Jaunākais izdevums

Igaunijas prāmju operators "Tallink" tuvākajā nākotnē neplāno atjaunot prāmju satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, pauda "Tallink" preses sekretāre Katri Linka.

Viņa skaidroja, ka pēc diviem ļoti izaicinošiem pandēmijas gadiem, kam sekoja ģeopolitisks un ekonomisks satricinājums saistībā ar karu Ukrainā, "Tallink" šobrīd koncentrējas uz operāciju pārbūvi un darbības atjaunošanu galvenajos maršrutos, proti, starp Igauniju, Somiju un Zviedriju.

"Kad būsim atjaunojuši darbības un darījumus galvenajos maršrutos, mēs atkal sāksim apsvērt iespējas, kas pārsniedz šos galvenos maršrutus," pauda Linka, piebilstot, ka šobrīd vēl nav iespējams atbildēt par to, kad tas notiks.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga". Konkrētāku informāciju par viesnīcas atklāšanas datumu un citām detaļām kompānija šobrīd nav sniegusi.

Atvērs pandēmijas dēļ slēgto Tallink Hotel Riga 

Aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga", apstiprināja Igaunijas...

"Tallink Hotel Riga" 2020.gada 18.martā pārtrauca darbību, bet atsāka strādāt 1.jūnijā. Savukārt 2020.gada 18.oktobrī viesnīca atkal pārtrauca darbību, ņemot vērā būtisko viesu skaita un rezervāciju samazinājumu, kā arī ceļošanas ierobežojumus Covid-19 pandēmijas iespaidā.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line". Kompānija arī ir operators trim viesnīcām Tallinā un vienai Rīgā. 2022.gada pirmajā pusgadā "Tallink Grupp" koncerns strādāja ar 40,66 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir 30,1% mazāk nekā pirms gada.

Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 40% "Tallink Grupp" akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga", apstiprināja Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma "Tallink Grupp" preses sekretāre Katri Linka.

Plašāku komentāru par atklāšanas datumu un citām detaļām Linka nesniedza.

Jau vēstīts, ka pērn septembrī "Tallink Grupp" vēl nebija izlēmis par naktsmītnes turpmāko darbību.

Linka toreiz atzīmēja, ka kompānija turpina uzraudzīt tūrisma un viesmīlības nozares tirgus atlabšanu un attīstību, taču plašāku komentāru par to, kad plānots viesnīcu atvērt, vai kādi ir aptuvenie dīkstāves zaudējumi, nesniedza.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo finanšu gada pārskatu par 2021.gadu SIA "TLG Hotell Latvija", kas pārvalda "Tallink Hotel Latvia", 2020.gada 22.oktobrī spēkā stājās rīkojums par gandrīz visu darbinieku atlaišanu. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma štatā ir tikai daži darbinieki, kuri nodrošina viesnīcas ēkas un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā, jo vadība ir iecerējusi atsākt viesnīcas pakalpojumu sniegšanu tiklīdz esošā situācija to pieļaus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" aprīlī pārvadāja 398 508 pasažierus, kas ir par 16,7% mazāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Pārvadāto pasažieru skaits prāmju reisos starp Igauniju un Somiju aprīlī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn samazinājās par 8,5% līdz 256 978, starp Somiju un Zviedriju tas saruka par 33,5% līdz 95 166, bet starp Igauniju un Zviedriju pārvadāto pasažieru skaits kritās par 14,9% līdz 46 364.

"Tallink" aprīlī pārvadāja 33 228 kravas vienības, kas ir par 18,9% vairāk nekā šajā mēnesī pērn, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits saruka par 19,7% - līdz 54 380 spēkratiem.

Jau vēstīts, ka "Tallink Grupp" pērn pārvadāja kopumā gandrīz 5,706 miljonus pasažieru, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2022.gadā. Pasažieru skaits pērn pieauga "Tallink" maršrutos starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju, bet mazāk pasažieru pārvadāts starp Somiju un Zviedriju, jo maršrutā kursēja mazāk prāmju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operatorkompānijas "Tallink Grupp" kruīza kuģis "Victoria I", kas tika iznomāts Skotijai Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai atgriezies Igaunijā un kompānija lems par tā turpmāku izmantošanu.

"Tallink" un Skotijas valdības vārdā strādājošā kompānija "Corporate Travel Management (North)" līgumu par "Victoria I" īstermiņa nomu uz sešiem mēnešiem parakstīja pērn jūlijā, bet vēlāk tas tika pagarināts. Līgums beidzās 11.jūlijā, un kuģis atgriezās Tallinā.

Edinburgas ziņu portāls "Edinburghlive" vēstīja, ka kuģis bija pietauvots Edinburgas ostā un tajā dzīvoja vairāk nekā tūkstotis ukraiņu bēgļu.

Augusta beigās vai septembra sākumā "Tallink" izlems par turpmāku kuģa izmantošanu.

Agrāk "Viktoria I" kursēja starp Tallinu un Stokholmu. Pašlaik šajā maršrutā kursē tikai prāmis "Baltic Queen".

2004.gadā uzbūvētajam prāmim "Victoria I" ir 740 kajītes. Tas var uzņemt līdz 2500 pasažieriem. Prāmis nosaukts par godu Zviedrijas kroņprincesei Viktorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks izmantoti energopāļi, informē attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Pāļos iebūvētie ģeotermālie siltumsūkņi spēs saražot līdz pat 72% no ēkai nepieciešamās siltumenerģijas, tādējādi samazinot apkures izmaksas līdz pat 45%, kas efektīvi samazinās ikmēneša rēķinu par enerģiju par 35 centiem par kvadrātmetru.

Energopāļi ir zemes siltumsūkņa tehnoloģijas veids, kas ļauj ietaupīt enerģiju ēku apkurei un dzesēšanai. Klimata temperatūras svārstības ietekmē tikai augšējo 1,5 metru augsnes slāni. Zem šī dziļuma augsne saglabā nemainīgu temperatūru, kas parasti ir aptuveni +12 grādu. Slēgtās zemes siltuma cilpas izmanto šo temperatūru, lai uzsildītu aukstu ūdeni vai atdzesētu karstu ūdeni, sūknējot šķidru šķīdumu pa cauruļvadiem. Tādējādi, šķidrumam cirkulējot pa pāļiem, tas dabiski atdziest vai uzsilst atkarībā no gadalaika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" plāno tuvākajā nākotnē sākt savu akciju kotēšanu biržā, pavēstījis uzņēmums.

""Infortar" izaugusi tik liela, ka nākamais loģiskais solis ir akciju kotēšana biržā. Investoru bāzes paplašināšana un [akciju kotēšana] biržā sniedz mums iespēju vēl ātrak augt starptautiski, palielināt aktīvu vērtību un atrast papildu finansējuma iespējas," "Infortar" paziņojumā citēts uzņēmuma vadītāja Aina Hanšmita teiktais.

"Mūsu investīciju portfelim ir diversificēts un pārrobežu raksturs, lauvas tiesa grupas ieņēmumu ir no ārzemju tirgiem. Enerģētikas, kuģniecības nekustamā īpašuma uzņēmumi, kuru dalībniece ir "Infortar", pierādījuši sevi krīzēs un tiem ir lielisks izaugsmes potenciāls - mēs gatavojamies turpināt investēt enerģētikas un nekustamā īpašuma projektos. "Tallink" ir savi lēmumu pieņemšanas procesi un līdz ar to savs investīciju plāns, kas ir neatkarīgs no mums," piebilda Hanšmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ātrās ēdināšanas ķēde Burger King Rīgas centrā, Merķeļa ielā atvērs savu jauno restorānu.

Jaunākajā, 295 m2 lielajā restorānā ir 70 vietas. Komentējot jaunā restorāna atvēršanu Rīgā, Laura Maaranda, Burger King komercdirektore Baltijas valstīs, sacīja:

"Esam patiesi priecīgi sniegt vēl vienu iespēju nobaudīt mūsu burgerus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, tagad Merķeļa ielā, kas ir lieliska atrašanās vieta, jo atrodas tuvu daudzām galvenajām galvaspilsētas vietām, piemēram, centrālā dzelzceļa stacija, starptautiskā autoosta un daudzas viesnīcas, tostarp, Tallink Hotel Riga, rosīgajā Rīgas centrā. Šis ir mūsu septītais atvērtais Burger King restorāns Latvijā un 20. restorāns Baltijas valstīs."

Tallink Grupp 2019.gada nogalē iegādājās Burger Kingi Baltics franšīzi, un pirmie restorāni reģionā tika atvērti 2020.gada pavasarī. Šobrīd reģionā kopumā ir atvērti 20 Burger King restorāni Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku projekts "Elemental Skanste" pārprojektēšanas procesā ir veicis virkni izmaiņu un izmeklējumu, kā rezultātā galvenais mērķis, noslēdzot ēkas būvniecību, ir saņemt "BREEAM Outstanding" līmeņa sertifikātu, informē ēkas attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Plānots ka tādējādi tā kļūs par pirmo ēku Latvijā ar tik augsta novērtējuma sertifikātu, apgalvo "Kapitel" pārstāvji.

"Elemental Skanste" biroju ēkas projekts, par kura būvniecību atbild uzņēmumi "Kapitel" un "Merks", ēku novērtēšanas sistēmā BREEAM ("Building Research Establishment Environmental Assessment Method") ir ieguvis "Excellent" līmeni. Šādu novērtējumu Latvijā līdz šim ir ieguvuši tikai seši jaunie projekti.

"Elemental Skanste" būvniecībā tiek izmantoti videi draudzīgie energopāļi, kas dod iespēju ēkas iemītniekiem apkures un dzesēšanas sezonu laikā pilnvērtīgi izmantot dabā atjaunojamos energoresursus. Energopāļi nodrošinās līdz pat 72% no ēkas nepieciešamā siltuma, bet atlikušo siltumenerģiju būs jāiegādājas papildus. Tādējādi apkures sezonas izdevumi būs ievērojami zemāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SM: Prāmju satiksme Latvijā šobrīd ir pietiekami intensīva

LETA, 24.01.2024

Zviedrijas prāmju operatora "Stena Line" prāmji starp Ventspili un Nīnashamnu, kā arī starp Liepāju un Trāvemindi kursē kopš 2012.gada.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārā un arhitektoniski augstvērtīgā ēka Krišjāņa Barona ielā 12 - Benjamiņu nams - pieejams iegādei.

Īpašums šobrīd pieder uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu kompānija "Kapitel", kas plašāk pazīstama kā tirdzniecības centra “Spice” un “Spice Home” īpašnieks un topošā biroju kompleksa “Elemental Skanste” attīstītājs.

Kā pārstāvis nekustamā īpašuma “Benjamiņu nams” pārdošanā izvēlēta nekustamo īpašumu aģentūra “Kivi Real Estate’’.

"Īpašumi ar skatu uz pilsētas centrālo parku ir bijuši pieprasīti vienmēr. Benjamiņu nams Kr. Barona ielā 12 ir viens no retajiem šāda veida īpašumiem, kas pieejams iegādei. Interjers, plašais pagalms un terase ar skatu uz parku izceļ šo īpašumu starp pārējiem," komentē nekustamo īpašumu aģents Linards Veide, kurš vada šī īpašuma pārdošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, karš Ukrainā, nepieredzētā inflācija, darbaspēka sadārdzināšanās un deficīts ir likusi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pārvērtēt savu nākotnes attīstības stratēģiju, kā rezultātā būtiski sarucis nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kā arī nozarē nodarbināto cilvēku daudzums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņaprāt, lai nozare spētu nostāties uz kājām un atgūties no pēdējo gadu skarbajiem triecieniem, ir nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējās 21% likmes līdz 12% un šo starpību novirzīt viesmīļu, pavāru, trauku mazgātāju, virtuves strādnieku darba samaksas palielināšanai, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ēdinātāji, gan šī pakalpojuma saņēmēji, gan arī valsts.

Kāda ir situācija nozarē pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem un Krievijas invāzijas Ukrainā pērn?

Situācija savā ziņā ir unikāla, jo abi minētie faktori ir būtiski ietekmējuši sabiedrisko ēdināšanu, jo īpaši restorānus un viesnīcas, viesu mājas visā Latvijā. Būtībā Covid-19 pandēmija ir novājinājusi nozari. To skāra pietiekami lieli saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā ietekmē tika pazaudēti darbinieki un pamatīgi cieta uzņēmumu finansiālā rocība. Ja pandēmijas laikā Latvijā izzuda ārvalstu tūristi, tad Krievijas invāzija Ukrainā to atgriešanos aizkavēja, jo kāda daļa no potenciālajiem ārvalstu viesiem vienkārši neatbrauca. 2022. gada sākumā iecerētā nozares atgūšanās neīstenojās. Un jārēķinās, ka pandēmijas laikā tika apturēta prāmju satiksme Rīga–Stokholma. Lai arī ļoti labus rezultātus ārvalstu tūristu piesaistē deva uz salīdzinoši īsu brīdi izveidotā prāmju satiksme maršrutā Rīga–Helsinki, tomēr pašlaik Rīgai prāmju satiksmes nav nedz ar Helsinkiem, nedz Stokholmu, un nav zināms, vai tāda vispār tiks atjaunota. Prāmju nodrošinātājs Tallink savu darbību ir pārtraucis. Tādēļ ārvalstu tūristu skaits joprojām ir neliels salīdzinājumā ar to, kāds tas varētu būt bijis. Līdztekus minētajiem faktoriem nozari būtiski ietekmējusi inflācija – proti, straujš izmaksu pieaugums komplektā ar vietējo klientu maksātspējas kritumu, jo nenoliedzami situācijā, kad cilvēkiem trūkst naudas, tad ļaudis pirmkārt atsakās no tēriņiem tūrisma un izklaides jomā, nepusdieno ārpus mājas. Respektīvi – gatavo paši un mazāk patērē sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Viss minētais ne tikai ietekmē ēdināšanas nozari, bet arī to turpinās ietekmēt nākotnē. Joprojām ir bažas par to, cik maksās elektrība, cik – dabasgāze, cik – pārtikas produkti, vienlaikus jāmaksā lielākas algas darbiniekiem, un tas savukārt noteikti ietekmē maltītes – ēdināšanas pakalpojuma cenu, jo īpaši, ja pēc pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā ārvalstu tūristu skaits atkal ir mazāks, nekā varētu būt. Diemžēl pēdējo gadu laikā, Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas dēļ, ēdināšanas nozare ir zaudējusi savu svaru tautsaimniecībā uz veseliem diviem gadiem (DB: no 1,4% līdz 0,9% pēc pievienotās vērtības), tāpat sarucis tajā nodarbināto skaits (DB: par aptuveni 5000) un arī kopējais šajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" dividendēs par pagājušo gadu izmaksās rekordlielu summu - 61 miljonu eiro jeb trīs eiro par akciju, liecina kompānijas sniegtā informācija Tallinas biržai.

"Infortar" aktīvu vērtība pērn pieauga līdz 1,46 miljardiem eiro, ieņēmumi sasniedza 1,085 miljardus eiro un peļņa bija 294 miljoni eiro, tādējādi biznesa apmēra dubultošanās un tīrās peļņas trīskāršošanās ļauj uzņēmuma valdei ierosināt izmaksāt rekordlielas dividendes.

Investīciju kompānijas valdes priekšsēdētājs Ains Hanšmits uzsvēra, ka galvenais veiksmīgā snieguma dzinējspēks ir pārrobežu izaugsme, arvien jaunas investīcijas paplašināšanā un grupas uzņēmumu spēja pielāgoties.

Hanšmits teica, ka valde ierosina vairāk nekā 5200 "Infortar" akcionāru izmaksāt vienas no Tallinas biržas vēsturē lielākajām dividendēm. Dividendes par 2023.gadu plānots izmaksāt divās daļās - vienu līdz jūnijam un otru daļu - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 57,83 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 7,246 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"Gaso" ieņēmumi no dabasgāzes sadales 2023.gadā bija 52,909 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2022.gadā, kad kompānijas ieņēmumi no dabasgāzes sadales bija 47,218 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no sadales sistēmas pieslēguma maksas pērn veidoja 2,577 miljonus eiro, bet citi pamatdarbības ieņēmumi bija 1,085 miljonu eiro apmērā.

"Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pērn sarucis par 6% - līdz 8113 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par 3% un gada beigās uzņēmumam bija 364 000 klientu.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gadā dabasgāzes cenas vairākas reizes pārsniedza esošajā tarifu periodā plānoto dabasgāzes cenu līmeni, kas palielināja "Gaso" izmaksas, un, būtiski samazinoties lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzumam, 2023.gadā "Gaso" nevarēja atgūt izmaksas nepārtrauktas un drošas dabasgāzes sadales sistēmas darbības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pērn bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eesti Gaas: Skultes LNG termināļa atmaksāšanās šobrīd nav saskatāma

LETA, 26.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Baltijas un Somijas reģionā pieprasījumu pēc gāzes pilnībā nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Klaipēdā Lietuvā un Inko Somijā, tādēļ nav redzams, kā komerciāli varētu atmaksāties Skultes LNG termināļa projekts, intervijā aģentūrai LETA pauda Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāziks.

"Kas attiecas uz Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, tad pašlaik ir grūti saskatīt iespēju, ka tos varētu realizēt, jo pēc gāzes nav tik liela pieprasījuma. Izņēmums ir tikai tad, ja tam tiek piešķirts publiskais finansējums, jo ar valsts naudu var paveikt teju jebko. Taču kā komerciālam projektam, es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu," sacīja Kāziks, jautāts, vai Baltijas un Somijas reģionā vajadzētu izbūvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu, līdztekus Klaipēdai Lietuvā, Inko Somijā un Paldiskiem Igaunijā.

Viņš piebilda, lai vēl vienam LNG terminālim būtu komerciāls pamatojums, gāzes patēriņam reģionā ir jāatgriežas vismaz tādā pašā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem, un pat nedaudz virs tā. Tomēr tas nav ticami. Lai gan, cenām turpinot kristies, zināma gāzes patēriņa atjaunošanās būs redzama, kādreizējie patēriņa apmēri, visdrīzāk, vairs netiks sasniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru