Mūžībā devis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, sociālajā portālā "Facebook" raksta PKS "Straupe".

Balodis miris 2025. gada 2. novembrī.

Viņš bijis "Straupes" valdes priekšsēdētājs kopš uzņēmuma dibināšanas 1993. gadā. Kādreiz bijis arī piena ražošanas saimniecības "Stalbe" vadītājs.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis norāda: "Imants Balodis kļuva par kooperācijas vērtību, novērtēju viņa padomus, sarunas par nozares attīstību. Viņš vienlaikus bija tālredzīgs vadītājs, gan attīstīto samērā nelielo kooperatīvu par zvaigzni, kas aizēnoja desmitkārt lielākus uzņēmumus pārstrādes jaudu ziņā. Straupes produkciju pazina ikviens piena kārumnieks. Imants līdz mūža galam rūpējās par uzņēmuma attīstību, pilnveides procesu un pārmantojamāku, gatavojot jauno paaudzi, iesaistot to uzņēmuma vadībā – ar ticību, ka stipras vērtības un kopīgs darbs nesīs augļus arī nākotnē". R. Feldmanis izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem un kooperatīva darbiniekiem, pavadot mūžībā I.Balodi.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.aprīļa numurā lasi:

DB analītika

Valstspilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā aug

Finanses

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze

Tēma

Atbildot uz ASV jaunajiem tarifiem, Ķīna nosaka nulles tarifu likmi Āfrikas valstīm

Pārtikas ražošana

Straupe nākotni redz jaunos produktos

Mežsaimniecība

Mežu īpašniekiem lielāku brīvību Saeima nedod

Portrets

Ilze Kaparšmite, Ķekava Foods valdes locekle

Ceļvedis

Kārlis Ozoliņš, SIA Floway valdes loceklis

Lielākas piena produktu ražošanas jaudas, jauni proteīna un šķiedrvielu produkti uz piena bāzes, kas komplektā ar jaunām efektīvām ražošanas iekārtām perspektīvā ļaus dubultot neto apgrozījumu.

Šādus nākotnes attīstības plānus intervijā Dienas Biznesam atklāj piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe pašreizējais vadītājs, valdes loceklis Jānis Šulcs, kurš vienlaikus ir arī z/s Lielandžas īpašnieks. Viņš norāda, ka jau ir uzsākti sagatavošanās darbi iecerētā nākotnes attīstības plāna īstenošanai.

Fragments no intervijas

Kas šobrīd ir uzmanības degpunktā?

It kā rutīna, bet, ja precīzāk, tad pašlaik par kādām ļoti straujām pārmaiņām nav runas. Kooperatīvajā sabiedrībā lēmumi tiek pieņemti biedru pilnsapulcē, kas ir pavisam cits līmenis nekā, piemēram, man savā zemnieku saimniecībā. Protams, kooperatīva biedri, kur katram biedram ir viena balss, nav kā SIA vai AS, kur lomu spēlē investors vai kapitāla īpašnieks, kas nosaka dienas kārtību. Biedri palielina piena ražošanas apjomus, un tas nozīmē, ka Straupei jāpalielina pārstrādes apjomi, to var īstenot, gan ražojot vairāk jau esošo piena produktu, gan arī sākot pavisam jaunu piena produktu ražošanu. Lai šo īstenotu, ir nepieciešamas ne tikai idejas un vēlmes, bet arī jaunu ražošanas līniju iegāde, esošo ražošanas telpu paplašināšana, kas savukārt nozīmē būvniecību, bet tam vispirms ir nepieciešams attiecīgs projekts, un līdztekus minētajam ir jāsaprot, kāda ir esošo attīrīšanas iekārtu jauda, vai jaunu ražošanas līniju ekspluatācija neprasīs to jaudu palielināšanu. Piemēram, pašlaik ir pasūtīta vēl viena pudeļu pildīšanas līnija, jo pērn, iestājoties siltākam laikam, nespējām apmierināt pieprasījumu pēc kefīra.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.