Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Informācijas sabiedrības padome IKT jomā mazinās plaisu starp ministrijām; L. Straujuma sola turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai

Tāds bija galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās diskusijas par IKT jautājumiem ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Jau vēstīts, ka šāda tikšanās tika plānota pēc DB kluba pasākuma martā, kurā liela vērība tika pievērsta IT jomas jautājumiem, tāpēc tika panākta vienošanās par atsevišķas diskusijas rīkošanu. DB jau vairākkārt savās publikācijas ir norādījis uz problēmām valsts sektorā, un nozares uzņēmēji aicina valsts augstākās amatpersonas IKT lietas celt daudz augstākā līmenī – it īpaši, ņemot vērā valsts un Eiropas plānus digitalizācijas jomā.

Latvijā tiks atjaunota Informācijas sabiedrības padome IKT jomā, diskusijā norādīja L. Straujuma, atgādinot, ka valstī savulaik bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (saukta E-lietu ministrija), ko apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un šobrīd valstī par IKT jomu atbildīgais ir VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis. Informācijas tehnoloģiju padome darbosies pie premjera, kura apvienos ekspertus un speciālistus, lai ārpus politikas varētu izvērtēt ar IKT jomu saistītos jautājumus, arī Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka lēmums par demisiju bijis pārdomāts.

Premjerministre šodien žurnālistiem norādīja, ka ir noslēdzies zināms laika posms un, lai valsts varētu aktīvi virzīties uz priekšu, valdība ir «jārestartē».

«Uz priekšu darāmā cēlienā ir jānāk jauniem cilvēkiem,» teica politiķe.

Straujuma arī uzskaitīja valdības paveikto laikā, kamēr viņa ir bijusi premjerministre, piemēram, elektroenerģijas tirgus sakārtošana, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, kā arī pieņemtos divus valsts budžetus.

Valsts attīstība patlaban ir stabila, ir vērojama iekšzemes kopprodukta palielināšanās, darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās un ir veiksmīgs investīciju pieaugums, pozitīvs eksporta pieaugums, viņa uzskaitīja.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Pirmdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar uzrunu atklāja Latvijas – Ķīnas biznesa forumu Šanhajā, kurā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība pārtikas produktu eksportā, kā arī transporta un loģistikas jomās, informē Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Uzrunājot klātesošos, Ministru prezidente norādīja, ka Latvijai no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no augstākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem Eiropā, kā arī stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide ar izdevīgu nodokļu politiku. Tostarp, turpina palielināties tirdzniecības apjoms starp Latviju un Ķīnu, kas šajā gadā vien ir pieaudzis par 40%. Tas savukārt norāda uz spēcīgu potenciālu abu valstu turpmākai abpusējai sadarbībai.

«Latvijas pārtikas produktiem ir izcila kvalitāte. Es esmu pārliecināta, ka Ķīnas tirgus būs ieguvējs no mūsu pārtikas, piemēram, piena, gaļas un zivju produktiem vai augstas kvalitātes medicīnas precēm. Mūsu piena produkti jau sasnieguši Ķīnas tirgu, un jūs Šanhajā varat nobaudīt latviešu saldējumu,» uzsvēra L.Straujuma.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Vakar Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs, atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. «Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu,» teica Straujuma.

Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko Eiropas Savienība (ES) varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni 3 miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.

Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka vakar no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. «Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus,» atzina valdības vadītāja.

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Premjerministre par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

«Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» pauž Straujuma.

«Vakar beidzām valdības sēdi pēc plkst.23, un situācija ir izveidojusies tāda, kāda ir,» preses konferences laikā atzina L. Straujuma. «Es uzskatu, ka ministram laicīgi ir jāinformē pat, ja atšķiras nozares viedoklis vai citu kompāniju viedoklis un nevar valdību nostādīt pēkšņi un uzreiz šāda fakta priekšā.» Tas, ko valdība vakar pieņēma, pamatā bija SM virzīts. «Vakar bija vairāki varianti un ja sēdējām tik ilgi, šo lēmumu bija grūti pieņemt, taču mēs atbalstījām šo investoru pamatojoties uz SM iesniegto priekšlikumu.» Valdība piekrita ar zināmiem nosacījumiem finanšu investoram atrast stratēģisko investoru divu gadu laikā.

Latvijas nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, kurā ietilpst Zaļo karotīti un Bordo karotīti saņēmušie produkti, ir pārāk lokāls skatījums un to eksporta tirgos neatpazīst, tā uzskata pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Bez starptautiskās atpazīstamības vietējie ražotāji zaudē savu konkurētspēju, līdz ar to nepieciešams pilnveidot esošo sistēmu vai ieviest jaunu saskaņā ar starptautiski atzītajām kvalitātes vadības sistēmām, viņš uzskata. Šobrīd nacionālā pārtikas kvalitātes shēma pamatā ir vērsta uz to, lai sekmētu Latvijā ražotās produkcijas patēriņa pieaugumu. Tas, protams, ir ļoti atbalstāmi un vajadzīgi, un iedzīvotāju paradumu maiņa un uzturēšana ir ilgtermiņa pasākumu kopums, kas prasa nemitīgu darbu.

«Tomēr abu karotīšu mērķi ir, citēju, «veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas atpazīstamību eksporta tirgos», bet, lai tas notiktu, pārtikas kvalitātes shēmai ir jāstrādā pēc pavisam citiem nosacījumiem un standartiem. Nacionālajai kvalitātes shēmai ir jābūt līdzvērtīgai starptautiski atzītajām un respektētajām kvalitātes vadības sistēmām, tādām kā BRC vai IFS. Tās ir augsti novērtētas gan pircēju, gan arī sadarbības partneru vidū (īpaši starptautisku) un, kas svarīgi, tās ir balstītas uz pircēja vajadzībām,» uzskata Ždans. Viņš norāda, ka starptautisko kvalitātes vadības sistēmu sertifikātu iegūšana ir sarežģīts, laikietilpīgs un arī finansiāli prasīgs process, tomēr rezultātā ražotājs iegūst apstiprinājumu tam, ka ir uzticams, tā ražotā produkcija atbilst augstākajiem kvalitātes un drošības kritērijiem. Jebkuram uzņēmumam, saņemot starptautisko kvalitātes sertifikāciju, ir daudz vieglāk iekļūt starptautiskajā tirgū, un tas ir sava veida eksporta garants.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Sankciju efektivitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs standartiem ir jābūt vienlīdz augstiem, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

Viņš atzīmēja, lai sankcijas būtu efektīvas, standartiem visās 27 valstīs ir jābūt vienlīdz augstiem, bet šobrīd tas tā nebūt nav, jo dažādās valstīs ir dažādi likumi, atšķirīga politiskā griba, kā arī atšķirīgas saites ar Krievijas ekonomiku.

"Katrai valstij, kuru esam apmeklējuši, ir savs, citādāks sankciju īstenošanas plāns. Tas ir tiešām traki. Mans padoms ES būtu šāds - lūk, šeit jums ir Latvija, kas, šķiet, ir sapratusi, kā īstenot dzīvē efektīvu modeli, tātad no Latvijas piemēra ir jāmācās gan Portugālei, gan Kiprai, gan Austrijai," teica eksperts.

Kītings arī norādīja, ka atšķirības sankciju regulējumā rada to apiešanas izdevības. "Piemēram, ja pastāv iespēja, ka transakcija varētu tikt akceptēta Lietuvā, kaut nauda paredzēta Latvijai, tad tā tiek sūtīta caur Lietuvu, jo Latvija to pieņems kā pārskaitījumu no Lietuvas. Ja Latvija izvērtētu ceļu, pa kādu šī nauda ir sasniegusi ES, vai tā uzreiz tiktu ieskaitīta Latvijā, tad varbūt Latvija to nepieļautu, jo tās standarti ir augstāki nekā Lietuvā," viņš skaidroja.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.