļu būvniecībā kopumā ir mazas, un jaunu ekonomiskās klases dzīvojamo ēku būvniecība ir bijusi ierobežota. Mājokļu fonda pieaugums nav samērojams ar mājokļu trūkumu.

Būvniecību negatīvi ietekmē birokrātiskas nepilnības būvniecības procesā19, darbaspēka trūkums, kā arī lielais ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā kopumā. Arī būvniecības izmaksu kāpums ir bijis straujš. Kvalitatīva dzīvojamā fonda pieaugumu ierobežo arī tas, ka mājsaimniecībām ir mazi uzkrājumi un nepietiekami oficiālie ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm, par kurām ceturtdien publicējis datus ES statistikas birojs "Eurostat".

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē pēc Latvijas reģistrēts Slovākijā (+11,5%), Luksemburgā (+11,3%), Portugālē (+10,3%) un Polijā (+9%). Igaunijā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 8,1%, bet Lietuvā - par 6,4%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati.

Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieaugušas par 4,1%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājušās par 1,5%, bet eirozonā - par 1,4%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieaugušas 22 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+3,9%), Slovēnijā (+3,1%), kā arī Maltā un Beļģijā (abās valstīs +2,9%). Igaunijā mājokļu cenas palielinājušās par 2,5%, bet Lietuvā - par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenas otrajā ceturksnī augušas straujāk nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+14%), Luksemburgā (+11,4%), Horvātijā (+10,4%) un Portugālē (+10,1%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,6%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tās sarukušas par 0,2%. Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES otrajā ceturksnī palielinājās par 1,6%, bet eirozonā - par 1,7%.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga visās ES dalībvalstī, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+5,6%), Luksemburgā (+5,1%) un Kiprā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājušās par 1,5%, bet Igaunijā - par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 13,7%, un tas bijis straujākais kāpums ES, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» otrdien publiskotie dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Nākamais lielākais mājokļu cenu kāpums pēc Latvijas gada izteiksmē reģistrēts Slovēnijā (13,4%), Īrijā (12,3%), Portugālē (12,2%), Slovākijā (11,7%), Ungārijā (11,5%), Nīderlandē (9,3%), Horvātijā (8,5%), Lietuvā (7,8%), Čehijā (7,7%), Bulgārijā (7,1%), Igaunijā un Rumānijā (abās valstīs 6,6%).

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Zviedriju un Itāliju (abās valstīs -0,4%), kā arī Somiju (-0,1%).

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē janvārī-martā mājokļu cenas pieauga par 4,7%, bet eirozonā - par 4,5%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Paplašinās atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Zane Atlāce - Bistere, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai Attīstības finanšu institūcijai Altum piešķirts valsts budžeta finansējums 7 026 000 eiro apmērā, kura ietvaros ģimenēm ar bērniem būs pieejamas valsts garantijas šā gada pēdējos mēnešos un 2020. gadā.

«Valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju nemainīgi lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas ietvaros apliecina tās vitāli svarīgo lomu mājokļa pieejamības veicināšanai. Tādēļ Ekonomikas ministrija ne tikai turpina atbalsta sniegšanu, bet ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ar mērķi vēl vairāk sekmēt mājokļu pieejamību ģimenēm, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas, lai no 2020. gada februāra atbalsts būtu pieejams arī personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, kā arī lai palielinātu garantijas apmēru līdz 30% (pašreizējo 20% vietā) no aizdevuma ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Tāpat ministrijas iecere ir sniegt ģimenēm iespēju pretendēt uz garantiju atkārtoti pie nosacījuma, ka iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pusotru nedēļu cenas finanšu tirgos atrodas brīvajā kritienā. Šādi strauji zaudējumi var traumēt ne tikai ieguldītāju naktsmieru, bet arī to psihi.

Pastāv pieņēmums, ka bieži vien cilvēkiem pēc lielākiem finanšu zaudējumiem ilgstoši var būt problēmas ar nepieciešamo risku uzņemšanos. Tas ir raksturīgi arī vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri, piemēram, apdedzinās akciju tirgū un tajā atgriežas vien tad, kad cenas atkal uzskatāmas par augstām.

Šādā gadījumā ieguldījumi netiek veikti pareizi, jo ilgstoši ieņemtās pozīcijas var būt pārlieku konservatīvas. Tas nozīmē, ka netiek gūts pietiekams labums no akciju tirgu paša izslavētākā labuma – tā, ka šie vērtspapīri ilgākā termiņā, neskatoties uz īstermiņā visai krasajām cenu svārstībām, tendēti uz dāsnu pieaugumu. Citiem vāriem sakot - investora psihe pēc lielākiem zaudējumiem var izrādīties tik traumēta, ka tie arī jebkādus nākotnes finanšu lēmumus izdara ar neadekvāti paaugstinātu aizdomības piedevu. Tas savukārt noved pie tā, ka to atdeve no investīcijām ir mazāka, nekā gaidīts, un, iespējams, krietni mazāka, nekā tas tiem pašiem ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem Latvijas banku aktīviem un tās ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka šā gada sākumā «PNB banka» bija sestā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apmēra, tās tirgus daļai veidojot 3%. Tāpat ministrijā piebilda, ka Latvijā četras lielākās bankas veido turpat 90% no visiem banku aktīviem, tādējādi «PNB banka» ir relatīvi maza Latvijas banku sistēmā, un tās tiešā ietekme uz tautsaimniecību ir nebūtiska.

Ministrijā atzīmēja, ka «PNB banka» 2017.gadā mainīja darbības modeli un koncentrējās uz Latvijas klientu segmentu. 2018.gadā bankas kredītportfelis samazinājās par 34,4 miljoniem eiro, bet nodarbināto skaits saruka no 630 2017.gadā līdz 523 šogad pirmajā pusgadā. Pēc reformas, banka uzrādīja nelielu peļņu 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Viņa atgādināja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma bankas darbība ir pilnībā apturēta un netiek sniegti nekādi bankas pakalpojumi klientiem. «Labā ziņa šajā satraucošajā laikā ir tāda, ka gandrīz visi jeb 99,2% «PNB Bankas» klientu saņems savu naudu atpakaļ jau tuvākajās dienās. Atlīdzības varētu sasniegt 297 miljonus eiro,» teica Černaja-Mežmale.

Viņa norādīja, ka FKTK šodien sniegs visu informāciju, kas un kā jādara bankas klientiem, lai saņemtu savu naudu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam, taču tiek strādāts pie tā, lai tas notiktu ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā AS «PNB Banka» tiešais uzraugs, 15. augustā nolēmusi atzīt banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās (angļu valodā - failing or likely to fail).

Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde (Single Resolution Board) (SRB) ir pieņēmusi lēmumu neveikt AS «PNB Banka» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu AS «PNB Banka» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā AS «PNB Banka» tiešais uzraugs saskaņā ar ES Regulu Nr.806/2014 pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Finanšu pakalpojumu apturēšana FKTK lēmums paredz, ka 15.08.2019. plkst. 21.00 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no šī brīža AS «PNB Banka» karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reirs: PNB bankas atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientu garantēto atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš uzsvēra, ka bankas slēgšana nav saistīta ar «Moneyval» rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un sakārtošanos.

Reirs atklāja, ka «PNB Banka» nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību un, acīmredzot, nav izturējusi konkurenci un finanšu spriedzi.

Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka Noguldījumu garantiju fonds ir pietiekams, lai segtu visu klientu atlīdzības, tādēļ šim mērķim netiks izmantots neviens cents no valsts budžeta.

Kā vēstīts, no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Medikamentu trūkuma dēļ aptiekās apgrūtināta farmaceitiskās aprūpes sniegšana

Kristīne Jučkoviča, Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit gadi pēc lielās ekonomiskās krīzes – Latvijas makroekonomisko stabilitāti šobrīd novērtē arī pasaulē

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru