Jaunākais izdevums

Latvijā šūšanas pakalpojumu sniedzēji ir specializējušies, galvenokārt strādā eksporta tirgos, kur ir lielāki pasūtījumi un maksātspējīgāki klienti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā šūšanas uzņēmumu darba kvalitāte un izmaksas atšķiras. «Mums ir bijusi gan ļoti pozitīva, gan negatīva pieredze, kad gatavās produkcijas kvalitāte ir tik zema, ka nākas to pilnībā atgriezt šūšanas uzņēmumam, un līdz ar to tiek kavēti piegādes termiņi un tālākā sadarbība ar iepircējiem tiek apdraudēta. Vairāku gadu laikā ir atlasīti sadarbības partneri – rūpnīcas, kuras zina mūsu prasības, ievēro izpildes termiņus un piedāvā pieņemamas izmaksas. Jebkurā gadījumā ir jārēķinās, ka katram pasūtījumam ir jāveic kvalitātes kontrole, jo mēs par to atbildam iepircēju – veikalu – un gala patērētāja priekšā,» teic Alise Trautmane, modes nama Narciss dizainere.

«Latvijas tirgus ir ārkārtīgi fragmentēts, pārsvarā ir ļoti mazi vai mazi uzņēmumi, kuros strādā līdz 100 darbiniekiem. Katrā no industriālās šūšanas pakalpojumu apakšsadaļām ir pa vienam līdz diviem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 200 darbinieku,» raksturo Inga Zemdega-Grāpe, SIA Nemo valdes priekšsēdētāja.

«Ja skatās uz biznesu no kapitāla viedokļa, ienesīgums ir vājš un investīcijām neinteresants. Kopbildi turklāt bojā nestabilais noieta tirgus Krievijā un ārkārtīgi zemais ražīgums,» viņa norāda.

Visu rakstu Šuj pārsvarā aizjūras dizaineriem lasiet 29. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Pieprasām minimālo algu 3000 eiro!

Inga Zemdega Grāpe, SIA NEMO, šūšanas fabrika īpašniece un valdes priekšsēdētāja, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Roku rokā ar ārvalstu dizaineriem

Linda Zalāne, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju krēslu zīmola Plycollection izvēlētais ceļš eksporta valstu iekarošanā ir sadarbība ar skandināvu dizaineriem

«Plycollection radās pirms pieciem gadiem, kad nolemts radīt jaunu zīmolu uz Chair Baltic bāzes, kas dibināts pirms 17 gadiem. Tas jau tolaik sadarbojās ar skandināvu dizaineriem. Iesākto ceļu nolēmu turpināt,» atklāj SIA Plycollection īpašnieks Jānis Tilgass. Paralēli viņš attīsta zīmolu dizainakresli.lv, kas piedāvā plašāku mēbeļu klāstu.

Taujāts, kādēļ ir nepieciešami divi zīmoli, uzņēmējs teic, ka starptautiskā arēnā ir nepieciešams tāds nosaukums, kas visiem ir labi saprotams. Plycollection portfelī ir sešas pamata kolekcijas, kuras veidojuši četri ārvalstu dizaineri – divi no Dānijas un pa vienam no Zviedrijas un Norvēģijas. «Lai ieietu starptautiskā tirgū, var veidot spēcīgu zīmolu, bet tas vienā dienā nav izdarāms. Otrs ceļš ir atpazīstamības iegūšana ar pazīstamu dizaineru palīdzību, kas savu reputāciju kaldinājuši vairāku gadu garumā. Pirmo dizaineru uzrunājām paši, bet pārējie jau atrada mūs,» skaidro J. Tilgass. Ar pirmajiem prototipiem viņš startēja Ķelnes izstādē, bet pēc tam sāka dizaina krēslus atrādīt arī izstādēs Stokholmā un Milānā. Pārsvarā krēslus iegādājas publiskā sektora vajadzībām, piemēram, restorāniem un kafejnīcām, viesnīcām, konferenču zālēm un biroju uzgaidāmajām telpām, bet reizēm arī mājoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Sākusies Riga Fashion Week: Latvijas modes māksliniekiem ir potenciāls

Laura Mazbērziņa, 25.10.2018

Šonedēļ sākusies Riga Fashion Week (RFW). Tālāk galerijā var apskatīt pirmās dienas spilgtākos mirkļus.

Dizainere: Teodora Mitrovska

Foto: Mark Litvyakov

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaulslavenais vācu dizaineris-novators Pols Ketcs atklāj mc2 Akadēmiju

Dienas Bizness, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu dizaina zvaigzne Pols Ketcs (Paul Ketz) ieradīsies Latvijā 2.martā, lai nolasītu lekcijas vietējiem dizaineriem un arhitektiem. Ar šīm lekcijām sāksies uzņēmuma Reaton projekts - mc2 Akadēmija, kura mērķis ir arhitektūras un dizaina nozaru attīstība Latvijā.

Reaton globāla līmeņa speciālistus pasniegt lekcijas aicinās vismaz trīs līdz četras reizes gadā, lai veicinātu vietējās industrijas attīstību šajās nozarēs. Tas dos iespēju vietējiem profesionāļiem apmainīties pieredzē ar pasaules vadošajiem dizaineriem un gūt tiešu ieskatu globālajās tendencēs arhitektūrā un dizainā.

Ķelnē dzimušais Ketcs šobrīd dzīvo un strādā Stambulā, kur vada savu dizaina studiju Studio Paul Ketz. Ketcs bieži uzstājas kā vieslektors universitātēs un koledžās visā pasaulē, kā arī piedalās daudzos raidījumos televīzijā un radio. Ketcs ir ieguvis daudzas prestižas starptautiskas balvas, piemēram, Bundespreis eco-design federālo balvu no Vācijas Vides Ministrijas, Creative Design Award Silver no Taivānas Nacionālās zinātņu un tehniloģiju Universitātes, bet pagājušajā gadā – A'Design Award GOLD Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Zīmola leģenda: mēbeļu impērijas piemērs IKEA

Linda Zalāne, 01.02.2019

Savulaik tik populāro atpūtas krēslu Ekenäset tā pirmsākumos 1957. gadā sauca Esbjerg. Krēsla forma radīta, iedvesmojoties no izciliem dāņu funkcionālisma dizaina darbiem. Lakonisks koka rāmis un mīksts, ērts sēdeklis. Ne vienam vien atausīs atmiņā, kā tētis vai vectētiņš mēdza lasīt avīzi, atlaidies līdzīgā krēslā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 75 gadus ir palicis nepārspēts IKEA fenomens, šis uzņēmums ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem mēbeļu impērijas piemēriem pasaulē.

Šajā laikā radīta ne viena vien ikoniska mēbele, kas IKEA veikalu plauktos atrodama vēl aizvien. Kompānijas preču veidošana ir smalki izplānota, pie jaunu kolekciju veidošanas darbojas kupla komanda. Iedziļināšanās dizaina niansēs, vēlme radīt cenas ziņā demokrātisku piedāvājumu ir IKEA veiksmes atslēga, kas ļāvusi noturēties mēbeļu biznesā 75 gadu garumā.

«Atbilde, kāpēc dažas mēbeles kļūst par ikonām, slēpjas to spējā nezaudēt aktualitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, klasiskais Strandmon krēsls, kas bija viens no IKEA dibinātāja Ingvara Kamprada favorītiem, kļuva par vienu no pirmajām izpārdotajām mēbelēm ierobežotā izdevuma IKEA 75 jubilejas kolekcijā. Latviešiem no IKEA 75 kolekcijas patīk metāla režģa krēsls Raane un noapaļota dizaina krēsls Gagnet, sarkanais Bjuran krēsls un spilveni ar spilgtām apdrukām,» stāsta IKEA Latvija Komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viļņas restorānos manekeni demonstrē modes tendences

Monta Glumane, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais līdzekļu daudzums, ko turīgie Krievijas iedzīvotāji glabā ofšoru kontos Lielbritānijas aizjūras teritorijās - Virdžīnu un Kaimanu salās -, ir 34 miljardi sterliņu mārciņu (39 miljardi eiro), vēsta laikraksts The Sunday Times, atsaucoties uz britu nevalstisko organizāciju Global Witness.

Šī summa piecas reizes pārsniedz līdzekļus, ko Krievijas iedzīvotāji glabā pašā Lielbritānijā.

Pēdējo desmit gadu laikā caur britu teritorijām no Krievijas pārskaitīti 110 miljardi mārciņu, līdz ar to Lielbritānija Krievijas ofšoru investīcijām kļuvusi par otru populārāko virzienu aiz Kipras.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja draudējusi iesaldēt Krievijas aktīvus Apvienotajā Karalistē, šādi reaģējot uz 4.martā Solsberi notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošu vielu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai.

26.aprīlī britu likumdevēju grupa paziņoja par savu apņemšanos pieprasīt varasiestādēm, lai tiktu pieņemts likums, ar kuru aizjūras teritorijas būtu spiestas atklāt to uzņēmēju vārdus, kuriem ir aktīvi viņu jurisdikcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki kļūst uzņēmīgāki un arvien biežāk profesionāļi izvēlas veidot savus uzņēmumus vai darboties ārštata režīmā un kā atlernatīvu darbam mājās vai savā birojā izvēlas koprades telpas

Koprades telpa The Mill radīta ar mērķi veidot sadarbību starp dažādu industriju profesionāļiem un veicināt jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. Tā darbojas jau divus gadus. «Šo divu gadu laikā The Mill ir audzis, un tajā līdzās startup uzņēmumiem, dizaineriem un programmētājiem sākuši strādāt arī arhitekti un fotogrāfi. Daļā telpas cilvēki ikdienā strādā, bet daļa ir atvēlēta publiskiem pasākumiem – t.s. mītapiem, semināriem, preses konferencēm un izstādēm, kur dažādu nozaru profesionāļi dalās savā pieredzē. 24 darbības mēnešu laikā The Mill notikuši vairāk nekā 160 pasākumu,» stāsta Anna Andersone, viena no koprades telpas The Mill dibinātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad arī Latvijā ir pieejama interjera dizaina platforma dekoera.lv. Platforma nodrošina iespēju iegādāties preces atsevišķi vai komplektos, sazināties ar dizaineriem vai meklēt iedvesmu, apskatot apjomīgu interjeru attēlu kolekciju.

Pasūtījumus Dekoera saviem klientiem piegādās līdz nama durvīm visā Latvijā bez maksas.

Lai aptvertu dizaina preču ražotāju plašo piedāvājumu, nereti tiem, kuri iekārto māju - interjera dizaineriem un viņu klientiem - nākas veltīt ne mazums laika, šķirstot katalogus, pārskatot interneta veikalus vai apbraukājot ražotāju un izplatītāju salonus, kas bieži izkaisīti pa visu pilsētu. Lai to vienkāršotu, radīta platforma dekoera.lv, kas apjomīgo dizaina preču piedāvājumu apkopo vienuviet un piedāvā arī galerijas iedvesmai.

Interneta veikalā atrodamas preces gan mājokļiem, gan publiskām telpām – mēbeles, aksesuāri un apgaismojuma ķermeņi, tostarp arī dārza mēbeles un ugunsvietas. Preču katalogs aptver vairāk nekā 80 zīmolu produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Modes zīmola Narciss dizainere atver veikalu Ņujorkā

Anda Asere, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmola Narciss dizainere Alise Trautmane kopā ar biznesa partneri Sai Kong atver veikalu Dreams on Air Ņujorkā, kas pārstāv 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus

«Kopā ar biznesa partneri Sai Kong atvērām veikalu Dreams on Air lieliskā vietā Soho – uz vienas ielas ar Chanel un Balmain veikaliem. Atradu, uzrunāju un apvienoju 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus un februāra sākumā atvēru veikalu. Protams, pārstāvēts ir arī Narciss,» stāsta Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja.

Veikala biznesa modelis ir sekojošs – zīmoli maksā noteiktu fiksētu ikmēneša maksu par mazumtirdzniecības un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Veikals darbojas kā veikals, showroom un zināmā mērā arī kā inkubators, jo palīdz modes zīmoliem spert nākamos soļus un konsultē par mārketingu, sociālajiem tīkliem, stila veidošanu, pārdošanu utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lētapģērbu ietekme ir šausminoša

Anda Asere, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu Adriana Silenieka un Danas Pūkaines Nīderlandē veidotā e-komercijas modes platforma Asadra dod iespēju pircējiem atklāt vēl nezināmus zīmolus, produktus ar spēcīgu stāstu

Asadra ir e-komercijas platforma modes dizaineriem un zīmoliem. «Meklējam dizainerus, kam ir unikāls, kvalitatīvs produkts un stāsts, kā tas ticis veidots vai kas ir tā iedvesmas avots. Izceļot produkta izstrādes procesa stāstu, palīdzam pircējam saprast iegādātā produkta ietekmi uz planētu. Ja paskatāmies, ko nodara planētai lielo «lētapģērbu» zīmolu produkcija, tas ir šausminoši. Piemēram, ik dienu pasaulē tiek izliets aptuveni viens miljons ķīmisko krāsvielu, izmestas 1500 tonnas tekstila izstrādājumu, bet, lai tas viens džemperis par 15 eiro sadalītos, vajadzīgi pat 40 gadi. Tas ir novedis pie tā, ka modes industrija ir otrs lielākais dabas piesārņotājs pēc naftas industrijas. Asadra ir veidota, lai piedāvātu pircējiem alternatīvu un dotu iespēju iegādāties kvalitatīvus un modernus apģērbus, kas nenodara tādu ļaunumu mūsu planētai,» klāsta Adrians Silenieks, Asadra vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finch mērķis – saīsināt mājaslapu vizuālo kļūdu labošanas laiku, ļaujot pašiem dizaineriem ķerties pie šī darba, nerakstot kārtējo e-pastu programmētājam, ka vajag nomainīt krāsu

«Mēs izstrādājam programmatūru mājaslapu izstrādātājiem ar mērķi ietaupīt laiku to izveides procesā. Mēs fokusējamies uz specifisku lietu – kļūdu labošanu lapā. Gribam iznīcināt procesu, kā tas notiek šobrīd,» saka Rihards Grāvis, Finch veidotāja SIA Studio Dig It līdzdibinātājs. Parasti dizainers uzzīmē lapu un programmētājs to uzprogrammē, kā saprot. Pa vidu vēl ir projektu vadītājs un klients. Tad top pirmā lapas versija, kur dizaineram parasti daudz kas nepatīk. Šobrīd labojumi tiek veikti, sūtot e-pastus ar ekrānšāviņiem un lielām, sarkanām bultām, apzīmējot vietas, kas jāuzlabo. Dažkārt tiek lietoti projektu vadības rīki, kuros pieraksta vēlmes, piemēram, ka konkrētais uzraksts varētu būt lielāks. Rihards stāsta, ka Finch gadījumā dizainers atver Finch un uzreiz pats labo kļūdas un nomaina visu, kas nepatīk, – burtu izskatu, lielumu, krāsu līdzīgi, kā tas notiek bilžu apstrādes programmās. Rezultātā programmētājs saņem kodu, ko saprot un var uzreiz izmantot. «Tur vairs nekas nevar pazust tulkojumā, un viss ir precīzi, kā dizainers grib,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Nīderlandes pieredzi atved uz Latviju

Anda Asere, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijas dizaineru un amatnieku atpazīstamību ārpus vietējā tirgus, tiek veidota Baltijas e-komercijas platforma OneofYourKind.com, kas līdzinātos Etsy tās pirmsākumos

Inese Liepiņa, Dace Ševčenko un Anne Odete (Anne Audette) izveidojušas e-komercijas platformu OneofYourKind.com. «Anna un Inese mani pirms kāda laika uzrunāja ar domu veidot par Etsy pārāku platformu – sākumā Latvijas, vēlāk Baltijas dizaineriem. Atzīšu, sākumā biju skeptiska par šo ieceri, jo man šķita, ka ir grūti konkurēt ar pasaules līmeņa dizaineru platformām. Atšķirība ir tā, ka atlasām un uzrunājam labākos, interesantākos,» stāsta Dace.

«Mūsu sapnis ir tāds internetveikals, kāds bija Etsy pirms desmit gadiem, kad varēja stundām ilgi skatīties smukas bildītes un nevajadzēja meklēt konkrētu lietu, lietojot atslēgas vārdus. Pamatā cilvēki nezina, ko grib, un iepērkas spontāni. Viņi ierauga bildi un zina, ka to vēlas, bet pirms tam nezināja, vai grib kurpes, cepuri, mēteli vai kādu dāvanu. Etsy agrāk bija bez atslēgvārdiem, un to varēja šķirstīt gandrīz kā žurnālu. Kad Etsy parādījās meklēšana pēc atslēgvārdiem, daļa pircēju pazuda. Mēs viņus gribam dabūt šeit,» stāsta Inese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā strādāšanas vieta radošajām profesijām DarbaVieta, uzsākot jaunu darbības posmu, vērusi durvis Rīgā pirmajam Radošo industriju centram, kurā aicināti pievienoties dažādu nozaru neatkarīgie profesionāļi, informē DarbaVieta pārstāvji.

Jaunais Radošo industriju centrs ir atvērta vieta radošo nozaru neatkarīgiem profesionāļiem un nelielām komandām – darbam, izaugsmei, tīklošanās un sadarbības iespējām. Šobrīd ir sperts pirmais solis tā attīstībā, bet kopumā jaunā DarbaVieta tiks atklāta vairākās kārtās, atbilstoši dažādu radošo industriju profesionāļu vajadzībām iekārtojot četrus stāvus Hanzas ielā 18.

Pirmajā, nupat atklātajā kārtā tika iekārtota 450 kvadrātmetru plaša kopā strādāšanas telpa. Tajā pieejamas 50 darba vietas, tikšanās telpa, telefonsarunu istabas, darbnīcas un fotostudija.

Otrā kārta tiks atklāta oktobra sākumā. Tajā radošajiem profesionāļiem būs pieejami vēl 400 kvadrātmetri, kas tiks atvēlēti individuālo profesionāļu atvērta tipa darba videi, pielāgoti dažādām darbnīcām un atsevišķiem kabinetiem dizaineriem, amatniekiem un māksliniekiem, kā arī tiks īstenotas citas esošo un potenciālo centra dalībnieku vēlmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izveido vienas pieturas aģentūru modes zīmoliem

Anda Asere, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas modes zīmola Narciss dizaineres Alises Trautmanes un viņas biznesa partnera Sai Konga (Sai Kong) izveidotā platforma Dreams on Air pirmajā gadā sasniegusi 1,2 milj. dolāru lielu apgrozījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā mērķē būt par jauno dizaineru vienas pieturas aģentūru.

«Vairs neesam tikai mazumtirgotājs, lēnām apaugam ar papildu pakalpojumiem,» saka Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja. Papildu veikalam Ņujorkā izveidots internetveikals, un dizaineriem tiek piedāvāti fotostudijas, sabiedrisko attiecību un sociālo mediju pārvaldības pakalpojumi. Viņa iecerējusi, ka Dreams on Air kļūs par vienas pieturas aģentūru jaunajiem dizaineriem, kur tiem būtu pieejamas visas nepieciešamās konsultācijas un pakalpojumi. 2017. gadā Dreams on Air apgrozījums bija 1,2 miljoni dolāru. «Redzēsim, kā mums izdosies šis gads, – plāni ir lieli,» saka A. Trautmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas uzņēmēji atklāj otro Front dizaina paklāju salonu Londonā

Anda Asere, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā interjera salona Krassky īpašnieki atvēra savu otro dizaina paklāju salonu Londonā – leģendārajā dizaina centrā Chelsea Harbour, kas ir pasaulē nozīmīgākais dizaina gardēžu galamērķis un ietekmīgāko zīmolu mājvieta.

Pirmais dizaina paklāju salons Front Londonā tika atvērts 2013. gadā Meifēras rajonā, tā kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. «Otro dizaina paklāju salonu izvēlējāmies atvērt vietā, kuru iecienījuši izvēlīgākie dizaina profesionāļi ne tikai no Lielbritānijas, bet arī no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem. Tagad esam tuvāk interjera dizaineriem, savukārt dizaineriem tas nozīmē vairāk izmeklētu paklāju kolekciju vienuviet,» stāsta Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky un Front vadītājs. Salona izveidē uzņēmums ieguldījis savus līdzekļus. Līdzīgi kā Latvijā un Krievijā, arī Londonā nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru