Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

2020. gadā nopirkām t/c Riga Plaza Rīgā. Rīgā mums pieder arī Depo Imanta DIY ēka un tirdzniecības centrs Damme Imantas rajonā, pēdējo no kuriem iegādājāmies 2021. gadā. Šis ir Summus Capital īsais stāsts līdz pirmajai obligāciju emisijai.

Kāda bijusi Summus Capital investīciju stratēģija un darbības stratēģija, kādas bijušas izmaiņas?

Laika gaitā sapratām, ka investīciju diversifikācija ir biznesa panākumu atslēga. Mēs sākām skatīties tālāk par Igaunijas tirgu, lai redzētu vairāk investīciju iespēju. Tas arī bija sākotnējais iemesls, kas vēlāk lika mums formulēt stratēģiju. Pamatprincips ir tāds, ka neviens nekustamā īpašuma tirgus segments nedrīkst pārsniegt 50% līdz 60% no uzņēmuma kopējā portfeļa vērtības. Tas pats attiecas uz ģeogrāfisko diversikāciju. Šobrīd lielākais segments Summus Capital portfelī ir mazumtirdzniecība. Šīs nozares vērtība kopējā portfelī tuvojas 60%, un mums ir ļoti svarīgi atrast cita veida ēkas, lai saglabātu šo līdzsvaru starp dažādiem nekustamā īpašuma segmentiem. Mēs arī izvirzījām stratēģisku mērķi: vismaz pusei no portfeļa nomas ienākumiem ir jānāk no enkurnomniekiem. Esmu bijis klāt nekustamā īpašuma krīzēs kopš 90. gadiem, un varu apstiprināt, ka arī tagad, darbojoties krīžu maratona laikā, spēcīgi nomnieki labāk spēj izturēt dažādus spiedienus. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka viņiem ir līdzīgs ilgtermiņa skatījums kā Summus, un kopā mēs varam labāk pārvarēt krīzes.

Viens no mūsu know-how bija forward purchase jeb pirkšana uz priekšu darījumi, kuros mēs bijām vieni no pirmajiem, kas tos piedāvāja tirgū. Tas ir, mēs piedāvājām attīstītājiem pirkuma darījumu būvniecības stadijā, kad ēka vēl nav gatava. Tika saskaņoti darījuma pamatnoteikumi, piemēram, ēkas noslogojums, nomas līgumu ilgums un naudas plūsmas. Pēdējā posmā daļēji finansējām attīstītāja pamatkapitālu. Tā kā tirgū bija mazs gatavo ēku piedāvājums un katrā ziņā spraiga konkurence no potenciālo pircēju puses, šis mums bija loģisks risinājums. Tā bija mūsu unikālā pieeja īpašumu iegādei agrīnā būvniecības stadijā. Aptuveni puse no iepriekš minētajiem īpašumiem bija tieši šādi pirkumi. Neapšaubāmi, šī metode bija mūsu trumpis uzņēmuma attīstības sākumā.

Dzīvojām ar saukli: “Domā Baltijas mērogā, investē kā vietējais!” Tas ir prasījis daudz laika ieguldījumu, izpēti un būšanu uz vietas. Tas nozīmēja, ka mēs neaprobežojāmies ar tirgus pētījumu iegādi. Patiesībā mēs dzīvojām uz vietas un centāmies saprast, kā vietējie redz pilsētu un tās attīstību. Mēs vienmēr atrodam vietējo partneri, kas vēlāk palīdzēs ar aktīvu pārvaldību. Lai investētu kā vietējais iedzīvotājs, jums patiešām ir jāizprot lokālā vide. Tas vienmēr ir aizraujošs ceļojums, kas saved kopā interesantus cilvēkus un jaunus viedokļus. Papildus laikam un kapitālam jābūt gatavam ieguldīt arī kokteiļos un virsstundās, ja nepieciešams. Izprast pilsētu ir ļoti grūts uzdevums. Nav problēmu redzēt, kāds ir pieprasījums šodien, bet mūsu uzdevums ir saprast, kur tas būs nākamajā desmitgadē. Tā kā uzņēmumam ir pirkt un turēt stratēģija, šādu ilgtermiņa perspektīvu apsvēršana ir ļoti svarīga.

Kopējās stratēģijas izmaiņas gadu gaitā – tādas bija?

Mūsu kopējās stratēģijas izmaiņas izriet no kopējā investīciju apjoma komerciālo nekustamo īpašumu segmentos, kuros mēs darbojamies Baltijā, kas kopā veido aptuveni 900 miljonus eiro gadā. Summus Capital investīciju portfelis ir aptuveni 450 miljoni eiro. Jautājums ir par mūsu īpašumu likviditāti. Ja mēs pēkšņi izietu no tirgus, tas prasītu vismaz pāris gadus ar noteikumu, ka neviens cits tirgus dalībnieks neko nepārdod. Tas mūs motivē doties uz jauniem tirgiem, jo iegāde tikai Baltijā nozīmētu mūsu portfeļa kopējās likviditātes pasliktināšanos. Visbeidzot – esam izstrādājuši arī savu ESG stratēģiju, kas ietver ēku energoefektivitātes novērtējumu, mūsu īrnieku un klientu uzvedību un ir svarīga arī projektu finansēšanai. Mēs izmantojam ilgtspējības sertifikātus, lai novērtētu mūsu ESG efektivitāti, un līdz šim esam sasnieguši gandrīz 90% portfeļa sertifikācijas. Tā kā ESG apsvērumi kļūst arvien formālāki jauno noteikumu un gaidāmās korporatīvās ilgtspējas pārskatu direktīvas dēļ, kas nosaka visaptverošu ilgtspējas pārskatu sagatavošanu līdz 2025. gadam, Summus pilnveido savu ESG pārvaldības praksi. Šo proaktīvo nostāju vēl vairāk veicina pieaugošais investoru pieprasījums pēc pārredzamības un tendence veikt sociāli atbildīgus ieguldījumus.

Kāda ir finansēšanas stratēģija un kādi ir izaicinājumi?

Finansēšanas stratēģija paredz ierobežot uzņēmuma aizņemto līdzekļu īpatsvaru līdz 65% no portfeļa vērtības, un mēs vēlamies saglabāt diversificētu struktūru arī kreditoru un izmantoto finansēšanas instrumentu ziņā. Lai gan banku finansējums galvenokārt tiek izmantots konkrēta projekta iegādei, citi instrumenti, piemēram, obligācijas sniedz mums elastību ātriem pirkumiem vai pievienotās vērtības nodrošināšanai.

Mums ir sava procentu riska ierobežošanas stratēģija, kur vismaz pusei no portfelī esošajiem kredītiem ir jāveic riska ierobežošanas pasākumi. Retrospektīvi šis ir bijis viens no labākajiem finanšu lēmumiem pašreizējā augsto procentu vidē. Taču toreiz, gandrīz pirms desmit gadiem, lielākajai daļai tirgus dalībnieku tā šķita pārmērīga izšķērdība.

Būtiska finansēšanas stratēģijas daļa ir pienācīgas ieguldījumu atdeves nodrošināšana. Lai gan peļņa no nomas darbības vai aktīvu pārvērtēšanas ir būtiska, arī šeit ir spēkā vienkāršs noteikums – nauda ir karalis! Mums vienmēr ir izdevies noturēt investīciju atdevi virs 8%, kas mūs priecē. Lai to paveiktu, ciešāk jāsadarbojas ar bankām, tostarp kredītu strukturēšanā izmantojot nekustamo īpašumu nozarei specifisku finansējumu un Summus iekšējos risinājumus, kas balstīti uz mini portfeļiem. Mēs augstu vērtējam banku daudzveidību un attiecības, kuru pamatā ir partnerība. Tādā veidā mēs nodrošinām lielāku likviditāti portfeļa paplašināšanai.

Jaunie iespējamie procentu līmeņi, kad beidzas šodienas riska ierobežošanas darījumi, un tas, vai mēs vēlētos saglabāt savu riska ierobežošanas stratēģiju, var tikt uzskatīti par izaicinājumiem nākotnē. Jaunām investīcijām jāatbilst arī jaunām kapitāla izmaksām.

Pirmās emisijas lēmums ir pieņemts Covid-19 pandēmijas pirmsākumos. Vairums tobrīd kļuva piesardzīgi, jo sevišķi nekustamo īpašumu tirgus spēlētāji. Kāds bija jūsu noskaņojums?

2020. gadā mēs pirkām Riga Plaza. Tas bija pašā pandēmijas liegumu jūklī. Darījums bija interesants. Mēs ne reizi fiziski – klātienē – neredzējām darījuma partneri. Viss notika attālināti. Tikai šajā pavasarī konferencē Francijā es klātienē sastapu pārdevēju. Es to stāstu tādēļ, ka laiks bija interesants un solīja ko vairāk. Bija redzams, ka pārdošana ir gribēta, ka pārdevējs vēlas atbrīvoties no šī aktīva. Tad arī nolēmām, ka šādas iespējas tirgū var būt vairāk par vienu. Nebija jau skaidrības, cik ilgi vilksies Covid-19 krīze. Mums bija pašiem objekti, vairāk nekā 400 nomnieku, ar kuriem regulāri komunicējām, un mēs sapratām, ka šīs grūtības ietekmēs īpašumu cenu. Lai būtu gatavi iespējām un garantētu uzņēmuma izaugsmi, mēs nolēmām, ka obligāciju emisija ir viens no līdzekļiem mērķu sasniegšanai. Proti, mūsu rīcībā nonāk kapitāls, kuru varam investēt, ja tirgū būs interesanti piedāvājumi. Vēl jāpiebilst, ka šādi mēs iegūstam papildu finanšu sviru vai līdzekļus, kas neprasa hipotēku nodrošinājumu. No šī viedokļa, runājot par pirkumiem, jāsaka, ka tieši tobrīd bankas ārkārtīgi konservatīvi sāka raudzīties uz nekustamā īpašuma pirkumiem, kas saistīti ar mazumtirdzniecību. Savukārt mums šī nozare ir ļoti tuva un saprotama, un tieši tajā mēs saredzam virsvērtības pienesuma iespēju. Pērkot noliktavas vai biroju ēkas, ir mazliet citādi. Var mainīt nomniekus laiku pa laikam. Mazumtirdzniecībā ir dinamisks process, kura gaitā ir nepārtraukta iespēja uzlabojumiem, kas savukārt var nest lielāku peļņu.

Kad to izdomājāt, un cik ilgs bija ceļš līdz obligāciju emisijai biržā 2021.gadā? Ko tas jūsu uzņēmumam deva, ja nerunājam par iegūto naudu attīstībai?

Diskusijas par šo finanšu instrumentu kā iespēju sākām jau 2020. gada sākumā. Sagatavošanās un ceļš līdz naudas saņemšanai aizņēma aptuveni pusgadu. Galvenā izmaiņa Summus Capital bija tā, ka mēs kļuvām vairāk institucionāli. Līdz obligāciju emisijai mēs bijām ģimenes uzņēmums. Tika izveidota padome, kā iepriekš uzņēmumā nebija. Tas, protams, paplašināja kompetences un iespējas pārrunāt dažādus investīciju darījumus. Tomēr pats būtiskākais bija tas, ko mēs sapratām šīs emisijas rezultātā. Proti, līdz emisijai uzņēmuma stratēģijai faktiski ticējām tikai mēs paši, bet pēc tās mēs sapratām, ka ir vēl 100 investoru, kuri tic tādai stratēģijai, kādu mēs realizējam. Tas mūsu darbībai bija kā sava veida kvalitātes novērtējums ar norādi, ka esam izvēlējušies pareizo ceļu.

Kam galvenokārt izlietojāt pirmās emisijas līdzekļus, un kāda ir tieši šīs naudas atdeve?

Kā jau teicu, process tika veikts, lai sagatavotu uzņēmumu jebkādiem ienesīgiem darījumiem, kas varētu rasties šajā periodā. Mēs arī domājām, ka tirgū nonāks grūtībās nonākuši īpašumu darījumi. Tomēr jāteic, ka tirgū vairs neparādījās Covid zīmola objekti. Šos līdzekļus daļēji izmantojām, lai finansētu Rīgas objektu, piemēram, Depo ēkas un tirdzniecības centra Damme iegādi ar papildu kredītu no bankas Citadele, kas bija pirmais Summus Capital darījums, kuru finansēja šī banka. Šiem pirkumiem lielākā daļa nepieciešamās naudas bija pašu kapitāls, bet obligāciju ieguldījums bija tas, kas bija nepieciešams abu darījumu noslēgšanai. Bez obligācijām mēs, iespējams, būtu varējuši nopirkt tikai vienu no tirdzniecības centriem.

Ieguldītā kapitāla atdevi plānojam vismaz 15% apmērā gadā. Saprotams, ka šis noteikums attiecas arī uz jautājumā izvirzīto finansējumu, un mēs turamies pie šī noteiktā kursa. Pērn atdeve bija pat lielāka par 15% gadā.

Kā raksturotu situāciju nekustamo īpašumu tirgū Baltijā patlaban? Vai Latvijā ir kaut kas citādi nekā pārējās Baltijas valstīs?

Ja runājam no Summus Capital pozīcijām, tad visas Baltijas valstis mums ir līdzvērtīgas un nozīmīgas, jo svarīga ir portfeļa diversifikācija ne tikai starp nozares sektoriem, bet arī starp valstīm, un mērķis ir kapitālu sadalīt vienmērīgi dažādos tirgos. Tuvākajā laikā mēs noteikti kaut ko gribētu mainīt tieši Igaunijā. Kaut ko pārdot un kaut ko nopirkt vietā. Tas vairāk saistīts ar to, ka Igaunijā mēs sākām un šeit mums ir paši vecākie objekti.

Latvijai ir sava īpatnība, ja runājam tieši no mūsu fokusa darījumos viedokļa. Rīgā ir daudz grūtāk slēgt nākotnes darījumus ar attīstītājiem būvniecības sākumposmā. Projekti ir gandrīz jāizstrādā, un tikai tad var redzēt potenciālo īrnieku interesi. Ēkai ir jābūt tādā stāvoklī, lai potenciālais īrnieks varētu ieiet un to reāli redzēt. Tomēr tas nozīmē, ka mēs nevaram slēgt agrīnās stadijas darījumus, kas piedāvā augstāku ienesīguma potenciālu, jo mēs saprotam reālo pieprasījumu projekta beigu posmā. Viļņā un Tallinā ir kaut kā vieglāk. Nezinu, kāpēc Rīgā tā ir, varbūt kaut kāds uzticības faktors nospēlē savu lomu, bet mums tas nozīmē, ka Rīgā reāli pērk daudz mazāk ēku nekā Viļņā un Tallinā, un tas rada problēmu.

Taču kopējā situācija visā Baltijā ir līdzīga, t.i., darījumu ir maz. Plaisa starp pircēju un pārdevēju gaidām joprojām ir pārāk liela, un tās nav tuvinājušās, neskatoties uz zināmām pozitīvām procentu likmju prognozēm. Tāpat šķiet, ka paši sliktākie laiki ekonomikā jau ir beigušies.

Šobrīd gatavojat otro Summus Capital obligāciju laidienu ar vērtību 15 miljoni eiro. Kam plānots lietot līdzekļus?

Patiesībā ir gluži tāpat kā pirmās emisijas laikā, kad mēs obligācijas emitējām, domājot par potenciālajām iespējām krīzes laikā. Mēs jau neesam izgājuši no krīzes. Lai gan mūsu mērķa tirgos ir jūtama ekonomiskā izaugsme un ir zināmas pozitīvas gaidas, darījumu aktivitāte joprojām ir zema. Mēs vēlamies būt pēc iespējas gatavi piedalīties šādā unikālā momentā, kad cerības vēl neatspoguļojas ienesīgumā. Ilgstošā krīze un augstās finansēšanas izmaksas ir skārušas aktīvu īpašniekus, kas var motivēt puses darījumos.

Tāpat mēs saprotam, ka vairums no mūsu pašreizējiem investoriem, kuri piedalījās pirmajā emisijā, redz mūsu kvalitatīvo darbu un vēlēsies turpināt sadarbību. Proti, obligāciju emisija paredz arī iespēju nomainīt vecās obligācijas pret jaunām.

Pastāstiet sīkāk par attīstības iecerēm! Kādi ir nākotnes lielie plāni?

Jau iedevu virzienu, kurp plānojam iet ar portfeli, proti, ir vēlme nodrošināt likviditāti mūsu portfelī, kas motivē uzņēmumu skatīties plašāk. Mēs jau kādu laiku skatāmies uz Poliju, un tas būtībā ir loģisks solis tālākā attīstībā. Polijas tirgus ir daudz lielāks, un tās ekonomika nekad nav kritusies, pat ne 2008. gada krīzes laikā. Tā ir ES mēroga parādība. Investīciju tirgus Polijā ir daudz plašāks, jūs varat veikt neticamus darījumus ar labāku ienesīgumu nekā šobrīd Baltijā. Mēs paredzam, ka pēc diviem gadiem 20% no Summus Capital portfeļa vērtības būs Polijā. Kāpēc divi gadi? Tas galvenokārt ir tā paša iemesla dēļ, ko es paskaidroju jau iepriekš, jo mērķis ir ieguldīt kā vietējam. Lai iepazītu jaunu tirgu, ir nepieciešams gads.

Viedoklis

Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja

Nekustamo īpašumu nozarē finansējuma diversifikācija ir nozīmīga

Nekustamā īpašuma nozare ir ļoti kapitāla intensīva nozare, kur uzņēmumiem nākas daudz domāt par savu finansējuma avotu optimizēšanu un diversificēšanu ne tikai starp dažādām bankām, bet arī dažādiem finansējuma avotiem kopumā. Tāpēc Baltijas nekustamā īpašuma uzņēmumi aktīvi izmanto obligācijas kā finansējumu piesaistes avotu.

Pēdējo gadu laikā nekustamā īpašuma nozare saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem – Covid-19 ierobežojumiem un tā sekām, straujo procentu likmju kāpumu un to ietekmi uz finansējuma izmaksām, kā arī Ukrainas karu un tā ietekmi uz ārvalstu investoru apetīti par ieguldījumiem Baltijas nekustamajā īpašumā..Tādēļ bija brīdis, kad obligāciju emisiju aktivitāte šajā segmentā bija pieklususi. Taču pēdējo mēnešu laikā, kad gan uzņēmumi, gan investori šķiet jau apraduši ar jaunajiem tirgus apstākļiem un situācijas pārredzamība ir zināmā mērā uzlabojusies, nekustamā īpašuma uzņēmumi aktīvi atgriežas vai no jauna nāk tirgū ar obligāciju emisijām.

Nekustamā īpašuma nozarē obligācijas parasti tiek strukturētas divējādi:

  1. grupas jeb holdinga līmenī, kura sastāvā ietilpst vairāki naudas plūsmu ģenerējoši nekustamā īpašuma objekti, līdzīgi kā to dara Summus Capital, emitējot nenodrošinātas obligācijas parasti ar mērķi piesaistīt finansējumu jaunu nekustamā īpašuma objektu iegādei un/ vai jau esošo obligāciju refinansēšanai;

  2. atsevišķu grupas meitas sabiedrību līmenī, kas parasti emitē obligācijas, kas ir nodrošinātas ar konkrētās meitas sabiedrības aktīviem – galvenokārt zemi un nekustamo īpašumu attīstības stadijā, ar mērķi piesaistīt finansējumu konkrēta nekustamā īpašuma projekta attīstīšanai un potenciāli obligācijas vēlākā attīstības stadijā pārfinansēt ar bankas kredītu. No Latvijā redzamākajiem nekustamā īpašuma projektiem, kas finansēti ar obligācijām, kā piemērus var minēt biroju ēkas Novira Plaza un Verde.

Finansējuma piesaiste ar obligāciju emisiju palīdzību ir ļoti populāra Lietuvas nekustamā īpašuma uzņēmumu vidū, kas pakāpeniski jau “pieradinājušas” pie šāda instrumenta arī Lietuvas investorus. Lielai daļai vietējo investoru nekustamā īpašuma segments šķiet labi pazīstams un saprotams, nereti, balstoties uz savu privāto tiešo ieguldījumu pieredzi nekustamajos īpašumos. Latvijas nekustamā īpašuma uzņēmumu vidū obligācijas kā finansējuma avots pagaidām ir mazāk zplatīts. Tas, manuprāt, ir tādēļ, ka Latvijā trūkst lielu vietējā kapitāla nekustamā īpašuma investīciju uzņēmumu vai attīstītāju, kā piemēram Akropolis Group, LORDS LB vai Capitalica Asset Management, kas ir aktīvi obligāciju emitenti Lietuvā. Taču kopumā redzu, ka interese arī no Latvijas uzņēmumiem par šo finansējuma avotu pieaug, un obligācijām perspektīvas arī Latvijas nekustamā īpašuma uzņēmumu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 14.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 42 miljoniem eiro iegādājas vienu no lielākajiem loģistikas parkiem Igaunijā

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju fonds East Capital Real Estate (ECRE) IV ir iegādājies loģistikas parku J13, kas atrodas Tallinas tuvumā un ir viens no lielākajiem Igaunijā.

Šis ir noslēdzošais desmitais fonda darījums, un līdz ar šo pēdējo darījumu būs investēti visi fonda līdzekļi 350 miljonu apmērā.

J13 loģistikas parks atrodas pie galvenā autoceļa, kas savieno Helsinkus, Tallinu, Rīgu, tālāk turpinoties uz Poliju un citām Eiropas valstīm. Parkā ietilpst divas ēkas ar 40 000 kvadrātmetru bruto iznomājamo platību. Komplekss ir pilnībā iznomāts kopumā 10 nomniekiem, tostarp tādiem Igaunijā labi zināmiem uzņēmumiem kā DSV Estonia AS, Havi Logistics OÜ un Humana Sorteerimiskeskus OÜ. Lielākā daļa nomnieku loģistikas centrā atrodas kopš tā nodošanas ekspluatācijā 2012. gadā.

East Capital Real Estate plāno papildu investīcijas loģistikas parka enerģētikas un ilgtspējas pilnveidošanai un BREEAM sertifikāta iegūšanai. Veicinot ēku enerģētisko pašpietiekamību, uz jumta plānots izbūvēt saules paneļu parku. Šie plāni tiks realizēti sadarbībā ar nomniekiem un ņemot vērā viņu nākotnes ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Lietuvā “Realco” afilētais uzņēmums “Sostinės bokštai” emitējis obligācijas 6 miljonu eiro apmērā. Investori Lietuvā, Latvijā un Igaunijā var iegādāties parāda vērtspapīrus uz laiku līdz diviem gadiem, kā saistību izpildes nodrošinājumu ieķīlājot zemi un ēkas.

Katras obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro.“Sostinės bokštai” piedāvāto obligāciju parakstīšanas termiņš ir līdz 14. maijam, un tās tiks emitētas 20. maijā.

No obligācijām iegūtie līdzekļi paredzēti vērienīgā biznesa centra “Hero” attīstīšanai Viļņas Centrālajā biznesa rajonā.

Investori novērtējuši “Hero” potenciāluPubliski tirgoto obligāciju emisiju pircējiem tiks maksāta pusgada procentu likme pēc 6 mēnešu EURIBOR + 6% gada procentu likmes. 6 mēnešu EURIBOR likme šobrīd ir aptuveni 3,85%. Publisko obligāciju emisiju izvieto Igaunijas investīciju banku uzņēmums “Redgate Capital” un Lietuvā strādājošā “Šiaulių Bankas”, un uz to attiecas 2024. gada 12. marta parakstītā vienošanās. Lietuvas Banka prospekta noteikumus apstiprināja 2012. gada 12. martā. Savukārt obligācijas tiks tirgotas “First North” un “NASDAQ Vilnius” alternatīvajā vērtspapīru tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital noslēgusi sadarbības līgumu ar Lidl Latvija par sadarbību jaunajā Lāčplēša dzīvojamajā un biznesa kvartālā.

Topošais kvartāls atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, un jaunā Lidl veikala būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts šī rajona attīstībā un Lidl veikalu tīkla paplašināšanā Rīgā.

Industriālais Lāčplēša kvartāls top Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc visam kvartālam, tostarp jaunajam Lidl veikalam, ir jāatbilst augstām arhitektūras prasībām.

Kvartāls atrodas agrākajā rūpnieciskajā rajonā, un tāpēc, attīstot Lāčplēša kvartāla projektu, Estmak Capital tajā ir saglabājusi vēsturiskā industriālā mantojuma stilu. Jaunā Lāčplēša kvartāla projektu ir izstrādājuši arhitektu biroji DUAL arhitekti (Latvija) un Archunion (Ukraina). Autentisku sajūtu rada fasādēs izmantotā vēsturisko ķieģeļu imitācija un stilistiski atturīgie toņi. Lai uzsvērtu rajona vēsturi, centrālajā laukumā kā orientieris ir saglabāts 19. gadsimta skurstenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

FOTO: Liepājā aizvadīta Kapitāla tirgus akadēmija, pulcējot Kurzemes reģiona uzņēmējus

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot inovatīvu risinājumu ieviešanu un aprites mazumtirdzniecības attīstību, Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup šī gada pirmajā ceturksnī ir turpinājis kāpināt izaugsmi visos biznesa segmentos. Uzņēmuma ieņēmumi 2024. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 26%, sasniedzot 14,3 miljonus eiro.

"Uzņēmuma stratēģija, kas vērsta uz elastīgu un modernu risinājumu ieviešanu, ir rezultējusies stabilos izaugsmes rādītājos arī šī gada pirmajā ceturksnī. Tas apliecina, ka sabiedrībā ir augsts pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem, un ar to dažādību risinām vairākas vajadzības ļoti plašam iedzīvotāju lokam. Aprites mazumtirdzniecība ir būtisks uzņēmuma attīstības virziens, kur pēdējo gadu laikā esam nostiprinājuši savu līderpozīciju tirgū. Veicinot otrreizējo preču apriti un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, esam izveidojuši lielāko aprites mazumtirdzniecības internetveikalu, tikmēr klātienes darījumus var veikt vairāk nekā 90 Banknote filiālēs Latvijā un Lietuvā," skaidro Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots projekts “Novira Plaza” Rīgas centrā, kurā investēti vairāk nekā 60 miljoni eiro.

Starp ēkas nomniekiem ir tādi uzņēmumi kā "Spaces", "Wolt Latvia", "PwC Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns",“Zalaris”, “GoCardless”,“Newsec”, kā arī daudzi citi.

"Būvēšanas process pašā pilsētas centrā vienmēr ir izaicinājumu pilns. Ēkas nodošana ekspluatācijā ir robežpunkts, kad varam atskatīties uz visu procesu, un esam gandarīti par paveikto. Daces Putniņas vadīto arhitektu grupas mērķis bija izveidot modernu ēku, kas organiski iederētos Rīgas vēsturiskajā centrā, un, manuprāt, tas ir paveikts lieliski," komentē "Novira Capital" valdes loceklis Nikolajs Križanovskis (Nikolay Kryzhanovskiy).

“Novira Plaza” ir moderns A klases biznesa centrs, kas atrodas starp Satekles, Marijas un Elizabetes ielām. Projekta attīstītāju mērķis ir iegūt LEED platīna sertifikātu pirmajos ēkas darbības gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Darbu sāk par 70 miljoniem eiro tapušais biznesa centrs Novira Plaza

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 12.aprīlī, darbu sāks biznesa centrs "Novira Plaza", kurā ieguldīti 70 miljoni eiro, informē ēkas attīstītāja pārstāvji.

Biznesa centrs nodots ekspluatācijā februārī.

Par savu mājvietu jauno A klases biznesa centru ir izvēlējušies tādi uzņēmumi kā "GoCardless", "PwC Latvia", "Wolt Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns", "Zalaris", "Newsec" un daudzi citi. Biznesa centrā "Novira Plaza" atradīsies arī "premium" klases kopstrādes telpas "Spaces".

"Novira Plaza" attīstītāji ir "Evernord Asset Management", licencēta Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas šobrīd pārvalda četrus slēgtus ieguldījumu fondus un darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un "Novira Capital", viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā. "Evernord Group" šobrīd pārvalda klientu aktīvus vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums MADARA Cosmetics 30.aprīlī noslēdzis darījumu ar somu uzņēmumu Oy Transmeri Ab par kosmētikas zīmola MOSSA pārdošanu.

MOSSA ir viens no zīmoliem AS MADARA Cosmetics portfelī un tā pārdošanas summa ir 4 miljoni eiro. Šis darījums ir būtisks faktors uzņēmuma nākotnes izaugsmē un investīcijās, kā arī veicina līgumražošanas apjoma palielināšanos.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektore Gunta Šulte skaidro: “MOSSA zīmola pārdošanas vērtība izceļ uzņēmuma MADARA Cosmetics komandas profesionalitāti spēcīgu un rentablu zīmolu radīšanā. Varu apliecināt, ka MOSSA zīmola pārdošana iezīmē jaunu uzņēmuma “MADARA Cosmetics” un zīmola MÁDARA attīstības ciklu. Attiecībā uz MÁDARA zīmola attīstību varēsim vēl agresīvāk koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši uz ieguldījumu plānu jaunu talantu piesaistē, zīmola atpazīstamības un komandu veidošanā lokāli Francijā, Vācijā, Zviedrijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar.

Vairāk par pēdējā gada sasniegumiem, grupas transformāciju, izaugsmes stratēģiju Baltijas tirgū un nākotnes plāniem Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Fragments no intervijas

Nesen paziņojāt, ka plānojat jaunu obligāciju emisiju. Kāpēc šoreiz esat nolēmuši piedāvājumu izteikt arī privātajiem investoriem, ne tikai institucionālajiem investoriem?

Līdz šim esam īstenojuši divas nodrošināto obligāciju emisijas un jau toreiz redzējām lielu interesi no privātajiem investoriem, tostarp arī mūsu klientiem. Klienti vēlas būt daļa no mūsu veiksmes stāsta. AS Grenardi Group ir kļuvis par straujāk augošo nozares spēlētāju ar plašāko veikalu tīklu Baltijā, un tas ir labs piemērs, ka Latvija ne tikai var, bet var labi. Mūsu obligācijas – tā ir iespēja būt daļai no mūsu izaugsmes stāsta. Turklāt šīs obligācijas tiek nodrošinātas ar mūsu krājumiem, kurus pārsvarā veido zelta juvelierizstrādājumi, kas investoriem rada papildu drošības apziņu, un Baltijas kapitāla tirgū šāds obligāciju nodrošinājums ir reta parādība. Tāpēc mēs aicinām mūsu esošos un topošos klientus. Detalizētāka informācija par obligāciju publisko piedāvājumu tiks izziņota atbilstoši regulatora apstiprinātam pamatprospektam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Jānis Goldbergs, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

APF Holdings (APF), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, savu attīstības plānu īstenošanai privātā obligāciju emisijā ir piesaistījis 7 miljonus eiro.

Visu obligāciju emisijas apjomu iegādājās Polijas investīciju fonds CVI. Obligāciju dzēšanas termiņš ir četri gadi.

Papildus pagājušā gada sākotnējā akciju publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) piesaistītajiem 5,3 miljoniem eiro, APF izmantos līdzekļus no obligāciju emisijas uzņēmuma izaugsmes plānu īstenošanai, kas paredz divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecību, jaunas olu produktu pārstrādes ražošanas līniju ieviešanu un noliktavu būvniecību.

“Veiksmīga obligāciju emisija ļauj mums īstenot APF plānus un tuvāko gadu laikā palielināt APF ražošanas jaudu par aptuveni 60%. Mēs redzam augošu pieprasījumu olu un olu produktu tirgū gan Latvijā, gan Eiropā pēc ārpus sprostiem olām un vēlamies strauji realizēt savu attīstības plānu, lai izmantotu šo tirgus tendenci. Profesionāla ieguldījumu fondu pārvaldes uzņēmuma CVI piesaiste, līdztekus diviem pensiju fondiem, kas investēja APF sākotnējā akciju piedāvājuma laikā, parāda finanšu tirgus profesionāļu uzticēšanos APF darbības modelim un iecerēm,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

LETA, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. februārī ievēlēta VAS “Latvijas Pasts” (LP) pagaidu padome - par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kaspars Rokens, savukārt par padomes locekli – Māris Macijevskis.

Uzņēmuma pagaidu padome ievēlēta, jo 7. februārī par savu atkāpšanos paziņoja līdzšinējā LP padome.

Pagaidu padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz LP padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka šogad 7.februārī "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos. Līdzšinējie "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru