Pakalpojumi

TAVA: Krievijas tūristu samazinājumu pilnā mērā kompensējuši citu ārvalstu ceļotāji

LETA, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

2015.gads tūrismam Latvijā bijis sarežģīts, tomēr veiksmīgs, jo izdevies pilnībā kompensēt ievērojamo Krievijas ceļotāju skaita kritumu, aģentūru LETA informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāvji.

Kā stāsta TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava, tikai tie, kam tūrismā nav pieredzes, var iedomāties, ka kompensēt milzīgo krievu tūristu skaita kritumu ir viegli un vienkārši. «Šī gada trijos ceturkšņos, par kuriem šobrīd ir statistika, esam panākuši, ka iepriekš Latvijas tirgū dominējošo krievu tūristu skaita samazinājumu ir pilnā mērā kompensējuši citu ārvalstu ceļotāji, un tas nav noticis pats no sevis.»

Lai to panāktu, 2015.gadā TAVA aktīvi darbojusies dažādu valstu tirgos, popularizējot tūrisma iespējas Latvijā, tāpat bijusi dalība 11 starptautiskās izstādēs un 45 specializētos tūrisma veicināšanas pasākumos, veidotas kampaņas sociālajos tīklos un publicēti raksti tūrisma vietnē Lonely Planet un citos zināmos izdevumos.

Kā norāda Šīrava, par spīti apjomīgajam darbam, kas šogad paveikts, Latvijas tūrismu negaida vieglas un bezrūpīgas dienas. «Tikai ar augstas kvalitātes pakalpojumiem un arvien jauniem, saistošiem tūrisma produktiem mēs varam būt konkurētspējīgi un piesaistīt stabilu tūristu plūsmu.»

Šodien Jūrmalā norisinās gadskārtējais nozares sarīkojums Tūrisma forums 2015, kurā vairāk nekā 300 nozarē strādājošie atskatīsies uz 2015.gadā paveikto Latvijas tūrisma nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijā iztērējuši par 73,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lemj Tūrisma attīstības valsts aģentūru pievienot LIAA

Žanete Hāka, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

"Baltijas burbuļa" laikā Pāvilostā piedzīvo vietējo tūristu pieplūdumu

Andra Lanka, speciāli Dienas Biznesam no Pāvilostas, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeima atbalsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras pievienošanu LIAA

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Saeima šā gada 17. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016. gada 1. februārī, informē Ekonomikas ministrija.

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn Latviju apmeklējis rekordliels ārvalstu ceļotāju skaits

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Krievijas tūristu skaita kritumu kompensēja citu valstu viesu skaita pieaugums

Žanete Hāka, 24.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī (kritums par 0,1%), vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2 naktis.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5 %, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums Lietuvas (par 19,8 %), Apvienotās Karalistes (par 17,9 %), Igaunijas (par 15,0 %), Zviedrijas (par 12,4 %) un Somijas (par 10,6 %).

No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 79,1 % viesu, Jūrmalā – 8,2 %, Siguldas novadā – 1,7 %, Ventspilī – 1,5%, Liepājā – 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā ārvalstu ceļotāji 7,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 13,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 milj. eiro – par 46,7 milj. eiro jeb 7,2 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2016. gadā, un, iztērējot par 12,5 % jeb 533.9 milj. eiro vairāk. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,0 %, sasniedzot 8,9 milj. nakšu. Savukārt vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,5 naktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes (par 95,7 %), kā arī pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas (31,8 %), Krievijas (9,3 %) un Zviedrijas (7,3 %). Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Igaunijas (par 27,1 %), Lietuvas (19,8 %) un Baltkrievijas (15,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3%

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ir īstais brīdis domāt par zinātņietilpīga jaunuzņēmuma veidošanu

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sešu gadu laikā tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits pieaudzis par miljonu

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš 2010. gadā uzņemtajiem 1,3 miljoniem viesu šis rādītājs pieaudzis par 75 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par 25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas (par 3,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūristu skaits Latvijā joprojām ir katastrofāli mazs

Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2018. gada 2. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Lai gan ir vērojams neliels pieaugums, kopējais tūristu skaits joprojām ir katastrofāli mazs.

Latvijā vērojamais pieaugums krietni atpaliek no 3,5 līdz 4% pieauguma Eiropā, kā arī atgādina, ka Pasaules Tūrisma organizācijas prognoze 2019. gadam bija 4%.

Bāzes tirgus – Vācija

Tūristu skaita pieauguma dinamika pagaidām nav liela. Būtiski mazāk viesu bijis no ASV (par 32,9% mazāk). Domāju, ka šādu samazinājumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā vairāku militāro projektu dalībnieki tika klasificēti kā tūristi, jo apmetās viesnīcās. Tā kā tūristu skaits nav liels, šādas izmaiņas tomēr būtiski atspoguļojas statistikas datos.

Pozitīvi vērtējams viesu skaita pieaugums no Vācijas (par 6,2%). Būtībā Vācija ir Latvijas tūrisma piedāvājuma bāzes tirgus. Mums ir kopīgas kultūras, vēstures un citas iezīmes, turklāt tūristiem no Vācijas varam piedāvāt plašu segmentu – kulinārās iespējas, pludmales un dabu, operas apmeklējumu u.tml. Vācijas iedzīvotāji mums ir mentāli ļoti tuvi, un viņiem ir saprotami Latvijas piedāvātie produkti un pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu viena eiro apmērā plānots ieviest no 2023.gada 1.janvāra, nevis no nākamā gada sākuma, kā bija plānots iepriekš, šodien lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo noteikumu redakciju, saistošie noteikumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī, ieviešot Rīgā nodevu viena eiro apmērā diennaktī par vienu tūristu mītnē uzņemto viesi.

Lēmums atlikt nodokļa ieviešanu pieņemts, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem - personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs.

Kā norāda pašvaldībā, saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmējot tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atziņa: Latvijas tūrisms var piedāvāt tieši to, ko vēlas nīderlandiešu ceļotāji

Lelde Petrāne, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nacionālo stendu starptautiskajā tūrisma izstādē Vakantiebeurs (brīvdienu birža) organizēja trešo gadu pēc kārtas, un šai reizē nīderlandiešu interese un atsaucība bijusi daudz lielāka, nekā cerēts.

Šā gada izstādē Utrehtā skaidri bijis jūtams, ka nīderlandiešu maciņi ir kļuvuši biezāki un, jau tā būdami lieli ceļotāji, viņi šobrīd ir vēl vairāk noskaņoti doties tūrisma braucienos nekā iepriekš, stāstīja aģentūrā. Lai gan izstāde notika sešas dienas, no 12. līdz 17. janvārim, izstāžu telpās ne brīdi nav iestājies klusums. Liela daļa apmeklētāju, samaksājuši 15 eiro dārgo ieejas biļeti, izstādē uzturējās vairākas stundas. Apmeklēja krāšņos stendus un neatteicās arī no iespējas, piemēram, Austrijas stendā iztukšot alus kausus.

TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe uzsver: «Bija skaidri redzams, ka tūrisma izstādes apmeklēšana nīderlandiešiem ir cieņā un izstādes šķiet svarīgs informācijas un iedvesmas avots. Manuprāt, nacionālo stendu izstādē Vakantiebeurs vajadzētu organizēt arī turpmāk paralēli citām mārketinga aktivitātēm Nīderlandes tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Veselības IT uzņēmumi vienojušies par sava veselības portāla Tava eVeselība izveidi

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi «Blue Bridge Technologies» un «Meditec» vienojušies sadarboties, lai 2019.gadā sāktu piedāvāt vienotu portālu «Tava eVeselība», kura sistēmas pilnveidē tuvāko trīs gadu laikā plāno investēt teju miljonu eiro, informēja «Tava eVeselība» pārstāvis Kārlis Sils.

Līdz šim «Meditec» ir izveidojis savu pacientu pieraksta portālu «Eveselibaspunkts.lv», savukārt «Blue Bridge Technologies» pacientu pieraksta sistēmu «Piearsta.lv». Abi portāli patlaban vairāk nekā 80 000 lietotāju nodrošinot e-pakalpojumus medicīnas iestādēs. Lai izveidotu digitālu veselības aprūpes sistēmu, kas arī ievērojami samazinātu ambulatorās rindas uz valsts pakalpojumiem, abi uzņēmumi sadarbosies un turpmāk nozares attīstību veidos zem vienota nosaukuma «Tava eVeselība».

«Blue Bridge Technologies» valdes priekšsēdētājs Jānis Rancāns norādīja, ka līdz šim abi uzņēmumi Latvijas e-veselības izstrādē un pilnveidē ir ieguldījuši vairāk nekā piecus miljonus eiro. «Mums ir kopīgs mērķis un viens no veidiem, kā turpināt izaugsmi, ir sadarbība, tādēļ esam dibinājuši «Tava eVeselība». Kamēr valsts e-veselības sistēmā patlaban faktiski darbojas tikai divas funkcijas - e-recepte un e-darba nespējas lapa, privātajā sektorā varam piedāvāt gatavu, cilvēkiem saprotamu un viegli izmantojamu e-veselības sistēmu,» skaidroja Rancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.ceturksnī tūristu skaits galvapilsētā palielinājies par 11,3%, sasniedzot 468 523 viesus, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pilsētas ārvalstu viesi pavadījuši 844 687 naktis, kas ir par 12,1% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Visvairāk tūristu bija ieradušies no Vācijas, Krievijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas.

«2017.gads Rīgas tūrisma nozarē iezīmējas ar teju tūkstoš jaunām gultas vietām tūristu nakts mītnēs un četrām jaunām viesnīcām. Rīgai šāds skaits jaunu viesnīcu ir labs rādītājs – tas liecina, ka pilsēta attīstās un arvien vairāk uzņēmēju saskata iespējas veidot biznesu tieši šajā nozarē,» stāsta Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Analizējot ārvalstu viesu statistiku, šā gada 3.ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs visvairāk apkalpoti viesi no Vācijas (13,9%), Krievijas (9,0%), Somijas (8,0%), Igaunijas un Lietuvas (6,0%), Lielbritānijas (5,4%), Zviedrijas (4,7%), Itālijas (4,0%), Spānijas (3,9%) un Norvēģijas (3,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru