Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Jaunā studiju semestra sākumā Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments (RTU SP) izvērtējis 2007. gada RTU fakultāšu un filiāļu studentu pašpārvalžu veiktos labos darbus un vairākās nominācijās pasniedzis RTU SP Gada Balvu’ 2007, liecina sniegtā informācija medijiem.

Svarīgāko nomināciju Gada pašpārvalde ieguva RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Studentu pašpārvalde.

Arī nominācija Gada projekts tika piešķirta RTU MLĶF Studentu pašpārvaldei par realizēto projektu Profesionālās orientācijas un karjeras dienas ķīmijas nozarē. Savukārt nominācija Gada kopprojekts tika piešķirta gan MLĶF Studentu pašpārvaldes, gan Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) Studentu pašpārvaldes kopīgi rīkotajam projektam Vasaras nometne pirmkursniekiem Noraujies no ķēdes!.

Nominācija Gada jauninājums tika piešķirta Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Studentu pašpārvaldei par veiksmīgi realizēto projektu Jauno studentu dienas. Nominācija Gada notikums tika piešķirta Inženierekonomikas fakultātes (IEF) Studentu pašpārvaldes rīkotajam projektam Eku pieredzes dienas.

Lai efektīvāk apsaimniekotu Latvijas Universitātes (LU) lietošanā nodotos vērtīgos nekustamos īpašumus, SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra izveidojusi sabiedrību SIA LU Studentu viesnīcas.

Galvenie uzņēmuma darbības virzieni būs LU studentu viesnīcu apsaimniekošana, nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana, efektīvas uzņēmējdarbības koordinēšana un veicināšana, Db.lv informēja Latvijas Universitātes sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska.

Pārstāvot LU un tās studentu intereses, SIA LU Studentu viesnīcas no 2006. gada 10. novembra no uzņēmuma SIA Vertekss pārņem studentu dienesta viesnīcas ēkas, kas atrodas Rīgā, Rēznas ielā 10/1, apsaimniekošanas tiesības. Tas tiek darīts, jo uzņēmējsabiedrība SIA Vertekss, kas līdz šim pildīja LU konsultanta pienākumus ar ēkas renovāciju un studentu dienesta viesnīcas izveidošanu saistītajos jautājumos, līgumā noteiktajā laikā neizmantoja iespēju noslēgt viesnīcas operatora līgumu, kas ēkas īpašnieka vārdā apsaimniekotājam dotu tiesības izrakstīt rēķinus par dzīvojamo un nedzīvojamo telpu nomu.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) rīkotajā projektā Nesmēķējošā klase 2008 turpina piedalīties 120 klases jeb 45% no sākotnējā klašu skaita, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā pēc trīs projekta mēnešiem no dalības izstājušies jau 55% no sākotnējo 269 klašu skaita. Pēc pirmā projekta mēneša no dalības projektā izstājās 94 klases, pēc otrā projekta mēneša - 35 klases, bet pēc trešā – vēl 20 klases.

Pēc saņemtajām skolēnu atskaitēm par trešo projekta mēnesi secināts, ka 7 klasēs atklājies kāds smēķēšanas gadījums, savukārt 13 klases nav atsūtījušas atskaites.

Dalību projektā turpina 7. un 8. klašu kolektīvi šādos Latvijas rajonos: 7 klases Alūksnes pilsētā un rajonā, 3 klases Aizkraukles pilsētā un rajonā, 8 klases Balvu pilsētā un rajonā, 2 klases Bauskas pilsētā un rajonā, 6 klases Cēsu pilsētā un rajonā, 14 klases Daugavpils pilsētā un rajonā, 1 klase Dobeles rajonā, 5 klases Gulbenes pilsētā un rajonā, 5 klases Jēkabpils pilsētā un rajonā, 3 klases Jelgavas pilsētā un rajonā, 8 klases Krāslavas rajonā, 2 klases Kuldīgā, 4 klases Liepājas pilsētā un rajonā, 3 klases Ludzas rajonā, 5 klases Madonas pilsētā un rajonā, 3 klases Ogres pilsētā un rajonā, 9 klases Preiļu pilsētā un rajonā, 8 klases Rēzeknes pilsētā un rajonā, 14 klases Rīgas pilsētā un rajonā, 2 klases Saldus pilsētā un rajonā, 3 klases Tukuma pilsētā un rajonā, 2 klases Talsu pilsētā un rajonā, 1 klase Valkas rajonā un 2 klases Valmieras pilsētā un rajonā.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Āzijas valstu studenti dzīvošanai Latvijā tērē mazāk nekā studenti no Eiropas, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad veikts iepriekšējais pētījums, ārvalstu studentu izdevumi gan par dzīvošanu, gan studijām ir palielinājušies.

Vislielāko ārvalstu studentu izmaksu daļu veido studiju maksa, kas astoņu gadu laikā ir palielinājusies par 30%, sasniedzot 6676 eiro gadā. Pētnieki pieaugumu daļēji skaidro ar inflāciju, tomēr būtisku lomu spēlē arī pašas universitātes.

Visaugstākā studiju maksa ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur ārvalstu students maksā vidēji 11 000 eiro gadā. RSU ir vienīgā universitāte, kur studiju maksa ir augstāka par Latvijas vidējo, atzīmē pētnieki. Lielākā daļa citu augstskolu piedāvā studijas, kuru izmaksas svārstās no 2500 līdz 4500 eiro gadā.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Rīga, 2007. gada 29. augusts - lai nosvinētu jaunā akadēmiskā gada sākumu, ceturtdien, 13. septembrī, Rīgā notiks grandiozs studentu kultūras pasākums "Parex Studentu paradīze", kura laikā Esplanādē un vairākos Rīgas klubos notiks muzikāli, informatīvi un izklaidējoši pasākumi. Dažos "Parex Studentu paradīzes" pasākumos piedalīsies arī augstskolu vadība.

Izbaudīt studentu paradīzi ikviens interesents varēs jau no plkst. 14.00, kad Esplanādē darbu sāks "Dienas paradīze", kuru apmeklējot nebūs grūti saprast, kāpēc studentu gadus atceras ar smaidu sejā: līdz plkst. 19.00 Esplanādē atradīsies augstskolu izklaidējošie stendi, kuros atraktīvā veidā tiks parādītas katras augstskolas studentu aktivitātes, radoši nemierīgais gars un atšķirības.

Savukārt 13. septembra vakarā, sākot no plkst 21.00, studenti tiek aicināti uz vairākiem Rīgas klubiem - "Sapņu Fabriku", "La Rocca", "Studentu Klubs".

Klubā "Sapņu Fabrika", Lāčplēša ielā 101, studentus sveiks augstskolu vadība, tiks organizēti dažādi interesanti konkursi, notiks Haven disco. Muzicēs grupas "Gain Fast", "Z-Scars", "Tumsa". Vakaru vadīs Ufo.

9. decembrī risinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotā gadskārtējā Studentu Gada balva pasniegšanas ceremonija Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kur vienviet tikās Latvijas aktīvākie studenti un viņu atbalstītāji, Db.lv informēja Latvijas Studentu apvienība.

Gadskārtējā Studentu Gada balvas pasniegšanas ceremonijā titulu Gada studentu labvēlis ieguvusi a/s Hansabanka.

Gada rektora apbalvoju saņēma Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova. Rektori šai balvai izvirzīja Banku augstskolas Studentu padome, kas izvirzījumā uzsver: "Uzskatām, ka Volkovas kundzes darbība ir pamats augstskolas sakārtotajai videi, viņa ir vienmēr gatava sarunai ar studentiem un, strādājot Rektoru padomē, ir uzlabojusi gan Banku augstskolas tēlu, gan nesusi labumu visai studentijai!"

Gada studenta balvu izcīnīja Linda Piekuse no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU). Linda vada RSU Studentu zinātnisko biedrību un sekmīgi studē medicīnu.

15. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu Padomes sēdē pēc ilgstošas diskusijas tika noraidīta vairāku studentu iniciatīva rīkot mītiņu pie Saeimas ar konkrētām prasībām, kas vērstas uz studentu dzīves uzlabošanu Latvijā.

Iniciatīvu izteikušie studenti norāda uz RSU Studentu pašpārvaldes valdes un padomes politisko angažētību, neleģitīmu negatīvu balsojumu un nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā.

Iniciatīvu izteikušie studenti ierosināja šādus priekšlikumus, uz kuru pamata bija ieplānots rīkot streiku, ar mērķi ietekmēt nākamā gada budžeta likumprojektu:

 Paplašināt valsts stipendijas saņēmēju loku, lai studenti, kuru vidējā atzīme ir virs 7.5 ballēm garantēti saņemtu šo valsts stipendiju;

 Palielināt valsts stipendijas apjomu vismaz inflācijas apmērā;

 RSU Eiropas studiju fakultātei kā fakultātei valsts universitātes ietvaros piešķirt valsts budžeta vietas vismaz 5 uz katru specialitāti;

Ceturtdien, 13. septembrī Rīgā par godu jaunā akadēmiskā mācību gada sākumam notiks grandiozs studentu kultūras pasākums "Parex Studentu paradīze". Pasākuma laikā Esplanādē un vairākos Rīgas klubos notiks muzikāli, informatīvi un izklaidējoši pasākumi. "Parex Studentu paradīzes" pasākumos piedalīsies arī augstskolu vadības pārstāvji.

Izbaudīt studentu paradīzi ikviens interesents varēs jau no plkst. 14.00, kad Esplanādē darbu sāks "Dienas paradīze". Līdz plkst. 19.00 Esplanādē atradīsies un garāmgājējus izklaidēs Rīgas lielāko augstskolu atraktīvie stendi. Stendos īpašā veidā tiks parādītas katras augstskolas studentu aktivitātes, radoši nemierīgais gars un īpatnības, kas raksturīgas tieši konkrētās augstskolas studentiem.

Savukārt tās pašas dienas vakarā, sākot no plkst. 21.00, studenti tiek aicināti uz Rīgas klubiem - "Sapņu Fabriku", "La Roccu" un "Studentu Klubu".

Klubā "Sapņu Fabrika", Lāčplēša ielā 101, studentus sveiks augstskolu vadība, tiks organizēti dažādi interesanti konkursi, notiks Heaven disco, un ar īpašu pitonšovu piedalīsies Leons Zviedrs. Muzicēs grupas "Gain Fast", "Z-Scars" un "Tumsa". Vakaru vadīs Ufo.

Ārvalstu studentu kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā bija 385,2 miljoni eiro, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieku aplēses.

191,6 miljonus eiro veido tiešais pienesums Latvijas ekonomikai - studiju maksa, mājokļa un dzīvošanas izdevumi, viesu tēriņi. Vēl 193,6 miljoni eiro ir netiešais ārvalstu studentu pienesums.

Tiešie nodokļi no šīs summas, kas tiek samaksāti valsts budžetā, ir 58 miljoni eiro, aplēsuši pētnieki.

Trešdaļu no kopējā pienesuma Latvijas ekonomikai jeb 139 miljonus eiro veido ārvalstu studenti, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Ja ikgadējais studentu pieaugums saglabāsies 9,5% līmenī, nākamo sešu gadu laikā šis pienesums varētu sasniegt vienu miljardu eiro, prognozē pētnieki.

2023.gadā no kopējā studentu skaita Latvijā 14% veidoja ārvalstu studenti. Latvijas augstskolās mācījās 10 400 ārvalstu studentu, kas ir par 6100 studentiem vairāk nekā 2014.gadā. Ārvalstu studenti biežāk izvēlas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē un RSU.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Investējot 7,5 miljonus eiro, Rīgā, Lauvas ielā atklāta jauna koncepta studentu viesnīca "Duck Republik", kas piedāvā ne tikai telpas, kur dzīvot un mācīties, bet arī socializēties un pavadīt laiku starptautiskā vidē.

"Duck Republik" telpās ir 350 dzīvošanas vietas, no kurām jau šobrīd daļā dzīvo studenti un jaunie speciālisti, kam Latvija kļuvusi par "otrajām mājām", studējot vai sperot pirmos soļus pa karjeras kāpnēm.

"Duck Republik" piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu: dažāda tipa istabas un studiju tipa dzīvokļus, virtuvi, trenažieru zāli un vietu jogas nodarbībām, pašapkalpošanās veļas mazgātavu, āra terasi, bezmaksas WiFi, semināru un koplietošanas telpas, velo un auto stāvvietu, kā arī bāru, kinozāli un dažādas citas socializācijas iespējas.

"Mūsu mērķis – radīt labāko studentu mājokli pasaulē, un kļūt par studentu pirmo izvēli, meklējot mājokli ārzemēs, kā arī kopumā sekmēt studentu mobilitāti un savstarpējo sadarbību, neatkarīgi no studiju jomas un valsts, no kuras viņi nākuši. Mums jau šobrīd izveidojusies sadarbība ar Latvijas universitātēm. Tā, piemēram, nākamos 20 gadus pārvaldīsim RTU dienesta viesnīcu Biešu ielā. Tuvāko gadu laikā plānojam tur ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai jau nākamajā gadā vērtu durvis, studentiem piedāvājot jau pavisam cita koncepta mājvietu. "Duck Republik" koncepta pirmās viesnīcas atklāšana ir nozīmīgs solis, lai ciešā sadarbībā ar universitātēm, veicinātu izglītības eksportu un padarītu Latviju par arvien iekārojamāku ārvalstu studentu galamērķi, jo tajā brīdī, kad jaunietis izvēlas mācīties ārpus savas dzimtenes, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir dzīvesvietas iespējas," komentē Hanno Liiva, "Duck Republik" izpilddirektors.

Turības studentu viesnīca atrodas augstskolas teritorijā, lai studentiem būtu ērti apmeklēt lekcijas un nodarbības citos augstskolas korpusos. Šogad, domājot par studentu ērtībām, studentu viesnīca tiek paplašināta.

Tagad tā būs ne tikai atsevišķajā korpusā, bet arī A-korpusa 4. un 5. stāvā.

«A korpusā top pilnīgi jaunas istabiņas, kurās būs divstāvu gultas, skapji, rakstāmgalds un citas ikdienā vajadzīgas lietas. Kopumā Turības studentu viesnīcā būs 735 vietas. Viesnīcā ir labiekārtotas kopējās dušas telpas, tualetes un virtuves. Uz apmešanos viesnīcā bieži vien piesakās arī citu augstskolu studenti, taču priekšroka tiek dota Turības studentiem,» stāsta studentu viesnīcas vadītāja Iluta Ernstsone.

Lielākā daļa istabiņu ir četrvietīgas. Studentu viesnīcā vakaros un naktīs ir apsardze, un visu diennakti darbojas video novērošana. Visā studentu viesnīcas ēkā ir Wi-Fi pārklājums - studenti var mācīties gan istabiņās, gan kādā no atpūtas telpām vai lasītavā.

Pasaulē netrūkst neparastu un dīvainu naktsmītņu – ceļojot iespējams apmesties gan 1965. gada Boeing 727 lidmašīnā, kas pārveidota par viesnīcu, gan retro furgonos un citās viesnīcām visnotaļ neraksturīgās telpās.

Britu medijs The Guardian apkopojis 20 pasaulē neordinārāko viesnīcu topu.

1. Viesnīca Costa Verde Kostarikā izveidota 1965. gada Boeing 727 gaisa kuģī, kas novietots lietus mežā.

2. Neemrana Fort Palace Indijā, netālu no Deli.

3. V8 Hotel, Boblingenā (Böblingen) Vācijā.

4. Viesnīca Verana Meksikā - naktsmājas ar skatu uz Banderas līci.

5. Hüttenpalast Berlīnē, Vācijā, ir viesnīca, kura piedāvā pārlaist nakti vecos, bet omulīgos furgoniņos.

6. Viesnīca Livingston Lodge atrodas Kentā, savvaļas dzīvnieku parkā (Wild Animal park).

7. Naktsmājas Juvet Norvēģijā, Valldalā (Valldal). Viesnīca atrodas mežā ar skatu uz kalniem.

SIA Nordic Homes ražotajām modulārajām mājām – gatavām studijas tipa dzīvokļu «kastītēm» – atrasts noiets Apvienotajā Karalistē , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums šīs «kastītes» nosūta klientiem Lielbritānijā, kuri tās savā būvobjektā sastiprina kopā. «Parasti celtniecības procesā ir jāgaida, kamēr pamati ir gatavi, un tikai tad var sākt būvniecību. Mēs jau sākam ražot moduļus, kamēr būvnieks gatavo pamatus. Piemēram, kad sadarbības partneris Liverpūlē bija pabeidzis pamatus, aizvedām moduļus un divarpus nedēļu laikā bija gatavi pirmie četri stāvi. Atkarībā no projekta laika ietaupījums ir no 30 līdz 50%. Investoriem tas ir īpaši svarīgi, piemēram, Liverpūles projektā dzīvokļus varēs izīrēt gadu ātrāk, nekā tas būtu bijis tradicionālā celtniecībā. Mērot investīciju atdevi, tas ir būtiski – jo ātrāk atgūsti ieguldīto, jo lielāka projekta atdeve,» skaidro Pauls Dzintars Kalniņš, SIA Nordic Homes izpilddirektors.

Studenti vēlas mācīties bez rūpēm un uztraukumiem par studentu kredītu atmaksu studiju laikā un pilnībā nodoties mācībām. Par to liecina Nordea bankas aptauja par svarīgākajiem faktoriem studentu kredīta izvēlē topošo studentu vidū. Par svarīgāko kredīta priekšrocību studenti uzskata iespēju studiju laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus.

Nordea aptaujā vairāk kā puse (55%) studentu uzskata, ka svarīgākais faktors, ņemot studentu kredītu ir iespēja mācību laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus. Otra svarīgākā lieta (15%) ir bankas sniegtais papildu finansējums mācību gada sākumā mācību materiālu iegādei vai jaunās dzīvesvietas iekārtošanai. Iespēju saņemt kredītu, kas sedz arī ikdienas tēriņus gan ziemas, gan vasaras mēnešos, ir trešais svarīgākais faktors studentu kredīta izvēlē (10%).

„Lai sniegtu vislabākās studentu kredīta priekšrocības, mēs uzsākām rūpīgu tirgus izpēti jau šī gada sākumā. Tomēr, mūs pārsteidza, ka aptaujās kā otru svarīgāko lietu studenti norādīja nevis iespēju saņemt regulāru bankas „stipendiju” katru mēnesi, bet gan – saņemt „starta kapitālu” mācību gada uzsākšanai. Tas apliecina to, studentu prātus jau tagad nodarbina sadzīviski un organizatoriski jautājumi – gan tas, cik sākumā vajadzēs iztērēt mācību materiāliem, gan arī savas jaunās mājvietas – studentu kopmītņu vai īrēto dzīvokļu – labiekārtošanai. Saprotot to, ka studijas augstskolā ir īpašs dzīves posms, arī Nordea studentu kredīts strukturēts tā, lai tā izvēles gadījumā, students tiešām var pilnvērtīgi veltīt savu laiku mācību procesam,” uzsver N.Seņkova.

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina