Jaunākais izdevums

Sudraba vērtības kritums šogad tuvojas 20%, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pagaidām pagalam neveiksmīgs izvērties pasaulē populārākajiem dārgmetāliem. Turklāt strauji zemāk klejo ne tikai zelta cena, kas kopš janvāra sākuma samazinājusies par 8,5%. Vēl vājāk klājies tā saucamajam nabago zeltam – sudrabam. Šī metāla vērtība Londonas preču biržā šogad sarukusi jau par 17%, un šīs nedēļas beigās tā atradās 14 ASV dolāru atzīmes par unci tuvumā. Turklāt augustā vien šī dārgmetāla vērtība noplanēja zemāk par veseliem 7%.

Dolārs un likmes

Sudrabam, līdzīgi kā tas ir ar daudzām citām izejvielām, netīk spēcīgais ASV dolārs. Šīs valūtas cenai augot, izejvielas (tās tiek pārsvarā tirgotas ASV dolāros), to skaitā metāli, kļūst dārgākas pircējiem citās valūtās. Sevišķi dārgmetāliem neērti ir arī pieņēmumi par procentlikmju paaugstināšanos, jo tad tiem grūtāk konkurēt ar finanšu instrumentiem, kas sola regulārus procentu ienākumus. Vidēji tiek gaidīts, ka ASV Federālo rezervju sistēma savas procentlikmes šogad paaugstinās vēl divas reizes. Tāpat tiek skaidrots, ka šobrīd, ja investoriem tomēr ir jāizvēlas kāds drošais patvērums, tad dārgmetālu vietā priekšroka tiek dota atsevišķām valūtām, piemēram, Šveices frankam un Japānas jēnai. Šajā ziņā noteikti jāizceļ, ka šo drošā patvēruma lomu ieņēmis nekas cits kā jau pieminētais ASV dolārs. Ja ziņu fons ir drūms (šajā gadījumā ir liels uztraukums par globālo protekcionismu) – palielinās pieprasījums pēc ASV dolāriem un to vērtība aug. Šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem, un grūti iedomāties, ka tā varētu nebūt (var brukt viss cits, bet ir pārliecība, ka dolārs izdzīvos).

Vai liecina par vājumu?

Attiecībā uz sudrabu gan būtu jāteic, ka šim metālam ir arī liela rūpnieciskā nozīme. Tādējādi šī metāla cenas vājums nācis komplektā ar bažām, ka šajā tirgū notiekošais ir vēl viens pierādījums tam, ka pasaulē ekonomiskie nosacījumi tomēr vairs sāk nebūt tik labi kā pirms tam.

Visu rakstu Sudraba tirgus tuvojas depresijai lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veselīgo mij ar garšīgo

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājs: Klientiem Beļģijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā

Linda Zalāne, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīgās institūcijas Lietuvā veic darbības, kuras var pilnīgi apturēt augsti kvalitatīva neapstrādāta piena ievešanu no Latvijas un Igaunijas, tā sagraujot visu Lietuvas piena nozari un izraisot "piena karu" starp Baltijas valstīm, apgalvo Lietuvas piena pārstrādātāji.

Pēc Lietuvas piena pārstrādātāju asociācijas "Pieno centras" vadītāja Egidijus Simoņa teiktā, lielākie valsts piena pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta paziņojumus, ka tos apmeklēs inspektori un veiks tikai no kaimiņu Baltijas valstīm ievestā piena paraugu ņemšanu neplānotām laboratoriskajām pārbaudēm. Pašlaik uzņēmumi paši veic katra piena sūtījuma laboratoriskos izmeklējumus.

LASI ARĪ : Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

"Rodas reāli draudi, ka pārspīlētas pārbaudes var izmantot, lai aizliegtu piena importu no Latvijas un Igaunijas. Tas Lietuvā pilnīgi sagrautu ne tikai pārstrādes rūpniecību, bet arī visu piena nozari, kā arī piena ražošanas saimniecības. Daļai pārstrādes uzņēmumu nāktos uzņēmumu slēgt, daļai - atlaist lielāko daļu darbinieku, jo apstātos to produktu ražošana, kas rada vislielāko pievienoto vērtību. Tad būs jautājums nevis par to, par kādu cenu piens tiek iepirkts no Lietuvas saimniecībām, bet - kas vispār spēj to iepirkt," apgalvo E. Simonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā veidojas nelegāli tabakas apstrādes uzņēmumi, kas, domājams, piegādā tabaku fabrikām visā Eiropā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Muitas krimināldienests (MKT).

«Izveidojusies draudīga situācija - Lietuva ir teju vienīgā no tuvākā reģiona valstīm, kur izejvielas tabakas izstrādājumu izgatavošanai netiek uzskatītas par akcīzes preci, tādēļ mūsu valstī tiek ievesti milzīgi neapstrādātas tabakas apjomi. Mums ir aizdomas, ka apstrādātas izejvielas vēlāk tiek piegādātas nelegālām tabakas fabrikām visā Eiropā,» norādījis šā dienesta direktors Mants Kaušils.

Pagājušajā nedēļā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Alītas rūpniecības rajonā atklāja tabakas noliktavu ar apstrādes iekārtām un 80 tonnām tabakas aptuveni 6,7 miljonu eiro vērtībā, no kurām 10 tonnas jau bija apstrādātas, iesaiņotas un sagatavotas izvešanai. Lēsts, ka šāda tabakas daudzuma pietiek, lai saražotu četrarpus miljonus paciņu cigarešu, kuru vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina izņemt no tirdzniecības Talsu zivju kombināta produkciju

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas cena preču biržā kopš 2011. gada rekorda sarukusi jau par 70%; zemāku cenu laikmets var ievilkties, jo šīs pārtikas izejvielas piedāvājums vēl ir liels.

Jau ilgāku laiku pasaulē preču biržās vērojama kafijas vērtības samazināšanās. Kritums bijis patiešām ievērojams, kas šajā tirgū liek pat piesaukt cenu krīzi. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība aprīlī noslīdējusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tā kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 11%, 12 mēnešu skatījumā – par 22%, bet kopš sava 2011. gada rekorda – par 70%.

Arī otru populārāko – Robusta – kafijas pupiņu cenas līkne biržā izskatās depresīva. To cena Londonas preču biržā kopš pagājušā gada sākuma samazinājusies par 20% līdz 1400 ASV dolāru atzīmei par tonnu, bet kopš 2017. gada – gandrīz par 40%. Robusta šķirnes kafijas pupiņas galvenokārt tiek novāktas Vjetnamā un Indonēzijā (abas šīs valstis ir pasaulē lielākās Robusta kafijas pupiņu audzētājas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Kurzemes gaļsaimniekā kūpināta cūkgaļas karbonāde

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 01.11.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks kūpinātā cūkgaļas karbonāde.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms

Ilze Žaime, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jersikas čipsu ražotājs šogad plāno apgrozījuma pieaugumu

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Madonas Karameļu bizness sākās mājas virtuvē

Laura Mazbērziņa, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linda un Arnis Blaževiči internetā izpētījuši, kā ražot karameles, un uzsākuši savu biznesu. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē tiek cerēts attīstīt arī eksportu.

SIA Madonas Karameles ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2013. gadā mājas virtuvē. «Pirmo gadu karameļu konfektes taisījām mūsu mājas virtuvē, bet tad mūs uzrunāja Madonas pašvaldība un ieteica pieteikties biznesa ideju konkurā Madona var labāk, kur ieguvām līdzfinansējumu. Ar finansējuma palīdzību varējām iekārtoties ražotnes telpās un pieņemt darbā cilvēkus. Tā nu viss aizsākās ar mani un vīru, bet tagad esam deviņi strādājošie,» biznesa portālam db.lv stāsta L. Blaževiča.

«Ideja par karameļu konfektēm noteikti neradās Latvijā. Ideju aizguvām no dažādiem pasaules interneta portāliem. Mēs skatījāmies, kā taisa šīs konfektes, un mums tas šķita ļoti interesanti un neparasti. Viss sākās hobija līmenī, bet tagad tas ir mūsu pamatdarbs,» teica L. Blaževiča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cilvēki vēl ilgi brauks ar dīzeļdegvielu un benzīnu, tāpēc jādomā par inovācijām šajā jomā

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riepu izejvielas cena pēdējo mēnešu laikā palēkusies par piekto daļu.

Pēdējā laikā pieaugusi daudzu izejvielu cena. Lielā mērā tas saistīts ar finanšu tirgus dalībnieku optimismu, kas palīdz kāpt plaša klāsta riska aktīvu vērtībām, un izejvielas šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Pieejamie dati liecina, ka pēdējā laikā preču biržā palēkusies arī, piemēram, gumijas cena. Proti, tā kopš novembra zemākajiem punktiem ir augusi par 20% (dabīgās gumijas) un sasniegusi gandrīz 1,5 ASV dolārus par kilogramu, liecina The Wall Street Journal apkopotie dati. Zināma artava bijusi cerībām par tirdzniecības karu risināšanos, kur Ķīnā ražotajām riepām ASV nu ir noteikusi 10% lielu papildu tarifu. Bijušas spekulācijas, ka šis tarifs tiek atcelts, un protekcionisma saasinājuma atrisināšanās pasaules ekonomikai kā tādai palīdzēs uzelpot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton investē 6,58 miljonus eiro ražotnes būvniecībā un attīstībā

Lelde Petrāne, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" ar bankas "BlueOrange" finansējumu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu uzņēmuma attīstībā investējis 6,58 miljonus eiro.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēkas rekonstrukcijai un paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Līdz ar jauno iekārtu iegādi "iCotton" produktu klāstu papildinās sieviešu higiēnas preces, antibakteriālās salvetes un inovatīvas kokvilnas auduma izejvielas dažādu higiēnas preču un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanai.

Ražošanas ēkas rekonstrukcija un piebūves būvniecība palielinās uzņēmuma ražošanas platību par 1200m2, tādējādi "iCotton" industriālās teritorijas ražošanas un noliktavu kompleksa ēku kopējai platībai sasniedzot 27 000 m2.

Ēkas būvniecības un saskaņošanas projekta fāzi paredzēts īstenot līdz 2020.gada septembrim-oktobrim, savukārt jaunā aprīkojuma iekārtu iegādes termiņš ir 2020.gada novembris-decembris. Iekārtu iegādē tiks investēta piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 5,23 milj. eiro. "BlueOrange" kopējais finansējuma apmērs "iCotton" šobrīd sasniedz 14,3 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikai gan kritumi, gan kāpumi - starp tirdzniecības kariem un nokrišņu mākoņu vērošanu.

Šogad dažādu pārtikas izejvielu cena uzvedusies visai atšķirīgi. Piemēram, ja aktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš janvāra sākuma ir palielinājusies gandrīz par ceturto daļu līdz 5,3 ASV dolāru atzīmei par bušeli, tad sojas pupiņu vērtība ir sarukusi par 7% līdz deviņu ASV dolāru atzīmei par bušeli. Tāpat tā strauji sarukusi kafijai un cukuram.

Kviešu cenai šogad straujāk licis pieaugt tas, ka Eiropā un Melnās jūras reģionā sevi bija pieteicis sausums, kas attiecīgi noveda pie mazākas ražas laikā, kad pieprasījums pēc šī kultūrauga ir liels. Rezultātā arī Krievija, kas ir pasaulē lielākā kviešu pārdevēja, pirmo reizi sešās sezonās novāca mazāku kviešu ražu, kas raisīja papildu satraukumu par pietiekamiem, globālajiem šīs pārtikas izejvielas eksporta apmēriem. Rezultātā šobrīd vērojama situācija, ka kvieši ir dārgākie aptuveni trīs gadu laikā. Jāteic, ka paredzējumus par šādas tendences turpināšanos nevarētu saukt par tiem pašiem spēcīgākajiem. Protams, daudz ko pārtikas izejvielu cenu ziņā noteiks laika apstākļi, kuru ietekmi paredzēt ir ļoti grūti. Lai nu kā – daļa šī tirgus ekspertu skaidro: šāds kviešu cenas pieaugums nozīmējis, ka lauksaimnieki ir ieinteresēti ar tiem apsēt daudz lielākas platības. Tādējādi kviešu cena nākamgad varot kļūt pati par savu šā gada veiksmes upuri, jo esot gaidāms būtisks šīs izejvielas piedāvājuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Līdzekļi jāiegulda ražojošajos uzņēmumos, nevis dīkstāves pabalstos

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru