Investors

Tallinas biržas vadītājs vēlas lielāku valsts uzņēmumu iesaisti akciju tirgū

LETA--BNS, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Tallinas biržas jaunais vadītājs Kārels Otss, kurš amatā stājās šomēnes, vēlas, lai biržā kotē vairāk Igaunijas valsts uzņēmumu akciju un obligāciju, un viņš novēro pozitīvas tendences šajā jomā.

«Akciju tirgum ir nepieciešami uzņēmumi, tostarp valstij piederoši, par to tiek runāts gadiem ilgi,» Otss sacījis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Valsts kompāniju akcijas un valsts obligācijas ir mantra, no kuras es neatteikšos. Lai gan pamatā biržā ir jākotē lielās kompānijas, nevienu nevar piespiest kotēt akcijas biržā. Es plānoju daudz strādāt ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie nonāktu alternatīvajā tirgū vai obligāciju tirgū,» viņš klāstīja.

«Pašlaik situācija ir tāda, ka akciju tirgus izskatās kā vieta, kur nekas nav jādara. Es gribētu mainīt tādu attieksmi. Nav ātru un vieglu uzvaru. Ir jābūt konsekventam. Lai gan es uzskatu, ka investoru zināšanas pašlaik ir augstākā līmenī nekā bija pirms dažiem gadiem, tomēr mēs nevaram pateikt, ka viss ir izdarīts,» turpināja Otss.

«Investoram ir vajadzīgi uzņēmumi. Tagad apgrozījums ir neliels, izvēle ir maza. Tas attur investorus,» teica Tallinas biržas jaunais vadītājs, norādot, ka viena iespēja būtu valsts obligācijas, kas palīdzētu radīt izpratni, ka Igaunijā likmes ir bez riska.

«Valsts obligācijas - tapat kā banku noguldījumi - ir ilgtermiņa, stabils un drošs investīciju instruments. Par godu Igaunijas Republikas simtgadei mēs varētu izlaist simt gadu obligācijas,» viņš ierosināja.

Otss sacīja, ka otrā un trešā līmeņa pensiju fondiem arī vairāk vajadzētu investēt Igaunijas obligācijās. «Valsts kompāniju ienākšana akciju tirgū iekustinātu lietas šajā virzienā,» paziņoja Tallinas biržas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Izmērīt darbinieku iesaisti

Anda Asere, 10.01.2018

SIA Enme īpašnieki Arvis Zeile (no

kreisās), Kristaps Kuļikovskis un Antra Asare.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Enme ir izstrādājusi personāla vadības rīku, kas ļauj vadītājiem izprast un palielināt savu darbinieku iesaisti, lai sasniegtu augstākus biznesa rezultātus

Šis rīks mēra darbinieku iesaisti, apmierinātību, lojalitāti un organizācijas kultūru, ik nedēļu veicot īsu, anonīmu aptauju. Pēc tās aizpildīšanas rezultāti nonāk tiešsaistes rezultātu panelī, kur vadītāji var aplūkot savas komandas iesaistes mērījumus un salīdzināt tos ar uzņēmuma kopējiem rādītājiem vai citu kompāniju rezultātiem. Katram vadītājam un komandas līderim ir pieeja personalizētam rezultātu panelim. «Personālā vadība vairs nav tikai administratīvā funkcija – personāla vadītājam ir jābūt līderim, kurš spēj pieņemt stratēģiskus uz faktiem un datiem balstītus lēmumus. Arī katram biznesa vadītājam ir jābūt savā ziņā personālvadītājam un jāspēj domāt un vadīt ne tikai darba uzdevumus un projektus, bet arī veicināt savas komandas motivāciju, produktivitāti un iesaisti,» skaidro Antra Asare, SIA Enme līdzīpašniece. Uzņēmums ir piesaistījis 50 tūkstošu eiro investīcijas no Imprimatur Capital.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Baltijas akciju tirgū atšķirīga dalībnieku uzvedība un motivācija

Jānis Šķupelis, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad mūsu valdība ir nolēmusi neskatīt jautājumu par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, citādas vēsmas valda Igaunijā, kur Tallinas osta (Tallinna Sadam) veiksmīgi īstenojusi sākotnējo publisko akciju piedāvājumu, piesaistot 147,7 milj. eiro.

Jau ziņots, ka Latvijā šāds solis tiek sperts, lai pārtrauktu sabiedrībā it kā radušās bažas un spekulācijas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Tādējādi, visticamāk, kaut kāds progress, ja vispār tas būs, šajā ziņā varētu notikt tikai kaut kad pēc vēlēšanām.

Jāņem vērā, ka biržās kotēto Latvijas uzņēmumu tirgus kapitalizācijas procents pret valsts IKP mums ir ļoti mazs (zem 5% no IKP), ja to salīdzina ar Rietumvalstīm. Tas ir mazākais rādītājs Eiropā, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka ir pietiekama telpa šīs jomas attīstībai (tajā gan mūsu politiķi nešķiet diez ko ieinteresēti). Dažādi pētījumi liecina, ka vietējā kapitāla tirgus attīstīšana noved pie spēcīgākas ekonomikas ilgtermiņā. Tāpat tas dod iespēju gan valsts iedzīvotājiem, gan institucionālajiem investoriem ieguldīt uzreiz vietējā ekonomikā (piemēram, pensiju fondu nauda vairāk paliek Latvijā). Arī lielo valsts uzņēmumu līdzdalība kapitāla tirgū varētu veicināt labāku to pārvaldību. Pastāv pieņēmums, ka tieši lielu valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļāvusi Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem aizsteigties priekšā Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Olympic: Novalpina Capital vēlas izspiešanas ceļā atpirkt mazākuma akcionāru akcijas

LETA, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) lielākā īpašniece Luksemburgas investīciju kompānija «Novalpina Capital» nolēmusi izmantot tā dēvēto izspiešanas procedūru, lai atpirktu visas akcijas no mazākuma akcionāriem.

OEG valde informējusi Tallinas biržu, ka saņēmusi pieteikumu no OEG akcionāra, «Novalpina Capital» meitasuzņēmuma «Odyssey Europe» par mazākuma akcionāriem piederošo akciju atpirkšanu par cenu 1,40 eiro par akciju saistībā ar plānoto OEG apvienošanu ar «Odyssey Europe».

Šādu «izspiešanas» procedūru paredz Igaunijas Komerclikums gadījumā, ja lielākā akcionāra īpašumā ir vismaz 90% akciju.

OEG valde pašlaik gatavo uzņēmuma akcionāru ārkārtas sanāksmi, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par «izspiešanas» procedūras izmantošanu.

OEG paziņojumā Tallinas biržai teikts, ka «Odyssey Europe» pieder 136 630 452 OEG akcijas jeb vairāk nekā deviņas desmitdaļas akciju. Savukārt Tallinas biržas interneta vietnē teikts, ka «»Odyssey Europe« 4.augustā piederēja 89,46% OEG akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Luksemburgas kompānija Novalpina Capital iegūs 88,5% Olympic Entertainment Group akciju

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina Capital», kuras meitasuzņēmums «Odyssey Europe» izteicis Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akciju brīvprātīgo atpirkšanas piedāvājumu, 10.maijā iegūs 88,5% OEG akciju, un pēc tam plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu biržā.

Tie akcionāri, kuri pieņēma piedāvājumu, kas bija spēkā no 4.aprīļa līdz 2.maijam, nolēmuši pārdot 117,9 miljonus OEG akciju kopumā par 224 miljoniem eiro jeb 77,66% OEG akciju, paziņojusi Tallinas birža.

Šīs akcijas «Novalpina Capital» iegādāsies 10.maijā.

Kopš 19.marta, kad tika paziņots par ieceri izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, «Novalpina Capital» tirgū iegādājusies 16,5 miljonus OEG akciju jeb 10,88% no visām OEG akcijām. Šīs akcijas tika iegādātas par atpirkšanas piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju.

Līdz ar to 10.maijā «Novalpina Capital» īpašumā būs 134,4 miljoni jeb 88,54% OEG akciju.

11.maijā paredzēta OEG akcionāru sapulce, kurā iecerēts pieņemt lēmumu pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Luksemburgas investīciju kompānija Novalpina iegādājusies Olympic Entertainment Group

LETA, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina» gatavojas izteikt piedāvājumu iegādāties visas Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akcijas par 288,4 miljoniem eiro, un OEG lielākie akcionāri igauņu uzņēmēji Armins Karu un Jāns Korpusovs, kuriem kopā pieder kontrolpakete, jau ir piekrituši šim piedāvājumam.

«Novalpina» grupā ietilpstošā kompānija «Odyseey Europe» plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, par vienu OEG akciju piedāvājot 1,90 eiro jeb par 3,26% vairāk nekā OEG akcijas vidējā biržas cena pēdējos sešos mēnešos, teikts OEG paziņojumā Tallinas biržai.

Tā kā OEG pavisam ir 151,8 miljoni akciju, atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir ir 288,4 miljoni eiro.

Pēc akciju atpirkšanas «Odyssey Europe» plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu Tallinas biržā.

Piedāvājuma ietvaros «Odyssey Europe» jau ir noslēgusi vienošanos par akciju atpirkšanu ar Armina Karu kompāniju «HansaAssets», kam pieder 45% akciju, un Jāna Korpusova uzņēmumu «Hendaya Invest», kam pieder 18,9% akciju. Tā kā akcijas tiks atpirktas par piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju, Karu par akcijām saņems 129,9 miljonus eiro, bet Korpusovs - 54,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākās ostas AS Tallinna Sadam akcijas iekļautas biržas Nasdaq Tallinn Baltijas Oficiālajā sarakstā, informē Nasdaq (NDAQ).

Tallinas ostas akciju iekļaušana biržā notiek pēc uzņēmuma akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) Igaunijas privātpersonām un institucionālajiem investoriem visā pasaulē, kas bija spēkā no 2018. gada 25. maija līdz 6. jūnijam. IPO kopējais piesaistītais naudas apjoms sasniedza 147,7 miljonus eiro. Kopumā publiskajā piedāvājumā piedalījās 13 723 Igaunijas privātpersonas un 102 institucionālie investori no 22 valstīm. Pieprasījums piedāvāto apjomu pārsniedza vairāk nekā trīs reizes.

Pirms sākotnējā publiskā piedāvājuma uzsākšanas vienīgais kompānijas īpašnieks bija Igaunijas Republika. Pēc piedāvājuma īstenošanas biržā, Igaunijas valsts paliks uzņēmuma lielākais akcionārs, kura īpašumā būs 67% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Baltijas biržu investoriem smagi zaudējumi, cer uz dividendēm

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Baltijas akciju tirgos iekļauto uzņēmumu vērtspapīru cenas aizvadītajā gadā piedzīvojušas smagu kritumu, tam sasniedzot pat vairākus desmitus procentu, taču šogad varētu atgūties, un vairākas kompānijas investorus varētu iepriecināt ar dividendēm, norāda tirgus eksperti.

Baltijas biržu investori ar savu ieguldījumu rezultātiem aizvadītajā gadā diez vai ir apmierināti, jo lielākā daļa Oficiālajā sarakstā kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņu ir sarkanajā teritorijā, turklāt ne viens vien uzņēmums zaudējis vērtību vairāku desmitu procentu apmērā. Kritumu izraisīja globālais negatīvais fons, taču savu artavu deva arī atsevišķu uzņēmumu darbības negatīvie līkloči. Šajā gadā pagaidām strauja cenu izaugsme netiek prognozēta, ņemot vērā, ka pasaules tirgos pastāv vairāki būtiski faktori, kas var ietekmēt starptautisko vērtspapīru cenu, un tas ietekmēs arī vietējo investoru noskaņojumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

HansaMatrix virtuālā konferencē stāstīs par kapitāla piesaisti un akciju iekļaušanu biržā

LETA, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 11.jūlijā, augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotāja AS HansaMatrix rīkos virtuālo konferenci, lai interesentiem sniegtu informāciju par neseno kapitāla piesaisti uzņēmumam un plānoto uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga biržā.

Virtuālā konference notiks plkst.13 pēc Latvijas laika. To vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Lai piedalītos virtuālajā konferencē, interesentiem iepriekš jāreģistrējas. Interesenti, kas vēlas uzdot jautājumus, aicināti tos iesūtīt iepriekš uz e-pasta adresi «[email protected]» vai uzdot tos portālā naudaslietas.lv.

Pirms tam plkst.11 biržas Nasdaq Riga telpās Rīgā, Vaļņu ielā 1, notiks preses konference, kurā HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Osmanis medijiem sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma neseno kapitāla piesaistes procesu un uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā. Preses konferencē piedalīsies arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, LHV Pank Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis un Eversheds Bitāns konsultants Mikus Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Darbinieki slīkst informācijā un alkst skaidrības

Laura Mazbērziņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstīta saziņa uzņēmuma iekšienē nodrošina par 47% lielāku peļņu, informē Marta Kāle, Darba devēja tēla konsultante uzņēmumā Erda.

«Efektīvu komunikāciju īsumā varētu raksturot ar, pirmkārt, augstu darbinieku iesaisti, otrkārt, aktīvu vadības iesaisti un, treškārt, pozitīviem biznesa rādītājiem. Šie trīs principi ļauj arī saprast mērījumus, kas raksturo veiksmīgu saziņu uzņēmuma iekšienē. Piemēram, darbinieku iesaisti var izmērīt, analizējot nosūtīto ziņu skaitu vai interneta saišu atvēršanas biežumu, kā arī mērot sasniegto darbinieku skaitu. Vadības iesaisti visbiežāk mēra ar atgriezeniskas saites biežumu un novērtēto efektivitāti. Biznesa rādītāju ietekmes populārākie mērījumi ir darbinieku produktivitāte un darbinieku mainība,» teica M. Kāle.

Lai sasniegtu definētos iekšējās komunikācijas mērķus, ir jāizvēlas tam labākie kanāli. Katram uzņēmumam veiksmīgākie komunikācijas kanāli būs citi, tas skaidrojams ar dažādo kultūru un darba specifiku. Iekšējās komunikācijas kanālu izvērtēšanai var izmantot 8 kritēriju principu. Ja kāds iekšējās komunikācijas kanāls spēj izpildīt visus kritērijus, tad šajā kanālā ir vērts ieguldīt laiku un līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas osta attīsta četrus biznesa virzienus un grib būt inovatīvākā osta Baltijas jūrā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Tallinas ostas valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms.

Pēc izglītības viņš ir inženieris un iepriekš darbojies telekomunikāciju un IT biznesā, vadot holdingu, kas Latvijas gadījumā būtu Lattelekom un LMT apvienojums. Līdzīgi lielākajām Latvijas ostām – Rīgai un Ventspilij – Tallina turpina piedzīvot kravu apjomu samazināšanos (-10,3% līdz 20,12 milj. t 2016. gadā). Ostā saprot, ka Krievijas tranzīts bijušajos apjomos vairs nekad neatgriezīsies un ir jāmeklē citas kravas un ienākumu avoti. Vaicāts, kā redz Tallinas ostu nākotnē, V. Kalms norāda, ka konkurence ostu starpā ir ļoti spēcīga, tādēļ tirgū ir jāizceļas: «Gribam būt inovatīvākā osta Baltijas jūrā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu vadītāju valodā vārds “efektivitāte” ir biežs viesis. Vadītāji dara visu, ko prot, lai to radītu, viņi meklē efektivitāti procesos, tos radot un uzlabojot, lieto CRM jeb klientu attiecību vadības sistēmas un izmanto LEAN metodi jeb iespēju radīt klientam lielāku vērtību, izslēdzot un līdz minumam samazinot lieko. Un jāsaka, ka LEAN un optimizācija pašlaik kļuvusi par tādu kā modes lietu. Protams, tepat arī redzams, ka nereti efektivizācija nedarbojas, un LEAN mērķis neatkarīgi no labā nolūka netiek sasniegts. Kāpēc tā?

Atbilde ir vienkārša un sarežģīta vienlaikus. Pirmkārt, jebkuriem procesiem, optimizētiem vai ne, ir nepieciešami iesaistīti cilvēki un viņu savstarpējā sadarbība. Neviens process, ierīce vai sistēma nespēj darboties pati par sevi, tai ir nepieciešama cilvēku iesaiste. Dators pats nesagatavos prezentāciju. Procesa apraksts ir jāizlasa un kādam jārīkojas saskaņā ar to. Klientu attiecību vadības sistēmā kādam ir jāievada, jāatjauno un jālieto dati. Mašīnu, procesu efektivitātei vajadzīga iesaistīta cilvēka klātbūtne. Un, ja tās nav, tas ir akmens vadītāju dārziņā.

Vesels lērums vadītāju šajā mirklī ir sašutuši un saka: “Es dodu darbiniekiem darbu un pārbaudu, kā viņi to veic. Iesaiste ir viņu problēma.” Grūti piekrist šādiem vadītājiem. Tā ir ne vien vadītāja problēma, bet arī vadītāja atbildība nodrošināt darbinieku iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru