Jaunākais izdevums

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Šobrīd ir daudz minējumu par to, kāds pārskatāmā nākotnē varētu būt akciju virziens. Cenu atgūšanās, ņemot vērā to, ka pasaules tautsaimniecība piedzīvo neredzēti asu un dziļu recesiju, bijusi ļoti dāsna.

Ir manāmi spriedumi, ka finanšu tirgus ir jau bezmaz vai pārāk pašpārliecināts par to, cik ātri ekonomikas atgūsies no koronavīrusa krīzes un par to, cik efektīvi būs centrālo banku un valdību tautsaimniecību stimulēšanas pasākumi. Manāmas bažas, ka šāda stabilitāte akciju tirgos neatspoguļo jau esošos un vēl, iespējams, vien gaidāmos ekonomikas zaudējumus jeb - cenas aizskrējušas pa priekšu laikam. Skeptiķi teic – lai atainotu šādu akciju kāpumu, ir perfekti jāpiepildās tā saucamajam "V" veida ekonomikas atgūšanās scenārijam, kas neizskatoties ticams.

Kā būs realitātē – atliek vien minēt. Vēsture jau pierādījusi, ka nesabalansētības akciju tirgū var būt vērojamas krietni ilgāk nekā gaidīts un ir kādi populārie viedokļi. Daudzi, protams, vēlas būt ideālie investori un akcijas iegādāties pie zemākajām iespējamajām cenām, bet tās pārdot augstākajos punktos. Realitātē gan lielākajai daļai investoru ar tirgus pareizo punktu meklēšanu diemžēl tik labi neiet un, akcijas, pretēji agrākajām iedomām, kā par spīti mīt sanāk tieši pretējos punktos - pārdot lēti, kad valda bezcerība, un pirkt dārgi, kad valda apmātība ar tālāku pieaugumu.

Būtu jāatceras, ka nav pilnīgi droši likmju. Nekas nav atcēlis ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu un, šķiet, arī to, ka akcijas, neskatoties uz to visu, ilgākā termiņā tomēr joprojām ir tendētas uz izaugsmi.

Vēl dažiem simtiņiem... miljardiem

Liela uzmanība šonedēļ tika pievērsta Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei. Pirms šīs sapulces vispārēji tika gaidīts tas, ka reģiona monetārās politikas noteicēji savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas programmās kārtu palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Galu galā ECB tirgus gaidas "nedaudz" pārspēja un atklāja, ka realitātē šis palielinājums būs pat vēl lielāks – par 600 miljardiem eiro (kas vairs mūsdienās ir 100 miljardi). Turklāt faktiski uzreiz pēc šī lēmuma bija vērojamas spekulācijas, ka ECB rudenī paziņos par vēl vienu drukāšanas kārtu, iespējams, papildu 500 – 750 miljardiem eiro.

ECB pēdējās nedēļās ir izdevies ievērojami mazināt stresu reģiona parādu tirgū. Aizņemties un pārfinansēt savas saistības rekordlēti ir pat valdībām, kuras bez šādas "aizmugures" varētu saistīt ar ļoti augstu risku. Faktiski ECB ar savām programmām uzsūc valdību nepieciešamību (un risku, kas ar to saistīts) pandēmijas apstākļos aizņemties būtiski vairāk.

ECB vismaz pagaidām ļauj agresīvi rīkoties arī notiekošais inflācijas frontē. Eirozonā tā noslīdējusi gandrīz līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati. ECB inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Ilgākā termiņā nevar gan izslēgt arī scenāriju, kad apjomīgā centrālo banku drukāšana, valdību bezprecedenta stimuli uz jaunas aizņemšanās rēķina un globalizācijas pārtrūkšana (tā ļāvusi daudziem uzņēmumiem samazināt izmaksas) kādā brīdī noved pie tāda bagātību sadedzinoša scenārija kā ļoti augstas inflācijas.

"Visām pasaules valstīm bija jāreaģē, un tā rezultātā jāpalielina parāds. Saskaroties ar pandēmiju, parāds ir ne tikai ieteicams, bet tas ir ceļš, pa kuru jābrauc," pagaidām bez kādām bēdām par valdību saistību straujo palielināšanos ir ECB vadītāja Kristīne Lagarde.

Kopumā svaigākie ECB soļi izsludināto aktīvo (nenoslēgto) ECB kvantitatīvo mīkstināšanas programmu kopējo apmēru pagaidām palielina līdz 1,7 triljoniem eiro, rēķina "Financial Times" (aktīvi, ko ECB varētu uzpirkt šogad).

Simtiem miljardu summas birst kā no pārpilnības raga. Vēl papildu stimuli (klāt jau esošajiem) nāca arī no Vācijas. Šī valsts ziņoja, ka pievienotās vērtības nodokli samazinās no 19% līdz 16%. Savukārt samazinātā šī nodokļa likme tiks cirpta no 7% līdz 5%. Tāpat šī valsts īstenojusi "naudu par brīvu" eksperimentu. Proti, par katru bērnu šajā valsī vienu reizi tiks piešķirts 300 eiro "bonuss". Mērķis šim visam – stimulēt pandēmijas nomākto patēriņu. Arī Vācijas vadītāji runā par to, kā šīs valsts ekonomikai "pēc-pandēmijas ērā" būt pat vēl spēcīgākai.

Vācijā ģimenēm maksās 300 eiro par bērnu, stimulējot ekonomiku 

Vienreizējais maksājums ģimenēm ir daļa no pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma skartās ekonomikas...

Eiropa sāks piedzīt ASV?

Uz tik dāsnu stimulu fona pēdēja laikā vērojama tāda visai reta situācija, kad Eiropas akcijas pieaugušas straujāk nekā ASV akcijas. Proti, kopš maija vidus vecā kontinenta lielo uzņēmumu Stoxx Europe 600 indeksa vērtība palielinājusies par 12%, kas ir par 3 procentpunktiem labāks sniegums nekā ASV akcijām (ja vērtē S&P 500 indeksu). Vācijas akciju pieaugums šajā periodā bijis 19% apmērā, Francijas – 17% apmērā un Itālijas – 16% apmērā.

Valda cerības, ka, reģiona ekonomikām paveroties, varētu būt vērojams tas brīdis, kad Eiropas akcijām sāk klāties labāk. Taisnības labad gan jāteic, ka gluži jau Volstrītas tradīcija (parasti gada beigās) ir klāstīt, ka katrs nākamais gads būs tas, kad Eiropas akcijas beidzot sāk demonstrēt straujāku vērtības pieaugumu, ja salīdzina ar ASV šiem vērtspapīriem. Tiesa gan, tas spītīgi noticis nav. Šādām prognozēm bijuši arī vairāki viltus starti. Arī kopš šā gada sākuma Stoxx 600 indeksa vērtība joprojām zaudējusi 12% (bet ASV akcijas – augstāk minētos (pie pirmā punkta) 3,4%).

Pārliecība, ka stabilāk rūks tieši ASV tautsaimniecības motors raksturīgs lielai daļai no pēckrīzes (iepriekšējās) atveseļošanās posma. Ēnas puse ilgstoši straujam akciju cenu pieaugumam ir tā, ka ASV akcijas uzskatāmas par dārgākām, ja salīdzina ar citu reģionu šiem vērtspapīriem. Tādējādi joprojām dzirdamas runas, ka kādā brīdī – iespējams, tad, kad noplaks bažas par globālo ekonomikas izaugsmi – investori metīsies iegādāties lētākās citu reģionu akcijas.

Visai varens pēdējā laikā bijis arī eiro skrējiens – tā cena ASV dolāros kopš 25. maija ir palielinājusies par 4,5% līdz 1,136 ASV dolāru atzīmei. Eiro pieaugums iet roku rokā ar akciju tirgu optimismu, ko nosaka cerības uz straujāku globālās ekonomikas atveseļošanos. Daži gan pauž bažas, ka nesenais apetītes pieaugums pēc riskantākiem aktīviem, iespējams, ir tomēr aizgājis pārāk tālu, un tas var ietekmēt arī kopējo valūtu. Vairāki ASV investīciju banku analītiķi, piemēram, "Bloomberg" pauž viedokli, ka šis var izrādīties labs brīdis, lai no eiro pieauguma fiksētu peļņu. Daudzi arī saglabā mērenti optimistisku skatu uz nedaudz spēcīgāku eiro nākotnē. Pārsvarā tiek gan norādīts, ka to noteiks apstākļi, kas spēlēs par labu vājākam ASV dolāram nevis kāda fundamentāli būtiski lielāka mīlestība pret eiro.

Protesti ASV

ASV maija beigās un jūnijā sākumā pārņēmuši plaši protesti. Kamēr vieni izsaka sakrājušos neapmierinātību par kāda veida vairāk vai mazāk iedomātu sociālo netaisnīgumu un dažos gadījumos arī reālu nevienlīdzību daudzi citi šo situāciju izmanto, lai attaisnotu demolēšanu, laupīšanu un citus noziegumus. Galu galā haoss ir liels, jebkas, šķiet, tiek politizēts un notiekošo var vērtēt pietiekami daudznozīmīgi. Policijas brutalitāte ir slikta – tā reti kurš neuzskata. Šajā pašā laikā arī naidīga "mēs pret viņiem" pūļa vēršanās pret šo institūciju, huligānisms, smagāki noziegumi un linča tiesas, kas arī ir šo protestu simboli, ir apšaubāmi. Policija tāpat galu galā būs tā, kas stāvēs starp mierīgākiem iedzīvotajiem un laupītājiem.

Jāteic, ka finanšu tirgi šādus te nemierus pagaidām lielā mērā laiduši gar ausīm. Brēka ir liela, bet arī vēsturiski ASV periodiski pāršalkuši palielāki protesti. Drīzāk - viena lieta, kam finanšu tirgus dalībnieki tomēr varētu pievērst uzmanību, ir tā, cik ļoti šie nemieri ASV varētu palielināt saslimšanu ar Covid-19. Ja šis pieaugums būs būtisks, tad var mazināties cerības par drīzāku ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas. Tāpat, ja šie protesti sāks tomēr negatīvi ilgākā periodā ietekmēt patērētāju omu (vai būs kādi citi netiešie efekti), tas kādā brīdī var nozīmēt zemākas akciju cenas.

Nevar aizmirst to, ka rudenī būs ASV prezidenta vēlēšanas, un šī ir iespēja pacīnīties, piemēram, par melnādaino ASV vēlētāju balsīm. Aptaujas liecina, ka šie protesti palielinājuši ASV Demokrātu partijas kandidāta uzvaras iespējamību tajās. Vai viņš būs labāks arī akciju tirgiem, gan nav skaidrs. Pagaidām izskatās, ka Tramps sola vairāk tarifus, bet Baidens – lielākus nodokļus.

Ieguldījumu speciālisti gan mēdz izcelt – lai gan politika finanšu aktīvu cenu īstermiņā mēdz patiešām ietekmēt, ieguldītājam parasti neatmaksājas lēkt iekšā un ārā no tās pavērsienu vilcieniem. Tas tādēļ, ka politiku mēdz pavadīt liela brēka, kur sausais atlikums bieži vien ir citādāks, un milzīgas emocijas, kas ierindas investoram patiesībā ir pats lielākais drauds. Jeb - investoru attieksmi pret risku bieži ietekmē īstermiņa jautājumi. To vidū ir arī aktuālais politiskais klimats un tas, pie kura politiskā spēka pats investors sevi piesaista. Bīstami ir tas, ka šādos brīžos sevi izpauž emocionālas pārmērības un pārāk bieži attiecīgie ieguldījumu lēmumi galu galā netiek balstīti uz objektīviem iemesliem.

Vēl dārgāks melnais zelts

Naftas cena jūnija sākumā paspējusi uzrausties jau līdz 40 ASV dolāriem par barelu (ja vērtē Brent jēlnaftas cenu preču biržā). Vēl aprīļa otrajā pusē tā uz brīdi noslīdēja gandrīz līdz 15 ASV dolāriem par barelu.

Tirgus dalībnieki, šķiet, noticējuši vairāku vadošo jēlnaftas ieguves valstu gribēšanai būtiski un, iespējams, ilgāk ierobežot šī resursa piegādes. Šīs nedēļas beigās tika runāts par to, ka Krievija un Saūda Arābija tomēr varētu būt vienojušās vēl uz mēnesi (līdz augustam) pagarināt samazinātu naftas ieguvi.

Šajā pašā laikā OPEC+ veidojuma līderi (jau minētā Saūda Arābija un Krievija) nākuši klajā ar ultimātu, lai šī paša karteļa valstis beigtu šmaukties ar savām melnā zelta ieguves kvotām (tas lielā mērā mērķēts uz Irānu, Nigēriju, Kazahstānu, liecina pieejamā informācija). Proti, problēma ir tā, ka dažu valstu darbi atpaliek no vārdiem, jeb tās, neskatoties uz to solījumiem, naftu tāpat iegūst vairāk nekā ir to kvotas (un tā mēģina nosargāt savu tirgus daļu). OPEC+ līderi norādījuši, ka šādām valstīm jāsamazina sava naftas ieguve vai arī jāriskē ar to, ka izgāzīsies visa agrākā vienošanās par samazināto kopējo naftas ieguvi. Saūda Arābija un Krievija turklāt šīm valstīm ne tikai liek ievērot esošās kvotas, bet arī kompensēt par to agrāko neturēšanos pie tām ar papildu naftas ieguves apmēru cirpšanu.

Ja netiek panākta jauna vienošanās, naftas ieguvēji šovasar atkal var sākt palielināt savus melnā zelta ieguves apmērus, ziņo "Bloomberg". Daudzām valstīm, kuras atkarīgas no naftas ieņēmumiem, liels izaicinājums var būt nepārdot naftu pie esošās "dāsnākās" cenas. Tāpat pie šādas augstākas cenas melnā zelta ieguve kādā brīdī var atsākt kāpt ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPKC fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, inficēto skaits varētu būt lielāks

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šonedēļ fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, turklāt reālais ar Covid-19 saslimušo skaits varētu būt lielāks, nekā patlaban liecina oficiālie dati, šodien valdības sēdē pastāstīja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Dimiņa skaidroja, ka šonedēļ ir mainījusies Covid-19 gadījumu struktūra. Puse saslimušo ir SPKC identificētās saslimušo kontaktpersonas. Tikai seši pozitīvi Covid-19 gadījumi saistīti ar atgriešanos no ārzemēm, kas no kopējā saslimušo skaita ir aptuveni 17% iepretim pagājušajai nedēļai, kad šādu saslimšanas gadījumu bija aptuveni puse.

Iezīmējusies jau martā pieredzētā saslimušo grupa - cilvēki, kuri, visticamāk, saslimuši, kontaktējoties ar atbraucējiem no ārzemēm.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Ar desmit gadījumiem vēl tiek strādāts, lai saprastu, kā notikusi inficēšanās. Šo gadījumu vidū ir personu loks, kuru risku anamnēzē norādīta publisku vietu - restorānu, bāru - apmeklēšana. Tie ir salīdzinoši gados jaunāki cilvēki, kurus vieno izklaides dzīvesveida faktors, skaidroja Dimiņa.

Šonedēļ SPKC kopumā ir fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus. Otrdien un trešdien SPKC vēstīja par pirmo uzliesmojumu, kas bija saistīts ar kādas kompānijas apmeklētajiem restorāniem "Aqua Luna" un "Riviera". Savukārt tagad papildus klāt nākuši vēl divi uzliesmojumi.

Viens gadījums ir saistīts ar vismaz divu izklaides vietu apmeklēšanu vakarā, bet otrs - ar vienas skolas beidzēju pašorganizētu atpūšanos vairākās atpūtas vietās divu vakaru garumā.

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās...

"Tie ir uzliesmojumi, kas veido nozīmīgu saslimušo daļu, kas liek mums satraukties par to, ka skartā populācija varētu būt lielāka, jo jauniešu kontaktu veids ir pietiekami aktīvs, turklāt cilvēki bieži vien norāda, ka izklaides vietās tiek satikti paziņas," skaidroja Dimiņa.

Viņa uzsvēra, ka pamata lielam satraukumam nav, taču nevar arī justies ļoti mierīgi.

Vērtējot Covid-19 gadījumu struktūru, iezīmējas zināmas līdzības ar situāciju agrā pavasarī, kas liek domāt, ka sabiedrībā varētu būt lielāks inficēto skaits, nekā SPKC patlaban redz.

"Šis ir īstais brīdis, lai domātu par ierobežojumu pastiprinājumiem," secināja Dimiņa.

Kā ziņots, šonedēļ Latvijā manāmi palielinājies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī valstī veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.

Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību

LETA, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Garmin Venu" patiks tiem sportiska dzīvesveida cienītājiem, kuri sagaida ne vien plašas sporta pulksteņa iespējas, bet arī kvalitatīvu skārienekrānu.

Kopš iesaistīšanās ar viedtelefonu savienojamu valkājamo tehnoloģiju ražošanā aizgājušās desmitgades sākumā "Garmin" uzaudzējis prāvu piekritēju pulku, kas augstu novērtē amerikāņu ražotāja piedāvātās daudzveidīgās sporta aktivitāšu mērīšanas iespējas. Tomēr visu šo laiku kompānija pati sev «šāvusi kājā», viedajiem pulksteņiem izvēloties taupīgus, taču modernos lietotājus pavisam neuzrunājošus zemas izšķirtspējas displejus. Pērnā gada nogalē "Garmin" šo kļūmi laboja, prezentējot savu pirmo izstrādājumu ar laika garam atbilstošu AMOLED ekrānu.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Atšķirībā no "Garmin" dārgajiem modeļiem, "Venu" vizuāli ir pavisam vienkāršs un viegls. Šeit nav ne titāna, ne safīra. Korpuss veidots no plastmasas, kas mārketinga vajadzībām nosaukta par «šķiedru stiprinātu polimēru» un tikai ap pašu 1,2 collu AMOLED displeju ir dažus milimetrus plats nerūsējoša tērauda gredzens, kurā nez kādēļ iegrebtas sīkas gropes. Var jau būt, ka vizuāli tas piešķir pulkstenim savdabīgu šarmu, taču praktisku labumu nedod. Gredzenu nevar pagriezt, tādēļ šādai saķeres virsmai jēgas nav. Vēl vairāk – gropēs viegli ieķeras netīrumi un tos ir grūti izkasīt no dziļajām rievām.

Komentāri

Pievienot komentāru