Jaunākais izdevums

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Projektos «Sulu spiešanas jaudu palielināšana», «Sulu dzērienu apstrādes un pildīšanas iekārtu iegāde» un «Raudzēšanas apjoma un kvalitātes paaugstināšana» uzņēmums iegādājās pamatlīdzekļus, kas aptver sulu spiešanu, apstrādi, pildīšanu, kā arī raudzēšanas apjoma un kvalitātes paaugstināšanu.

Projektos piesaistīts ELFLA publiskais finansējums, tajā skaitā divi ir programmas LEADER finansēti projekti.

LASI ARĪ:

Gulbenē top ābolu sidrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas sidrdari izstrādājuši tūrisma piedāvājumu

Lelde Petrāne, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauns tūrisma piedāvājums - «Sidra ceļš», kas aicina ciemos pie Latvijas sidrdariem un tiem, kas īsto ābolu sidru ceļ galdā savās viesu mājās, restorānos un degustāciju darbnīcās, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Latvijas sidrdari tūristus iepazīstinās ar daudzveidīgo sidra pasauli – sidra stiliem, sidra dzeršanas tradīcijām un sidra gatavošanas niansēm. Sidrdarus vienojot pārliecība par to, ka šis dzēriens ir pelnījis gan reprezentēt mūsu valsti svinīgās pieņemšanās, gan bagātināt un izcelt ēdiena garšu restorāna vakariņās. Ne visi zinot, ka sidram ir zemāks alkohola līmenis nekā vīnam, tādēļ šis dzēriens iederēsies gan svētku brīžos, gan vienkārši tiekoties ar draugiem.

«Sidra ceļa» aizsācēji ir aktīvākie Latvijas sidrdari: «Mr. Plūme sidra darītava», «Turkalnes muižas klēts», «Naukšēnu vīna darītava», «Tālavas sidrs», «Abavas vīna darītava» un sidra darītava «Abuls», kas jau tagad savās ražotnēs un ābeļdārzos uzņem apmeklētājus, stāstot par Latvijas sidra tapšanu un popularizējot sidra kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Laura Mazbērziņa, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Igaunijā pie Latvijas robežas pārdots par 50% vairāk alus nekā 2017.gadā, bet sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pērn tikuši pārdoti 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, piektdien paziņojusi Igaunijas Alus darītāju asociācija.

Tās apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā pie robežas ar Latviju pārdots 27,1 miljons litru alus salīdzinot ar 18,1 miljoniem litru 2017.gadā. Sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pie Latvijas robežas pērn pārdoti 5,1 miljona litru apjomā, savukārt 2017.gadā tie pārdoti 2,3 miljonu litru apmērā.

«Šie dati liecina, ka ikgadējais pierobežas tirdzniecības apmēra pieaugums atkal bijis vērā ņemams. Skaitļi ir ir īpaši radikāli, ja salīdzina ar pārdošanas apmēriem Igaunijas veikalos, kas atrodas iekšzemē. Proti, alus pārdošanas apmērs iekšzemē bija 66,4 miljoni litru, līdz ar to pie dienvidu robežas pārdots 41% no iekšzemē pārdotā alus daudzuma,» norādīja asociācijas vadītājs Pēters Verks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Elīna Pankovska, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Transcom pievērsies personāla vadības procesu digitalizācijai

Rūta Lapiņa, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģisku risinājumu ieviešana ražošanas sektorā tika uzsākta jau pagājušajā gadsimtā un turpinās vēl šodien, taču mūsdienās ar vien vairāk uzņēmumu Latvijā, kas sniedz dažādus pakalpojumus, procesu pārvaldību nodrošina ar tehnoloģiju palīdzību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir arī klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs «Transcom«, kas pievērsies personāla vadības procesu digitalizācijai, tādējādi īstenojot mērķi – vadītāji 70 % laika var veltīt darbam ar savu komandu.

«Pateicoties atsevišķu procesu digitalizācijai, esam ietaupījuši laiku un resursus, ko varam veltīt komunikācijai un sadarbībai ar darbiniekiem. Efektivizējot darbinieku novērtēšanas procesus, esam ieviesuši digitālus rīkus, kas apkopo darbinieku paveikto un sniedz pārskatu par progresu. Tas ļauj vadītājiem uzreiz runāt ar darbinieku par attīstības un nākotnes karjeras iespējām, jo nav jāvelta papildu laiks datu analīzei. Pateicoties novērtēšanas procesu digitalizēšanai mums ir izdevies īstenot izvirzīto mērķi – tagad komandu vadītāji var 70 % sava darba laika pavadīt tiešā darbā ar komandu,» atklāj Līga Millere, «Transcom» personāla vadītāja Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializētais graudu pirmapstrādes iekārtu ražotājs Preco iekārtu ražošanas modernizācijā investēs aptuveni 1,8 miljonus eiro.

Aptuveni 1,5 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Preco uzstādīs jaunu eksperimentālu augstas veiktspējas graudu kalšu komponentu ražošanas līniju, kas nodrošinās augstākās kvalitātes detaļu izgatavošanu, izmantojot jaunu vienotu metāla ielādes, štancēšanas, griešanas, ciršanas, locīšanas, formēšanas, sortēšanas un speciālo eņģu izgatavošanas tehnoloģiju.

Tas dos iespēju modernizēt ražošanas procesu, ievērojami palielinās jaudu, uzlabos izstrādājumu kvalitāti un nodrošinās gan tehnoloģiski sarežģītāku detaļu, gan jauna tipa caurplūdes graudu kalšu - ar inovatīvu centrbēdzes putekļu atdalīšanas sistēmu - ražošanu. Savukārt pieejamās brīvās ražošanas jaudas uzņēmums varēs izmantot, lai pievērstos arī ārpakalpojumu sniegšanai citiem metālapstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investēs 11,1 miljonu eiro un centralizēs Rīgas ražotnes

Rūta Lapiņa, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Imantas sporta kvartāla būvniecība iestrēgusi

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā iecerētā sporta stadiona būvniecības darbi vēl nav sākušies, jo nav noslēgusies iepirkuma procedūra, Db.lv informēja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta grozījumos Imantas vidusskolas sporta laukuma labiekārtošanai tika piešķirti divi miljoni eiro. Iepirkumu procedūrā par uzvarētāju atzīta pilnsabiedrība LNK Industries Partnership, taču SIA Tilts 5.jūlijā konkursa rezultātus pārsūdzējusi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Sūdzības izskatīšana paredzēta 31.jūlijā.

Sporta kompleksa izveidei Imantā Rīgas dome šā gada martā nolēma tērēt 237 500 eiro, lai atsavinātu un maiņas rezultātā iegūtu divus zemesgabalus. Zemes gabalu Tālavas gatvē tika plānots atsavināt, noslēdzot pirkuma līgumu par 162 100 eiro. Otru zemesgabalu 9805 kvadrātmetru platībā Zentenes ielā 19A iecerēts mainīt pret diviem Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošiem īpašumiem, kuri atrodas Marsa gatvē 7 un Zvaigznāja gatvē 18.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvā atklāta jauna mēbeļu ražotne 53 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS/Monta Glumane, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, trešdien atklāts Kauņas mēbeļu ražošanas kompānijas «Freda» uzņēmums «Geras baldu fabrikas» («Laba mēbeļu fabrika»), kurā investēti 53 miljoni eiro, ieskaitot tehnoloģiskās ražošanas iekārtas un inženiersistēmas.

Fabrikā 35 600 kvadrātmetru platībā tiks ražotas plaša sortimenta mēbeles, kas ceļos uz dažādām pasaules valstīm.

Kā raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios», lai gan sākotnēji tika ziņots, ka jaunajā uzņēmumā tiks investēti 42 miljoni eiro, investīcijas pieaugušas sakarā ar to, ka nolemts vienlaicīgi īstenot arī otro attīstības posmu, turklāt mainījies arī paredzamo ražojumu portfelis, tādēļ fabriku nācies pielāgot jaunas paaudzes produktu ražošanai.

«Freda» izpilddirektors Toms Strjoga izteicis pārliecību, ka augstais ražošanas automatizācijas līmenis palīdzēs uzturēt uzņēmumā kvalificētus darbiniekus un piesaistīt jaunus, vienlaikus palielinot ražošanas efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnikas un interneta izmantošana uzņēmuma darba organizēšanā ir kļuvusi tik pašsaprotama, ka retais vairs uzdod jautājumus Kāpēc? un Kā?, taču veiksmīga biznesa likumsakarības nav mainījušās. Nauda ir jātērē racionāli, un tai ir jāstrādā — vienalga, vai jūs to tērējat, lai saviem darbiniekiem iepirktu cirvjus vai arī lai apgādātu viņus ar dienesta viedtālruņiem.

Nav noliedzams tomēr, ka tehnoloģiskā pieeja maina attieksmi un domāšanu. Vecākajām paaudzēm, izrādās, ir grūti pieņemt jaunāko kolēģu daudz vieglāko attieksmi gan pret darba laiku un grafiku, gan pret darba disciplīnu kā tādu, lai gan mūsdienu tehnoloģijas bieži vien ļauj kārtīgi paveikt darbu, atrodoties gan mājās, gan pludmalē, gan ārvalstīs.

Vārdu sakot, skaidrot, ka biznesa digitalizācija ir nepieciešama, šodien, šķiet, ir lieki. Kantar TNS pētījumā atklāts, ka lielākajai daļai uzņēmēju lēmumam par uzņēmuma digitalizāciju pietiek ar argumentiem datori ir visiem (67 %) un tie ir pierasti (54 %). Tas nozīmē, ka jautājums Kāpēc? vienkārši tiek apiets, lai gan dators un internets ir instrumenti, ko konkrēts uzņēmums var izmantot visdažādākajos veidos, no kuriem gan tikai daļa uzņēmumam būs patiešām noderīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cēsu Premium zīmola paplašināšanā investēti aptuveni 75 tūkstoši eiro

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru