Jaunākais izdevums

Pēc Saeimas juristu un EM diskusijām jaunais subsidētās enerģijas nodoklis tomēr turpina ceļu uz apstiprināšanu.

Neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskais birojs pauda nopietnu kritiku par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, ministrijai tomēr ir izdevies vienoties ar biroju un likums tiks virzīts nākamajam lasījumam Saeimā.

Toties, ņemot vērā EM iebildumus, atkārtotai izskatīšanai valdībā nosūtītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās jaunās dabas resursu nodokļa likmes mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru apstiprināšanas gadījumā mazie HES nākamgad tiktu aplikti pat ar 20% jaunu nodokļu nastu.

Iepriekš Saeimas juridiskais birojs attiecās sniegt vērtējumu par SEN likuma atbilstību Satversmei, jo, pēc biroja viedokļa, likumprojekta autoru sagatavotā anotācija un sniegtie paskaidrojumi viesa bažas, ka likums virzīts, nepārliecinoties par tiesiskajām un juridiskajām sekām. Biroja bažas viesa fakts, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Tāpat Saeimas juristi norādīja, ka attiecībā uz mazajām HES, kuras no nākamā gada tiek apliktas arī ar dabas resursu nodokli, likumprojekta autori nav novērtējuši, kāda būs abu divu nodokļu ietekme uz nozares uzņēmumiem. Paustas arī bažas, vai izstrādājot likumu, ir vērtēta nodokļa ieviešana un piemērošana no tiesību principu viedokļa - ņemot vērā samērīguma principu, tiesisko paļāvību un tās iespējamos aizsardzības mehānismus.

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta pārstāve Daiga Grūbe DB apstiprināja, ka EM ņēma vērā Saeimas juridiskā biroja pausto kritiku un sniedza papildus paskaidrojumus un precizējumus, tāpēc par likumprojektu ar biroju ir panākta vienošanās. Viņa gan norādīja - šobrīd EM nevēlas publiski atklāt, ar kādiem argumentiem tai ir izdevies pārliecināt Saeimas juristus par to, ka Latvija, apstiprinot jauno SEN nodokli, neiekulsies dārgās tiesas prāvās. «Šos argumentus nevaram plaši izklāstīt tā vienkāršā iemesla dēļ, lai mūsu argumentāciju iespējamie oponenti tiesas prāvās nevarētu izmantot savās interesēs,» paskaidroja D. Grūbe.

Viņa arī informēja, ka ņemot vērā EM iebildumus, Saeimas budžeta un finanšu komisija tomēr noraidīja VARAM iecerētos grozījumus dabas resursu nodokļa likumā, kas paredzēja izlīdzināt likmes par nodarīto kaitējumu videi starp lielajām un mazajām HES. EM norādīja, ka pēc jaunās dabas nodokļa likmes ieviešanas par ūdens lietošanu, kopējais nodokļu nastas kāpums, ņemot vērā arī paredzēto SEN ieviešanu, mazajām HES būtu nesamērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

SEN «klienti» meklē aizstāvību Briselē


Māris Ķirsons
, 04.11.2013

«Latvijas valsts amatpersonas mūsu argumentus ignorē un cenšas pieņemt likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku, radot zaudējumus biznesam,» tā Latvijas koģenerāccijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par samazināto subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmi ražotājiem var nākties smagi cīnīties

Māris Ķirsons, Sandra Dieziņa, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skaidrību par to, kuriem elektroenerģijas ražotājiem pienākas SEN 5% likme, sola pirmdien

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 10.februārim precizēs informāciju par tiem komersantiem, kuriem piemērojama subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 5% likme, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Kā skaidroja ministrijā, LAD daļēji veic subsidētās enerģijas 5% nodokļa likmes administrēšanu un kontroli. Saskaņā ar LAD sniegto informāciju pašlaik reģistrā esot iekļauti seši komersanti, kuriem piemērojama 5% nodokļa likme. Par pārējiem LAD sniegšot informāciju vēlāk.

Savukārt EM šobrīd reģistrā ar 5% likmi iekļāvusi tos elektrības ražotājus, kuri, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas nodod centralizētai siltumapgādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

SEN nodoklis rada haosu

Sandra Dieziņa, Inguna Ukenābele, Māris Ķirsons, 06.12.2013

A/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Domnieks ir neizpratnē: «Mums nav skaidrības, kāda SEN likme tiks piemērota no 1. janvāra. Nodokļa ieviešana ir negodīgs solis, jo spēles noteikumi tika mainīti pēkšņi.»

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Biogāzes ražotājiem subsidēto enerģijas nodokli nosaka divreiz lielāku nekā solīts

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas opozīcija: Likums par amnestiju pieņemts, pārkāpjot konstitūciju

LETA--UNIAN, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija tomēr vienojas ar Saeimas juridisko biroju par SEN likumu, bet strīdīgo mazo HES dabas resursu nodokli nosūta atpakaļ valdībai.

Ekonomikas ministrijai (EM) tomēr ir izdevies vienoties ar Saeimas Juridisko biroju par sabiedrībā pretrunīgi vērtētā Subsidētās elektroenerģijas (SEN) nodokļa likumprojektu. Kā db.lv norādīja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta pārstāve Daiga Grūbe, biroja iebildumi, kuri šobrīd jau ir noņemti, attiecās uz likuma projektu un anotāciju, kas Saeimai tika iesniegts izskatīšanai pirmajā lasījumā, tomēr šobrīd birojs jau ir saņēmis visus nepieciešamos paskaidrojumus un precizējumus no ministrijas, tāpēc iepriekš paustie biroja aizrādījumi šobrīd arī vairs nav aktuāli.

D.Pavļuta pārstāve gan atzina, ka šobrīd EM nevēlas publiski atklāt, ar kādiem argumentiem tai ir izdevies pārliecināt Saeimas juristus par to, ka Latvija, apstiprinot jauno SEN nodokli, neiekulsies dārgās tiesas prāvās. «Šos argumentus nevaram plaši izklāstīt tā vienkāršā iemesla dēļ, lai mūsu argumentāciju iespējamie oponenti tiesas prāvās nevarētu izmantot savās interesēs,» paskaidroja D.Grūbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās.

IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2.1% un 2018. gadā 2.2%. Noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, ASV prezidenta D. Trampa ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Gerhards neizskatīs iespēju atstādināt Ušakovu, bet virzīs likumprojektu par visas domes atlaišanu

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Saeimas paraugstunda efektīvai strādāšanai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu mēnesi pēc pēdējo Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimas deputāti jau atkal atrod, ko šajā likumā pielabot, steidzamības kārtā dzenot cauri nākošos šī likuma grozījumus.

Daudziem vēl svaigā atmiņā, kā 11. Saeima nedēļu pirms paredzētajām vēlēšanām sasparojās un pieņēma divus gadus muļļātos grozījumus Maksātnespējas likumā. Pieņemtie grozījumi bija tādi, kas deputātiem šķita pareizi priekšvēlēšanu laikā un cita starpā paredzēja gan nolikto atslēgu principa ieviešanu, gan amatpersonu statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem. Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ļoti kritizējot Saeimas vairākuma atbalstītos grozījumus un sakot, ka šādi var pat sagraut veselas paaudzes nākotni, strīdīgo likumu tomēr izsludināja. Bet ko mēs redzam tagad? Piecu Saeimas deputātu grupa atkal ir klāt ar jauniem šī likuma grozījumiem, tiesa, ne attiecībā uz noliktajām atslēgām, bet gan par maksātnespējas administratoriem, par kuriem diskusijas daudzu mēnešu garumā bija ne mazāk karstas un intensīvas kā par hipotekāro kredītņēmēju problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jādara tas, ko mīli

Laura Mazbērziņa, 18.04.2019

SIA «Kokradis» īpašnieks Juris Laveiķis ar sievu Elīnu demonstrē gatavo produkciju.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lemj par labu Rīgas Kongresu namam kā koncertzāles novietnei

Db.lv, 02.02.2022

Iepriekš vēstīts, ka Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas sanāksmē 2.februārī koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei.

“Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvus – tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā Kultūras ministrija virzīs to uz Ministru kabinetu,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli 

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt...

Koalīciju veidojošās politiskās partijas darbam Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības padomē katra deleģē divus pārstāvjus. 2. februāra sēdē Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvēja partijas priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis Imants Parādnieks un kultūras ministrs Nauris Puntulis, partiju “Jaunā Vienotība” - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ints Dālderis, Apvienību Attīstībai /Par! Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Saeimas deputāte Inese Voika, Jauno Konservatīvo partiju – labklājības ministrs Gatis Eglītis un Saeimas deputāte Evita Zālīte Grosa.

Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols 

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā...

Kultūras ministrija Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas lēmumu un ziņojumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtējumu Rīgā virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu - „Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu,” kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Streļčenoks var zaudēt amatu viņam nelabvēlīga tiesas lēmuma gadījumā

LETA, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gadījumā, ja tiesa lems, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmums no amata atstādināt savu vietnieci Jutu Strīķi ir bijis beztiesisks, virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu pašam Streļčenokam.

Straujuma intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma atkārtoti apliecināja, ka jautājums par strīdu KNAB vadībā viņai ir nepatīkams, pirmkārt, tāpēc ka biroja vadītājs konfliktu nav atrisinājis mierīgā ceļā, otrkārt, ka no amata ir jāatstādina persona, kura sniegusi nenovērtējamu ieguldījumu korupcijas apkarošanā.

Pēc viņas domām, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, bet gadījumā, ja tiesa lems, ka Streļčenoka lēmums ir bijis beztiesisks, tad viņa noteikti virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu Streļčenokam.

Jau ziņots, ka Straujuma nav atcēlusi KNAB priekšnieka rīkojumu par viņa vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusu kompānijām to ieviešanu plāno atlikt, Pasažieru vilcienam atlaides nedos.

Tas izriet no iesaitīto pušu teiktā Dienas Biznesam. Visticamāk, tuvāko nedēļu laikā Finanšu ministrija (FM) virzīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, kuri patlaban paredz, ka ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos un biļešu tirdzniecības vietās jāievieš jaunie kases aparāti, hibrīda kases aparāti vai kases sistēmas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veidos Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu; finansēšanai ieviesīs subsidētās enerģijas nodokli

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Nodokļu reforma, saprātīgi ieviesta, palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu

Žanete Hāka, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies, tāpēc uzņēmumiem būs arvien vairāk jādomā par ražīguma celšanu. Uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir stabils vai uzlabojas, un uzņēmumu kreditēšana lēnām uzņem apgriezienus, kas liecina par investīciju aktivitātes uzlabošanos. Mājsaimniecību noskaņojums arī rāpjas augšup, bet to uzvedība vēl arvien ir diezgan piesardzīga. Ir iesākusies sen gaidītā nodokļu diskusija, kas var paaugstināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tomēr tās iznākums būs atkarīgs no pārdomātas un konsekventas komunikācijas, kas līdz šim ir bijusi vāja un saraustīta.

Pasaules ekonomika jau kādu laiku nav jutusies tik labi, kā šobrīd – izaugsme ir solīda un uzņēmumu un mājsaimniecību aptaujas liecina par gana optimistisku noskaņojumu un izaugsmes turpināšanos. Pēdējie mēneši populismam nav bijuši pārāk veiksmīgi – populisti neplūca uzvaras laurus ne vēlēšanās Nīderlandē, ne Bulgārijā. Tomēr atviegloti uzelpot būtu pāragri, jo riski nav izgaisuši. Joprojām nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt vēlēšanas Francijā un Itālijā. Neziņa par ASV prezidenta īstenoto politiku un tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saglabājas. Tomēr pēc neveiksmes ar veselības aprūpes reformu finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par Trampa spējām ātri īstenot priekšvēlēšanu solījumus, arī attiecībā uz izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku. Apvienotā Karaliste (AK) ir iekustinājusi Brexit procesu, un drīzumā sāksies sarunas par tirdzniecības režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un AK, kas rādīs, cik sāpīga varētu būt Brexit ietekme. Pagaidām Latvijas eksporta datos referenduma negatīvā ietekme vēl neparādās. Tieši pretēji – neskatoties uz mārciņas vērtības kritumu, Latvijas preču eksporta vērtība uz AK pērn pieauga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpina augt, kas paver labas iespējas mūsu eksportētājiem. Ekonomikas izaugsme eiro zonā šogad un nākamgad saglabāsies ap 1,7%, un to vēl arvien balstīt līdzēs Eiropas Centrālā bankas (ECB) stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus likumā, kas liedz publiskajos iepirkumos piedalīties ofšoriem

Dienas Bizness, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 9. februārī, Phjončhanā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, informē Valsts Prezidenta kanceleja.

«Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs», norāda Valsts prezidents.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai

Armanda Vilcāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija, nesadzirdot uzņēmēju iebildumus, atrod papildu līdzekļus teju vai 100 milj. eiro apmērā.

Tas panākts, piedāvājot atteikties no atvieglojumiem, ieviešot jaunus un palielinot esošos nodokļus.

Skarbi valdību veidojošo politiķu un pašas valdības lemto un skatīto vērtē uzņēmēji. Šāda rīcība tiek uztverta kā necieņa pret iepriekš dotajiem solījumiem par prognozējamu nodokļu politiku, kas Latviju tikai padarīs vēl mazāk pievilcīgu potenciālo investoru acīs. Biznesa viedoklis par to, kur un kā ņemt valsts makā papildu naudu, gan atšķiras, jo daļa uzskata, ka to var iegūt, palielinot azartspēļu un alkohola nodokļa likmes, kā arī apkarojot ēnu ekonomiku.

«Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, - tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā,» situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. «Šķiet, valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, bet principiāli neskar kapitālu, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» tā P. Krīgers. Sociālie partneri norāda, ka nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas, vēl vairāk mazinot jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Šāda ekonomikas attīstība radīs sekas, ka, mazinoties nodokļus maksājošo darba vietu skaitam, pasliktināsies arī nākotnes pensionāru izredzes un esošo pensiju potenciālais pieaugums. Sociālie partneri uzskata, ka valdībai jātur dotie solījumi un jāpārvirza nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru