Finanses

Tas ir svarīgi. Tev jāzina, kā veidot efektīvu darbinieku labumu programmu!

Laura Mazbērziņa,25.09.2018

Jaunākais izdevums

Harward Business Review lēš, ka viena darbinieka mainība uzņēmumam izmaksā aptuveni 50% no šī darbinieka gada bruto algas.

Aprēķins balstīts uz resursiem un laiku, kas tiek veltīti jauna darbinieka piesaistei. Ņemts vērā arī laiks, kas tiek pavadīts apmācībās un darbinieka ievadīšanā jaunajos pienākumos un vidē, zaudējot darbinieku produktivitāti, biznesa portālam db.lv stāsta Zane Čulkstēna, ERDA un Kim? dibinātāja.

Viņa par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā panākt augstāku ROI darbinieku labumu sistēmai?

Laikā, kad Latvijā darbaroku un talantīgu profesionāļu skaits ir uz «izķeršanu», svarīgi ir nodrošināt darbiniekiem ne vien stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī jēgpilnu, mūsdienīgu un piemērotu labumu sistēmu, kas tad arī veidos darbinieka iesaisti un piederību uzņēmumam.

«No biznesa perspektīvas - būtiskākie apsvērumi labumu sistēmai ir tās efektivitāte un ieguldītie līdzekļi pret gūto atdevi (jeb ROI – return on investment). Lai to panāktu, ir jāpārliecinās, ka uzņēmuma labumu sistēma iekļauj starptautiski atzītos pamatnostādījumus.Starptautisku uzņēmumu prakse ar vienkāršu matemātiku ir pierādījusi, ka pat 5% uzlabojums darbinieku iesaistē (engagement) var celt kopējo apgrozījumu par 0,5%, kuru veido lielāka klientu apmierinātība, pārdošanas apjomu un produktivitātes kāpums, kā arī kļūdu skaita samazinājums,» stāsta Z. Čulkstēna.

Viens no nozīmīgākajiem efektīvas labumu sistēmas priekšnoteikumiem ir četru galveno labumu kategoriju iekļaušana, aptverot gan finansiālos labumus, gan brīvā laika labumus, kā arī ar uzņēmuma kultūru saistītos labumus un valsts noteiktos labumus.

Finansiālie labumi iekļauj visus tos darba devēja nodrošinātos labumus, kas ļauj ietaupīt personīgos līdzekļus.

Brīvā laika labumi savukārt sniedz iespēju darbiniekam rast papildu brīvo laiku sev un savām interesēm, tā piemēram, tiek piedāvātas īsākas darba dienas vasarā vai papildus brīvdiena dzimšanas dienā.

«Labumi, kas saistīti ar uzņēmuma kultūru, palīdz darba devējam iedzīvināt šo kultūru starp saviem darbiniekiem, kā arī nodrošina kultūras atpazīstamību plašākā darba tirgū, tādejādi padarot šos labumus arī par komunikācijas rīku. Vērienīgi darbinieku pasākumi, dalība starptautiskās konferencēs, mājdzīvnieki birojā – tas viss palīdz efektīvi komunicēt uzņēmuma kultūru.

Tāpat nedrīkst aizmirst par pašsaprotamajiem labumiem, kas ir noteikti ar likumu. To starpā bērnu kopšanas atvaļinājums un pabalsts vai brīvdiena 1. septembrī sākumskolas bērnu vecākiem,» akcentē Z. Čulkstēna.

Pilnvērtīga labumu groza izveide ir tikai daļa no efektīvas labumu programmas. Būtiska ir arī aktīva šo labumu komunikācija, kam uzņēmumi bieži vien nevelta pietiekamu uzmanību. Šādos gadījumos arī starptautiskajā praksē ir atrodami piemēri, kad darbiniekiem tiek «atņemti» daži no labumiem, lai tikai uzsvērtu konkrēto labumu vērtību.

Ja Tev interesē šī tēma un vēlies uzzināt vairāk, piesaki savu dalību DB HUB organizētajā seminārā: Kā panākt augstāku ROI darbinieku labumu sistēmai?

Lai pieteiktos, klikšķini šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un vadītāja, simfonisko orķestru festivāla Rīga Jūrmala izpilddirektore un laikmetīgās mākslas centra Kim? dibinātāja

Zanes Čulkstēnas darba pieredzi varētu iedalīt divos lielos virzienos – viens ir bizness, un otrs ir viņas aizraušanās ar mākslu un kultūru. Biznesa jomā Z. Čulkstēna vienmēr ir strādājusi konsultācijās – sākumā reklāmas aģentūru nozarē, tagad jau vairākus gadus savā uzņēmumā, kas palīdz Baltijas lielākajiem un progresīvākajiem darba devējiem. Uzņēmējas aizraušanās ar mākslu un kultūru savukārt ir rezul tējusies divās brīnišķīgās organizācijās – laikmetīgās mākslas centrā Kim? un Rīgas Jūrmalas mūzikas festivālā.

Kim? ir izaudzis jau liels – 12 gadi – un ļoti patstāvīgs, savukārt festivāls vēl ir pavisam jauns un ikdienā prasa daudz uzmanības. Z. Čulkstēnai ir trīs augstākās izglītības, un viņa cer, ka būs arī ceturtā un piektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmums «Erda» paplašina savu darbību, piedāvājot arī korporatīvās sociālās atbildības un privātās filantropijas konsultācijas.

Līdz šim «Erda» bija pazīstams kā specializētais darba devēja tēla konsultāciju uzņēmums Baltijā. Kompānijas konsultāciju biznesa attīstība saistāma ar korporatīvās sociālās atbildības un privātās filantropijas stratēģiju un projektu izvēršanu. «Erda» dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna turpmāk fokusēsies tieši uz šo divu jauno biznesa virzienu attīstību. «Augstais pieprasījums pēc atbalsta darba devēja tēla veidošanā arvien biežāk iet roku rokā ar plašāku vēlmi paralēli ieņēmumu maksimizēšanai rūpēties par kopējās vides attīstību un sabiedriska labuma sniegšanu. Tas savukārt rosina mūs strādāt pie jauniem attīstības virzieniem,» viņa norāda. Vienlaikus ar šo virzienu attīstīšanu Z. Čulkstēna turpinās sniegt arī stratēģiskās konsultācijas ar darba devēja tēlu saistītos projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot savas zināšanas un pieredzi, Zanei Čulkstēnai pievienojas Pārsla Baško, kļūstot par konsultāciju uzņēmuma "ERDA" biznesa partneri un veidojot Latvijā un Baltijā vēl nebijušu konsultāciju aģentūras piedāvājumu. Tajā apvienotas biznesa konsultācijas darba devēja ārējā tēla un konkurētspējas stiprināšanai ar konsultācijām uzņēmumu iekšējo personāla vadības procesu un produktivitātes uzlabošanai.

Lēmums par kompetenču un piedāvājuma paplašināšanu nācis līdz ar pēdējo gadu straujo ekonomikas izaugsmi, kas nu jau rezultējies rekordzemā bezdarba līmenī un palielinājis uzņēmēju interesi par efektivitātes un resursu optimizācijas jautājumiem.

Līdz ar komandas paplašināšanos ir plānots dubultot arī uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu skaitu, pielāgojot to esošajam tirgus pieprasījumam un vajadzībām. "ERDA" ambīcijas līdz ar jauno piedāvājumu ir apgūt vēl plašākus ārvalstu tirgus un nodrošināt turpmāko biznesa izaugsmi tikpat strauji kā iepriekšējos gados.

"ERDA bizness katru gadu ir audzis par vidēji 60%. Nākotnē vēlamies turpināt straujo izaugsmi, paplašinot piedāvājumu, tai skaitā arī ārpus Latvijas robežām. Izjūtam to arī kā savu pienākumu – ne tikai palīdzēt Baltijas uzņēmumiem augt un kļūt produktīvākiem ierobežota darbaspēka apstākļos, bet arī mudināt sākt laicīgi gatavoties neizbēgamajām finanšu tirgus korekcijām nākotnē," par lēmumu paplašināt biznesa piedāvājumu stāsta "ERDA" dibinātāja un līdzīpašniece Z. Čulkstēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognozē starptautisko biznesa pakalpojumu centru lomas pieaugumu

Zane Atlāce - Bistere,30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd var prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu.

Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.

Esošajā ārkārtas situācijā Latvijā, nozare ir pierādījusi tās spēju pilnībā strādāt attālināti, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt biznesa nepārtrauktību, kas ir izšķirošs faktors globālu organizāciju dzīvotspējai.

"Situācijai pasaulē strauji mainoties, uzņēmumiem pāris dienu laikā nācies pielāgoties darbam attālināti. Ar mainīgām sekmēm, taču liela daļa gan privātajā sektorā, gan valsts institūcijās strādājošo ik dienas apgūst jaunas prasmes tehnoloģiju izmantošanā un komandas darba vadīšanā attālināti. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare šajā ziņā ir spējusi pilnībā turpināt darbību attālināti, ņemot vērā, ka noteicoši lielākā daļa biznesa atbalsta funkciju tiek nodrošinātas un apkalpotas online režīmā." atzīst "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs un "EVRY Latvia" vadītājs Fredis Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Notiks tiešsaistes diskusija: Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?

Lelde Petrāne,13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. maijā no pulksten 13:00 līdz 14:00 Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" aicina uz atvērtu tiešsaistes diskusiju "Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?".

Tiešraide notiks "ABSL Latvia" "Facebook" kontā.

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, norāda: "Covid krīze radījusi negatīvu ietekmi uz Latvijas darba tirgu. Labi atminamies iepriekšējās krīzes laiku, kurā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgo iedzīvotāju. Lai Latvija nepiedzīvotu otru emigrācijas vilni, kura ietekme uz valsts ekonomiku varētu būt graujoša, valdībai ir jāspēj ātri reaģēt un pieņemt uz attīstību un sabiedrības labklājību vērstus lēmumus.

Pārstāvot Starptautisko biznesa pakalpojumu nozari Latvijā, esam gatavi diskutēt par nosacījumiem un rekomendācijām valsts atbildīgajām institūcijām, lai radītu jaunas, labi apmaksātas darba vietas valsts iedzīvotājiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālām izmaiņām darba tirgū, stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmums "ERDA" savā darbā ieviesis virtuālās realitātes tehnoloģiju.

Sadarbojoties ar Izraēlā bāzēto uzņēmumu "Actiview", kas šobrīd starptautiskā līmenī šo pakalpojumu jau piedāvā gan dažādām valsts un privātā sektora iestādēm, gan īpaši specifiskām profesijām, piemēram, militārajā jomā, jurisprudencē un klientu apkalpošanā, "ERDA" piedāvās uzņēmumiem veikt darbinieku kompetenču novērtēšanu caur praktiskiem "spēles un simulācijas" uzdevumiem ar virtuālās realitātes tehnoloģiju palīdzību.

Ar šo novērtēšanas metodi uzņēmumi varēs gūt gan plašāku ieskatu par darbinieka uzvedību un sniegumu, gan sagatavot pilnvērtīgu apkopojumu par kandidāta praktiskajām iemaņām un kompetencēm.

Pērn "ERDA" veiktajā cilvēkresursu vadības standarta pētījumā no aptaujātajiem uzņēmumiem tikai 41% atzinis, ka izmanto tehnoloģiskus rīkus cilvēkresursu vadības procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB,28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina Kariņu pārskatīt valsts īstenoto cilvēkkapitāla attīstības politiku

Db.lv,10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pārstāvot virkni eksportējošu uzņēmumu intereses, sagatavojušas oficiālu ierosinājumu vēstuli Krišjānim Kariņam, aicinot Ministru prezidentu nekavējoties risināt darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumu, centralizējot sadrumstaloto atbildību valsts pārvaldes pusē, kā arī pārskatot esošo atbalsta instrumentu efektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju iespējām atrast labāk atalgotu darbu.

Vēstulē paustajam aicinājumam pievienojas arī citi nozīmīgi nevalstiskā sektora pārstāvji tādi kā Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Amerikas, Norvēģijas un Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā. Atbalstu aicinājumam pauduši arī vairāk nekā 20 lieli un atpazīstami kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Kā norāda ABSL Latvia un FICIL pārstāvji, problēmas būtība slēpjas tajā, ka cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā, kuru mērķtiecīgi izglītojot, iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Divi bijušie Swedbank vadītāji kopā ar citiem uzņēmējiem izveidojuši uzņēmumu Mans uzkrājums

LETA,13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izveidots vienots Latvijas darba devēju vakanču portāls Ukrainas iedzīvotājiem

Db.lv,10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz dažādu Latvijas uzņēmumu vēlmi aktīvi piedāvāt darbu Ukrainas iedzīvotājiem, stratēģiskās cilvēkresursu un komunikāciju vadības konsultāciju uzņēmums "ERDA", Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un inovāciju vadības uzņēmums "Helve" izveidojuši vienotu Latvijas darba devēju vakanču portālu, informēja uzņēmumu pārstāvji.

Šajā vakanču portālā regulāri tiks apkopota informācija tikai par tām vakancēm, kuras uzņēmumi piedāvā Ukrainas iedzīvotājiem darbam Latvijā vai attālināti.

Informācija par apkopotajām vakancēm Ukrainas iedzīvotājiem tiks publicēta vienotajā darba meklēšanas platformā "www.ukraine-latvia.com" un "www.ukrainetolatvia.teamtailor.com".

Pēc konsultācijām ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un citām atbalsta organizācijām noskaidrots, ka palīdzība darba meklējumos šobrīd primāri nepieciešama divu veidu darbiniekiem - Ukrainas iedzīvotājiem, sievietēm ar bērniem, kuras iebraukušas Latvijā un, visticamāk, meklē īslaicīgu un nepilna laika darbu vai arī tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri palikuši Ukrainas karadarbības neskartajās pilsētās un darbu var veikt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs,19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Nākamgad apņemas sākt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturisko darbību

Db.lv,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) izveidotā darba grupa šonedēļ vienojusies līdz š.g. 1.jūnijam pabeigt un kultūras ministrei Agnesei Loginai iesniegt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) juridisko un finanšu modeli, paredzot tā saturisko darbību uzsākt jau 2025.gadā.

Vienlaikus sadarbībā ar Rīgas domi notiks muzeja ēkas attīstības plānošana, kā tas ir noteikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības deklarācijas rīcības plānā. Rīcības plāns paredz izveidot Laikmetīgās Mākslas muzeja darbības institucionālo vienību un mērķtiecīgi paplašināt LLMM kā nacionālas institūcijas krājumu, pētniecisko darbību un izstāžu politiku.

LLMM izveide ilgstoši ir bijusi KM prioritāšu lokā. Darba grupa dažādos sastāvos ir analizējusi priekšlikumus, kas skar LLMM būvniecības ieceres realizācijas iespējas, tostarp izvērtējot iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu instrumentu, valsts budžeta programmu finansējumu vai Eiropas Savienības politikas programmu finansējumu. Darba grupa vērtēja jautājumus, kas skar muzeja ēkas potenciālos būvniecības organizatorus kā valsts, tā pašvaldības pusē, ēkas būvniecības izmaksu aplēses, LLMM nākotnes juridisko statusu, LLMM darbības nodrošināšanai nepieciešamo budžetu, LLMM būvniecībai paredzētā zemes gabala atsavināšanas jautājumus, kā arī turpmāk veicamās darbības projekta virzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju piedāvā veidot kā LNMM struktūrvienību

Db.lv,29.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB,16.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, mudinot paralēli cīņai pret terorisma finansēšanu, naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem, izmantojot finanšu sistēmu, kas neapšaubāmi ļoti svarīga, daudz intensīvāk veicināt valsts attīstību, investīciju piesaisti.

Nedēļas lielā tēma - uzņēmējdarbība Latvijas reģionos, investīciju piesaiste, kā arī valsts un pašvaldību tam atbalsts vai pretestība. Analizējam šo jautājumu arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 16. marta numurā lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Broks investē darbinieku pārkvalifikācijas tehnoloģiju platformā

Db.lv,18.08.2021

Ričards Križanovskis, UpMatched vadītājs (no kreisās) un Armands Broks, Twino dibinātājs un investors.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku prasmju pilnveidošanas tehnoloģiju platforma UpMatched paziņojusi par veiksmīgu pre-seed (pirmsēklas) investīciju piesaistes raunda noslēgumu, kas jaunuzņēmumam ļaus turpināt strauju izaugsmi Baltijas valstīs.

Par jaunuzņēmuma investoru kļuvis finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino dibinātājs Armands Broks, iegūstot daļu no kapitālsabiedrības akcijām.

A.Broks pievienojas UpMatched ekspertu komandai – personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātājai Zanei Čulkstēnai, vadošajai personālvadības ekspertei Baltijas valstīs, ERDA līdzīpašniecei Pārslai Baško, informācijas tehnoloģiju ekspertam Naurim Blokam, kā arī uzņēmuma UpMatched vadītājam Ričardam Križanovskim.

"Papildus investīcijas ļaus paātrināt UpMatched izaugsmi, vēl vairāk pilnveidojot produkta funkcionalitāti un turpinot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus Baltijas reģionā", norāda uzņēmuma vadītājs Ričards Križanovskis, piebilstot, ka komanda īpaši novērtē jaunā akcionāra ilgstošo uzņēmējdarbības pieredzi, kā arī plašo biznesa kontaktu loku, kas būs īpaši noderīgi UpMatched produkta attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Tas ir svarīgi. Kādi būs personālvadības trendi 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa,13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gadā tehnoloģijas un Z paaudzes ienākšana turpinās mainīt ierastās prakses personālvadības jomā. Darba devēja tēla konsultāciju aģentūra ERDA ir apkopojusi 2019. gada prognozes, kas ir saistošas arī Latvijas un Baltijas kontekstā.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2018. gadā relatīvais darbinieku skaits Latvijā, kuriem trūkst darba uzdevumiem nepieciešamās komunikācijas prasmes, ir par 12% augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji. Situāciju vēl krasāk mainīs Z paaudzes ienākšana darba tirgū. Preses izdevums Forbes 2018. gadu raksturo kā spēcīgu tehnoloģiju jomā, taču ne savstarpējās saskarsmes un komunikācijas ziņā. Nākamo gadu paredz kā rīcības gadu. «Esam apzinājuši esošo situāciju un nu pienācis laiks meklēt tai risinājumu – Deloitte pētījumā jau 2016. gadā gandrīz 90% no aptaujāto atzina, ka tā saukto «soft skills» attīstīšana viņiem ir augsta prioritāte,» biznesa portālam db.lv stāsta Marta Kāle, ERDA darba devēja tēla konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Darbinieki slīkst informācijā un alkst skaidrības

Laura Mazbērziņa,01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstīta saziņa uzņēmuma iekšienē nodrošina par 47% lielāku peļņu, informē Marta Kāle, Darba devēja tēla konsultante uzņēmumā Erda.

«Efektīvu komunikāciju īsumā varētu raksturot ar, pirmkārt, augstu darbinieku iesaisti, otrkārt, aktīvu vadības iesaisti un, treškārt, pozitīviem biznesa rādītājiem. Šie trīs principi ļauj arī saprast mērījumus, kas raksturo veiksmīgu saziņu uzņēmuma iekšienē. Piemēram, darbinieku iesaisti var izmērīt, analizējot nosūtīto ziņu skaitu vai interneta saišu atvēršanas biežumu, kā arī mērot sasniegto darbinieku skaitu. Vadības iesaisti visbiežāk mēra ar atgriezeniskas saites biežumu un novērtēto efektivitāti. Biznesa rādītāju ietekmes populārākie mērījumi ir darbinieku produktivitāte un darbinieku mainība,» teica M. Kāle.

Lai sasniegtu definētos iekšējās komunikācijas mērķus, ir jāizvēlas tam labākie kanāli. Katram uzņēmumam veiksmīgākie komunikācijas kanāli būs citi, tas skaidrojams ar dažādo kultūru un darba specifiku. Iekšējās komunikācijas kanālu izvērtēšanai var izmantot 8 kritēriju principu. Ja kāds iekšējās komunikācijas kanāls spēj izpildīt visus kritērijus, tad šajā kanālā ir vērts ieguldīt laiku un līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru