Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdes komandā notikušas izmaiņas – tai pievienojies Balcia Lietuvas filiāles ģenerāldirektors Arturs Senčenko (Artur Senčenko).

Jaunajā amatā viņš koncentrēsies uz inovāciju ieviešanu apdrošināšanas atlīdzību procesā Balcia grupas uzņēmumos Eiropā – stratēģiski nozīmīgu jomu, kas tieši ietekmē klientu uzticību, darbības efektivitāti un Balcia ilgtermiņa konkurētspēju.

“Balcia turpina attīstīties, tāpēc valdes paplašināšana ir loģisks un praktisks solis ceļā uz turpmāko izaugsmi. Tas atspoguļo mūsu mērogu, starptautisko klātbūtni un ambīcijas mērķtiecīgi stiprināt kritiskās uzņēmējdarbības jomas. Arturs līdz šim ir sekmīgi vadījis uzņēmuma Lietuvas filiāli un sasniedzis ievērojamus rezultātus, tāpēc esam gandarīti, ka viņš ar savu pieredzi pievienojas vadības komandai, kura pārrauga un virza visu Balcia Eiropas uzņēmumu attīstību,” uzsver Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie 25% tarifi Irānas tirdzniecības partneriem, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīva kompetence, un ĀM sagaida, ka tiks veidota vienota un koordinēta bloka nostāja.

Eglīte apliecināja, ka ASV prezidenta paziņojumu gan Latvija, gan Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai. Tāpat ĀM rīcībā nav informācijas, ka ASV jau būtu pieņemti kādi tiesību akti, kas formalizētu šo lēmumu.

"Latvijas interesēs ir konstruktīva politiskās un ekonomiskās sadarbības turpināšana ar ASV, tai skaitā tirdzniecības jautājumos," pauda ĀM pārstāve.

Kā liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, Latvija 2025. gada 11 mēnešos no Irānas ir importējusi preces aptuveni 694 000 eiro apmērā.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Kopējais Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn audzis par 4,5%, sasniedzot 808 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības sarukušas par 1,4%, krītot līdz 476 miljoniem eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Straujāko izaugsmi 2025. gadā piedzīvojusi nelaimes gadījumu apdrošināšana, bet kritumu – OCTA. Apdrošināšanas tirgū pērn dominēja veselības apdrošināšana –25% no tirgus, īpašuma apdrošināšana – 18%, KASKO apdrošināšana – 17%.

Veselības apdrošināšana līderos

Līdera pozīcijas pēc parakstīto prēmiju apjoma ar 201miljonu eiro saglabā veselības apdrošināšana, tā veidojot25% no apdrošināšanas tirgus, kas apliecina to, ka uzņēmumi un iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto veselības apdrošināšanas sniegtās iespējas, turklāt turpina pieaugt arī šo pakalpojumu cenas. Tālāk lielākie apdrošināšanas veidi pēc parakstīto prēmiju apjoma pērn bija īpašuma apdrošināšana – 145 miljoni(18% no tirgus), sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO – 138 miljoni eiro (17% no tirgus), dzīvības apdrošināšana – 127 miljoni eiro (16% no tirgus), OCTA –106 miljoni eiro (13% no tirgus).Starp lielajiem apdrošināšanas veidiem straujākais parakstīto prēmiju pieaugums pret iepriekšējo gadu ir bijis nelaimes gadījumu apdrošināšanā – par 14%, veselības apdrošināšanā – 11% un īpašumu apdrošināšanā – 7%.Savukārt kritumu par 7%piedzīvojusi OCTA.

Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.

Irāna veic atbildes triecienus Izraēlai, kā arī ASV armijai Bahreinā un citās Persijas līča reģiona valstīs.

Irānā notikuši sprādzieni Teherānā un vairākās citās valsts pilsētās.

Pēc visa spriežot, noticis raķešu trieciens, vēsta Irānas ziņu aģentūra "Fars".

"Izraēlas valsts ir uzsākusi preventīvu triecienu Irānai. Aizsardzības ministrs Israels Kacs ir izsludinājis īpašu un tūlītēju ārkārtas stāvokli visā valstī," teikts Izraēlas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Tramps platformā "Truth Social" pavēstīja, ka ASV armija sākusi "plašas kaujas operācijas Irānā", lai izskaustu "Irānas režīma draudus".

ASV plāno vairāku dienu operāciju pret Irānu, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja ASV amatpersona.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

Ap pusdienlaiku 5. martā no Irānas Islāma Republikas teritorijas tika veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi Azerbaidžānas Republikas Nahčivānas Autonomajai Republikai, liecina oficiāls paziņojums Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Viens no droniem ietriecies Nahičvānas Autonomās Republikas lidostas termināla ēkā, bet cits drons nokritis netālu no skolas ēkas Šakarabadas ciematā. Bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji.

“Mēs stingri nosodām šos bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kas tika veikti no Irānas Islāma Republikas teritorijas un kuru rezultātā tika bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji,” uzsvērts Azerbaidžānas ĀM interneta vietnē, piebilstot, ka “uzbrukums Azerbaidžānas Republikas teritorijai ir starptautisko tiesību normu un principu pārkāpums un veicina spriedzes pieaugumu reģionā.”

Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas publicētajā paziņojumā ir stingra prasība Irānas Islāma Republikai pēc iespējas īsākā laikā sniegt saprotamu paskaidrojumu par šo lietu, veikt atbilstošu izmeklēšanu un veikt nepieciešamos steidzamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzbrukumi nākotnē neatkārtosies. Turklāt Azerbaidžānas puse patur tiesības veikt atbilstošus atbildes pasākumus.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

“ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 2. janvārī pabeidza nedzīvības apdrošinātāja “ADB Gjensidige” iegādi Baltijas valstīs.

Tādējādi arī “ADB Gjensidige” ir kļuvis par ERGO grupas uzņēmumu. Pilnīga abu apdrošinātāju apvienošanās Baltijā notiks pakāpeniski šī gada laikā, un to plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei.

“ADB Gjensidige” iegāde īstenota, saņemot visu atbildīgo iestāžu, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājumu. Uzreiz pēc tam darījums starp “ERGO International AG” un “ADB Gjensidige” mātesuzņēmumu “Gjensidige Forsikring ASA” veiksmīgi pabeigts, paverot ceļu uzņēmumu apvienošanai Baltijas reģionā.

Veicot šo stratēģisko iegādes darījumu, ERGO nostiprinās savu tirgus pozīciju kā trešais lielākais apdrošināšanas uzņēmums Baltijas valstīs pēc parakstīto prēmiju apjoma, tostarp balstoties rezultātos, ko sasniedzis “ADB Gjensidige” – sestais lielākais nedzīvības apdrošinātājs Baltijas tirgū. Integrējot “ADB Gjensidige” savā darbībā, ERGO apvienos abu uzņēmumu stiprās puses produktu piedāvājumu un pārdošanas jomā visos apdrošināšanas segmentos. Turklāt ERGO paplašinās savu pārdošanas tīklu, kas kļūs par otru lielāko Baltijā.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

"Swedbank" labie kreditēšanas rezultāti 2025. gadā ir sasniegti, nevis pateicoties solidaritātes iemaksām, bet par spīti tām, intervijā pauda bankas valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

2025. gads bija pirmais gads, kad Latvijā bankām bija jāveic solidaritātes iemaksas.

"Šajā ziņā gads ir bijis ar mīnusa zīmi, jo 2025. gadā finanšu nozare ir bijusi, kā likās, konstruktīvā dialogā ar politikas veidotājiem, bet rezultātā nekādas izmaiņas Solidaritātes iemaksas likumā, kas turpmāk varētu uzlabot situāciju, diemžēl netika veiktas," teica Mencis, piebilstot, ka 2026. gadā Latvija būs vienīgā valsts Baltijā, kur pastāvēs šāds nodokļu režīms.

Viņš norādīja, ka "Swedbank" ir skaidrojusi un sniegusi informāciju par to, kur ir problemātika ar šo nodevu un tās uzbūvi Latvijas versijā. Tāpat Finanšu nozares asociācija vairākkārt ir publiski paudusi priekšlikumus, ka nodoklis būtu jāatceļ vispār, jāsaīsina par gadu vai vismaz jāizņem jaunā kreditēšana no tā tvēruma.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči otrdien paziņojis, ka Irāna turpinās cīnīties tik ilgi, cik būs nepieciešams, tādējādi apšaubot ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu, ka konflikts drīz beigsies.

Irāna dažas stundas pēc Trampa paziņojuma sāka jaunu uzbrukumu vilni pret ASV sabiedrotajām Persijas līča valstīm, un Aragči faktiski noraidīja iespējamas sarunas ar ASV, norādot, ka Teherānai ir "ļoti rūgta pieredze sarunās ar amerikāņiem".

Tramps pirmdien izteicās, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Tas drīz beigsies, un, ja tas atkal sāksies, viņi cietīs vēl smagāk," pirmdien preses konferencē Floridā paziņoja Tramps. "Mēs jau esam uzvarējuši daudzos veidos, bet mēs neesam uzvarējuši pietiekami," viņš piebilda.

ASV prezidents arī piedraudēja Irānai ar vērienīgu uzbrukumu, ja Teherāna bloķēs naftas piegādes.

Tomēr Aragči intervijā "PBS News" norādīja, ka karadarbība turpinās un Irāna ir gatava to turpināt. "Mēs esam labi sagatavojušies turpināt uzbrukt viņiem ar savām raķetēm tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra ministrs.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ko veicināja pozitīva Irānas atbilde sarunās ar ASV amatpersonām Ženēvā par Irānas kodolprogrammu.

Naftas cenas pirms tam bija kāpušas, ASV prezidentam Donaldam Trampam pastiprinot draudus Irānai, kas ir nozīmīga jēlnaftas ieguvējvalsts.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči otrdien sacīja, ka "ir atvēries jauns iespēju logs".

"Mēs ceram, ka sarunas novedīs pie ilgtspējīga un sarunās panākta risinājuma," sacīja Aragči, tomēr piebilstot, ka "Irāna vēl arvien ir pilnīgi gatava aizstāvēties pret jebkādiem draudiem vai agresijas aktu".

ASV dolāra vērtība samazinājās pret Japānas jenu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 49 533,19 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 6843,22 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 22 578,38 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.

Eiropas Savienības (ES) Aviācijas drošības aģentūra (EASA) piektdien ieteica aviosabiedrībām izvairīties no Irānas gaisa telpas, jo Irāna ir kļuvusi piesardzīga ASV uzbrukumu draudu dēļ.

"Ņemot vērā esošo situāciju un ASV militāras rīcības potenciālu, kura dēļ Irānas pretgaisa aizsardzības spēki ir paaugstinātā trauksmes stāvoklī, pašreiz ir palielināta nepareizas identifikācijas iespējamība," paziņoja EASA.

"Plaša ieroču klāsta un pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtne un iespējama lietošana, apvienojumā ar neprognozējamām valsts reakcijām un "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēmu potenciālu aktivizēšanu, rada augstu risku civiliem avioreisiem visos augstumos un lidojuma līmeņos," teikts paziņojumā.

Irānā 28. decembrī sākās protesti saistībā ar dzīves dārdzību, kas izvērsās protestos pret klerikālo valsts iekārtu. Protestu gaitā ir nogalināti vismaz 3428 protestētāji un aizturēti vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Latvijas nacionālās aviokompānija "airBaltic" svētdienas vakarā veica patlaban pēdējo, ceturto repatriācijas reisu no Dubaijas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ceturtajā repatriācijas reisā atradās 145 pasažieri.

Iepriekš "airBaltic" 6. martā no Dubaijas uz Rīgu izpildīja divus ministrijas organizētus reisus Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ar abiem reisiem Rīgā atgriezās 280 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Ņemot vērā pieprasījumu, 7. martā tika izpildīts vēl viens - trešais "airBaltic" reiss no Dubaijas uz Rīgu, ar kuru Latvijā atgriezās 144 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos, īpaši Irānā, pagaidām nav radījusi būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām Latvijā. Tomēr nozares pārstāvji norāda – ja karadarbība ieilgs, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī vietējā tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidro, ka galvenais faktors šajā situācijā ir konflikta ilgums. Ja spriedze reģionā samazinātos salīdzinoši ātri, tirgus spētu stabilizēties un patērētāji cenu kāpumu ikdienas precēm, visticamāk, nejustu.

“Ja militārā konflikta eskalācija ilgtu relatīvi īsu laiku, degvielas cenu svārstības būtu īslaicīgas un mazumtirdzniecībā tās praktiski neizjustu. Tirgus spēj diezgan ātri pielāgoties šādiem satricinājumiem, ja tie nav ilgstoši,” norāda R. Okmanis.

Savukārt gadījumā, ja konflikts ieilgtu un turpinātos vairāk nekā mēnesi, iespējama arī plašāka ietekme uz ekonomiku. Energoresursu cenas šādās situācijās mēdz pieaugt, un tas pakāpeniski ietekmē arī transporta un loģistikas izmaksas. Savukārt mazumtirdzniecībā šādas izmaiņas parasti parādās ar laika nobīdi.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas saviem klientiem, kuri šobrīd atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.

Bezmaksas saziņu minētajās Tuvo Austrumu reģiona valstīs “Tele2” nodrošinās līdz šīs nedēļas beigām.

“Mūsu dati liecina, ka pašlaik Tuvo Austrumu valstīs atrodas ap 800 mūsu klientu. Saprotot, ka šiem klientiem mājupceļš šobrīd ir apgrūtināts, mēs – “Tele2” – sniegsim atbalstu, nodrošinot bezmaksas zvanus un īsziņas, lai saziņa ar tuvajiem būtu droša un bez liekām raizēm,” norāda “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Arī mobilo sakaru operators LMT klientiem, kuri izmanto pēcapmaksas pakalpojumus, nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas vairākās Tuvo Austrumu reģiona valstīs.

Bezmaksas zvani un SMS būs pieejami klientiem atrodoties Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.Bezmaksas saziņa būs pieejama visiem pēcapmaksas klientiem – gan privātajiem, gan biznesa klientiem, kas atrodas šajās valstīs.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.