Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta t.s. spin-off uzņēmums SIA Eventech ražo specifiskus notikumu taimerus – elektronisku mērierīci, ar kuras palīdzību var precīzi noteikt attālumu līdz satelītam, tā lidošanas orbītu

«Šāds taimeris ir svarīgs, lai zinātu konkrētu satelīta atrašanās vietu un samazinātu kļūdas tās noteikšanā,» uzsver Katrina Krivenko, SIA Eventech izpilddirektore. Uzņēmuma ražotā elektroniskā mērierīce ļauj ļoti precīzi reģistrēt laiku, kas vajadzīgs gaismas impulsa ceļojumam līdz satelītam un atpakaļ. Zinot precīzi šo laiku un virzienu, kurā satelīts atrodas, var matemātiski izskaitļot satelīta orbītu. SIA Eventech notikumu taimeris ļauj novērtēt attālumu ar 0,5 mm precizitāti. Šādi mērījumi ir nepieciešami astronomijā, ģeodēzijā, fundamentālajā fizikā un citās dabas zinātnēs. «Atšķirībā no citām laika mērīšanas tehnoloģijām, mūsējā katram mērījumam ir ļoti augsta precizitāte. Tas ir īpaši svarīgi, jo satelīts visu laiku kustas un ir nepieciešams redzēt tā ceļu. Turpretī, ja ir nekustīgs objekts, tā atrašanās vietu var nomērīt tik daudzas reizes, cik vajag, lai iegūtu vidējo ar nepieciešamu precizitāti. Mūsu augstā vienreizējā mērījuma precizitāte ļauj aprēķināt attālumu līdz kustīgam objektam, reģistrēt vienreizējo notikuma laiku vai samazināt mērīšanas laiku līdz daudziem nekustīgiem objektiem. Šobrīd meklējam mūsu tehnoloģijas pielietojumu citās nozarēs, kur nepieciešama augsta precizitāte,» viņa saka.

Pirmais Igaunijas satelīts ESTCube-1 otrdiena, 19. maijā, beidzis darbību, informē Tartu universitātes pārstāvji.

Pēc divu gadu un divu nedēļu veiksmīga darba zemajā Zemes orbītā pārstāja darboties ESTCube-1 saules baterijas, kas to apgādāja ar elektroenerģiju. Tādējādi tika izpildīts tehnisko sistēmu mērķis - izveidots satelīts, kas būtu darboties spējīgs kosmosa vidē vismaz divus gadus.

Līdz šim projektā ir iesaistījušies gandrīz 200 studentu no vairāk nekā trīsdesmit valstīm tai skaitā arī no Latvijas. Ar Tartu Observatorijas atbalstu iespēja līdzdarboties bijusi arī vidusskolniekiem. «ESTCube-1 projekts astoņu gadu laikā ir ietekmējis daudzas jomas — izglītību visos līmeņos, inženieriju, zinātni, uzņēmējdarbību, sabiedrības attieksmi un prieku par valsti. Tieši ar šādām aktivitātēm ir iespējams izaudzināt uzņēmīgu un inovatīvu paaudzi, kura sniegs nozīmīgu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā,» secina viens no latviešu pētniekiem, Tartu Observatorijas jaunais pētnieks Andris Slavinskis.

Latvijas pirmais satelīts Venta-1, kas izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei, orbītā ap zemi tiks ievadīts jau šomēnes, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Šobrīd satelīts jau atrodas Indijā, pēc ceļojuma uz Indiju vēlreiz tehniski pārbaudīts un uzmontēts uz nesējraķetes. Venta-1 orbītā tiks nogādāts ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38. Indijas kosmosa pētniecības organizācija ISRO ziņo, ka PSLV-C38 tiks palaista kosmosā līdz mēneša beigām. Tā kā raķetes starta brīdi ietekmē ļoti daudz faktoru, tad precīzu starta datumu ISRO parasti publiski iepriekš neziņo, atzīmē I. Ozola. Ar konkrēto startu saistītie speciālisti šobrīd ir informēti, ka starts ir plānots 23. jūnijā un sagaidāms, ka šis datums vairs netiks mainīts.

Satelīts Venta-1 tehniski bija gatavs startam pirms gada ar nesējraķeti PSLV-C34, taču, neveiksmīga novietojuma uz raķetes un lielā satelītu skaita dēļ, aprēķini rādīja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, kādēļ Venta-1 satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

Orbitālo satelītu operators SES, samaksājot 20 miljonus ASV dolāru, kļuvis par uzņēmuma O3b Networks kontrolpaketes turētāju ar 50,5% akciju līdzšinējo 49,1% vietā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots noslēgt šī gada otrajā pusē. Līdz ar to uzņēmuma O3b kopējais kapitāla ieguldījums būs 323 miljoni ASV dolāru jeb 257 miljoni eiro.

Uzņēmums O3b Networks pārvalda 12 augstas caurlaidības satelītu kopumu 8000 km attālumā no Zemes tā sauktajā Zemes Vidējā Orbītā (Medium Earth Orbit MEO), sauktu par šķiedru debesīs. Satelītu kopums, kur katrs atsevišķais satelīts darbojas kā šķiedra, nodrošinot spēju nogādāt līdz 1.6 gigabitiem sekundē (Gbps). MEO orbītā satelīti kustas ātrāk nekā Zeme. Satelīti šķērso horizontu 360 minūtēs. Tas savukārt ļauj satelīta signālam ceļot ar gaismas ātrumu un nest sev līdzi gaismas ātruma savienojamību ar nepārraujamu precizitāti.

Satelītoperatoru kompānija SES, kas pārvalda 54 ģeostacionāru satelītu darbību, šā gada pirmajā ceturksnī nopelnījusi 219 miljonus eiro, kas gada griezumā ir pieaugums 11% apmērā.

Uzņēmuma ienākumi pirmajā ceturksnī veido 465,6 miljonus eiro, kas ir par 5,6% jeb 24,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Starptautiskā segmenta izaugsme sasniedza 11,8%, un to sekmēja SES-6 satelīts pār Latīņameriku.

Darbības izmaksu pieaugums ir samazinājies līdz 5,2 miljoniem eiro ar nemainīgu valūtas likmi.

Ienākumu pieaugumu galvenokārt veidoja EBITDA, kas sasniedz 345 miljonus eiro un pārspēja pagājušā gada periodu par 29,2 miljoniem eiro, veidojot 9.3% pieaugumu ar nemainīgu valūtas likmi. Grupas ceturkšņa EBITDA rezerve bija 74,1%, pārspējot pagājušā gada 73,2% līmeni.

Kompānija SES piedāvā satelītkomunikāciju pakalpojumus programmu pārraidei, satura un interneta pakalpojumu sniedzējiem, mobilo un fiksēto telefona līniju operatoriem, valsts un komerciālajām organizācijām visā pasaulē.

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Ventspils Augstskolas (VeA) studentu komanda ir uzsākusi projektu IRBE-1 un piedalās starptautiskajās meteoroloģisko balonu sacensībās Global Space Balloon Challenge. Sancensību ietvaros vienlaicīgi no 44 valstīm stratosfērā tiks palaisti aptuveni 200 meteoroloģiskie gaisa baloni, kas būs aprīkoti ar kamerām un mēraparatūru, liecina medijiem sniegtā informācija. Studentu komanda plāno palaist zondi stratosfērā šogad, laika periodā no 10. līdz 27. aprīlim, no Ventspils lidostas.

VeA profesionālās maģistra studiju programmas Elektronika studenti - Endija Briede, Roberts Trops, Raivis Pabērzs, Mārcis Bleiders, Jānis Šate un Artūrs Orbidāns - ar Ventspils Augstskolas atbalstu ir izveidojuši komandu IRBE-1 dalībai sacensībās, kuru ietvaros stratosfērā tiks palaisti meteoroloģiskie gaisa baloni. Baloni uzņems fotoattēlus un video no aptuveni 30 km augstuma, kā arī veiks dažādus mērījumus. IRBE-1 pagaidām ir vienīgā komanda no Latvijas.

Zonde IRBE-1 stratosfērā ar speciāli sagatavotu fotokameru uzņems zemes virsmas fotoattēlus infrasarkanajā diapazonā. Šie attēli tiks izmantoti, lai plašā teritorijā noteiktu fotosintēzes procesa intensitāti augos. Ļoti līdzīgu metodi izmanto NASA satelīts Terra. Izmantojot radioamatieru raidītāju, GPS un GSM modemu, tiks noteikta balona atrašanās vieta. Uz zondes atradīsies arī studentu izveidotas elektronikas ierīces, kas veiks temperatūras, spiediena, magnētiskā lauka, paātrinājuma un citus mērījumus. Lidojuma laikā tiks arī uzņemts augstas izšķirtspējas video. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti un kopā ar īsu videoatskatu nosūtīti sacensību rīkotājiem. Sacensību rezultāti tiks izvērtēti dažādās nominācijās (piemēram, augstākais lidojums, labākais eksperiments, labākais video un citi), un labākās komandas tiks apbalvotas. Ar šo projektu studenti vēlas pievērst sabiedrības uzmanību kosmosa tehnoloģiju pielietojumiem tautsaimniecībā.

Japānas raķete piektdien nogādājusi kosmosā satelītu, ar kuru paredzēts radīt pasaulēpirmo mākslīgo meteoru lietu.

Tokijas kompānija «ALE Co. Ltd» izstrādājusi mikrosatelītu, kuram paredzēts nākamā gada sākumā virs Hirošimas veikt eksperimentu, sarīkojot pasaulē pirmo «zvaigžņu lietu pēc pieprasījuma».

Satelīts izlaidīs sīkas bumbiņas, kas spoži spīdēs, virzoties cauri atmosfērai, radot meteoru lietus imitāciju.

Pavisam «ALE Co. Ltd» satelītā atrodas 400 sīkas bumbiņas, kuru ķīmiskais sastāvs ir rūpīgi glabāts noslēpums. Ar to vajadzētu pietikt 20-30 pasākumiem, jo vienā mākslīgajā «zvaigžņu lietū» paredzēts izmantot 20 bumbiņas.

«ALE Co. Ltd» plāno gada vidū nogādāt kosmosā vēl vienu satelītu un tās mērķis ir izveidot mākslīgo meteorītu uzkrājumu orbītā, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt visā pasaulē.

Satelītoperatoru kompānija SES ziņo, ka šodien ASTRA 5B satelīts sāka darboties orbītā 31,5 grādus uz austrumiem virs Centrāleiropas un Austrumeiropas, Krievijas un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības. Kosmosa kuģis nodrošina tieši mājās saņemamus TV signāla pakalpojumus (Direct-to-Home – DTH), kā arī tieši kabeļtelevīzijas tīklā saņemamus pakalpojumus (direct-to-cable) un šis ieguldījums sniegs atbalstu digitālos zemes televīzijas tīklos mērķa tirgos.

ASTRA 5B tika palaists ar Ariane 5 raķeti no Eiropas kosmodroma Kuru, Franču Gviānā 2014. gada 22. martā.

ASTRA 5B tika uzbūvēts Airbus Defence and Space Systems Tulūzā, Francijā, balstoties uz Eurostar E3000 platformu. ASTRA 5B aizstāj ASTRA 1G orbitālajā pozīcijā 31,5 grādus uz austrumiem, kas ir jaunais SES video apraides apgabals Centrālai un Austrumeiropai, Krievijai un NVS valstīm.

SES ir satelītoperatoru kompānija, kas pārvalda 55 ģeostacionāru satelītu darbību. Kompānija piedāvā satelītkomunikāciju pakalpojumus programmu pārraidei, satura un interneta pakalpojumu sniedzējiem, mobilo un fiksēto telefona līniju operatoriem, valsts un komerciālajām organizācijām visā pasaulē.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A. (NYSE Euronext Paris and Luxembourg Stock Exchange: SESG), kura viens no teleportiem darbojas Rīgā, ienākumi 2016. gadā ir 2,68 miljardi eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

SES noslēgto darījumu un līgumu apjoms, nodrošinot satelītu komunikāciju pakalpojumus visos četros SES biznesa sektoros, proti, video, valdību un uzņēmējdarbības datu pārraidē, un komunikāciju savienojumu nodrošinājumam gaisa un kuģniecības jomā, 2016. gadā palielinājies par 10% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, un ir 8,1 miljards eiro.

Orbitālo satelīta komunikāciju pakalpojumu nodrošinājums raidsabiedrībām video pārraidīšanai, kas ir būtiskākā SES biznesa vertikāle, nodrošinot 68% no visiem uzņēmuma ienākumiem, 2016. gadā uzrāda 4,7 % pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ienākumi šajā biznesa segmentā bijuši 1 miljards 398.8 miljoni eiro.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.

Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS Elektroniskie Sakari izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.

Satelīta attēli liecina, ka Indijas Okeāna dienvidos, kur varētu atrasties pazudusī Malaysia Airlines lidmašīna, atrodas aptuveni 300 objekti. Meklēšanas darbi uz priekšu virzās gausi, jo tos apgrūtina laikapstākļi.

Okeāna dibena skanēšanā tiek izmantots hidrolaktors, kurš darbojas ar atbalss principu un zīmē okeāna apakšas «karti», ziņo BBC.

Satelīta attēli uzņemti 24. martā, vienu dienu pēc tam, kad Francijas satelīts informēja par 122 peldošiem objektiem okeānā, kas varētu būt aviokompānijas Malaysia Airlines reisa MH370 lidmašīnas atlūzas. Jāatgādina, ka gaisa kuģis, uz kura atradās 239 cilvēki, pazuda 8. martā.. Meklēšanu apgrūtina arī sliktie laikapstākļi, kuru dēļ to ik pa laikam nākas pārtraukt.

Jau vēstīts, ka mīklainos apstākļos pazudusī lidsabiedrības Malaysia Airlines lidmašīna, visticamāk, iegāzusies Indijas okeāna dienvidos uz rietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas. Tā pirmdien paziņoja Malaizijas premjerministrs Nadžibs Razaks, atsaucoties uz jaunākajiem datiem, kas gūti lidaparāta meklēšanas procesā.

Krievu pankgrupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova ir pārvesta uz soda izciešanas koloniju Sibīrijā, un desmit dienas pēc tam no viņas nav bijušas nekādas vēstis, raksta Krievijas mediji.

Viņas pašreizējā atrašanās vieta esot turēta noslēpumā un viņa nav devusi nekādas ziņas, norādīja ieslodzītās vīrs Pjotrs Verzilovs.

N. Tolokoņņikova tika pārvesta uz koloniju Sibīrijā, 4,5 tūkstošu kilometru attālumā no Krievijas centrālās daļas, pēc tam, kad viņa sāka badastreiku kolonijā Parcas ciemā Mordvijā. 23 gadus vecā Pussy Riot dalībniece pauda, ka Mordvijā viņa tiek paverdzināta, tādēļ viņa atteicās no ēdiena astoņas dienas līdz tika pārvesta uz slimnīcu. Pēc tam viņa turpināja badastreiku, un tika lemts par viņas pārvešanu uz Sibīriju.

Pēdējo reizi 24. oktobrī viņu esot redzējis kāds pasažieris vilcienā, kas ieradās Čeļabinskas stacijā.

27 Eiropas Parlamenta (ED) deputāti aicinājuši ASV tirdzniecības gigantu «Amazon» vairs nepārdot preces ar PSRS simboliku.

Lietuvas EP deputāta Antana Guogas ierosināto vēstuli «Amazon» vadītājam Džefam Bezosam parakstījuši EP deputāti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Nīderlandes, Vācijas, Horvātijas, Lielbritānijas, Slovākijas, Somijas, Portugāles, Ungārijas un Spānijas, un starp viņiem ir visu EP frakciju pārstāvji.

Vēstulē EP deputāti uzsvēruši, ka nosoda totalitāro režīmu - nacistu vai komunistu - simboliku izmantošanu, jo šie režīmi «sistemātiski pārkāpa cilvēktiesības, apspieda brīvību un demokrātiju».

«Kopējais padomju režīma upuru skaits aplēsts uz vairāk nekā 60 miljoniem. Vairāk nekā desmit miljoni cilvēku tika nosūtīti uz darba nometnēm Sibīrijā, kur nācās izturēt necilvēcīgus dzīves apstākļus, piespiedu darbu, badu un fizisku vardarbību. Padomju režīma asiņainā darbība, terors un necilvēcīgums skāra gandrīz katru ģimeni bijušajās okupētajās valstīs. Šīs darbības traģiskās sekas ir jūtams vēl šodien,» norādīts vēstulē.

Tikai viens cilvēks joprojām dzīvo nu jau gandrīz pamestā kviešu audzēšanas ciemā Sibīrijā.

Šis fotostāsts ir par Fjodoru Tremasovu un Krievijas Sibīrijas ciemu Zeļenoborska Krasnojarskas reģionā. Gandrīz visi iedzīvotāji pametuši Zeļenoborsku, meklējot labāku dzīvi ārpus kādreizējās kviešu audzēšanas vietas, kuras pirmsākumi meklējami 20. gadsimta vidū.

Patlaban visā ciemā dzīvo tikai viens pats Fjodors Tremasovs.

Latvijas gāze ir uzsākusi dabasgāzes piegādi Latvijas patērētājiem no Inčukalna pazemes gāzes krātuves. Oktobra beigās plānots uzsākt piegādes arī Igaunijai un Krievijai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vasarā krātuve tika piesūknēta līdz 2,3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes. No šī apjoma vairāk nekā puse ir paredzēta Latvijas vajadzībām, norādījuši a/s Latvijas gāze pārstāvji.

Iepriekšējā apkures sezonā no krātuves Latvijas patērētājiem tika piegādāts 1,1 miljards kubikmetru dabasgāzes, savukārt kaimiņvalstīm Krievijai, Igaunijai un Lietuvai kopumā tika piegādāts aptuveni viens miljards kubikmetru dabasgāzes.

Apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no krātuves. Vasaras laikā patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Dabasgāzes iesūknēšana ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana no oktobra līdz martam vai aprīlim.

AS Latvijas Gāze pārtraukusi dabasgāzes piegādi no Inčukalna PGK un uzsāka dabasgāzes iesūknēšanu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Šogad iesūknēšana uzsākta aptuveni mēnesi vēlāk nekā ierasts netipiski siltās ziemas un lielo krājumu atlikumu dēļ.

Neiztērētie krājumi deva iespēju ilgāk nodrošināt gan Latvijas, gan Igaunijas un Krievijas patērētājus no krātuves un deva iespēju veikt papildus remontdarbus Inčukalna PGK un Latvijas-Krievijas savienojošajā pārvades tīklā, kas nav iespējams iesūknēšanas laikā.

Apkures sezonas laikā no Inčukalna PGK patērētājiem Latvijā piegādāts viens miljards kubikmetru dabasgāzes. Savukārt kaimiņvalstīm Krievijai, Igaunijai un Lietuvai kopumā tika piegādāti aptuveni 900 miljoni kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, gan Latvijas, gan kaimiņvalstu vajadzībām piegādāts par aptuveni 100 miljoniem kubikmetru mazāk.

Melānijas hronika nav klasisks biznesa projekts, taču tiek lolota cerība, ka tā nonāks kādā no Eiropas valstu televīzijām vai kinoteātru repertuārā

Tā atzīst filmu studijas SIA Mistrus Media valdes locekle, producente Inese Boka-Grūbe. Režisora Viestura Kairiša vēsturiskā spēlfilma Melānijas hronika Latvijas pirmizrādi piedzīvoja 1. novembrī. Tajā tiek atklāti Melānijas Vanagas un citu 1941. gadā izsūtīto latviešu skarbie dzīves apstākļi Sibīrijā. Filmas galvenā varone ir Šveices pagājušā gada labākā aktrise Sabīne Timoteo.

Latvijas svētku mēnesī sākas šīs filmas skrējiens Latvijā – tā tiks izrādīta vairāk nekā 120 vietās – kinoteātros, reģionālās koncertzālēs un kultūras namos, bet 21. novembrī filmai būs starptautiskā pirmizrāde Tallinā, pēc tam decembrī tā tiks izrādīta Somijā un nākamā gada sākumā Čehijā. «Mūsu vēlēšanās un uzdevums bija panākt, lai šī filma top, un palīdzēt režisoram un radošajai komandai izstāstīt šo stāstu,» stāsta I. Boka-Grūbe. Mistrus Media ir daudz strādājuši ar filmu pārdošanu televīzijām, bet tās lielākoties ir bijušas dokumentālās filmas, piemēram, Escaping Riga, Ģenerālplāns. Līdz šim Latvijā veidotās filmas plašā klāstā ir nonākušas festivālos, kas ir vērā ņemams sasniegums, taču teju nevienai nav izdevies nokļūt citu valstu kinoteātru repertuārā. «Latvijā nav spēcīgu filmu aģentu, līdz ar to producentiem ir jābūt gan filmas pārdevējiem, gan PR speciālistiem, gan juristiem,» stāsta SIA Mistrus Media producents Gints Grūbe.

«Nevajadzēja pazaudēt no politiskās skatuves daudzus talantīgus politiķus. Es varētu nosaukt veselu virkni, sākot ar Šķēli, Šleseru, Induli Bērziņu un tā tālāk. Tie bija spēka zari, kas aizgājuši šaurākās nišās,» tā, atskatoties pagātnē, intervijā laikrakstam Diena sacījis Guntis Ulmanis, Valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam.

«Tagad valsts politiskajā attīstībā nav izcilu cilvēku. Varbūt mēs neesam izpratuši politiķu profesionālo misiju?

Varējām būt ar stingrāku mugurkaulu atsevišķos jautājumos. Zemniekus no paša sākuma nolikām zem sitiena. Paši savu lauksaimniecību pietiekami neaizstāvējām un nedarījām to profesionāli,» atminējies G. Ulmanis.

«Attiecības ar Krieviju un krievu sabiedrību Latvijā varēja veidot citādāk. Ja mēs nebūtu pielaiduši emocionālas, taktiskas un patmīlības kļūdas attiecībā uz krievu minoritāti, tad šobrīd nebūtu tik mizlīgu pretrunu starp Rīgu un Latviju. Nezaudējot savas prioritātes, mums jārēķinās arī ar krievu pašlepnumu, bet mēs baidījāmies nepazaudēt latviskumu,» viņš skaidrojis Dienai.

Politika neietekmē Latvijas saldējuma tirdzniecību Krievijā, norāda piena pārstrādes uzņēmuma Food Union saldējumu kategorijas attīstības direktors Dmitrijs Dokins.

Viņš norādīja: Krievija ir uzņēmuma lielākais saldējuma eksporta tirgus.

Food Union 2012.gadā Krievija pārdeva 180 tonnas saldējuma, pagājušajā gadā - jau 1200 tonnu, bet šogad paredzēts pārdot jau 2500 tonnu.

Runājot par citiem eksporta tirgiem, D. Dokins norādīja, ka labi panākumi ir arī Igaunijā un Lietuvā, Baltkrievijā dārgāku produktu pārdot nav viegli, tomēr arī tur ir patērētāji, kurus interesē saldējums no Eiropas, un arī attālums starp Latviju un Baltkrieviju ir ērts.

«Apgūstam Azerbaidžānu. Šogad sākam tirdzniecību arī Nīderlandē un Beļģijā,» norādīja D, Dokins.

Runājot par eksportu uz Krieviju, D. Dokins norādīja, ka 25% no kopējā apjoma veido eksports uz Krievijas centrālo federatīvo apgabalu, kas ietver Maskavu un Zelta loka reģionu, savukārt atlikušie 75% - uz pārējām Krievijas daļām.