Augot pieprasījumam pēc pārtikas piegādes uz mājām, virtuālā tirgus "Svaigi.lv" komanda izkāpa no komforta zonas un dažu dienu laikā dubultoja sava darba jaudu un piegādātās produkcijas apjomu.

Db.lv jau rakstīja, ka plašāku noliktavas telpu nepieciešamības dēļ uzņēmumus pārcēlās uz "Imantas tirgu", kur tagad tiek komplektēti sūtījumi, kā arī pēc saviem pirkumiem ierodas nu jau līdz 20% no visiem klientiem.

Tiešas saskarsmes klientiem ar uzņēmuma pārstāvjiem nav, sūtījumi lielākoties tiek nodoti attālināti. Pārējā daļa sūtījumu uz klientu mājām nonāk, pateicoties kurjeru darbam, no kuriem liela daļa kļuva par SIA "Svaigi" komandu reizē ar pārcelšanos uz "Imantas tirgu" pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī.

Virtuālā tirgus "Svaigi.lv" īpašnieces SIA "Svaigi" apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 40%, informē uzņēmumā.

"Aizvadītais gads ir ieviesis daudzas izmaiņas cilvēku paradumos, ko labi raksturo arī pārtikas iegāde. Redzam, ka e-komercija ieņem stabilāku vietu cilvēku pārtikas iegādes rutīnā," secina "Svaigi" īpašniece Elīna Novada.

Svaigi.lv pārceļas uz Imantas tirgu 

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami...

2020.gadā populārāko tirgus produktu sarakstā bija cūkgaļa, putnu gaļa, svaigas zivis, lauku olas, kā arī dārzeņi un zaļumi, tostarp tiešsaistē cilvēki iegādājušies 40 000 lauku vistu olu, piecas tonnas burkānu un tikpat kartupeļu, kā arī 4000 kilogramu ābolu un 1300 svaigas, Latvijā audzētas foreles.

Virtuālā tirgus svaigi.lv izveidotāja: Biznesā bija jāierauga cita perspektīva 

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

E.Novada informēja, ka patlaban "Svaigi.lv" ir iespējams iegādāties produktus no 130 saimniecībām visā Latvijā, turklāt interese par virtuālo tirgu no potenciālo sadarbības partneru puses gada laikā ir dubultojusies. Vienlaikus tirgus klientu skaits pērn pārsniedza 7000.

VIDEO: Covid-19 nes strauju izaugsmi 

Augot pieprasījumam pēc pārtikas piegādes uz mājām, virtuālā tirgus "Svaigi.lv" komanda izkāpa...

Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar 353 584 eiro apgrozījumu, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 39 169 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā.

Darbaspēka izmaksas Latvijā ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs, tādējādi radot papildu slogu biznesam.

Tā, diskutējot par nodokļu sistēmas ietekmi uz konkurenci uzņēmējdarbībā, secināja uzņēmēji šā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un "Swedbank" rīkotajā Zemgales biznesa klubā, kas notika Pļaviņu novadā.

Tikšanās laikā, kur piedalījās Zemgales uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi biznesā žurnālam Dienas Bizness saka virtuālā tirgus svaigi.lv izveidotāja Elīna Novada.

«Mūsu gadījumā vēsturiski ziema un pavasaris, kad cilvēki ir Rīgā, ir mūsu sezona – cilvēki veic piegādes, un viss notiek. Taču šajā pavasarī notika nekas. Pasūtījumu skaits bija minimāls, un mēs nevarējām saprast, kur ir problēma. Sapratām, ka nevaram par to domāt tikai savā starpā, un jautājām mūsu klientiem un domubiedriem – kas notiek, ko mēs darām nepareizi, kas nestrādā? Protams, publiski pateikt, ka lietas nenotiek tā, kā gribētos, nebija vienkārši, bet es esmu pateicīga šai pieredzei, jo atsaucība, ko ieguvām, bija milzīga,» par pieredzēto stāsta uzņēmēja.

«Mēs sapratām, ka mūsu komunikācija, lai cik atvērta un dinamiska tā mums šķita, nav pietiekama un ir jāiekāpj nākamajā komunikācijas līmenī, un jāizmanto iespējas, ko paver digitālie kanāli. Apstākļi laika gaitā bija mainījušies, un, iespējams, kādā mirklī nebijām izsekojuši līdzi, cik bieži jābūt ziņām, kādai jābūt to formai un dinamikai. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie tā, lai nav par daudz ziņu un lai mēs kādu neapgrūtinām ar komunikāciju.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

Vidzemes šosejas 92,5. kilometrā atklāts valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) pārbūvētais posms pie Bērzkroga (88,1.-95,2.km).

«Šis Vidzemes šosejas posms ir atjaunots ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu. Tas ir bijis apjomīgs un sarežģīts, prieks, ka viss ir izdevies. Būvniekam atvēlētais laiks projekta realizācijai bija salīdzinoši īss un pēdējās dienas nācās strādāt ļoti saspringti,» posma atklāšanā teica LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. «Ceļš noteikti kalpos 20 gadus un vēl 20, ja vien neradīsies vajadzība šo šoseju pārbūvēt par četru joslu ceļu. Turpmāko mēnesi vēl tiks veiktas atlikušās ceļa pārbaudes, bet autobraucēji var droši pārvietoties jau šobrīd,» uzsvēra G.Alberiņš.

Būvniecības uzņēmuma AS Trev-2 Grupp vadītājs Svens Pertens, atklājot Bērzkroga posmu, norādīja, ka šis Igaunijas uzņēmumam ir pirmais lielais projekts Latvijā. «Paldies par uzticību, jo šis nebija viegls projekts ar savām īpatnībām. Brīžiem arī laikapstākļi nebija mūsu sabiedrotie. Tomēr ar kopējiem spēkiem mums izdevās. Paldies visiem iesaistītajiem un ceram, ka sadarbība ar Latviju turpināsies un veicinās valsts ekonomisko attīstību,» teica Pertens.

SIA "Zeltlejas" Jelgavas novada Platones pagastā šā gada augustā plāno vērt durvis "Smiltsērkšķu namam". Tā būs vieta,kur uzņemt viesus, gatavot ēst, iegūt iedvesmu un zināšanas.

Plānots, ka būvniecības darbi tiks uzsākti šā gada martā. Investīcijas projektā būs aptuveni 200 tūkstoši eiro, kas ietver gan nama būvniecību, gan aprīkojuma iegādi. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar "Altum", kā arī projekts guvis atbalstu vietējās rīcības grupas Lauku partnerība "Lielupe" izsludinātajā LEADER konkursā, saņemot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu 35 000 eiro.

"Smiltsērkšķu nams" paredzēts meistarklasēm, semināriem un kalpos kā tūristu uzņemšanas vieta. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks vēlas izglītot cilvēkus par smiltsērkšķu labajām īpašībām un attīstīt izzinošo tūrismu.

Uzņēmēji stāsta, ka SIA "Zeltlejas" 2019. gada tūrisma sezona bija ļoti veiksmīga un uzņēmuma izaugsmes turpinājums. Veiksmīgi tika noslēgta sezona, kopumā sagaidot 2000 viesu un plānojot tūrisma piedāvājuma dažādošanu, kā arī "ZELT Smiltsērkšķu nama" maksimālu izmantošanu visu gadu, bez noteiktas sezonalitātes.

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Pašvaldības lielākas, bet ne spēcīgākas Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.jūnija numurā lasi:

Tēma

Citur rīkojas, pie mums vien sola. Valstu rīcība kaitējuma no cenu kāpuma mazināšanai

Finanses

Inflācija turpina bēgt

Vide un bizness

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Tendences

Varbūt sagaidīsim 200 dolārus par barelu

Rūpniecība

Turku investors gaida valdības lēmumu

DB konferences

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" situācija nav vienkārša, bet nav arī bezcerīga, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

Atzīstot, ka viņai pagaidām ir mazs priekšstats par to, kādā stāvoklī ir uzņēmums, Innusa tomēr pauda viedokli, ka situācija nav vienkārša, bet nav arī bezcerīga.

Viņa uzsvēra, ka turpmākajos gados "Rīgas satiksmei" kopā ar īpašnieku būs nopietni jāstrādā pie kapitāla pieejamības jautājuma, jo uzņēmums nevar visu savu darbību bāzēt tikai uz aizņemta kapitāla.

Viņasprāt, sākotnēji ir jāveic pilnīga analīze par uzņēmuma finanšu stāvokli. Ceturtdien viņai sniegta informācija, ka 2019.gada laikā ir veikta revīzija un samazināti izdevumi, tomēr Innusa uzsvēra, ka viņai pagaidām nav viedokļa par to, vai ir izdarīts viss maksimālais.

"Tā kā pirmie mēneši paies diezgan intensīvā darbā, lai mēs vispār aptvertu šo lauku un situāciju, kādā uzņēmums šobrīd faktiski ir," viņa sacīja.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

Līdz ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ēdienu piegādes servisu popularitāte arī šobrīd aizvien turpina strauji pieaugt, un, lai apmierinātu patērētāju vēlmi baudīt smalkāko restorānu maltītes arī esošajos apstākļos, šomēnes pašmāju tirgū sevi pieteicis jauns ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs Five Star.

Tas piedāvā Latvijā vēl līdz šim nebijušu konceptu - vadošo šefpavāru svaigi pagatavotas maltītes ar ātru un kvalitatīvu piegādi visā valsts teritorijā.

Five Star platforma apvieno tādus ēdināšanas jomas lielmeistarus kā Mārtiņu Sirmo (Ramen Riga), Lauri Aleksejevu (36. līnija) un Raimondu Zommeru (Entresol).

Svaigi pagatavoto ēdienu plašajā sortimentā pieejami gan izmeklēti steiki un jūras veltes, gan dažāda veida salāti, uzkodas, zupas un deserti katrai gaumei. Kopā ar izvēlētajiem ēdieniem tiek piegādāta arī to pareizas pasniegšanas instrukcija, maltītes pagatavošanas pēdējo posmu uzticot pašam klientam un tādējādi nodrošinot autentisku ēdiena garšu, kāda tā būtu, baudot uz vietas restorānā. Galvenais uzsvars tiek likts uz salīdzinoši vienkārši pagatavojamiem, taču oriģināliem un kvalitatīviem siltajiem un aukstajiem ēdieniem no dažādu valstu virtuvēm.

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli - palielinājās par 15,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 20%.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2023.gada martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Noslēdzoties akcijām, cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga kafijai (+3,1%), konditorejas izstrādājumiem (+1,9%), maizei (+0,9%), pienam (+1,4%), sālim un garšvielām (+6,4%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3%), olīveļļa (+6,3%), makaronu izstrādājumi (+3,6%), gaļas izstrādājumi (+1,5%).

IKEA ir ne tikai plaši pazīstams mājokļa iekārtojuma risinājumu uzņēmums, bet ietver arī vienu no pasaulē lielākajām restorānu ķēdēm. Zviedrijas uzņēmums pircējiem reizē piedāvā gan iepirkšanās pieredzi veikalā, gan Zviedru restorāna un Zviedru bistro apmeklējumu.

Paplašinot darbību ēdināšanas jomā, uzņēmums Latvijā ievieš jaunumu – svaigi ceptas picas.

Uzņēmums, ievērojot vietējo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, paplašinot ēdienkarti un iekļaujot tajā arī picas, ieguldījis ap 90 tūkstošiem eiro. Atkarībā no pircēju atsauksmēm picu IKEA ēdienkartē paredzēts iekļaut arī Igaunijā un Lietuvā.

“Ēdināšana ir svarīga IKEA darbības daļa, kas uzlabo pircēju pieredzi un palielina apmeklētāju plūsmu. Veikalos, kuru platība mērāma desmitos tūkstošu kvadrātmetru, vēlamies visai ģimenei nodrošināt ērtības, piedāvājot iespēju nobaudīt brokastis, pusdienas vai vakariņas Zviedru restorānā vai ātri un ērti iegādāties karstas vai aukstas uzkodas Zviedru bistro. Un no piektdienas, 6. oktobra, IKEA veikalā piedāvāsim arī svaigi ceptas picas,” stāsta IKEA ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Dabas dots" ražotnē, lai redzētu, kā top tējas dzērieni "D’Tea" ar aronijām un pelašķi.

"Visu ražojam dabīgu, neizmantojam konservantus, sīrupus, ekstraktus, un tā ir mūsu lielākā kvalitātes un arī garšas atšķirība. Visu gatavojam no svaigām lietām – svaigi spiestas sulas un svaigi vārītas tējas, produktam pievienojot dabīgus saldinātājus – medu vai fruktozes sīrupu," stāsta SIA "Dabas dots īpašnieks" Rolands Briņķis.

Sākotnēji uzņēmums pirmās partijas ražoja tikai no Latvijas izejvielām, bet, sākot eksportēt, novēroja, ka Latvijas piegādātāji nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu.

"Ja mums piedāvā dažus kilogramus, tad tas mums neder. Tēja ir lielais izaicinājums, kāpēc mums to nākas iepirkt no kaimiņiem. Vienu gadu pelašķu tēju pasūtījām Latvijā, taču laikapstākļi bija nelabvēlīgi un mēs neieguvām tik daudz, cik bijām paredzējuši. Mēs nevaram uz to paļauties, jo tad mums nebūs, no kā ražot," norādīja R. Briņķis.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.