VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilsētas pašvaldība aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam, lai uzsāktu seguma atjaunošanu Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Daļa Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā renovēt pusi laukuma. Saskaņā ar iepirkumu Strēlnieku laukuma daļai līdz piemineklim tiks veikti labiekārtojuma darbi, t.sk. bruģa un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana esošajai, bet otru pusi pašvaldība sola sakārtot pati tuvāko gadu laikā.

“Lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu un sakārtotu vidi, valstij svarīgi sadarboties ar pašvaldību. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. Paralēli sadarbojamies ar pilsētu arī Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas projektā,” norāda R. Griškevičs.

Vienlaikus ar atjaunoto Okupācijas muzeju un tā "Nākotnes namu" top memoriāls Padomju Okupācijas upuru piemiņai, kā arī tiks pilnībā sakārtota un labiekārtota Strēlnieku laukuma teritorija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Šobrīd Okupācijas muzeja pārbūvē tuvojas noslēgumam būvkonstrukciju izbūve, turpinās inženierkomunikāciju izbūve un uzsākts darbs pie telpu iekšējās apdares. Par 90% pabeigta vēsturiskās Okupācijas muzeja ēkas siltināšana, noņemot esošās tumšās vara skārda loksnes un montējot tās atpakaļ pēc fasādes siltināšanas darbu pabeigšanas. Augustā tiks uzsākta fasādes apšūšana ar granīta plāksnēm, kas pasūtītas no Somijas, no jauna projektētajā ēkas daļā jeb "Nākotnes namā", to papildinot ar stiklotu fasāžu sistēmu.

Saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm muzeja komplekss veido stāstu no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei – esošajai ēkai tiek saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, jaunā piebūve tiek veidota gaiša, simbolizējot tagadni, bet piebūve Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni.

Strēlnieku ielā Rīgas Klusajā centrā noteikti iegriežas vairākums ārvalstu tūristu, kas turp dodas apbrīnot jūgendstila pērles, tomēr DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka viņu pienesums biznesam ir neliels.

Krāšņo ielu vēl kolorītāku padara kafejnīcas un restorāni, turklāt līdzās jau ilggadējām ēdināšanas iestādēm, par kurām DB rakstīja pirms četriem gadiem (23.09. 2011.), piepulcējušās vairākas jaunas. Strēlnieku iela līdztekus paralēlajai Antonijas ielai ir iekļauta gardēžu Rīgas maršrutā. Uzņēmēji uzskata, ka ielai ir potenciāls kļūt par elitāru miera ostu no rosīgās pilsētas kņadas, kas jūtama tuvējā apkaimē. Tā šeit atkāpjoties. Pārsvarā visi aptaujātie kafejnīcu pārstāvji neslēpj, ka orientējas uz maksātspējīgāko pircēju kategoriju.

Gluži kā pirms četriem gadiem, joprojām Strēlnieku ielā atrodas Rīgas jūgendstila muzejs, jūgendstila paviljons Art Nouveau Rīga. Dažās ēkās iekārtojušies biroji un bankas.

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Jūrmalā uzņēmums SIA Dabas krūts piedāvā izbaudīt nakti teltī ar caurspīdīgu jumtu, raugoties debesīs vai klausoties lietus skaņā

Pasaulē palikšana dažādās neparastās vietās un viesnīcās ir populāra, tā palīdz noķert savādākas izjūtas un vienreizējus iespaidus. Arī Latvijā tiek piedāvātas šādas iespējas, un viena no tām ir nakšņošana milzīgā, burbulim līdzīgā teltī ar caurspīdīgu jumtu, kas ļauj guļot vērties debesīs. Vienas no šādām vietām izveidotājs un uzņēmuma SIA Dabas krūts īpašnieks ir Mikus Gerliņš, kurš Jūrmalā savā dārzā piedāvā interesentiem nakšņot šādā paaugstināta komforta teltī. Uzņēmums pakalpojumu piedāvā pirmo gadu, bet par interesentu trūkumu sūdzēties nevar.

Paveras iespēja

«Ideja par savu uzņēmumu radās brīdī, kad es biju iestājies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbniekos. Tur iepazinos ar tādu atbalsta programmu, kas dod iespēju bezdarbniekiem uzsākt uzņēmējdarbību. Konkrētas idejas, kas tas par uzņēmumu varētu būt, man tajā brīdī nebija, bet likās interesanti kaut ko pamēģināt. Tīri nejauši, skatoties internetā, «izleca» lapa ar TOP desmit neparastākajām viesnīcām pasaulē. Apskatot šo lapu, ieraudzīju arī šāda veida teltis un nakšņošanas iespējas, un tad radās doma, ka principā varētu pamēģināt kaut ko līdzīgu izveidot arī Latvijā,» stāsta M. Gerliņš. Uzsākās sīkākas informācijas meklēšana – kur varētu šādu telti iegādāties un cik tā varētu maksāt. No pasūtīšanas brīža līdz telts saņemšanai pagājuši aptuveni divi mēneši. Bija arī komunikācija ar piegādātājiem, jo bija daudz jautājumu. Jautāts, cik viegli vai grūti šādu telti bija atrast, M. Gerliņš norāda, ka varianti ir dažādi – sākot no Francijā ražotām teltīm, kuras ir ļoti dārgas un kuru izmaksas sasniedz tuvu 10 tūkst. eiro. Šī telts ar gaisa pūtēju ar sūtīšanu un atmuitošanu izmaksājusi aptuveni divus tūkstošus eiro. Šis nav pats lētākais variants, jo ir pieejamas teltis arī par tūkstoš eiro. Tapis arī biznesa plāns atbalsta programmai, un tas tika apstiprināts. «Atbalsta programmas ietvaros man tika arī piešķirts finansējums. Biju izveidojis sarakstu ar pamatlīdzekļiem, kurus ir nepieciešams iegādāties. Tajos ietilpa ne tikai telts, bet arī gulta, sildītājs un citas lietas. Visu pasūtīju, tomēr sākumā viss nebija tik vienkārši. Proti, standartā gaisa pūtējs bija pievienots tieši pie telts. Tas radīja milzīgu troksni, un diez vai kāds gribētu palikt šādā vietā. Bija pat tāda kā vilšanās un nesaprašana, ko tagad iesākt. Tā kā telti saņēmu tikai rudenī, bija jādomā arī, kā uzturēt tajā siltumu, lai apmešanās tur būtu komfortabla. Sāku domāt visādus variantus, kā novērst troksni, pievienot sildītāju, un pamazām tapa šis gala variants,» pieredzē dalās M. Gerliņš.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai tiks piešķirts 7 392 743 eiro finansējums, šodien nolēma valdība.

Tāpat Ministru kabinets nolēma, ka kompleksa pirmā kārta jeb Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija un tā piebūves - Nākotnes nama - celtniecība jāpabeidz līdz 2016.gada 1.oktobrim. Pagājušā gada novembrī valdība bija lēmusi, ka celtniecība jāpabeidz līdz 2015.gada 1.aprīlim.

Savukārt kompleksa otrā kārta jeb Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā būvniecība jāpabeidz līdz 2017.gada 1.jūlijam, vienojās valdība.

Ministri arī nolēma, ka Finanšu ministrijai, sagatavojot priekšlikumus likumprojektam Par valsts budžetu 2015.gadam, būs jāparedz ilgtermiņa saistības par ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, rekonstrukciju un piebūves Nākotnes nams būvniecību, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā, būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2017.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2018.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2019.gadā 2 682 749 eiro apmērā.

Laikā, kad ceļošana ir ierobežota, "iKamper" piedāvā risinājumu ģimenēm, lai patvertos pie dabas, nedodoties tālāk par savu personīgo auto.

"iKamper" ir Dienvidkorejas uzņēmums, kuru dibinājis mūziķis Park Soon. Ražotājs pagājušajā gadā pārcēlās uz jaunām telpām, jo pieprasījums visā pasaulē pēc šī produkta ļoti strauji turpina pieaugt.

Ideja par "iKamper" jumta telti mūziķim radās laikā, kad viņš pats aktīvi ceļoja gan dēļ koncertturnejām, gan kopā ar ģimeni. Park Soon izmēģināja ļoti daudz nakšņošanas variantu līdz pieņēma izaicinājumu radīt savu produktu - telti, kuru uzstādīt uz auto jumta. Tā arī tapa uzņēmuma pirmais produkts - "Skycamp".

Ar šo ideju plašāka auditorija iepazinās caur pūļa finansējuma platformas "Kickstarter" programmu. Cilvēki visā pasaulē to novērtēja un ļoti īsā laika posmā Park Soon izdevās savākt vairāk nekā 1 000 000 ASV dolāru sava produkta attīstīšanai.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

Teltis pasākumiem bija nepieciešamas pat krīzes laikā.Tas pēdējos gados ir palīdzējis strauji attīstīties SIA Tent For Event Baltic.

Pašlaik uzņēmums ir pievērsies biznesa paplašināšanai Skandināvijas valstīs. DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu sarakstā Gazele SIA Tent For Event Baltic ierindojas 238. vietāvietā. Trīs gados uzņēmums ir vairāk nekā trīskāršojis savu apgrozījumu.

Krīzes priekšrocības

Tent For Event Baltic nodrošina korporatīvos pasākumus, kāzas, festivālus u.c. sarīkojumus ar lielizmēra teltīm un to labiekārtošanu. Ideja veidot šāda profila uzņēmējdarbību radusies 2006.gadā. «Tolaik ievērojām šādu potenciālu biznesa nišu, kur iespraukties,» stāsta SIA Tent For Event Baltic vadītājs Kaspars Cimermanis. Uzņēmumiem trūcis telpu, kur rīkot korporatīvos pasākumus, savukārt pieejamo piedāvājumu pasākumu telšu tirgū uzņēmuma dibinātāji uzskatījuši par dārgu. Darbību uzņēmums sāka 2008. gadā, tieši sākoties krīzes. «Šim apstāklim bija arī vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, nepaguvām neapdomīgi ieguldīt līdzekļus, iepērkot dārgas lielizmēra konstrukcijas, kas nespētu uzreiz sevi atpelnīt, jo pieprasījums krīzei laikā nenoliedzami bija zems,» viņš skaidro. Iespējams, tas bija iemesls, kādēļ vairāki tirgus dalībnieki biznesu pameta. Uzņēmumam palīdzējis fakts, ka tā darbības sākumā bijis viegli atrast darbiniekus. «Izmaksas bija zemākas, nebija daudz darbinieku ar lielām algām, nebija kredītu. Ar pašu līdzekļiem attīstījām biznesu, cik varējām atļauties – nopelnīto uzreiz ieguldījām attīstībā,» stāsta K. Cimermanis.

Līdztekus Okupācijas muzeja pārbūvei un "Nākotnes nama" būvniecībai Strēlnieku laukumā 1, Rīgā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā SIA "Skonto būve" uzsāk darbu pie padomju Okupācijas piemiņas memoriāla- mākslas objekta "Vēstures taktīla" izveides, kurš piekļausies muzejam laukumā uz Daugavas pusi, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Memoriāla ideja ir pieminēt tautas upurus, iesaistot pilsētas ikdienas dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijās un arhitektoniskajā formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem. Metu "Vēstures taktīla" 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija. Tās autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, komponists, sonologs Voldemārs Johansons un mākslinieks Kristaps Ģelzis.

"Šogad uzsāksim sagatavošanās darbus, nākamgad tiks ielikti piemiņas memoriāla pamati, kā arī strādāsim pie memoriāla ārējā veidola un mākslinieciskā noformējuma. Plānots, ka līdz ar pārbūvēto Okupācijas muzeju, piemiņas memoriāls tiks pabeigts līdz nākamā gada nogalei," norādīja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

11.maija pēcpusdienā Pils laukumā, Rīgā, notiks projekta Skolnieks pētnieks pilsētnieks brīvdabas darbnīca Laukums man, kurā bērni kopā ar jaunajiem arhitektiem būvēs paši savu Pils laukuma modeli, pirms tam iepazīstoties ar laukuma izveides vēsturi un publiskās ārtelpas uzbūves principiem.

Kā darbnīcas dalībnieku pamatsastāvu arhitekti aicinājuši laukumam tuvējās pamatskolas Rīdze 4.– 6.klašu audzēkņus. Taču arī citi laukuma lietotāji ir gaidīti, lai testētu esošo ārtelpu un pētītu tās pagātni, izskatītu citurienes ārtelpu piemērus, kā arī fantazētu un maketētu nākotnes risinājumu Pils laukumam.

Darbnīcas rīkotāji vēlas rosināt bērnus uz sadarbību, tuvējās apkārtnes iepazīšanu un izpratni, kā pašu spēkiem Pils laukumu pārveidot un padarīt gan pieejamāku, gan pievilcīgāku tās apdzīvotājiem. Pils laukumu ietver daudz un dažādas publiskās ēkas, kuras apmeklē bērni, tostarp tuvumā esošās skolas.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Tātad jūs rīkojat ballīti un vēlaties to rīkot ārā. Loģiski, jums ir nepieciešams patvērums, lai pasargātu viesus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, taču ja neesat pārliecināts par pieejamām iespējām un jūs mēģināt saprast kāda veida svinību telts nepieciešama, lasiet tālāk.

Teltis var tikt izmantotas dažādu iemeslu dēļ. Tās iespējams izmantot ballītēm, pasākumiem, izstādēm, tirdziņos, uzglabāšanai - saraksts ir garš. Daži no populārākajiem telšu veidiem ir šādi:

Nojumes (Visizturīgākās nojumes tirgū ir izgatavotas no vinila, polietilēna un poliuretāna. Šie materiāli nodrošina jums aizsardzību pret visdažādākajiem negaidītiem laikapstākļiem. Lai gan ar terminu "nojume" parasti apzīmē auduma/metāla jumtu vai griestus, ir nojumes ar sānu sienām, kas aizsargā pret vējiem un kukaiņiem. Izvelkamie nojumes jumti, un jo īpaši ar grīdas pamatni, var pat pasargāt jūs no rāpuļiem un nodrošināt lielāku privātumu)

Rīgas pilsētas būvvaldei būs atkārtoti jāvērtē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iecere par Okupācijas muzeja pārbūvi un jāsniedz detalizētāks skaidrojums par iepriekš izdarītajiem secinājumiem, kad tika lemts neizsniegt būvatļauju, tā, izskatot VNĪ sūdzību, lēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Kā informēja departamentā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, īstenojot būvniecības tiesiskuma uzraudzības funkciju, kā Rīgas pilsētas būvvaldes augstāka iestāde izskatīja VNĪ apstrīdēšanas iesniegumu par Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, kas tika pieņemts, vērtējot Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceri.

Rīgas pilsētas būvvalde bija secinājusi, ka par objektu Okupācijas muzeja rekonstrukcija, Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā sniegts negatīvs Rīgas pilsētas arhitekta atzinums, līdz ar to nav iespējams izdot būvatļauju un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Lai izslēgtu jebkādas šaubas un risku par iespējamu tiesību aizskārumu procesā iesaistītajām personām, departaments, izskatot konkrētās lietas apstākļus, ņēma vērā ne tikai VNĪ 2015.gada 11.maijā būvvaldē iesniegto būvniecības ieceri, bet visu tiesisko un faktisko apstākļu kopumu administratīvajā lietā kopš 2007.gada.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

25. un 26. augustā Rīgā, Lucavsalā notiks inovāciju un tehnoloģiskās jaunrades festivāls iNOVUSS, kas brīvā, radošā un «pasaules elpas» piepildītā vidē pulcēs gan tos, kuri tikai plāno kļūt par uzņēmējiem, gan jau savā darbības jomā veiksmīgi strādājošos, kas meklē izaicinājums sava biznesa attīstīšanai. Pasākumā darbosies arī Dienas Bizness Atvērtā redakcija.

DB starptautisko ziņu redaktors Didzis Meļķis moderēs diskusiju «21.gadsimta sieviete mūžizglītības un tehnoloģiju varā».

Festivāla teritorijā norisināsies dažādas tematiskas diskusijas gan par cilvēku uztveri 21.gadsimtā, gan par nākotnes pilsētvidi, kā arī citām mūsdienīgām un aktuālām tēmām. Radošajās darbnīcās ikvienam būs iespēja satikt kreatīvas un starptautiskajā biznesa vidē atzītas personības, savukārt festivāla tematiskajās teltīs varēs sastapt iedvesmojošus cilvēkus, rast inovatīvus risinājumus, piedalīties diskusijās, kā arī smelties jaunas idejas.

Dalība festivālā ir bezmaksas, taču ikvienam interesentam sava dalība ir jāpiesaka reģistrējoties iNOVUSS mājas lapā. Pēc reģistrācijas dalībnieks saņems savu unikālo ieejas QR kodu, kas kalpos gan kā ieejas karte, gan sniegs iespēju saņemt pasākuma mobilo aplikāciju, kurā var interaktīvi veidot savu īpašo festivāla programmu un sekot līdzi festivāla aktualitātēm.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Konkursā par Alberta laukuma labiekārtojumu un Rīgas Melnā Balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi uzvarējis radošās apvienības U-R-A arhitektu piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir Rīgas kuģis, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Rīgas kuģi ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas - līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par A.Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nolasīt Rīgas Melnā Balzama pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru.

Maksātnespējīgās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevies kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7.

Darījumam piekrišanu devusi Parex banka, kam, spriežot pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, šādā veidā izdevies nedaudz samazināt I.Plaudei-Rēlingerei izsniegto aizdevumu apjomu, raksta portāls pietiek.com.

Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem gan pilnībā nav skaidrs ne tas, cik no šīs darījuma summas tiks citiem Plaudes-Rēlingeres kreditoriem, ne arī tas, kādu precīzu summu izdevies atgūt Parex bankai, kura jau dzēsusi uz šo īpašumu uzliktās hipotēkas.