Pasaulē

SVF mudina Eiropu «atlaist» grieķu parādus; valsts parāds tuvojas 200 % no IKP

Lelde Petrāne, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Paralēli bēgļu krīzes jautājumu risināšanai finanšu grūtību māktajai Grieķijai joprojām jāīsteno ekonomiskās reformas, lai saņemtu kārtējo aizdevuma daļu. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tikmēr mudina Eiropu piešķirt būtiskus parāda atvieglojumus Grieķijai, stāsta Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

SVF un Eiropas aizdevējiem ir atšķirīgi viedokļi par Grieķijas finanšu prognozēm un nepieciešamību restrukturizēt parādus. SVF norāda, ka Grieķijas parāds ir kļuvis neilgtspējīgs, jo aizvadītajos gados valstī nav īstenota pietiekami stingra politika, kā arī ir pasliktinājusies iekšzemes makroekonomika un finanšu vide. SVF skatījumā tas Grieķijai un eirozonai sagādās arvien lielākas problēmas, tādēļ Eiropas partneriem būtu jāveic konkrēti pasākumi parāda atvieglošanai jeb daļējai «norakstīšanai».

Tiek prognozēts, ka Grieķijas valsts parāds tuvāko divu gadu laikā sasniegs augstāko līmeni, veidojot 200 % no IKP. Tomēr Eiropa ar diskusijām par parādu atvieglojumiem nesteidzas, norādot, ka sākotnēji nepieciešama stingrāku fiskālo pasākumu ieviešana. Lai sasniegtu budžeta mērķus un saņemtu kārtējo līdzekļu piešķīrumu no starptautiskās aizdevumu programmas, Grieķijai drīzumā būs jāvieš būtiskas reformas, kas skars pensiju sistēmu, ienākuma nodokli, pievienoto vērtību, kā arī valsts sektora algu izdevumus.

Vienlaikus politiskā situācija valstī saglabājas nestabila, uzsver A. Blūmfelds. Kreisi orientētā grieķu valdība ir apņēmusies mazināt taupības pasākumu ietekmi, un tai ir tikai neliels pārsvars parlamentā. Šajā laikā, kad paralēli bēgļu krīzes risināšanai valsti sagaida arī jauni finanšu izaicinājumi, Grieķija balansē uz sociālo nemieru robežas.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface riska novērtējums Grieķijas biznesa videi pašlaik ir C jeb augsts, un šogad prognozētā valsts IKP izaugsme ir - 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets - ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds

Armanda Vilciņa, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir ticība sev un dinamiska virzība uz priekšu, jo jebkurš panākums ir ilgtermiņa darba rezultāts, uzskata AS ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds.

Pat tad, ja viss uzreiz nenotiek tā, kā iecerēts, nedrīkst apstāties, ir jāturpina doties uz priekšu, jo tūlītēju savas rīcības rezultātu biznesā parasti nākas redzēt ļoti reti, spriež A. Blūmfelds. Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumu, viņš uzskata balansa atrašanu. Vienmēr var teikt, ka lietas varēja izdarīt vēl labāk, taču nedrīkst aizmirst par samērīgumu – attīstībai nav jābūt ātrai, bet gan nepārtrauktai, domā A. Blūmfelds.

Nebaidās no izaicinājumiem

“Savu pirmo naudu nopelnīju 12 gadu vecumā, kopā ar vecvecākiem mežā lasot brūklenes,” atminas A. Blūmfelds.

“Visu nedēļu tās tīrījām, bet sestdienās jau četros no rīta devāmies uz Vidzemes tirgu ogas pārdot. Tā bija mana pirmā pieredze, kā rezultātā ļoti ātri sapratu naudas vērtību un to, cik lielas pūles jāpieliek, lai to nopelnītu. Šis darbs man jau bērnībā ļāva saprast, ka pārdošana ir viena no tām lietām, kas man labi padodas, – es patiesi izbaudu šo procesu,” atzīst A. Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Coface grupa deviņos mēnešos nopelna 98 miljonus eiro

Dienas Bizness, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface grupas konsolidētais apgrozījums 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 5.1%, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, sasniedzot 1 126.3 miljonus eiro. Uzņēmuma neto peļņa šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegusi 98,3 miljonus eiro.

Coface grupas apgrozījuma apmērus šogad īpaši veicinājuši jaunie tirgi. Savukārt nobriedušākos tirgos, kur pašreiz kredītrisku apdrošināšanas jomā valda sīva konkurence, Coface paredz īstenot dziļas strukturālās pārmaiņas atbilstoši savai attīstības stratēģijai.

Coface Latvijas filiāles apgrozījums šā gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaudzis par 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un nopelnīto prēmiju apmērs pieaudzis par 6.4%. Latvijā pieprasījums pēc Coface kredītrisku apdrošināšanas pakalpojumiem 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos kāpis par 0.4%, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tikmēr parādu piedziņas apjoms kāpis par 41.3%, bet pieprasījuma apmērs pēc uzņēmumu finanšu atskaitēm samazinājies par 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Coface Latvia apgrozījums sarucis par 4,3%

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface grupa 2015. gadā palielinājis apgrozījumu par 3,4% un sasniedzis 126 miljonu eiro peļņu.

Coface Latvia pērn būtiski audzis pieprasījums pēc parādu piedziņas.

Coface grupas konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā bija 1,489.5 miljardi eiro, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu. Apgrozījuma pieaugumu īpaši veicinājusi uzņēmuma darbība jaunattīstības tirgos, neskatoties uz globālās ekonomiskās vides pasliktināšanos gada izskaņā. Coface grupas tīrā peļņa 2015. gadā pieauga par 1%, sasniedzot 126 miljonus eiro.

Pērn Latvijā par 70% pieauguši Coface parādu piedziņas apmēri, salīdzinot ar 2014. gadu. Coface Latvia konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājies par 4,3% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Šāds kritums tiek prognozēts kā īslaicīgs, un tas saistāms ar Coface grupas komerciālās stratēģijas ieviešanu, balstoties uz produktu jauninājumiem un stiprinot pārdošanas procesu, kā arī tirdzniecības uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansētāja “ERST Finance” valdes sastāvā notikušas izmaiņas. Par valdes priekšsēdētāju un vienīgo valdes locekli kļuvis uzņēmuma līdzšinējais izpilddirektors Arnis Blūmfelds, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu un biznesa attīstības jomā.

Iepriekš ieņemti vadoši amati tādos uzņēmumos kā “Swedbank Latvija”, “Balta”, “Bite Latvija”, Coface SE u.c. A. Blūmfelds “ERST Finance” pievienojās 2019. gadā.

Līdzšinējais valdes loceklis Jānis Berķis turpmāk kopā ar uzņēmuma akcionāru Artūru Miglinieku pildīs padomes locekļu pienākumus, savukārt par padomes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais padomes loceklis Nauris Berķis. Izmaiņas uzņēmuma vadības komandā reģistrētas šī gada 31. maijā.

“Mūsu misija ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības izaugsmi un atbalstīt uzņēmējus biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā. Redzam, ka ir nozares, kur šis atbalsts tiek ļoti augsti vērtēts un mūsu ilggadējā pieredze ļauj veiksmīgi izprast dažādu nozaru izaicinājumus, rīkoties ātri un efektīvi, lai saviem sadarbības partneriem nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Arī turpmāk mana kā valdes priekšsēdētāja misija, gluži kā līdz šim, būs nodrošināt kvalitatīvus, caurskatāmus un ātrus risinājumus darījumu finansēšanai un apgrozāmo līdzekļu piesaistei,” norāda “ERST Finance” valdes priekšsēdētājs Arnis Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros no sešiem pasaules reģioniem metālapstrādes biznesa risku novērtējums ir pasliktināts līdz ļoti augstam, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunākais nozaru risku vērtējums. Eiropā vērojami nozaru uzlabojumi, tomēr jaunietekmes valstīs Āzijā un Latīņamerikā sektoru riski palielinās.

Metālapstrādes nozares vērtējums kopš pagājušā gada beigām ir mainīts jau otro reizi, kredītriskam tagad kļūstot «ļoti augstam» arī Latīņamerikā un Tuvajos un Vidējos Austrumos. Šādas izmaiņas ir nesenā melno un krāsaino metālu cenu krituma rezultāts, kas ietekmē uzņēmumu peļņu. Tas metālapstrādi padara par šobrīd riskantāko nozari pasaulē. Rietumeiropā un jaunietekmes valstīs Āzijā metālapstrādei saglabājas «ļoti augsta» riska vērtējums, bet Centrāleiropā un Ziemeļamerikā - «augta riska».

«Pašlaik riskam vairāk pakļautas ir tās nozares, kas atkarīgas no uzņēmumu ieguldījumiem, it īpaši Āzijā, Latīņamerikā un Ziemeļamerikā. Savukārt risku vismazāk skartās nozares visā pasaulē ir saistītas ar mājsaimniecību patēriņu,» atzīmē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds. «Vēl viens nozaru nestabilitātes iemesls bez finanšu tirgu svārstībām un joprojām zemajām naftas cenām ir vājie starptautiskās tirdzniecības izaugsmes rādītāji. Tie būtiski ietekmē pārvadātājus, jo īpaši kuģniecību. Arī Latvijas ostās gada pirmajos trijos mēnešos novērots būtisks kravu apgrozījuma kritums, kas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā, zemajām energoresursu cenām, kā arī sankcijām starp Eiropas Savienību un Krieviju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā sarucis, Lietuvā - audzis

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 13,8% un Igaunijā par 9,7%, turpretī Lietuvā tas pieaudzis, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2015. gadā ir sarucis deviņās no trīspadsmit Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm. Lielāko bankrota skaita pieaugumu piedzīvoja Ukraina (+ 20.8%) un Lietuva (+ 16.3%), kur plašākās uzņēmumu maksātnespējas reģistrētas tirdzniecības, būvniecības un ražošanas sektoros.

Tikmēr būtiskākie uzlabojumi notikuši Rumānijā, kur bankrotu skaits sarucis teju uz pusi (- 49,5%), salīdzinot ar gadu iepriekš. Ievērojami mazāk maksātnespēju pērn reģistrētas arī Ungārijā (- 44,2% ). Paredzams, ka biznesa apstākļi CAE valstīs arī 2016. gadā kopumā saglabāsies uzņēmējiem labvēlīgi.

«Galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks mūsu reģionā 2016. gadā būs mājsaimniecību patēriņa kāpums, ko veicinās uzlabojumi darba tirgū un patērētāju uzticības pieaugums,» atzīmē Coface Latvija izpilddirektors Arnis Blūmfelds. «Vienlaikus gan jāņem vērā, ka globālo tirgu attīstības tempi pašlaik ir palēninājušies, un tas var traucēt eksportējošo uzņēmumu izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Uzlabo Igaunijas biznesa riska reitingu; Latvijai un Lietuvai bez izmaiņām

Lelde Petrāne, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis Igaunijas vērtējumu (A2), bet Latvijas (A4) un Lietuvas (A3) biznesa vides novērtējumi saglabāti līdzšinējā līmenī. Coface šogad prognozē nelielu pasaules ekonomikas izaugsmes kāpumu, sasniedzot 2,7%, bet kā būtiskākos draudus uzņēmējdarbībai izceļ politiskos riskus.

Ņemot vērā biznesa vides attīstību un stabilu ekonomikas izaugsmi, Coface uzlabojis Igaunijas riska vērtējumu uz A2 jeb zemu riska līmeni, kāds piešķirts arī tādām lielvalstīm kā ASV, Francija un Japāna. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos uzlabots Bulgārijas reitings (A4), tāpat izaugsme un maksātnespēju skaita samazinājums ļāvis labot Spānijas riska atzīmi (A3). Pozitīvas izmaiņas skārušas arī Islandes, Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kipras un Argentīnas vērtējumus.

Riska atzīmes pasliktinātas Meksikai (B), Dienvidāfrikas Republikai (C) un Jordānijai (C). Meksikas gadījumā būtisku lomu spēlē neskaidrība par ASV iespējamajiem protekcionisma politikas pasākumiem tirdzniecībā, kā arī investīciju ierobežojumi zemāku naftas biznesa ienākumu dēļ. Jordānijas ekonomiku bez lielā valsts parāda būtiski ietekmējis arī bēgļu skaita pieplūdums, kas veicinājis algu samazināšanos, bezdarba pieaugumu un inflācijas kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi

Zane Atlāce - Bistere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Riska faktori šogad - jauno tirgu lēnā izaugsme, zemās naftas cenas, politiskais saspīlējums

Žanete Hāka, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā valstu biznesa risku reitingā starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface Latvijas novērtējumam B piemērojis pozitīvu attīstības tendenci.

Kredītrisku eksperts vadošo 2016. gada riska tendenču vidū atzīmē jauno tirgu lēno izaugsmi, zemās naftas cenas, politisko saspīlējumu.

Biznesa risku reitingā par vienu pakāpi uz A4 paaugstināts Ungārijas novērtējums un Latvijas novērtējumam B piešķirta pozitīva attīstības tendence (positive watch). Latvijas reitingu 2010. gadā no A4 pazemināja uz B, un kopš tā laika Coface analītiķu vērtējumā tas saglabājies nemainīgs. Tāpat kā Latvijai augšupejoša virzība piemērota arī Itālijas B reitingam, bet Somijas A2 vērtējumam pievienota negatīva attīstības tendence (negative watch).

«Eirozonas izaugsmes prognoze 2016. gadam ir 1,7%, un uzņēmumu situācija Eiropā pakāpeniski uzlabojas. Par to liecina arī maksātnespējas rādītāji Rietumeiropas valstīs,» atzīmē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds. «Latvija un Ungārija uz kopējā fona izceļas ar stabilu izaugsmi. To veicina pieaugošais mājsaimniecību patēriņš un eksporta apjoma kāpums uz dažādām Eiropas valstīm, vienlaikus mazinoties eksporta īpatsvaram uz Krieviju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Savvaļas ugunsgrēkiem Kanādā būs īslaicīga ietekme uz IKP izaugsmi

Žanete Hāka, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc plašajiem mežu ugunsgrēkiem, kas aizvadītajā mēnesī plosījās Kanādā, valsts ekonomika otrajā ceturksnī var piedzīvot sarukumu, prognozē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Dabas katastrofa atstājusi būtisku negatīvu iespaidu uz naftas kompāniju biznesu laikā, kad nozare piedzīvo grūtības zemo naftas cenu dēļ. Tomēr ugunsgrēku ietekme uz Kanādas ekonomiku paredzama īslaicīga.

Kanāda ir piektā lielākā naftas ražotāja pasaulē, un nafta veido 3% no valsts IKP. Ugunsgrēku laikā naftas kompānijām drošības pasākumu ietvaros bija uz laiku jāpārtrauc darbība, kā rezultātā melnā zelta ieguves apjomi būtiski samazinājās. Arī kopumā šis laiks enerģētikas sektoram bijis sarežģīts. Februārī bankrotu skaits nozarē pieauga teju par 10 % gada griezumā, un bankroti bija vērojami gan naftas un gāzes ieguvē, gan kalnrūpniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītrisku apdrošinātājs SIA «Coface Latvia Credit Management» likvidēts un izslēgts no komercreģistra, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Coface Latvia Credit Management» dibināta 1992.gadā un tā sniedza vairākus pakalpojumus nemaksāšanas risku novēršanai, piemēram, kredīta atskaites sagatavošanu, monitoringu, debitoru parādu atgūšanu un citus. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 140 864 eiro.

Uzņēmuma vienīgais dalībnieks - Austrijā reģistrētais «Coface Central Europe Holding AG» lēmumu par meitas uzņēmuma Latvijā likvidāciju pieņēma 2017.gada 23.augustā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka kopš 1996.gada, kas ir pirmais gads, par kuru pieejama informācija par SIA «Coface Latvia Credit Management» finanšu rādītājiem, uzņēmums darbojies ar peļņu, izņemot 1996. un 2007.gadā. Augstāko apgrozījumu uzņēmums sasniedza 2007.gadā, kad tas bija 1,279 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kredītrisku apdrošinātājs Coface pārveidos uzņēmuma struktūru Baltijā

LETA, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface pārveidos uzņēmuma struktūru Baltijā - turpmāk kompānijas galvenā mītne būs Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, no kuras tiks apkalpoti klienti arī Latvijā un Igaunijā, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

«Coface 2017.gadu iezīmē kā pārejas periodu, kura laikā uzņēmums koncentrējas uz stratēģiskā plāna izpildi darbības efektivizēšanas programmas ietvaros. Efektivitātes projektu vidū ir arī vienota Baltijas centra izveide, kā rezultātā visi uzņēmuma klienti tiktu apkalpoti no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas,» informēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat kompānijā norādīja, ka vairāku struktūrvienību uzņēmējdarbības apvienošana vienā lielā vienībā nodrošinās lielāku elastību un garantēs vislabāko iespējamo atbalstu.

Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā, tiks izveidota kompānija Coface Baltics. «Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā un izveidojot Coface Baltics, uzņēmums ieguldīs līdzekļus, lai palielinātu Lietuvā bāzēto komandu par 30%,» piebilda kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Viedoklis: Trampa uzvara palielina riskus Vācijas eksportam

Žanete Hāka, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Vācijas eksports uz ASV ir strauji pieaudzis, norāda Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Pērn ASV kļuva par nozīmīgāko vācu eksporta galamērķi, aiz sevis atstājot tādus svarīgus Vācijas partnerus kā Franciju, Lielbritāniju un Ķīnu. Attiecīgi pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās vācu eksporta uzņēmumos pieaug nedrošība par biznesa nākotni aizokeāna valstī.

Teju 80% vācu eksporta uz ASV veido produkcija šādās piecās nozarēs: automobiļu ražošana, mašīnbūve, farmācija, datu apstrādes, elektriskie un optiskie risinājumi, kā arī ķīmiskā rūpniecība. Vācu uzņēmumus, kas savu biznesu balsta eksportā, pirmām kārtām var ietekmēt paaugstināts valūtu risks un tirgus svārstības, īpaši pārejas periodā pirms Trampa oficiālās stāšanās amatā janvāra beigās. Vienlaikus Republikāņu partijas kandidāta uzvara ir palielinājusi arī politisko neskaidrību, un tā pašlaik bremzē uzņēmējdarbības ieguldījumus kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātā patēriņa krīze Vācijā draud negatīvi ietekmēt Latvijas biznesu

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB, 25.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25. janvāra numurā lasi:

Statistika. Tēriņi pandēmijā – bažu un ierobežojumu spogulis.

Tēma. Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši vairāk nekā pusmiljardu.

Naudas pieejamība un bažas par inflāciju mudina investorus ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Kapitāldaļu tirdzniecība pieklususi.

Tendences. Birojus Rīgā, par spīti riskiem, būvēs vairāk.

Aktuāli. Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs «Coface» jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis vērtējumus Ukrainai, Gruzijai un Nīderlandei.

Kredītrisku eksperti atzīmē, ka iespējamā uzņēmumu «pārkaršana» un politiskā spriedze būs lielāko biznesa risku vidū 2018. gadā.

Kā rāda jaunais biznesa risku reitings, globālās tirdzniecības izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi vairākas atvērtās ekonomikas valstis. Šajā ceturksnī riska vērtējumi ir uzlaboti Nīderlandei (A1), Dienvidkorejai (A2) un Taivānai (A2). Pakāpeniski atgriežoties patērētāju un uzņēmumu konfidencei, uzlabojusies biznesa vide arī Grieķijā. Tikmēr Baltijas valstu novērtējumi saglabāti bez izmaiņām – A3 jeb apmierinošs riska līmenis Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai A2 jeb zems risks.

Neskatoties uz joprojām augstajiem politiskajiem riskiem, «Coface» uzlabojis vērtējumus arī Ukrainai (C), Gruzijai (B) un Moldovai (C), kurās šobrīd vērojama izaugsme līdz ar ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos Krievijā un Eiropā. Savukārt Kazahstānas biznesa videi par labu nākusi gan pieaugošā naftas ieguve, gan ieguldījumi Ķīnas «jaunā zīda ceļa» projektā. Riska vērtējums pasliktināts Saūda Arābijai (C), kur pieaugošā politiskā spriedze kaitē biznesa videi investoru skatījumā. Turklāt Tuvo Austrumu valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām, kuras joprojām ir svārstīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru