Svētku dienas darba devējiem, kuru darbiniekiem ir jāstrādā, rada papildu izmaksas, tāpēc šādu dienu skaits un vēl jo vairāk to pagarināšana, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, būtu pakļaujama revīzijai.
Tādu pozīciju pauž daudzi uzņēmēji, jo īpaši pēdējo gadu laikā pieaugošo darbaspēka izmaksu kontekstā. Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta ziņojums rāda, ka Latvijā oficiāli noteiktas 12 svētku dienas, kas līdzinās ES vidējam rādītājam. Visvairāk oficiālo svētku dienu ir Horvātijā, Slovākijā, Maltā — 14, vismazāk Vācijā un Nīderlandē — 9. Protams, Latvijas gadījumā ir jāņem vērā vēl kāda nianse, proti, pārceltās brīvdienas. Piemēram, Latvijā 18. novembra un 4. maija brīvdienas tiek pārceltas jeb tiek piešķirta papildu brīva diena darbadienā, ja pati svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Savukārt Francijā, Nīderlandē un lielākajā daļā Vācijas svētki, kas iekrīt brīvdienās, netiek kompensēti. Latvijā joprojām ir tradīcija pārcelt darba dienas, kas iekrīt starp svētkiem. Šāds darba režīms tiek piemērots valsts iestādēm, bet ir ieteicams arī privātajam sektoram.
Piemēram, 2025. gada 2. maijs – piektdiena starp svētkiem – tika atstrādāts sestdienā, 10. maijā. Šī tradīcija ir PSRS mantojums un tiek piekopta vēl tikai dažās postpadomju valstīs. Citviet Eiropā līdzīgās situācijās nodarbinātie vai nu izvēlas izmantot sava atvaļinājuma dienas, vai arī darba devēji piešķir brīvu dienu pēc savas iniciatīvas, veidojot četru dienu garās brīvdienas, norādīts LaSER ziņojumā. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs vērš uzmanību, ka pēc fakta Latvijā bija nevis 12 oficiālās, bet gan kopumā 16 svētku dienas, kas ir lielākais skaits visā Eiropas Savienībā. Viņš atgādina, ka par darbu svētku dienās, tai skaitā tajās, kas iekrīt brīvdienās, strādājošajiem pienākas piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā (dubultā likme), kas izmaksā papildu miljoniem eiro.
160 miljoni eiro dienā
K. Gorkšs aicina aprēķināt darba dienas vērtību. „Ļoti aptuvenu vienas darba dienas vidējo pienesumu var noteikt, valsts iekšzemes kopproduktu dalot ar darba dienu skaitu gadā. Tā kā vidējais darba dienu skaits gadā ir 250, bet IKP, piemēram, 2024. gadā, bija 40,2 miljardi eiro, tad vienas darba dienas vidējais pienesums kopproduktam ir 160 miljoni eiro,” rēķina K. Gorkšs Viņš steidz piemetināt, ka uzņēmēji nebūt nav pret svētkiem kā tādiem, bet iebilst kompensācijas mehānismam, kas paredz, ka gadījumā, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, ir jāpiešķir darba devēja apmaksāta papildu brīvdiena.
Visu rakstu lasiet 13.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
