Pagājušās nedēļas nogalē logu ražotnē Tukuma novada Lestenes pagastā gājis bojā vīrietis, kuram virsū uzkritušas stikla loksnes, turklāt viņš nodarbināts bez darba līguma.

Negadījums noticis pagājušajā piektdienā, 17.janvārī. Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vecākā inspektore Domicela Dzalbe pastāstīja, ka uzņēmumā, kurā noticis traģiskais negadījums, tiek ražoti pakešu logi un pašas stikla paketes.

Negadījums noticis, kad vairāki darbinieki ar diviem ratiņiem, kas tiek saukti arī par "rohļām", pārvietojuši paku ar stikla loksnēm. Pēc Dzalbes teiktā, pārvietot paku, kurā bijušas aptuveni divus metrus platas un trīs metrus augstas 15 stikla loksnes, kas kopumā svērušas no 1800 līdz 2000 kilogramu, vajadzēja vien par dažiem centimetriem.

Loksnes, kuras kopā saturējis no koka veidots karkass, sākušas krist, un vīrietis, kurš vēlāk gājis bojā notikuma vietā, kopā ar citiem mēģinājis tās saturēt vai izglābt.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Ja no vienādojuma tiek izņemts cilvēks, tad tas nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Spēkratu tirgū nākotne tiek saistīta ar daļēji autonomo un pat pilnībā pašbraucošo auto uznācienu. Šajā ziņā tradicionālajiem autoražotājiem jāmēģina konkurēt ar tehnoloģiju kompānijām, kurām dažkārt tiek piedēvēta spēja patērētāju paradumu izmaiņas nolasīt ātrāk un precīzāk. Kopumā šā brīža pieņēmums ir, ka autonomo spēkratu uznāciens būs vien laika jautājums. Tas ievērojamas pārmaiņas var radīt citās nozarēs, piemēram, apdrošināšanā.

Parasti tiek klāstīts, ka vairāk nekā 90% no satiksmes negadījumiem izraisa tieši cilvēciska rakstura kļūda. Ja no vienādojuma tiek izņemts cilvēks, tad tas potenciāli nozarei nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Jautājumi ir dažādi – ja mašīnu vada robots, tad kurš ir vainīgs, ja bijis kāds satiksmes negadījums? Tiek lēsts, ka šādā gadījumā rēķins var tikt piestādīts, piemēram, ražotājam, nevis par to ir atbildīgs apdrošināšanas pircējs, kas bieži vien ir pats šoferītis. «Automašīnas vadītājs vairs nebūs tā riskantā lieta. Atbildība no individuālā braucēja, visticamāk, tiks pārnesta uz ražotāju un programmatūras izstrādātāju,» sprieduši, piemēram, ASV Indianas Universitātes profesori. Tas var nozīmēt, ka apdrošinātāji savas polises piedāvā uzņēmumiem, kuri ražo gan pašus šos spēkratus, gan to drošības tehnoloģijas. Ja kaut kas noiet greizi, tie arī šādā gadījumā var tikt saukti pie atbildības. Kopumā gan tas var izrādīties ļoti sarežģīti un prasīt lielu apdrošinātāju enerģiju un tādējādi investīcijas visdažādāko datu apstrādē. Šobrīd gan finanšu jomā, gan vairākos citos uzņēmējdarbības sektoros gluži kā Svētais Grāls ir tā saucamo lielo datu apgūšana. Proti, to pareiza apkopošana, piemēram, jau laikus var likt noprast, kāda ir aktuālā situācija un kādi lēmumi, balstoties uz to, ir jāpieņem.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā, apliecināja FIB direktors Kristofers Rejs.

"Atbilstoši FIB vērtējumam jau kādu laiku tiek atzīts, ka pandēmiju, visticamāk, izraisīja potenciāls laboratorijas negadījums Uhaņā," intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Rejs.

ASV laikraksti pirms dažām dienām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā.

Tiesa gan, ASV izlūkošanas kopienā citas struktūras uzskata, ka vīruss radies dabīgā ceļā.

Intervijā Rejs arī pārmeta Ķīnas varasiestādēm, ka tās cenšas traucēt ASV centieniem veikt izmeklēšanu par pandēmijas izraisīšanos.

"Ķīnas valdība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai liktu šķēršļus un vairotu neskaidrību mūsu darbā, darbā, ko mēs darām, darbā, ko dara mūsu ASV valdība un tuvie ārvalstu partneri," sacīja Rejs. "Un tas ir slikti visiem."

Trešdien, 6.novembrī plkst. 10.00 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) organizēs praktiskās mācības Krustpils ielā 10, Rīgā, kurās tiks veikti glābšanas darbi imitētā ķīmiskā vidē ar masveida cilvēku un tehnikas atsārņošanu.

Mācībās tiks inscenēts ceļu satiksmes negadījums, kurā pēc mikroautobusa un autocisternas ar amonjaka šķīdumu sadursmes kodīgā ķīmiskā viela nokļūs saskarsmē ar mikroautobusa pasažieriem.

Ņemot vērā to, ka izlijusī viela ir kodīga un var izraisīt smagus apdegumus, ugunsdzēsēji glābēji izveidos ķīmisko vielu atsārņošanas punktu un veiks masveida cilvēku dekontamināciju.

Praktisko mācību mērķis ir pārbaudīt un trenēt VUGD iegūtās iemaņas veikt un vadīt glābšanas darbus. VUGD aicina iedzīvotājus nesatraukties, redzot uz ielām pārvietojamies un vienuviet pulcējamies lielu skaitu operatīvās tehnikas, kā arī atvainojas iedzīvotājiem par radītajiem apgrūtinājumiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstu speciālistu brigādēm iegādātas divas jaunas, speciāli aprīkotas automašīnas.

Īpaši sarežģītās situācijās palīgā ar tām dosies abas Rīgā izvietotās speciālās brigādes, kurām izsaukumu intensitāte ir vislielākā un kuras pie pacientiem dodas ne tikai galvaspilsētā, bet bieži vien uz novadiem līdz pat 100 kilometru attālumā no Rīgas un nepieciešamības gadījumā arī vēl tālāk.

Ārsta speciālista brigādes ir viens no dienesta īpašajiem resursiem. Uz izsaukumiem tajās dodas pieredzējis reanimatologs anesteziologs vai neatliekamās medicīnas ārsts kopā ar ārsta palīgu, kurš vienlaikus ir arī autovadītājs. Šo brigādi nevar izsaukt pats pacients. To piesaista mediķi, kuri jau strādā izsaukuma vietā, vai to uz notikuma vietu nosūta dispečercentrs, ja ir noticis negadījums ar daudz cietušajiem.

Valdība otrdien nolēma piešķirt līdzekļus 142 290 un 10 000 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par diviem gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientiem nodarīts kaitējums veselībai.

Līdz septembra sākumam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) bija saņēmusi 75 kompensācijas prasījumus par iespējamu kaitējumu veselībai, kas radies, pēc iesniedzēju domām, no Covid-19 vakcīnu blaknēm. Divos gadījumos ZVA pieņēma lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.

Vienā gadījumā nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par "Pfizer" vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.

Atbildīgie dienesti likvidējuši rakšanas darbu laikā radušos gāzes noplūdi Valmierā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Gāzes noplūde likvidēta plkst.13.23.

Kā vēstīts, AS «Gaso» pārstāve Rubinčika pastāstīja, ka negadījums notika plkst.10.50 Valkas ielā, iepretī ēkai Nr.34, kur elektroinstalāciju firma, veicot elektrokabeļa ieguldīšanu zemē ar urbšanas metodi, sabojāja polietilēna gāzesvadu.

«Gaso» pārstāve arī stāstīja, ka negadījuma vietas apkārtnē bija jūtama spēcīga gāzes smaka. Valmiermuižas iedzīvotāji tika lūgti arī nelietot gāzes iekārtas un iespēju robežās atslēgt gāzes apkures katlus.

Savukārt VUGD par notikušo tika ziņots vien plkst.12.21. Dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece skaidroja, ka cilvēki no tuvējām ēkām tika evakuēti un brīdināti par situāciju.

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpmāk klientiem piedāvās iegādāties KASKO apdrošināšanu.

Atšķirībā no citām KASKO polisēm, «Tele2» mobilās KASKO polises īpašniekam tiks piedāvāta iespēja nemaksāt par tām dienām, kad ar automašīnu nebrauc. Proti, klients «Tele2» mobilajā aplikācijā var iestatīt līdz desmit stāvdienām mēnesī, kad automašīnu neizmanto, tādā veidā ietaupot līdz 20% no polises cenas, informē mobilo sakaru operators.

KASKO polises klienti varēs iegādāties tikai «Tele2» mobilajā lietotnē. Pakalpojums izstrādāts sadarbībā ar apdrošināšanas akciju sabiedrību BALTA.

«Daudziem noteikti var rasties jautājums, kas notiek situācijā, ja negadījums ar automašīnu notiek stāvdienas laikā? Šajā situācijā «Tele2» mobilais KASKO darbosies, ja klients nebūs braucis ar savu automašīnu. Piemēram, ja stāvvietā kāda automašīna noskrāpēs jūsu auto vai notiks zādzība, KASKO apdrošināšana darbosies,» paskaidro «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Atsākoties mācībām skolā, pieaug satiksmes intensitāte uz Rīgas apvedceļa, veidojot noteiktu posmu pārslogotību. Šo situāciju plānots risināt, pārbūvējot apvedceļu par mūsdienīgu autoceļu ar divlīmeņu tiltu pār Daugavu, saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka Rīgas apvedceļa (A5) intensitāte ir aptuveni 23 tūkst. automašīnas diennaktī un pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi aptuveni divas reizes.

“Caurlaides spēju plānots risināt ar Rīgas apvedceļa pārbūvi par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā, kā to paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam,” skaidro T.Linkaits.

Darbs pie apvedceļa izbūves ir uzsākts un pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas kopā ar būvprojekta izstrādi ilgs aptuveni 2 gadus.

Pie Saulkalnes par 200 miljoniem eiro plānots būvēt jaunu tiltu 

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura...

“Tāpat būtiski, ka valdībā ir apstiprināti nākamie soļi Daugavas šķērsojuma izbūvei pie Salaspils, kas ir nozīmīgs Rīgas apvedceļa veidošanai. Tas būs unikāls divlīmeņu tilts, kas apvienos Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju un četru joslu ātrgaitas autoceļu, lai savienotu Rīgas apvedceļu abās Daugavas pusēs. Tilta projektēšana notiek Rail Baltica projekta ietvaros,” saka ministrs.

Pašlaik Rīgas apvedceļa abi autoceļi - A5 (Salaspils–Babīte) un A4 (Baltezers–Saulkalne) - nav tieši savienoti un kā to savienojums kalpo A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža). Autoceļu A4 un A5 mezgli ar autoceļu A6 ir uzskatāmi par šaurajām vietām, kurās veidojas satiksmes sastrēgumi.

Esošais Daugavas šķērsojums pa Rīgas HES dambi ir visproblemātiskākā vieta visā Rīgas apvedceļa garumā, jo šajā vietā autoceļam ir zema satiksmes caurlaides spēja un Rīgas HES dambi paplašināt tehniski nav iespējams. Satiksmes plūsma, it sevišķi kravas transporta plūsma, pa Rīgas HES dambja Daugavas šķērsojumu ir jāsamazina, jo potenciāls ceļu satiksmes negadījums var atstāt negatīvu iespaidu uz dambja konstrukciju. Daugavas šķērsojumam Rīgas HES dambja tehniskā stāvokļa dēļ jau pašlaik ir masas un braukšanas intervāla ierobežojumi. Apvienotā tilta būvniecība ļauj risināt šo situāciju un novērst identificētos riskus.

“Apvienotā tilta būvniecība ir optimālākais risinājums gan finansiālā, gan teritoriju saudzējošā veidā,” uzsver ministrs. “Tilta izbūvei tiks piesaistīti vairāki finanšu avoti. Projektēšanas līgums tiek finansēts kopējā Rail Baltica projekta finansēšanas līguma ietvaros. Apvienotā tilta būvniecības finansēšanai plānots piesaistīt 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu. Līdz ar to dodot maksimālo ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei ar salīdzinoši nelielu valsts budžeta līdzfinansējumu,” komentē T.Linkaits.

Plānots, ka tilta būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē.

Lietuva plāno sarunās ar Latviju un Igauniju aktualizēt jautājumu par elektroenerģijas neiegādāšanos no Astravjecas atomelektrostacijas (AES) Baltkrievijā, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Reizē viņš norādīja, ka Lietuva nevēlas šajā jautājumā izdarīt spiedienu. Nausēda vērsa uzmanību, ka, ja šajā AES notiktu kāds negadījums, tam būs sekas reģionālā līmenī ne tikai Lietuvā.

Lietuvas prezidents norādīja, ka kaimiņvalsts neiepirks elektrību no šīs AES un līdzīga pozīcija esot arī Polijai.

Levits no savas puses norādīja, ka Latvijas absolūta prioritāte ir Astravjecas AES drošība. Viņš norādīja, ka minētā AES atrodas arī ne pārāk tālu no mūsu valsts.

Iepriekš vēstīts, ka Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, abu valstu prezidenti pārrunāja aktuālos jautājumus divpusējās attiecībās, reģionālajā sadarbībā, kā arī Eiropas Savienībā un NATO.

Šovasar, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi var iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi.

“Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, jau brīdināja, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka vien divus mēnešus pēc likuma izmaiņām, jaunā kārtība jau radījusi pirmās nopietnās problēmas aizmāršīgajiem autovadītājiem.

LTAB apkopojis statistiku par pirmajiem diviem mēnešiem kopš spēkā stājušās jaunās likuma normas. Viena mēneša OCTA polisi šajā laikā iegādājušies 28952 transportlīdzekļu īpašnieki, kas kopumā ir 8,84% no šajā laikā iegādāto polišu apjoma. Joprojām lielākais īpatsvars ir 3 mēnešu polisēm (43,27%) un 12 mēnešu polisēm (38,65%). Kopā šī gada jūlijā un augustā transportlīdzekļu īpašnieki iegādājušies 327479 OCTA polises.

Lidostā "Rīga" slikto laika apstākļu dēļ noticis negadījums ar "airBaltic" gaisa kuģi, kas atgriezās Rīgā no Parīzes, informē lidostas pārstāve Ilze Salna.

Lidosta "Rīga" pēc 8.marta vakarā notikušā incidenta ar aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģi ir atsākusi darbu un lidostas skrejceļš pēc pārbaudes ir atvērts gaisa kuģu kustībai.

Skrejceļš tika slēgts uz trim stundām, ietekmējot sešus ielidojošos reisus, kas aizlidoja uz rezerves lidostām Viļņā un Tallinā. Savukārt astoņi izlidojošie reisi dosies uz saviem galamērķiem ar kavēšanos vai ir pārcelti.

"Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" apstiprina, ka 8.marta plkst.23.17 spēcīgas snigšanas dēļ tās reiss "BT694" no Parīzes uz Rīgu ar lidmašīnu "Airbus A220-300" noslīdēja no skrejceļa cietā seguma nosēšanās laikā lidostā "Rīga"", teikts "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Jāaizliedz kravas automobiļus aprīkot ar atjaunotām riepām uz priekšējās ass, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā vienojās tās locekļi.

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka kopš 2015.gada 1.janvāra, kopumā reģistrēti 23 ceļu satiksmes negadījumi, kad kravas automašīnām vai tās piekabēm fiksēts riepas plīsums. Turklāt 2018.gadā uz ceļiem savāktas 134 tonnas nolietotu riepu.

Valsts policijas pārstāvis Andris Locs pauda, ka pašreiz statistika ir nepilnīga, jo tā līdz šim nav apzināti ievākta. Ir precīzi zināms, ka vairāki cilvēki ir gājuši bojā negadījumos, kad kravas automašīnām ir sprāgušas priekšējās riepas. Policijas darbs rāda, ka sprāgušās riepas bieži ir vecas un nolietotas, tomēr nav statistikas, vai sprāgušās riepas bijušas atjaunotas vai vienkārši vecas. Viņš teica, ka policija redz nepieciešamību ierobežot lietojamo riepu vecumu atbilstoši tam, cik gadu lietošanu nosaka ražotājs.

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Normatīvajā regulējumā par elektrisko skrejriteņu lietošanu plāno ar tiem atļaut pārvietoties no 14 gadu vecuma, šodien vienojās Satiksmes ministrijas (SM) Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas eksperti.

Domnīcā šodien eksperti sprieda par elektriskajiem skrejriteņiem satiksmē un grozījumus normatīvajos aktos, kas regulētu elektrisko skrejriteņu vietu ceļu satiksmē.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāstīja, ka precīza uzskaite par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sākta veikt tikai šogad. Ieskicējot situāciju, viņš skaidroja, ka pērn tika konstatēti pieci līdz seši negadījumi, bet šogad tikai augustā jau 21 negadījums.

«Pašreizējā regulējumā nav nekādi rāmji, cilvēki uzskata, ka tas ir izklaides pārvietošanās līdzeklis, tāpēc ar to var pārvietoties alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā,» teica Krapsis, piebilstot, ka gājējs pēc būtības ir iespiests stūrī un viņam nav kur pārvietoties.

Svētdien Losandželosā helikoptera avārijā traģiski gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients.

Izcilais basketbolists mūžībā aizgāja 41 gada vecumā.

Kā raksta "Los Angeles Times", "Sikorsky S-76" helikopters miglainos laikapstākļos avarējis kalnos netālu no Kalabasas pilsētas. Negadījums noticis neilgi pirms plkst.10 pēc vietējā laika.

Avārijas vietā sācies ugunsgrēks, turklāt ugunsdzēsējiem un glābējiem bija apgrūtināta piekļuva lidaparātam. Vēlāk gan izdevies lokalizēt ugunsgrēku.

ESPN žurnālists Eidrians Vodžnarovskis, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka kopā ar Braientu helikopterā bijusi viņa 13 gadus meita Džianna, un viņi devušies uz basketbola spēli. Kopā ar viņiem bijusi vēl kāda jaunā basketboliste un viens no viņas vecākiem.

Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, aktualizējies jautājums arī par Latvijas kiberdrošības stiprināšanu. Tas nozīmē ne tikai valstiska mēroga pasākumus, bet arī aktivitātes uzņēmuma vai organizācijas drošības sekmēšanai internetā.

Digitaizācijai un procesu automatizācijai šobrīd ir jābūt vienai no augstākajām prioritātēm gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, jo tās ne tikai veicinās kiberdrošību, bet arī sekmēs darba optimizāciju, ļaujot izdarīt un sasniegt vairāk, ieguldot mazāk resursus.

Uzņēmumu, iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jābūt gataviem uzbrukumiem, kas var skart dokumentu vadības, monitoringa, grāmatvedības un noliktavu uzskaites sistēmas – tas nozīmē, ka jārūpējas ne tikai par visu iekārtu drošību, jāpārliecinās, ka svarīgiem datiem, sistēmu un iekārtu konfigurācijām tiek veidotas rezerves kopijas un tas tiek darīts atbilstoši labākajai praksei, bet arī jāpārbauda, vai tīklā nav kādas nezināmas vai neuzturētas sistēmas.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” parakstīto prēmiju summa pērn sasniegusi 120 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma izaugsme Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniegusi Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi (+23%).

2023. gadā grupas līmenī “Balcia” biznesa izaugsme mērojama ar 48 % pieaugumu, savukārt Latvijā biznesa rezultāti tika četrkāršoti, salīdzinot ar 2022. gadu. Parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 120 miljonus eiro, un atlīdzībās izmaksāti 72 miljoni eiro pretstatā 42 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tikmēr Latvijā parakstīto prēmiju summa pērn sasniedza 25 miljonus eiro, savukārt atlīdzību izdevumi 13 miljonus eiro (sešas reizes vairāk kā gadu iepriekš).

Biznesa attīstībā “Balcia” pērn kopumā ir veikusi stratēģiskās investīcijas 4,1 miljonu eiro apmērā. No tiem 0,5 miljoni eiro tika ieguldīti uzņēmuma paplašināšanā, 90 dienu laikā veiksmīgi startējot Igaunijas tirgū. Papildus 0,3 miljoni eiro tika investēti digitālo kanālu izveidē, stiprinot uzņēmuma tehnoloģisko infrastruktūru. Savukārt 0,3 miljoni eiro tika novirzīti cilvēkresursiem, nodrošinot un uzlabojot darbinieku labumu programmu, apmācības un karjeras izaugsmes iespējas. Investīcijas zīmola attīstībā sasniedza 3 miljonus eiro, radot jaunu zīmola identitāti un izglītojošas aktivitātes, un iniciatīvas par apdrošināšanas jautājumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija (SM) un iesaistītās puses ķērušās klāt grozījumu izstrādāšanai normatīvajos aktos

Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.