Foto: freeimages.com

Stress ir labs 

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 2019. gada 11. janvāris plkst. 8:23

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Parasti domājam, ka jebkurš stress ir vienmēr slikts, bet tā tas nav, papildina Integratīvās bioloģijas profesore Kalifornijas Universitātē Daniela Kaufera. «Noteikts daudzums stresa ir labs un vajadzīgs, jo nodrošina optimālu uzmanības, uzvedības un kognitīvo sniegumu,» viņa piebilst. «Stress var būt kaut kas, kas padara cilvēku labāku, tikai jautājums ir – cik daudz, cik ilgi un kā šo stresu interpretē vai uztver.»

Pārāk maz stresa, un mēs iedzīvosimies garlaicībā un depresijā, pārāk daudz – un klāt būs tā pati depresija, bet piedevām vēl problēmas ar sirdi, gremošanu, ādu utt. Tātad ir vajadzīgs atrast tādu kā «stresa zelta vidusceļu», bet tas ir sarežģīti, jo katrs mēs uz stresu reaģējam citādi.

Fizioloģiski stress ir ķermeņa reakcija uz kairinošu vai bīstamu situāciju, un nav svarīgi, vai tā ir īsta vai iedomāta. Smadzenes tad ziņo virsnieru dziedzeriem, lai tie sāktu ražot vispirms adrenalīnu, bet nedaudz vēlāk arī kortizolu. Pateicoties šiem «stresa hormoniem», paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, elpa kļūst seklāka un mēs topam vairāk fokusēti un uzmanīgāki (vērīgāki). Visu, kas šajā mirklī notiek, atceramies labāk. Kad kairinošā situācija ir garām, hormoni atgriežas savā sākumlīmenī. To dēvē par akūtu stresu, kas tad arī ir tā pūkainā un baltā stresa puse. Tieši šādu stresu Kalifornijas Universitātes pētnieki pirms pieciem gadiem publicētajā pētījumā izmantoja eksperimentos ar žurkām, kura rezultāti apliecināja, ka īstermiņa stress uzlabo mācīšanos. Protams, žurkām, bet to apstiprināja arī pirms 11 gadiem veikts dīvains eksperiments, kur pusei respondentu roka tika iegremdēta ledusaukstā ūdenī. Pēc šī tīri fiziskā stresa viņi labāk tika galā ar pāris testiem nekā kontrolgrupa. Akūts stress arī varot uzlabot atmiņu, kā to apstiprināja pētījums, kur studentiem ātrā tempā bija jāievēro atšķirības starp gandrīz vienādiem attēliem. Rezultāti bija labāki pēc speciāli radītas situācijas, kas paaugstina kortizola līmeni (stresa situācija). Tam ir sava evolucionāra jēga, jo, ja mēs gribam izdzīvot un spēt pielāgoties, mums ir jāatceras tas, kas kaut kad ir bijis bīstams.

Tomēr, ja šādas stresa situācijas seko viena otrai un stresa hormoniem vairs nav iespēju atgriezties normālā līmenī, tad iestājas tas, ko Makjūens dēvē par «indīgo stresu».


Visu rakstu Stress ir labs lasiet 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 28. novembris plkst. 10:10

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi...

2018. gada 28. novembris plkst. 9:01

Viens no svarīgākajiem attālinātā darba ieguvumiem ir līdzsvara gūšana starp darbu un...

2018. gada 14. novembris plkst. 13:35

Labāko darbavietu pasaulē saraksts tapis saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma «Great Place to...

2018. gada 24. oktobris plkst. 12:32

Mūsdienās darbinieki grib darbu pielāgot savai dzīvei, nevis dzīvi darbam; arī konservatīvāku...

2018. gada 24. oktobris plkst. 12:09

IT uzņēmuma Accenture Latvija jaunā biroja dizainā inteliģenti pelēkais un melnais iet...

2018. gada 23. oktobris plkst. 12:13

Pēc īsas slimības 77 gadu vecumā miris apģērbu zīmola Benetton līdzdibinātājs Gilberto...

2018. gada 19. oktobris plkst. 11:51

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams,...

2018. gada 26. septembris plkst. 12:08

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju...

2018. gada 17. septembris plkst. 15:27

Latvijā vēl arvien visizplatītākā telpa darba veikšanai ir kabineti – trešā daļa...

2018. gada 29. augusts plkst. 8:50

Wunder Latvia jaunais Valmieras birojs atspoguļo uzņēmuma logo – «burkāna» vērtības –...