Straujuma: laukos trūkst vidusšķiras 

Bez kooperācijas nevar audzēt ienākumus laukos, to sarunā ar Dienas Biznesu atzīst Zemkopības ministre Laimdota Straujuma. 

Sandra Dieziņa, 22.10.2012

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Ministre atklāj, ka nākamajā plānošanas periodā paredzēts noteikt ierobežojumus vienam atbalsta pretendentam, lai ES naudu varētu saņemt pēc iespējas vairāk zemnieku. Tāpat plānots diferencēt platībmaksājumus. Savukārt piena kvotas lietā šobrīd top vairāki varianti, kā nepārsniegt Latvijai iedalītos kvotas apjomus.  

- Šobrīd tiek izstrādāti nosacījumi naudas saņemšanai nākamajam plānošanas periodam un lielie ražotāji jau pauduši satraukumu, ka, nosakot ierobežojumus, tiks bremzēta viņu attīstība. Kāpēc nolemts noteikt šos ierobežojumus?

 
Zemnieki satraucas. Zinu, ka Zemnieku saeimas valdē pieņemts lēmums neatbalstīt šos ierobežojumus. Bet mums ir ļoti vienkāršs aprēķins – ja nākamajā plānošanas periodā kopējā summa būs nedaudz vairāk par 280 miljoniem Ls modernizācijas pasākumiem un to izdalām ar šobrīd esošajiem griestiem vienam projektam - 2,8 miljoniem, tad naudu varēs dabūt ap 100 projektu. Te arī redzam, kāpēc nepieciešams vienam saimniekam šos griestus samazināt– lai naudu var saņemt pēc iespējas vairāk pretendentu. Izpētot citas ES valstis, nevienai citai, izņemot Čehiju, griesti nav vairāk par 500 tūkstošiem, Lietuva un Igaunija sāk diskutēt par 100 tūkstošiem.  Es stingri uz to pastāvēšu. Mēs gribam, lai vairāk būtu lielo un vidējo saimnieku, nevis lai starpība starp lielajiem un pārējo grupu palielinātos. Visu cieņu lielajiem, bet viņi ir spējīgi paši attīstīties. Tā kā sabiedrībā nav vidusšķiras, arī zemniekiem nav.  Mums ir jādomā, ko darīt ar ievērojamo mazo saimnieku grupu. 
 
- Ko tad turpmāk darīt mazajām saimniecībām? Meklēt savu nišu, piedāvāt nišas produktus?
 
Turpmāk strādāsim pie trim galvenajiem punktiem – kooperācija, apmācība un nišas produkti. Es neredzu, ka bez kooperācijas mēs varētu audzēt ienākumus laukos. Īpašu uzmanību veltīsim bioloģisko saimniecību kooperācijai, meža, gaļas un augļu nozaru kooperācijai. Piena un gaļas kooperācija jau ir veiksmīgi attīstījusies.  

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ar lauksaimniekiem esam diskutējuši, kādi būs galvenie uzstādījumi 2014. - 2020. gadam un pamata mērķis - ienākumu pieaugums laukos no ražošanas, saimnieciskās darbības. Kā papildinošie nosacījumi – tiek izmantots katrs ha zemes, meža, ūdens teritorijas un, protams, efektivitātes audzēšana.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Pusmiljona latu ierobežojums vienam saņēmējam un priekšroka tiem, kas vēl nav izmantojuši...

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem...

Zemnieki kritizē reģionālo ceļu dramatisko stāvokli, taču nevēlas uzņemties lauku ceļu sakārtošanas...

Vides investīciju atbalsts, obligāta kūtsmēslu vai atkritumproduktu izmantošana ražošanā,...

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban novāktās ražas, īpaši rapsim, ir lielākas,...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma piektdien sveica konkursa Sējējs – 2012 laureātus –...

Swedbank noslēgusi vienošanos ar LPKS Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība par...

Kooperatīvā sabiedrība Latraps pagājušo finanšu gadu pabeigusi ar 91 miljona Ls apgrozījumu. ...

Ar LPKS LATRAPS biedru piegādāto produkciju pirmoreiz uzkrauts panamax izmēra kuģis, kas...

«Mums šobrīd trūkst cilvēku, tāpēc aicinu jūsu ļaudis braukt šurp un strādāt,...

Vairāki pašmāju ražotāji, kas apvienojušies kampaņai Nepērc Svešu!, aicina...

Skolas augļa programmā, iespējams, daži piegādātāji mēģina likumu apiet ar līkumu, skolām...

Viskijs, piens un kvieši šā gada pirmajā pusgadā bija eksportētākie pārtikas produkti. ...

Tiks izveidots Valsts zemes fonds, kas nodarbosies ar zemes izpirkšanu no zemnieku...

Dāņu cūkaudzētājs SIA Nygaard International no Aizputes novada pašvaldības vēlas piedzīt...