Jaunākais izdevums

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Parasti domājam, ka jebkurš stress ir vienmēr slikts, bet tā tas nav, papildina Integratīvās bioloģijas profesore Kalifornijas Universitātē Daniela Kaufera. «Noteikts daudzums stresa ir labs un vajadzīgs, jo nodrošina optimālu uzmanības, uzvedības un kognitīvo sniegumu,» viņa piebilst. «Stress var būt kaut kas, kas padara cilvēku labāku, tikai jautājums ir – cik daudz, cik ilgi un kā šo stresu interpretē vai uztver.»

Pārāk maz stresa, un mēs iedzīvosimies garlaicībā un depresijā, pārāk daudz – un klāt būs tā pati depresija, bet piedevām vēl problēmas ar sirdi, gremošanu, ādu utt. Tātad ir vajadzīgs atrast tādu kā «stresa zelta vidusceļu», bet tas ir sarežģīti, jo katrs mēs uz stresu reaģējam citādi.

Fizioloģiski stress ir ķermeņa reakcija uz kairinošu vai bīstamu situāciju, un nav svarīgi, vai tā ir īsta vai iedomāta. Smadzenes tad ziņo virsnieru dziedzeriem, lai tie sāktu ražot vispirms adrenalīnu, bet nedaudz vēlāk arī kortizolu. Pateicoties šiem «stresa hormoniem», paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, elpa kļūst seklāka un mēs topam vairāk fokusēti un uzmanīgāki (vērīgāki). Visu, kas šajā mirklī notiek, atceramies labāk. Kad kairinošā situācija ir garām, hormoni atgriežas savā sākumlīmenī. To dēvē par akūtu stresu, kas tad arī ir tā pūkainā un baltā stresa puse. Tieši šādu stresu Kalifornijas Universitātes pētnieki pirms pieciem gadiem publicētajā pētījumā izmantoja eksperimentos ar žurkām, kura rezultāti apliecināja, ka īstermiņa stress uzlabo mācīšanos. Protams, žurkām, bet to apstiprināja arī pirms 11 gadiem veikts dīvains eksperiments, kur pusei respondentu roka tika iegremdēta ledusaukstā ūdenī. Pēc šī tīri fiziskā stresa viņi labāk tika galā ar pāris testiem nekā kontrolgrupa. Akūts stress arī varot uzlabot atmiņu, kā to apstiprināja pētījums, kur studentiem ātrā tempā bija jāievēro atšķirības starp gandrīz vienādiem attēliem. Rezultāti bija labāki pēc speciāli radītas situācijas, kas paaugstina kortizola līmeni (stresa situācija). Tam ir sava evolucionāra jēga, jo, ja mēs gribam izdzīvot un spēt pielāgoties, mums ir jāatceras tas, kas kaut kad ir bijis bīstams.

Tomēr, ja šādas stresa situācijas seko viena otrai un stresa hormoniem vairs nav iespēju atgriezties normālā līmenī, tad iestājas tas, ko Makjūens dēvē par «indīgo stresu».

Visu rakstu Stress ir labs lasiet 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Spriedzi mazinošais Relaxols Stress Support

Anda Asere, 22.11.2019

“Relaxols Stress Support” ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Vai par 2,99 eiro Latvijā var nopirkt labu vīnu?

Monta Glumane, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs ļoti bieži pārdodam vīnu, kas ir labs un nemaksā daudz. Cilvēks domā: «Kā es varu pirkt vīnu par 2,99 vai 3,45 eiro? Tas nevarētu būt labs vīns!» Taču ne vienmēr tā ir,» biznesa portālam db.lv apgalvo alkoholisko dzērienu veikalu tīkla Spirits&Wine līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Spirits&Wine līdzīpašnieks atzīst, ka dažkārt lētāks vīns ir garšīgāks nekā dārgais. «Jāeksperimentē. Ne vienmēr būs tā, ka nopirksi vīnu par 20 eiro, un tas šķitīs tā vērts,» viņš teic.

«Pirkt dārgu vīnu ir nākamā līmeņa izaicinājums. Sākumā nepieciešams apgūt pamatus par vīnu kā tādu un tad kāpt uz augšu. Es domāju, ka reti kurš var sajust dārga vīna garšas nianses,» spriež A. Lūkins.

Viņaprāt, jautājums, kā izvēlēties vīnu, ir sarežģīts un nav vienā teikumā atbildāms.

«Es domāju, ka sākotnēji būtu labi palasīt pašus pamatus par vīnu. Kas ir sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns, jo vīnogas, vīnogu maisījumi un reģioni ir ļoti dažādi. Domāju, ka tā viennozīmīgi pateikt, kā izvēlēties labu vīnu, ir ļoti grūti, jo dažādās situācijās vīns garšo atšķirīgi. Esam dzirdējuši daudz stāstu, kad ārzemēs tiek nogaršots fantastisks vīns, tādēļ tas tiek nopirkts un atvests uz mājām. Taču te garšo pilnīgi citādāk. Domāju, ka ir jāuzdrošinās un jāeksperimentē,» teic A.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Mums ir jāēd": Sicīlijā iedzīvotāji izlaupa veikalus

Lelde Petrāne, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas Sicīlijas salā veikalu apsardzi nodrošina policijas spēki, kas bruņojušies ar stekiem un ieročiem, jo vietējie iedzīvotāji, kas vairs nevar atļauties iegādāties pārtiku, ķērušies pie tās zagšanas, vēsta thelocal.it.

Jaunais koronvīruss Covid-19 ir prasījis vairāk nekā 10 000 cilvēku dzīvības visā Itālijā, radot tādu ārkārtas situāciju valstī, kādu itāļi nav pieredzējuši kopš Otrā pasaules kara.

Vienlaikus tas ir izpostījis valsts ekonomiku, kas bija trešā lielākā Eiropas Savienībā pirms jaunā slimība sasniedza šo valsti pagājušajā mēnesī. Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu kopš 12. marta uzņēmējdarbība valstī ir gandrīz apstājusies, atņemot cilvēkiem ienākumus.

Izmisuma stāvoklis Sicīlijā - vienā no Itālijas vismazāk attīstītajiem reģioniem - jau rezultējas kriminālās aktivitātēs, vietējiem iedzīvotājiem neredzot citu iespēju kā pārtiku zagt. "Mums nav naudas, ko samaksāt, mums ir jāēd," viens no iedzīvotājiem zagšanas laikā kliedzis uz kasierēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei

Finanšu tirgus

Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.

Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālajam mājokļa pircējam ienākumi ir stabili un bankas gatavas piešķirt hipotekāro kredītu, patlaban būtu vērts pirkt mājokli un nepaļauties uz iespējamu lielāku cenu samazinājumu nākotnē, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Šis ir dziļi filozofisks jautājums. Mēs vienmēr esam teikuši, ka īpašums ir jāpērk tad, kad to vajag. Ja jūs uzdodat jautājumu - vai es šobrīd pirktu mājokli dzīvošanai sev un ģimenei, ja man ir labvēlīga situācija, ienākumi stabili un esmu kategorijā, kur bankās esmu gaidīts klients? Es visdrīzāk pirktu. Tādēļ, ka šobrīd redzam, ka arī attīstītāji jaunajos projektos nereti piedāvā akcijas cenas un dažādas īslaicīgas izpārdošanas. Ja kāds domā, ka tagad nogaidīs un cenas vēl ievērojami kritīsies, tad es uz to pilnīgi nepaļautos, jo nav tā, ka līdz šim cenas bija "ārprātā kosmosā"," stāstīja Šmits.

Kā banka vērtē klienta aizņemšanās iespējas? 

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties...

Viņš skaidroja, ka jauno projektu pārdodot par 1600 eiro kvadrātmetrā, jāatceras, ka cena ir ar pievienotās vērtības nodokli. Reālais ienākums attīstītājam ir 1320 eiro par kvadrātmetru, savukārt būvniecības izmaksas jaunajos projektos ir apmēram 1000-1100 eiro par kvadrātmetru. Ja pievieno zemes iegādi, projektēšanas un pārējās izmaksas, tad attīstītājam peļņa praktiski nepaliek un tie ir uz izdzīvošanas robežas, pauda Šmits.

"Ja salīdzinām ar 2007.gada krīzi, kad tika finansēts pilnīgi viss, tad tagad tirgū ir uz vienas rokas saskaitāmi attīstītāji, kas būvē jaunos projektus, tādēļ neredzu, ka būtu pamats kaut ko gaidīt ar cerību, ka cenas kritīsies. Vienīgi varētu pagaidīt, lai redzētu, kā kopumā ekonomika atgūsies. Ja man tagad būtu jāizvēlas, vai maksāt īri un tērēt papildu naudu, tad es noteikti iegādātos savu īpašumu un ieguldītu tajā," stāstīja Šmits.

Būtisks nekustamā īpašuma cenu kritums nav gaidāms 

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē...

Eksperts norādīja, ka nekustamā īpašuma iegāde ir jāvērtē ilgtermiņā, cenas var koriģēties gan uz augšu, gan leju, taču peļņa fiksējas tajā brīdī, kad īpašumu pārdod.

"Ja cilvēks īpašumu ir nopircis sev dzīvošanai par, piemēram, 1000 eiro kvadrātmetrā un ja cena kādā brīdī uzkāpj līdz 1600 eiro, tad kāpēc viņš mājokli nepārdod, var taču labi nopelnīt. Savukārt, ja dzīvoklis nopirkts par 1600 eiro kvadrātmetrā, bet kādā brīdī nelielas ekonomiskās korelācijas dēļ cena samazinās līdz 1400 eiro, tad cilvēkam sākas stress un ir klāt pasaules gals. Nē, ir jānogaida, jo cena kādā brīdī atkal palielināsies. Nav jāsastrebj karsta putra," sacīja Šmits.

Jautāts, vai attīstītāji šajā brīdī aktīvi piedāvā dažādus īpašos piedāvājumus un akcijas, ņemot vērā, ka tirgus ir nedaudz apstājies, Šmits sacīja, ka tā tas varētu būt, bet viņš negribētu ar to spekulēt.

"Ja cilvēks ir atradis kādu sev interesējošu dzīvokli jaunajā projektā, tad, gaidot uz akciju vai īpašo piedāvājumu, viņš šo īpašumu var vienkārši palaist garām. Attīstītājs vienmēr var nolemt pārdot vai nepārdot īpašumu par pircēja piedāvāto cenu. Ir brīvais tirgus, cenas nav iekaltas akmenī," piebilda Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Roku rokā vides inženierija un pavārmāksla

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apple noraida koronvīrusa izsekošanas aplikāciju

Anda Asere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs Niks Haļavins izstrādājis jaunu mobilo lietotni "Coronavirus Tracker", kas apkopo uzticamu informāciju par koronvīrusu, bet "Apple" noraidījis tās ievietošanu "App Store".

"Es investēju 20 tūkstošus dolāru un izstrādāju mobilo aplikāciju, kas apkopo uzticamu informāciju par saslimšanas, nāves un izveseļošanās gadījumiem no koronvīrusa. Tā rāda arī interaktīvu karti, kur var pietuvināt jebkuru reģionu un redzēt vīrusa izplatību. Papildu tam aplikācija rāda visas jaunākās ziņas saistībā ar koronvīrusu un prevencijas pasākumus. Diemžēl es saņēmu ziņu no "Apple" ar noraidījumu publicēt šo aplikāciju, jo aplikācijas izstrādātājs "Nikita Halavins" nav atzīta institūcija. Principā "Apple" parāda, ka viņi var noraidīt jebkuru aplikāciju pasaulē pat tad, ja tā pilda sabiedrības vajadzības. Tas ierobežo pieeju informācijai un indivīdu iespējām izteikties," uzskata N. Haļavins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zemākais punkts nezīmējas; mēģina tikt vaļā arī no parādiem

Jānis Šķupelis, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs otrdienas kāpums finanšu tirgus stāvajā slīdkalniņā patiešām izrādījās vien pauze. Akciju cena nedēļas vidū atsāka savu planēšanu uz krietni zemākiem atmosfēras slāņiem.

Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kurās valstīs ir visaugstākā finanšu labklājība?

Žanete Hāka, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas patērētāju vidū palielinās finansiālais stress, liecina jaunākais Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums.

Gandrīz puse (45) no aptaujātajiem atbildējuši, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, tādējādi negatīvi ietekmējot viņu labklājību.

24% aptaujāto, lai spētu apmaksāt rēķinus, aizņēmušies vai sasnieguši maksimālo kredītkartes limitu.

Tāpat, augot finansiālajiem izaicinājumiem, patērētāji aizvien mazāk spēj uzkrāt savai ilgtermiņa drošībai. 36% patērētāju bažījas, ka nespēs atļauties sev komfortablas vecumdienas.

Pieaug mājokļu cenas, tādēļ 44% cilvēku, kas patlaban īrē mājokli, ir satraukti, ka nekad nespēs atļauties paši savu mājokli.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Tas ir svarīgi. Kā izveidot jaunus ieradumus - gribasspēku?

Laura Mazbērziņa, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem kārdinājumiem – atlikt kāda darba darīšanu uz rītdienu, apēst lieku kūkas gabalu (kaut arī vēlamies veselīgāku ķermeni) utt. Patiesībā mūsu ķermenī mājo spēks, kas palīdz gan atteikties no visa, kas nav derīgs, gan saņemties un paveikt teju neiespējamo – celties piecos no rīta, iet aukstā dušā, uzsākt meditēt un nomierināt savu prātu.

Ja uz gribasspēku skatāmies caur muskuļa analoģiju, tad zinām - jo vairāk trenē un noslogo savu muskulatūru, jo spēcīgāks un izturīgāks paliec. Galvenie jautājumi ir divi – kā pareizi trenēt šo «gribasspēka» muskuli un kurš no treniņu veidiem ir man piemērotākais, biznesa portālam db.lv stāsta Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Slepenais ierocis, kā izveidot jaunus ieradumus - gribasSpēks

Stenforda universitātes ph.d Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal) uzskata, ka ir trīs dažādu veidu gribasspēki, kurus var nosaukt šādi: «Es nedarīšu» gribasspēks, «Es gribu» gribasspēks, «Es varu un darīšu» gribasspēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: No pavāres par īpašnieci

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Komentāri

Pievienot komentāru