Ražošana

Talsu Biznesa inkubatorā trīs jauni uzņēmumi

Vēsma Lēvalde, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Talsu biznesa inkubatorā ir iestājušies trīs jauni uzņēmumi – SIA Transhemp, SIA Baltic Textile Production un SIA Your Baltic Firewood.

SIA Transhemp darbības pamatvirziens ir industriālo kaņepju audzēšana un pārstrāde. Eiropā šī niša, kuras pieprasījums tirgū tikai pieaug, joprojām nav aizņemta, līdz ar to šai nozarei pastāv plašas attīstības iespējas, izveidojot ienesīgu, uz attīstību nākotnē orientētu ražošanas nozari, informē Talsu BI. Kaņepju pārstrādes procesā iegūtie galaprodukti var tālāk tikt izmantoti par izejvielu vairāk nekā 20 nozaru produktu attīstībai. Viens no kaņepju pārstrādes gala rezultātiem ir dažāda veida šķiedras, kas pēc tam tiek izmantotas tekstilindustrijā, papīra ražošanā un būvniecības industrijā kā izolācijas materiālu izgatavošanas izejviela. SIA Transhemp vadībai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar analogiem pārstrādes uzņēmumiem Vācijā, Francijā un Holandē.

Jaundibinātais komersants SIA Baltic Textile Production ir radīts kā tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums, kurš specializējas sieviešu veļas izstrādē un ražošanā. Uzņēmumam ir cieša sadarbība ar sieviešu veļas ražotāju a/s Lauma Lingerie, līdz ar to SIA Baltic Textile Production galvenais uzdevums ir izpildīt Lauma Lingerie pasūtījumus. Uzņēmuma stratēģija tiek balstīta uz pamatprincipu ne tikai ražot sieviešu veļu, bet arī attīstīt savu zīmolu, veidojot savas unikālās kolekcijas un inovatīvos produktus.

Savukārt SIA Your Baltic Firewood uzsāks savu pirmo gadu šķietami jau piesātinātā nozarē kā kamīnmalkas ražošana. SIA Baltic Firewood produkciju galvenokārt eksportēs uz Skandināvijas un Rietumeiropas tirgu, kur darbības uzsākšanai jau noslēgta vienošanās ar sadarbības partneri par produkcijas realizēšanu Norvēģijā.

Biznesa inkubatora uzņēmumi pretendē uz finansiālu atbalstu līdz 85% uzņēmuma attīstības vajadzībām, piemēram – telpu nomai, tirgus apguvei, tehnoloģiskām konsultācijām, papildus finansējuma piesaistei, IT sistēmu ieviešanai, starptautiskā mārketinga konsultācijām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katra ieguldītā eiro atdeve – desmit eiro valsts maciņā

Anda Asere, 02.07.2012

Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

Foto: Edmunds Brencis, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.

Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa inkubatori pievienojušies Tirdzniecības un rūpniecības kamerai

Žanete Hāka, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Atbalstīs «zaļas» biznesa idejas

Anda Asere, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijā radīta riteņbraucējiem paredzēta mobilā tālruņa uzlādes iekārta

Dienas Bizness, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Inkubatora uzņēmējiem ražīga izstāde Vācijā

Vēsma Lēvalde, 31.10.2013

Izstādes apmeklētāji esot īpašu interesi izrādījuši par SIA „MGS Factory” ražotajām koka rotaļlietu mājiņām, ar kurām bērni varēja spēlēties turpat izstādē uz vietas.

Avots: Ventspils Augsto tehnoloģiju parks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Kurzemē izvietoto biznesa inkubatoru uzņēmumi vienā no Vācijas lielākajām tirdzniecības izstādēm INFA 2013 sekmīgi pārdevuši saražoto produkciju un ieguvuši nozīmīgus kontaktus eksporta aktivitātēm.

Uzņēmēji atzīst, ka tāpat gūta pieredze starptautiskajā mārketingā.

Uz Hannoveri Vācijā bija devušies Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumi SIA OT Systems un SIA Ambline, kā arī Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmums, koka rotaļlietu ražotājs no Kuldīgas SIA MGS Factory un Liepājas uzņēmums SIA Zibenszeļļi, kas piedāvā drošības risinājumus mājokļiem.

Produkcija un uzņēmumi kopumā izvietoti astoņās lielās zālēs, kuru kopējā platība sasniedz 110 000m2, informē VATP. Trīs no Latvijas uzņēmumiem izvietoti zālē, kas atsevišķi atvēlēta tieši ārzemju ražojumiem un uzņēmumiem. Arī pārējās zāles sadalītas atbilstoši tematikai - bērnu rotaļlietas, ekoprodukcija, Ziemassvētki, elektronika, Vācijas lielākie zīmoli u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ventspils Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums

Vēsma Lēvalde, 01.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās iniciatīvas konkurē ar Eiropas Savienības fondu un valsts atbalstītiem biznesa inkubatoriem

Pasaulē par privātajiem biznesa inkubatoriem īpaši nebrīnās, bet Latvijā šādas iniciatīvas nav pārāk izplatītas. Pēc DB rīcībā esošās informācijas, šobrīd Latvijā tādi ir divi – Idea Bits, kas izveidots draugiem.lv paspārnē, un MÁDARA inkubators, ko izveidojusi SIA Madara Cosmetics.

MÁDARA inkubators ir radīts šogad. Tā ir ekoloģiskās kosmētikas ražotāja SIA Madara Cosmetics iniciatīva, kas vērsta uz potenciālo biznesa ideju atbalstu, tostarp paredzot finansiālo nodrošinājumu apmērā līdz trim tūkstošiem latu, piedāvājot aprīkotas biroja telpas, ārējās konsultācijas, kā arī uzņēmuma pārstāvju pieredzi zīmola attīstībā un produktu eksportā. «Idejas autori īslaicīgi saņem intensīvas uzņēmuma speciālistu un piesaistīto ekspertu konsultācijas un palīdzību, kā arī nelielu finansiālo atbalstu, lai ideju pārvērstu konkrētā produktā vai pakalpojumā un sāktu uzņēmējdarbību,» saka Uldis Iltners, SIA Madara Cosmetics direktors. Apmaiņā pret visu nosaukto inkubators pretendē uz 20% uzņēmuma kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators vakar parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par inkubācijas pakalpojumu sniegšanu pārejas posmā līdz 31. oktobrim, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tikko parakstījām līgumu un atkal varēsim atjaunot finansiālu atbalstu mūsu uzņēmumiem,» saka Elīna Leimane, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) vadītāja. Periods ir īss, taču tas, ko uzņēmējs šajā laikā var paspēt paveikt, būs atkarīgs no katra paša. «Ja uzņēmums nāk ar skaidru darbības plānu, šajā laikā var paspēt izdarīt tiešām daudz. Tāpēc es rekomendēju apdomāt stratēģiju, būtisko, kas jāizdara un ko var paspēt izdarīt, lai šos piecus mēnešus nepazaudētu sapņojot,» teic E. Leimane.

Būtisks arguments

VBII finansiālu atbalstu uzņēmumiem sniedza līdz pagājušā gada augustam. Tas, ka inkubators vienu laiku darbojas, pēc tam seko pārrāvums un vēlāk tas atkal atsāk darbu, uzņēmējiem radot lielu neskaidrību par to, vai inkubators reģionā ir vai nav. E. Leimane teic, ka pārejas posmā ir bijuši uzņēmēji, kuri ir interesējušies par piedāvātajiem pakalpojumiem un to, kad atkal būs pieejams arī finansiālais atbalsts. Viņa uzskata, ka gadījumos, kad ģimene domā par pārcelšanos uz dzīvi kādā citā pilsētā un plāno sākt savu uzņēmējdarbību, inkubators ir būtisks arguments par labu vienai vai otrai pilsētai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Rīgā, Elizabetes ielā 45/47 ar svinīgu pasākumu atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju biznesa inkubators, informē LIAA.

Tas ir pirmais no 15 LIAA biznesa inkubatoriem visā Latvijā.

LIAA Radošo industriju biznesa inkubators sniedz 100% līdzfinansējumu pasākumu, semināru apmeklēšanai, kuri norisināsies inkubatorā, kā arī sniedz pieeju koprades telpām un 50% līdzfinansējumu dažādiem citiem pakalpojumiem un grantam. Visos LIAA biznesa inkubatoros būs pieejama koprades telpa jeb open office, kur biznesa inkubatora dalībnieki varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, gan izmantot tur pieejamo aprīkojumu, kā arī apmeklēt seminārus un pasākumus biznesa inkubatora klientiem.

Radošās un kultūras industrijas globāli jau pašlaik tiek atzītas par vienu no galvenajiem ekonomiskās attīstības faktoriem. Turklāt to aizvien pieaugošā ietekme vērojama arī citās jomās, jo mūsdienās notiek pāreja no informācijas ekonomikas uz jaunrades ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka inovatīvām idejām un radošumam. Jau līdz šim mēs esam snieguši vērienīgu atbalstu radošo industriju pārstāvjiem, taču Radošo industriju biznesa inkubators ļauj šai palīdzībai pāriet jaunā kvalitātē. Ar šī inkubatora palīdzību ceram sasniegt vēl vairāk radošo industriju talantu un biznesa ideju autoru un rosināt strauju šo industriju attīstību un eksportspēju, vienlaikus arī veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, atzīst LIAA direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis crowdfunding kampaņu

Lelde Petrāne, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 15. martam studenti var pieteikt idejas jaunā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgā inkubatora pirmajā biznesa ideju uzsaukumā.

Šāds universitāšu inkubators izveidots ar mērķi veicināt zinātniski ietilpīgu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tuvāko divu gadu laikā inkubatorā paredzēts uzņemt vismaz 30 komandas, nodrošinot ideju attīstībai finansiālu atbalstu vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā.

"Mūsu mērķis ir atbalstīt studentus zinātniski ietilpīgu biznesa ideju izstrādē un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanā," saka Liene Briede, RTU Dizaina fabrikas uzņēmējdarbības atbalsta programmu vadītāja.

Viņa norāda, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā joprojām ir ļoti nepieciešams agrīns atbalsts biznesa ideju īstenošanai, tāpēc universitāšu inkubatoram būs nozīmīga loma līdzās jau esošajām pirmsinkubācijas un akselerācijas programmām, piemēram, RTU īstenotajai "IdeaLAB", ļaujot turpināt attīstīt jau citās programmās testētās biznesa idejas zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās. Jaunais atbalsta instruments būs papildinājums aktivitātēm, kas vērstas uz inovatīvās domāšanas attīstību, atbalstu jaunu produktu izstrādei, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, veicinot ciešāku augstskolu un uzņēmumu sadarbību konkurētspējīgas ekonomikas veidošanā. Sadarbība RTU un LU starpā inkubatora dalībniekiem nodrošinās starpdisciplināru pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales biznesa inkubators Ideju Viesnīca saņēmis sadarbības piedāvājumu no inkubatora Idea Village Ņūorleānā, ASV.

Ideju Viesnīca, kurā patlaban darbojas gandrīz simts Latgales jauno uzņēmēju, saņems Ņūorleānas Idea Village biznesa inkubatora atbalstu darbinieku apmācīšanā un kompetences paaugstināšanā. Kā Db.lv atklāja Ideju Viesnīcas valdes loceklis Māris Igavens, iespējams Ņūorleānas biznesa inkubators dalīsies ne tikai pieredzē un cilvēku apmācīšanā, bet atbalstīs arī, piemēram, grāmatu un žurnālu piegādi inkubatora darbiniekiem.

Biznesa inkubatoru sadarbība notiks ekonomisko sakaru veicināšanas ietvaros.

«Latgalē ir zema ekonomiskā aktivitāte jeb, vienkārši izsakoties, šis ir depresīvs reģions, tādēļ uzņēmējdarbības veicināšana šeit ir ļoti svarīga,» norāda M. Igavens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes biznesa inkubatorā jauns valdes loceklis

Gunta Kursiša, Vēsma Lēvalde, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurzemes biznesa inkubators (KBI) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties SIA Liepājas papīrs finanšu direktoram Normundam Jansonam, liecina informācija Lursoft.

Līdzšinējais KBI valdes loceklis Ģirts Kronbergs amatu atsāj jo, kā jau Db.lv rakstīja, sācis pildīt Ventspils Brīvostas valdes locekļa pienākumus.

Kurzemes Biznesa inkubatora valdē pārstāvētas vairāku dibinātāju intereses - Ventspils Augsto tehnoloģiju parku pārstāv Salvis Roga, Liepājas Universitāti - Atis Egliņš - Eglītis, savukārt Normunds Jansons pārstāvēs uzņēmējus.

SIA Kurzemes biznesa inkubators dibināts 2008. gadā, un tā juridiskā adrese ir Vecā ostmala 40, Liepāja. Savu darbību inkubators uzsāka 2009. gada sākumā Liepājas Universitātes telpās, liecina informācija inkubatora oficiālajā interneta vietnē. Patlaban galvenais inkubatora centrs atrodas Liepājā, bet tāpat darbojas arī reģionālie centri Kurzemes lielākajās pilsētās – Kuldīgā un Saldū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atis Egliņš-Eglītis pametis Kurzemes Biznesa inkubatora valdi

Žanete Hāka, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas notikušas SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Inkubatora valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Atis Egliņš-Eglītis, līdz ar to valde turpmāk darbosies divu amatpersonu sastāvā. Inkubatora valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Salvis Roga, savukārt valdes locekļa pienākumus turpina pildīt Normunds Jansons.

Atis Egliņš-Eglītis SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekļa amatu ieņēma kopš 2011.gada 11.maija. Patlaban inkubatora kādreizējais valdes loceklis ieņem starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja vietu Liepājas Kultūras pārvaldē.

SIA Kurzemes biznesa inkubators reģistrēts 2008.gadā. Pērn tā apgrozījumu veidojuši 584,85 tūkstoši latu, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas – 63,92 tūkstoši latu. Inkubators palīdzējis attīstīties tādiem uzņēmumiem kā SIA Wooly World, kas pircējiem piedāvā no aitas vilnas darinātas rotaļlietas, SIA Durbes veltes, ziepju ražotāju SIA Art Soapworks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārrāvuma laikā inkubatora nebūs

Anda Asere, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

JIC biznesa inkubators uzņēmumiem atbalstu sniegs līdz šā gada 27. jūlijam; pēc tam sagaidāms pārrāvums, kas iestiepsies 2015.gadā.

Līdz ar to tiem, kam briest biznesa idejas, kuras varētu sākt realizēt jau rudenī inkubatora paspārnē, šādas iespējas kādu laiku nebūs. Savukārt esošie inkubatora uzņēmumi turpmāk centīsies attīstīties pašu spēkiem.

Nav noteikumu

Pārrāvums starp esošo un jauno biznesa inkubatoru programmu būs aptuveni gadu, un tas nozīmē, ka šajā periodā inkubatora Jelgavā nebūs, skaidro Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs. Vaicāts, ko pilsētai un reģionam nodarīs inkubatora neesamība pārrāvuma laikā, viņš norāda, ka ietekmi nav iespējams izmērīt. «Man liekas, bijām nonākuši situācijā, kad cilvēkiem bija radusies sapratne, ka brīdī, kad gribi startēt tirgū ar jaunu produktu vai biznesa ieceri, visdrīzāk iesi uz inkubatoru, valstī īsti nav cita instrumenta, alternatīvas. Vari cīnīties pats, bet lielai daļai ir vajadzība pēc finansiāla atbalsta un iztrūkstošas kompetences,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ventspilī piedāvās izmēģināt nesējraķetes palaišanu

Vēsma Lēvalde, 31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) top interaktīvo tehnoloģiju centrs, kurā būs arī iespēja izmēģināt roku nesējraķetes palaišanā.

Interaktīvajā demonstrēšanas centrā apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk gan kosmosa jomu un satelīttehnoloģijas, gan arī VATP Biznesa inkubatora un Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmumu preces.

«Veidojot eksponātus, vēlamies interesantā veidā parādīt tehnoloģijas un zinātniskās tēmas, kas šobrīd pasaulē ir aktuālas, piemēram, paplašināto virtuālo realitāti, iekārtu vadīšanu ar smadzeņu impulsiem, 3D un skārienjūtīgās tehnoloģijas. Vienā no centra stendiem apmeklētāji varēs, izmantojot domu spēku jeb Beta viļņus, sacensties, kurš ātrāk palaidīs nesējraķeti kosmosā. Šobrīd izstrādātas Latvijas un Igaunijas nesējraķešu 3D animācijas,» informē VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauno uzņēmēju atbalstam biznesa inkubatoros būs pieejami 32,8 miljoni eiro

Dienas Bizness, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes Biznesa inkubatorā 13 jaunpienācēji

Vēsma Lēvalde, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gadā Kurzemes Biznesa inkubatorā Liepājā darbību sākuši 13 jauni uzņēmumi, kas darbojas zaļo tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, informāciju tehnoloģiju, aviācijas, dizaina un citās jomās.

Liepājā Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē šobrīd darbojas 42 uzņēmumi, kopā nodarbinot 140 darbiniekus. Kopš inkubatora izveidošanas Liepājas uzņēmumi nodokļos valsts un pašvaldības kasē samaksājuši vairāk nekā 650 tūkstošus latu.

Kopš Kurzemes Biznesa inkubatora izveidošanas Liepājā atbalstu saņēmuši aptuveni 60 jaunie uzņēmumi, no kuriem daļa biznesa inkubatoru jau atstājuši un veiksmīgi turpina darboties patstāvīgi, piemēram, reklāmas aģentūra Addiction, suņu ekskrementu savākšanas kastītes Afterdog Bio Box attīstītāji ADD un ziepju ražotāji Art Soapworks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa uzsākšanai Kurzemes uzņēmumiem pieejami 60 tūkstoši lati

Žanete Hāka, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes reģiona uzņēmumi līdz 25.jūlijam var pieteikties finansējumam biznesa uzsākšanai un attīstībai, informē Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) pārstāvji.

Pieejamais maksimālais finansējums ir 60 tūkstoši latu.

Pieteikties finansējuma saņemšanai var gan fiziskas personas ar biznesa ideju, ko plānots realizēt Ventspils vai Talsu novadā, gan juridiskas personas, kurām ir mazā un vidējā komersanta statuss un kuras uz pieteikšanās brīdi nav vecākas par diviem gadiem un nav nodokļu parādu.

Konkursa laikā finansējumu var piesaistīt plašam pakalpojumu klāstam, piemēram, biznesa plāna sagatavošanai, grāmatvedības pakalpojumiem, mārketingam, juridiskajām konsultācijām, mājas lapas izstrādei, apmācībām, produkta prototipa izgatavošanai, kā arī projektu rakstīšanai un vadīšanai ar mērķi piesaistīt ES finansējumu, skaidro centra pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru