Finanses

Tavs aktīvais pensiju plāns pusgadu jau mīnusos

, 23.01.2008

Jaunākais izdevums

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

Vai ir jēga mainīt uz konservatīvajiem plāniem tagad?

Pensiju plāni ir vieni no izteiktākajiem ilgtermiņa ieguldījumu produktiem. Cilvēkiem, kuriem līdz pensijai atlikuši vairāki gadi vai pat gadu desmiti, nav ieteicams pēdējo dienu krituma dēļ pāriet uz konservatīvu ieguldījumu plānu, jo ilgtermiņā aktīvajiem ieguldījumu plāniem ir augstāks ienesīgums.

Konservatīvo plānu joprojām ir ieteicams izvēlēties tiem cilvēkiem, kam līdz pensijai ir atlicis pavisam nedaudz un šī iemesla dēļ daļas vērtības stabilitāte ir svarīgāka par potenciālo plāna ienesīgumu.

Kāpēc konservatīvie ir pelnošākie?

Konservatīvie plāni ir pelnošākie, jo to aktīvu struktūrā nav iekļautas akcijas, kas šobrīd radījušas zaudējumus visiem aktīvajiem pensiju plāniem.

Cik ilgi konservatīvie būs ienesīgākie?

Tas būs atkarīgs no akciju tirgos notiekošā. Aktīvo plānu ienesīgums pārsniegs konservatīvos plānus tiklīdz situācija akciju tirgos uzlabosies un akciju cenas atgūs zaudēto. Esošajā situācijā konservatīvie plāni kādu laiku varētu turpināt uzrādīt augstāku ienesīgumu, taču tas nav arguments, lai pārietu uz konservatīviem pensiju plāniem, jo kritums akciju tirgos jau ir noticis un aktīvajiem plāniem joprojām ir labas izredzes ilgtermiņā nopelnīt vairāk.

Vai pārvaldītāji, kaut ko mainīs fondu struktūrā?

Pensiju plānu struktūrā radikāli nekas netiks mainīts un aktīvie plāni joprojām daļu aktīvu ieguldīs akcijās, kas vēsturiski bijusi visienesīgākā aktīvu klase. Ir skaidrs, ka šāds kritums nevar turpināties mūžīgi un vienā brīdī iegādāties akcijas būs ļoti pievilcīgi. Esošajā situācijā akciju pozīcija gan varētu nebūt tuvu maksimāli pieļaujamajai robežai.

Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons atbild uz Db.lv uzdotajiem jautājumiem.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Pensiju plānu daļu vērtības krituma pamatā ir akciju cenu samazināšanās pasaules biržās, kas pēdējās nedēļas laikā ir bijusi ļoti strauja. Akciju tirgi atspoguļo bažas, ka ASV šogad iestāsies recesija un tās sekas būs arī zemāka ekonomikas izaugsme citviet pasaulē. Jo augstāks ir faktiskais akciju īpatsvars pensiju plānā, jo straujāks patlaban ir tā vērtības kritums. Taču pie tirgus atkopšanās arī pieaugums būs straujāks plānos ar lielāku akciju īpatsvaru. Akciju cenas attīstas cikliski, līdzīgi kā ekonomikas izaugsme un uzņēmumu peļņa.

Vai ir jēga mainīt uz konservatīvajiem plāniem tagad?

Mēs iesakām klientiem sekot saviem ilgtermiņa mērķiem. Ja mērķis ir pensijas kapitāla uzkrāšana, un cilvēks neplāno doties pensijā tuvāko gadu laikā, tad lielāku ienesīgumu nodrošinās pensiju plāns ar lielāku akciju īpatsvaru, neraugoties uz akciju tirgiem raksturīgajām straujām īstermiņa svārstībām. Tuvāko dienu norises nav precīzi prognozējamas, un centrālo banku un valdību iejaukšanās var situāciju padarīt vēl neskaidrāku. Akciju tirgus agrāk vai vēlāk atgūsies un nav nekāda pamata tagad mainīt ieguldījumu plānu.

Kāpēc konservatīvie ir pelnošākie?

Konservatīvos ieguldījumu plānos nav akciju un ieguldījumi tiek veikti vērtspapīros ar fiksētu ienākumu, kas sniedz stabilus un regulārus procentu ienākumus. Brīžos, kad akciju tirgos valda pesimisms, šī formula sevi perfekti attaisno, jo ļauj saglabāt ieguldījumu vērtību īstermiņā. Bet ilgākā laika periodā šo plānu ienesīgums ir zemāks nekā aktīvajos plānos, tāpēc ilgtermiņa ieguldījumiem labāks ir aktīvais plāns.

Cik ilgi konservatīvie būs ienesīgākie?

Īsā laika periodā nav iespējams uzminēt akciju tirgu kustību, tāpēc jāpieturas pie ilgtermiņa stratēģijām. Nav lielas jēgas zīlēt, cik ilgi labāks būs rezultāts konservatīvajā plānā, ja ieguldīšanas horizonts ir pieci un vairāk gadi, bet jāiegulda aktīvajā plānā. Katrā ziņā, situācijā, kad akciju cenas ir ievērojami samazinājušās, procentu likmes krīt, un naftas eksportētāju valstu centrālās bankas un investīciju fondi, kas uzkrājuši miljardiem dolāru no pārdotās naftas, arvien aktīvāk iesaistās tirgos, šķiet labs brīdis, lai izvēlētos aktīvo pensiju plānu.

Vai pārvaldītāji, kaut ko mainīs fondu struktūrā?

Situācijā, kad notiek straujas pārmaiņas tirgos, nav ieteicams veikt lielas un būtiskas izmaiņas ieguldījumu portfelī. Mēs neveicam kādas ārkārtējas izmaiņas ieguldījumu portfelī, jo tie vērsti uz ilgtermiņa rezultātiem, bet cenšamies taktiski izmantot dažas iespējas, ko rada pārspīlēta attieksme.

Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs atbild uz Db.lv uzdotajiem jautājumiem.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Skatoties uz nemainīgi vājiem ASV ekonomikas rādītājiem (situācija māju tirgū turpina pasliktināties, ISM Manufacturing zem 50, patērētāju noskaņojums krīt, bezdarbs aug utt.), arvien vairāk ekonomistu pievienojas viedoklim, ka ASV ekonomika virzās recesijas virzienā un varbūt pat jau ir tur. Savukārt, visaptveroša bremzēšanās / recesija draud ar visaptverošu kompāniju rentabilitātes pasliktināšanos, kuru rezultātā cietīs ne tikai finanšu vai nekustamā īpašuma kompānijas, bet arī mazāk cikliskie sektori.

Visu šo minēto faktoru kopums, arī pagrūda pasaules akciju tirgu uz panisko izpārdošanu, ko mēs novērojam šī gada sākumā un, īpaši izteikti, šīs nedēļas sākumā. Galvenie akciju tirgus indeksi, kopš saviem maksimumiem pagājušā gada vidū, ir nokrituši par vairāk nekā 20%, tātad oficiāli ir iestājies lāču tirgus.

Vai ir jēga mainīt uz konservatīvajiem plāniem tagad?

Ja mēs runājam par ilgtermiņa ieguldījumiem, kad dalībniekiem līdz pensionēšanas vecumam vēl ir virs 10-15 gadiem, tad noteikti, ka nē. Jo pieredze rāda, ka izejot cauri visiem tirgus kritumiem, pat tādiem kā bija 1998.(Āzijas un Krievijas krīze) un 2000. gados (Interneta kompāniju burbulis), atdeve, ieguldot akcijas, ir krietni lielāka, nekā ieguldot obligācijas. Bet no otras puses, ja kāds dalībnieks uzskata, ka ekonomiskā situācija visā pasaulē ilgu laiku būs diezgan drūma, var šo periodu mēģināt "pārsēdēt" arī kādā konservatīvajā plānā. Tikai vajag atcerēties, ka lielākā kļūda, ar kuru sastopas ļoti daudz ieguldītāju, varētu būt akciju pārdošana, kad cenas ir zemas un to pirkšana, kad cenas jau ir augstas. Savukārt, veiksmīgas investēšanas pamats ir pirkt, kad cenas ir zemas un pārdot, kad cenas ir augstas.

Kāpēc konservatīvie ir pelnošākie?

Tā kā obligāciju tirgus, īpaši valsts parāda vērtspapīri, vienmēr bija uzskatīti kā "safe heaven", tad arī situācijā, kad akciju cenas krīt, šo vērtspapīru cenas tieši pretēji- ceļas. Turklāt vajag vēl atzīmēt, ka arī latu procentu likmju tirgus nomierinājās, kas arī pozitīvi ietekmēja konservatīvos plānus, kuri, pēc savas ieguldījumu stratēģijas, izvieto aktīvus tikai parāda vērtspapīros un banku termiņnoguldījumos.

Cik ilgi konservatīvie būs ienesīgākie?

Uz šo jautājumu diemžēl nevar precīzi atbildēt, bet, ņemot vērā to starpību ienesīgumā, kas jau šobrīd ir vērojama starp konservatīvajiem un aktīvajiem plāniem, iespējams, ka šo gadu konservatīvo plānu ienesīgums varētu būt vidēji augstāks, nekā vidēji aktīvajiem plāniem. Bet šeit svarīgi atzīmēt, ka ienesīguma atšķirības starp dažādu plānu pārvaldītājiem ar laiku tikai pieaug, kas ar arī jau šobrīd ir labi redzams. Piemēram, pēdējā gada dažādu aktīvu plānu rezultāti svārstās no -3.05% līdz +1.85% (pēc datiem uz 23.01.08., avots - www.manapensija.lv)

Vai pārvaldītāji, kaut ko mainīs fondu struktūrā?

Nevaru precīzi pateikt par visiem pārvaldītājiem, bet mēs viennozīmīgi ne tikai taisāmies kaut ko darīt nākotnē, bet mēs jau kopš pagājušā gada vasaras mērķtiecīgi samazinām riska līmeni mūsu portfeļos, tai skaitā samazinot arī akciju īpatsvaru plāna portfelī. Mēs kopš darbības sākuma pieturamies pie aktīvas ieguldījumu stratēģijas, kas ļauj mums, varbūt ne vienmēr īstermiņa, bet noteikti vidējā un ilgtermiņā sasniegt krietni augstākus rezultātus.

Visu pensiju plānu ienesīgumu varat aplūkot, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lielākie 2.līmeņa pensiju plāni pērn smagos mīnusos

Ieva Mārtiņa, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aktīvu apjoma un dalībnieku skaita trīs lielākie 2. pensiju līmeņa plāni pagājušā gadā atkal cieta zaudējumus un to gada ienesīgums bija negatīvs iepretim pozitīvam ienesīgumam 2010. gadā.

Pērn šiem plāniem bijis sliktāks rezultāts arī, salīdzinot ar 2009. gadu, bet labāks nekā 2008. gadā, kad pensiju plāni krīzes dēļ uzrādīja būtiskus mīnusus, liecina manapensija.lv dati.

Lielākā pensiju plāna Swedbank Dinamika (aktīvo pensiju plānu kategorijā) 2011.gada ienesīgums bija -4,41% iepretim 10,38% ienesīgumam 2010. gadā. Savukārt kopš darbības sākuma 2003. gadā Dinamikas ienesīgums pērn sasniedza 2,65%, kas ir par teju procentpunktu mazāks nekā iepriekšējā gadā un ir zemāks nekā aktīvo pensiju plānu vidējais ienesīguma rādītājs, kas bija 3,39%.

Pensiju plānā Dinamika kopējais iesaistīto dalībnieku skaits 2011. gada 30. decembrī bija 364,5 tūkstoši, kas ir par 8882 dalībniekiem jeb 2,5% vairāk nekā 2010. gada 30.decembrī. Šī pensiju plāna neto aktīvu apjoms gada laikā pieaudzis par 513 tūkstošiem latu jeb 0,2%, 2011. gada beigās sansiedzot 269,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka 2011. gada beigās uz vienu dalībnieku bija uzkrāti vidēji 740,25 lati (attiecīgi pirms gada tie bija 757,3 Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Labklājības ministriju uztrauc «nepamatoti zemais izdienas pensijas pieprasīšanas vecums»

Žanete Hāka, 29.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju.

Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38- 45 gadu vecumā.

LM ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem 2. līmeņa pensiju plāniem ar aktīvu ieguldīšanas stratēģiju ar domu ilgtermiņā nopelnīt lielāku pensiju, noslēdzot 2008. gadu, ienesīgums pēdējā gada laikā bijis negatīvs, liecina www.manapensija.lv dati.

Lai gan vērtējot 2. pensiju līmeņa plānu darbību kopš to darbības sākuma, aina nav tik bēdīga, tomēr pēdējā gada rezultāti, kurus spēcīgi ietekmējusi krīze pasaules finanšu tirgos, nesuši pensijas krājējiem pamatīgus mīnusus. Tādējādi atliek cerēt, ka situācija pasaules finanšu tirgos 2009. gadā un līdz ar to peniju plānu darbības rezultāti uzlabosies.

Lielākais mīnus šogad piemeklējis populārāko (336 874 dalībnieki 29. decembrī) pensiju plānu - Hansa pensiju IP Dinamika, kur ienesīgums pēdējā gada laikā bijis mīnus 24.27 %, bet kopš darbības sākuma 2003. gada janvārī – mīnus 0.05 %. Otrs lielākais mīnuss (- 9.31 %) bijis Astra Krājfondi IP Ekstra Plus (21671 dalībnieki), kura ienesīgums kopš darbības sākuma bija negatīvs – 2.81 %. GE Money pensiju plāns Džezs (dalībnieku skaits 15 891 ) ienesīgums pēdējā gada laikā bijis mīnus 8.07 %, bet kopš darbības sākuma - mīnus 0.67 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

VK iesaka pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanu

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Pensijas un nodokļi Baltijas valstīs - līdzīgas sistēmas nenozīmē līdzīgu rezultātu

Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plānos uzkrāti vairāk nekā 2,5 miljardi eiro

Žanete Hāka, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kāpēc sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī vēl šogad?

Luminor Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arvien vairāk cilvēku ne tikai steidzas iegādāties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, bet arī papildina savu pensiju 3. līmeni, brīvprātīgi veidojot uzkrājumus vecumdienām.

Jau daudzus gadus varam novērot, ka vidējās klientu iemaksas decembrī pensiju 3. līmenī ir divas vai pat trīs reizes lielākas nekā kādā citā mēnesī. Protams, vislabāk, ja par labklājību vecumdienās rūpējamies regulāri. Tomēr, pastāv vairāki iemesli, kāpēc klientu aktivitāte šajā ziņā aug tieši gada nogalē un kāpēc vērts apdomāt un sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī vēl šajā, 2017. gadā.

Gada nogale ir piemērots laiks veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, jo, zinot savu gada bruto darba algu, iespējams precīzi aprēķināt veicamo iemaksu apmēru, lai jau nākamā gada sākumā par tām atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiski, ka, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī līdz šī gada beigām, varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā, bet, sākot no 2018. gada, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa būs 20% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ieguldījumu fondi

Par lielāku pensiju vecumdienās rūpējas jau 195 tūkstoši cilvēku

Ieva Mārtiņa, 21.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada marta beigās 3. līmeņa jeb privāto pensiju plānu, kuros tiek uzkrāts pensijas kapitāls papildu 1. un 2. pensiju līmeņa plānu līdzekļiem,dalībnieku skaits sasniedzis 194,68 tūkstošus.

Latvijas komercbanku asociācijas privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati liecina, ka, salīdzinot ar 2010.gada decembra beigām, privātās pensijas krājēju skaits pieaudzis par 1142 dalībniekiem. Tajā skaitā atklātajos piecu pensiju fondu pārvaldītajos 18 pensiju plānos dalībnieku skaits audzis par 1149, bet vienīgā slēgtā pensiju fonda pārvaldītā pensiju plāna dalībnieku skaits sarucis par septiņiem cilvēkiem. Uz šā gada marta beigām dalībnieku iemaksātais un uzkrātais kapitāls 3. pensiju līmenī kopumā sasniedzis 114,5 miljonus latu, tajā skaitā atklātajos pensiju plānos – 82,5 miljonus latu. Salīdzinot ar 2010. gada beigām, atklāto pensiju plānu pārvaldīto aktīvu apjoms audzis par 2,3 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Septembrī turpina pasliktināties privāto pensiju plānu rezultāti

Ieva Mārtiņa, 19.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad septembrī turpina pasliktināties privāto jeb trešā līmeņa pensiju plāni – jau gandrīz visi uzrāda negatīvu ienesīgumu pēdējos 12 mēnešos.

Vēl šogad augustā negatīvu ienesīgumu uzrādīja puse pensiju plānu, bet septembrī to skaits sasniedza 16 no kopumā 18 atklātajiem un viena slēgtā pensiju fonda. Tie ir sliktākie rādītāji pēdējā gada laikā.

Latvijas komercbanku asociācijas Pensiju fondu komitejas vadītājas Rudītes Zvirgzdiņas sniegtā informācija liecina, ka 15 atklāto pensiju fondu (PF) plāniem bijis negatīvs ienesīgums – 0,29% līdz -11,06% apjomā, vienīgajam slēgtajām pensiju plānam ienesīgums sasniedza – 0,59, bet pārējiem trijiem atklātajiem PF plāniem ienesīgums bijis 0,03% līdz 1,37% apjomā. Šogad iepriekšējos mēnešos negatīvu ienesīgumu uzrādīja viens, divi vai trīs pensiju plāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo: Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi miera osta un pīļu dīķis

LETA, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā esošu pensiju plānu varēs nodot citas ES dalībvalsts pensiju fondam

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums šā gada pirmajā pusgadā bijis 0,04%, savukārt pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums pirmo pusgadu beidzis ar nulles ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, šā gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk, norāda LKA. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus.

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām bija 4,74% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: daļa pensionāru varētu palikt bez piemaksām

Dienas Bizness, 08.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sešos mēnešos SEB grupas uzņēmums SEB atklātais pensiju fonds ir uzrādījis lieliskus rezultātus un kļuvis par absolūto tirgus līderi privāto pensiju fondu industrijā. Šā gada sešos mēnešos SEB atklātajā pensiju fondā uzkrātais kapitāls sasniedzis 56% no kopējā atklāto privāto pensiju fondu tirgus un 36% no kopējā privāto pensiju fondu tirgus, kā arī klientu skaits pieaudzis līdz vairāk kā 68 tūkstošiem.

Uz 2008. gada 30. jūniju SEB atklātajam pensiju fondam savus uzkrājumus bija uzticējuši veidot jau vairāk kā 68 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāji un 689 uzņēmumi veidoja privātās pensijas uzkrājumus saviem darbiniekiem. Kopējais privāto pensiju kapitāls, kas nodots pensiju fonda pārvaldībā sasniedzis jau 27.8 miljonus latu. Jau šā gada maijā SEB atklātais pensiju fonds aktīvu apjoma ziņā apsteidza Pirmo slēgto pensiju fondu, ko veido Lattelecom un Latvenergo grupu uzņēmumu darbinieki, Db.lv informē Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ieguldījumu fondi

Trešo gadu pēc kārtas ienesīgākais Hipo fondu 2. līmeņa pensiju plāns

Ieva Mārtiņa, 04.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas augstāko ienesīgumu kopš pensiju plāna darbības sākuma no visiem 2. peniju līmeņa plāniem uzrāda Hipo fondu aktīvais pensiju plāns Safari. Gada griezumā pērn augstāko ienesīgumu uzrādīja bankas Citadele Aktīvais plāns.

Mājas lapā www.manapensija.lv publicētā informācija liecina, ka Hipo fondu plāns Safari, kas darbību sāka 2003.gada jūnijā, 2010.gada 30.decembrī uzrādīja ienesīgumu 6,29% kopš darbības sākuma un tas bija augstākais rādītājs gan starp aktīvajiem pensiju fondiem, gan arī pārējiem – gan konservatīvās un sabalansētās stratēģijas pensiju plāniem. 2009.gada 30.decembrī attiecīgi Safari ienesīgums kopš darbības sākuma bija 6,35%, bet 2008.gada beigās – 5,36%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenolemsim jaunos mazai pensijai

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ:

Komentāri

Pievienot komentāru