Citas ziņas

Straujuma ar LTRK pārstāvjiem apmeklēs stikla apstrādes uzņēmumu Groglass

Dienas Bizness, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome piektdien tiksies ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai runātu par tautsaimniecības attīstību, nodokļu politiku un citiem aktuāliem jautājumiem, informē LTRK.

Jau tradicionāli tikšanās tiks organizēta pie viena no LTRK biedriem un šoreiz padomes locekļi un premjere tiksies stikla apstrādes uzņēmumā Groglass. Paredzēts apspriest Latvijas tautsaimniecības attīstības, nodokļu politikas stratēģijas izstrādi un galvenos mērķus, eksporta veicināšanas paskumus, Eiropas Savienības fondu apguves kalendāru, kā arī citus uzņēmējdarbībai būtiskus jautājumus.

«Lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, nepieciešami izsvērti un pamatoti lēmumi, tostarp sakārtota likumdošana un iepriekš prognozejama nodokļu politika. Lai arī pirms dažiem mēnešiem tika panākta vienošanās ar Finanšu ministriju, ka tiks samazināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis, publiskajā telpā izskanējusi cita informācija. Tāpat arī bieži saņemti solījumi par dažādu atbalsta mehānismu ieviešanu, eksporta stimulēšanu un fondu pieejamību, taču darbs nenotiek tik raiti kā gribētos. Tāpēc vēlamies tikties ar ministru prezidenti, lai klātienē dzirdētu atbildes uz mums tik būtiskajiem jautājumiem un piedāvātu savus risinājumus uzņēmējdarbības vides sakārtošanā,» atzīmē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Groglass līdz šā gada beigām plāno atvērt paplašināto vakuuma ražotni

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pretatspīduma un UV staru aizsargājošā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs Groglass 2018.gadu noslēdzis ar 16,4 miljonu eiro apgrozījumu, 2,5 miljonu eiro peļņu un 2,3 miljonu eiro investīcijām ražošanas kapacitātes paaugstināšanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

2018.gadā uzņēmumu iegādājās «Groglass» vadības komanda un Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju kompānija «Kartesia».

«Pagājušais bija nozīmīgu pārmaiņu gads «Groglass». Vadības komanda uzņēmās tālāku «Groglass» izaugsmes virzīšanu iepretim līderības nostiprināšanai pasaules tirgos. Pašlaik ir izstrādāts piecgades stratēģiskās attīstības plāns, kura pamatā ir mērķis divkāršot uzņēmuma ražošanas kapacitāti un diversificēt produktu portfeli. Tas būs iespējams pateicoties topošajai jaunajai ražotnei, kā arī «Groglass» komandas kompetencei un profesionalitātei. Fundaments uzņēmuma ambiciozajiem plāniem tika ielikts pērn, tādēļ būtisku uzņēmuma izaugsmi sagaidām jau sākot no 2019.gada,» uzsver Aleksandrs Kelbergs, «Groglass» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 vīrusa krīzes ietekmē augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājs "Groglass" ir pieņēmis lēmumu par pagaidu ražošanas iepauzēšanu. Tas uz laiku no darba atbrīvos 92 ražošanas procesā iesaistītos darbiniekus.

Pārējie 50 uzņēmuma darbinieki piekrituši samazināt savu atalgojumu par 10%.

Vairāk nekā 50% "Groglass" produkcijas izmanto specializētas ierāmēšanas darbnīcas 45 valstīs, bet vīrusa izplatības apturēšanas noteikto ierobežojumu dēļ šīs darbnīcas vairumā gadījumu ir slēgtas un attiecīgi samazinājies pieprasījums pēc "Groglass" stikla.

Līdz starptautiskie tirgi atgūsies, "Groglass" turpinās izpildīt pasūtījumus no pietiekamiem jau saražotās produkcijas krājumiem. Uzņēmums šobrīd fokusēsies uz jaunu produktu attīstību un procesu optimizāciju. Uzņēmuma vadība paredz, ka ražošana tiks atsākta rudenī.

"Šī nepieredzētā krīze prasa īpašu lēmumu pieņemšanu. "Groglass" ražošanas darbaspēka pagaidu samazināšana mums ļaus saglabāt darbības elastību un piemēroties krīzes neparedzamajos apstākļos, un veiksmīgi atsākt jaudīgu ražošanu tad, kad situācija pasaulē būs stabilizējusies," saka Aleksandrs Kelbergs, "Groglass" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «GroGlass» pagājušajā nedēļā reģistrējis sešas jaunas komercķīlas, no kurām piecām ķīlām tas ir parādnieks, bet vienai devējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visām sešām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 17,885 miljoni eiro. Saskaņā ar vienu komercķīlu SIA «GroGlass» ieķīlājis preču zīmi «GG groglass». Trīs komercķīlu devējs ir «SIA »Alzette«, kas šī gada maijā kļuva par vienīgo SIA »GroGlass« īpašnieci, un uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu, visas tam piederošās SIA »GroGlass« kapitāla daļas un arī visas SIA »GERNA« kapitāla daļas.

Vēl vienai no komercķīlām kā ķīlas devējs ir norādīts SIA »Alzette« vienīgais īpašnieks, Luksemburgā reģistrēts uzņēmums »Daugava Finance S.A.«, kas ieķīlājis tam piederošās SIA »Alzette« kapitāldaļas. Šai komercķīlai kā pārādnieki uzrādīti SIA »GERNA« un SIA »GroGlass«. Pēdējās ķīlas devējs ir SIA »GERNA«, kas ieķīlājis visu savu mantu, un tās parādnieks ir SIA» GroGlass«.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Groglass iesaistās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanā

Monta Glumane, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien izteicis apņēmību atbalstīt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas centienus ar Groglass ražoto pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu, informē uzņēmumā.

Groglass piedāvā palīdzēt gan atjaunošanas darbos, gan arī jau šobrīd, kad daudzas Dievmātes katedrāles vērtības ir pārvietotas uz Luvras muzeju. Groglass aicina Luvras muzeja ekspertus sazināties ar uzņēmumu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

«Šodien Groglass nosūtīja vēstuli Parīzes mēram Annai Idalgo ar palīdzības izteikuma apņemšanos, kā arī sazināsimies arī ar Latvijas Ārlietu ministriju, lai nepieciešamības gadījumā koordinētu mūsu uzņēmuma starptautisko rīcību. Mēs uzskatām, ka atbalsts Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai ir arī mūsu pienākums, jo katedrāle nav tikai Parīzes vai Francijas vērtība, bet gan visas cilvēces attīstības mantojums,» stāsta Aleksandrs Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēdzies viens no Latvijā apjomīgākajiem un komplicētākajiem M&A darījumiem

Lelde Petrāne, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts darījums par anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegādi – uzņēmuma vadības komanda Aleksandra Kelberga (Alexander Sasha Kelberg) vadībā, ar starptautiskā investora Kartesia atbalstu, ir izpirkusi GroGlass kapitāldaļas no investīciju fonda NCH Capital.

GroGlass izveidots 2004. gadā, un šajā laikā tas no jaunuzņēmuma pārtapis strauji augošā, augstas pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumā, kas sekmīgi konkurē globālajā tirgū. GroGlass ražo t.s. «neredzamo stiklu» – stiklu ar anti–reflektīvu pārklājumu, kas piemērots arhitektūras un dizaina projektiem, elektroniskajiem displejiem, mākslas darbu ierāmēšanai un citām vajadzībām.

Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmuma vidējais pārdošanas apjoma pieaugums bijis 17%, 2017. gadā sasniedzot 17 miljonu eiro apgrozījuma atzīmi.

GroGlass ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kura ražošanas iekārtas ir īpaši pielāgotas stikla ar abpusēju anti–reflektīvu pārklājumu ražošanai, – tas ļauj uzņēmumam sekmīgi konkurēt globālajā tirgū. GroGlass vadības komanda darījuma ietvaros piesaistījusi investīciju kompāniju Kartesia, kas specializējas ieguldījumos Eiropas kompānijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Finansē Groglass kapitāldaļu izpirkšanas darījumu; Latvijā ienāk Kartesia

Lelde Petrāne, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka kopā ar Eiropas tiešo aizdevumu fondu Kartesia ir finansējusi uzņēmuma Groglass kapitāldaļu izpirkšanu no investīciju fonda NCH Capital. Papildu Kartesia finansējumam SEB banka šim mērķim ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 10 miljonu eiro apmērā un trīs miljonus eiro uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem.

Darījuma rezultātā par Groglass kapitāldaļu īpašniekiem ir kļuvuši uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kelbergs un citi Groglass vadības komandas locekļi.

Groglass valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kelbergs skaidro: «Ņemot vērā mūsu pieredzi sekmīgā sadarbībā ar NCH Capital, uzņēmuma vadības komanda līdzīgu sadarbības modeli saskata arī mūsu jaunajā investorā. Mūs pilnībā pārliecināja Kartesia atvērtība un stratēģiskais redzējums.»

SEB banka guvusi pārliecību, ka jaunie akcionāri spēs sasniegt vēl augstākus mērķus – būtiski kāpināt biznesa apjomus, iekarot jaunus tirgus un izstrādāt jaunus produktus. Tāpat kredītiestāde norāda, ka ar šo darījumu Latvijā ir ienācis vēl viens finanšu investors – Kartesia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājs “Groglass”, pēc maija beigās pieņemtā lēmuma par pagaidu ražošanas iepauzēšanu koronavīrusa krīzes ietekmē, ir atsācis ražošanu ar pilnu jaudu un pieņem darbā iepriekš atbrīvotos darbiniekus.

Ar oktobri uzņēmums arī atjaunos pilnu atalgojumu darbiniekiem, kas krīzes iespaidā bija piekrituši uz pagaidu 10% algas samazinājumu.

“Mēs novērojam pieprasījuma atgriešanos mūsu mērķa tirgos Eiropā un citviet pasaulē. COVID-19 ietekmē cilvēki vairāk laika pavada mājās un vēlas uzlabot savu dzīves vidi, kas rada pieprasījumu pēc mūsu stikla attēlu ierāmēšanai. Tāpat atgriežas aktivitāte muzejos un profesionālajās darbnīcās,” stāsta Aleksandrs Saša Kelbergs, “Groglass” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

“Krīzes sākumā pavasarī mēs turpinājām ražošanu, izveidojām krājumus un piemērojāmies situācijai. Tas mums nodrošināja elastību, lai varētu mūsu darbiniekiem vasarā dot brīvu laiku un atgrieztos pie darba augusta vidū. “Groglass” šogad būs ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā, ka mūsu klienti nestrādāja karantīnas laikā, taču tas nebūs tik dramatisks, kā mēs gaidījām aprīli vai maijā,” turpina A. Kelbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

GroGlass reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot preču zīmi

Db.lv, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla ražotājs SIA «GroGlass» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot preču zīmi «GG groglass», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «GroGlass», bet parādnieks - SIA «Alzette», kas 2018. gada maijā kļuva par vienīgo SIA «GroGlass» īpašnieku. Komercķīlas ņēmēji ir Eiropas tiešo aizdevumu fonda «Kartesia» uzņēmumi «Kartesia Securities S.A., a société anonyme» un «Kartesia Securities IV, a société anonyme».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 49,4 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 2.janvārī.

SIA «GroGlass» dibināta 2004.gadā, un tā pamatdarbība ir neatstarojošā un ultra violeto staru aizsargājošā stikla pārklājuma izstrāde. Uzņēmumam ir divas ražotnes, viena Rīgā un otra Rumbulā.

2018.gadā SIA «GroGlass» vadības komanda Aleksandra Kelberga vadībā ar investora «Kartesia» atbalstu izpirka «GroGalss» kapitāldaļas no investīciju fonda «NCH Capital».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK: Latvijas dalība Expo 2017 Kazahstānā izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro

LETA, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Baltijas lielāko darījumu TOP 5

Zane Atlāce - Bistere, 16.01.2019

1. Pagājušā gada un visas desmitgades lielākais darījums pērn veikts finanšu pakalpojumu nozarē, pasaules vadošajam investīciju fondam Blackstone veicot pirmo ieguldījumu Baltijā un par 1 miljardu iegādājoties 60% Luminor bankas akciju.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā pērn kopā izziņoti 100 uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu, kopējai atklāto darījumu summai par uzņēmumiem sasniedzot 2,5 miljardus eiro, informē Baltijas vadošais uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultants Oaklins M&A Baltics.

Latvijā tirgus dzinulis ir mežsaimniecība, kā arī augstas pievienotās vērtības ražotāji. Savukārt Igaunijas vērtīgāko darījumu priekšgalā vērojamas tehnoloģiju nozares – IT risinājumi un enerģētika. Savukārt Lietuva uz pārējo Baltijas valstu fona izceļas ar faktu, ka lielākos darījumus šeit īsteno lielās mazumtirdzniecības ķēdes, kā, piemēram, Maxima. Ar agresīvu apetīti tās veic darījumus ārpus Lietuvas, tādējādi konsolidējot gan Baltijas, gan Polijas un Skandināvijas tirgus.

Baltijā lielāko darījumu TOP 5 skatiet galerijā!

2018.gads pasaules mērogā izcēlies ar ievērojamu finanšu investoru aktivitāti, kas galvenokārt skaidrojams ar kopumā pozitīvo situāciju pasaules tirgos. Baltijā pērn pirmo reizi investējuši divi no lielākajiem un atpazīstamākajiem privātā kapitāla fondiem pasaulē – Blackstone un Kartesia. Tomēr lauvas tiesu no visiem darījumiem joprojām veic stratēģiskie investori, un paredzams, ka Baltijas reģions tuvā nākotnē starptautiskiem investoriem kļūs vēl pievilcīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar latviešu produktu cer iekarot Eiropu

Armanda Vilcāne, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos piecos gados SIA Groglass plāno izglītot Eiropas mākslas darbu ierāmētājus un to klientus par ultravioleto (UV) staru kaitīgo ietekmi un palielināt eksporta apjomus uz Eiropu

Apvienojot tehnoloģijas un zinātni, rūpnīcā Groglass® radīts anti-reflektīvais stikls Artglass AR 99™ ar 99% aizsardzību pret UV stariem. Šis stikls pretendē uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balvu 2017 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Artglass AR 99™, kas pirmo reizi tirgū parādījās 2016. gada beigās, pārsvarā tiek izmantots dažādu mākslas darbu, fotogrāfiju un citu lietu ierāmēšanai. Lai nodrošinātu ierāmēto objektu caurredzamību, stikls no abām pusēm tiek apstrādāts ar anti-reflektīvu pārklājumu un no vienas puses – ar UV staru absorbējošu filtru, kas pasargā objektus no izbalēšanas un citām izmaiņām vizuālajā izskatā. Groglass® anti-reflektīvā stikla ražošanai izmanto metāla oksīdus, kas tiek uzputināti uz stikla virsmas. Lai virsma tiktu saudzēta, stikls tiek pakots, loksnes atdalot ar plēvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK neatbalsta solidaritātes nodokli; rosina atcelt atvieglojumus par darbspējīgiem pieaugušajiem

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ministru prezidente Laimdota Straujuma un valdība kopumā turpina uzstāt uz to, ka jāievieš solidaritātes sociālais nodoklis, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, uzskatot, ka līdzvērtīgus budžeta ieņēmumus iespējams gūt atsakoties atvieglojumiem par apgādības iespējas darbaspējīgiem pieaugušajiem.

«Kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja iespējams situāciju ar budžeta ieņēmumiem risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu?» neizpratni pauž LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

LTRK vēlas norādīt, ka jaunu nodokļu ieviešana ir klajā pretrunā ar Ministru Kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā, kā arī pārkāpj vienošanos ar Finanšu ministriju, kas tika parakstīta pērnā gada nogalē, paredzot, ka darbaspēku nodokļa slogs tiks samazināts, kā arī tiks ievērotas rekomendācijas pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un netiks ieviesti jauni nodokļu objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru