Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Samsung otrās paaudzes bezvadu austiņas Gear IconX

Jānis Vēvers, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Miniatūrajām Samsung otrās paaudzes bezvadu austiņām Gear IconX nav vajadzīgs viedtelefons, lai atskaņotu mūziku

Doties uzmundrinošā rīta skrējienā vai relaksējošā vakara pastaigā, neņemot līdzi tikpat kā neko, bet vienlaikus klausoties savu iemīļoto mūziku? Nu jau divus gadus tas ir iespējams, pateicoties nelielajām bezvadu austiņām, kas vienlaikus pilda mūzikas atskaņotāju lomu. Pērnajā rudenī Samsung prezentēja jau otrās paaudzes inovatīvās Gear IconX, kas nu sasniegušas arī mūsu veikalus.

Aizpērn Apple AirPods un IconX izpelnījās pretrunīgus lietotāju vērtējumus – sākot no sajūsmas saucieniem par brīvības sajūtu un beidzot ar dzēlībām par salīdzinoši īso akumulatora darbības laiku un nīgriem jautājumiem ražotājam, ko darīt, ja kāda austiņa izkrīt un pazūd peļķē? Vismaz Samsung daļu pārmetumu ņēma pie sirds un otrās paaudzes IconX īpaši piestrādāja pie trūkumu novēršanas.

Kas gan viņiem sanācis?

Tāpat kā pirmās, arī otrās paaudzes IconX apbrīnojamākā īpašība ir svars. Īkšķa gala izmēra (21,8 mm x 18,9 mm x 22,8 mm) austiņās atrodas gan akumulators, gan 4GB iebūvētā atmiņa, gan skārienpaliktnis, gan ausī ievietojamais gumijas spilventiņš. Un tas viss kopā sver vien astoņus gramus!

Pēc Gear mobilās lietotnes un IconX paplašinājuma ielādēšanas viedtelefonā pirmā abu ierīču sapazīstināšana izvēršas neveikli. Uz kastītes ir Bluetooth poga, kuru nospiežot, austiņas sāk meklēt tuvumā esošos tālruņus. Abi viens otru pamana ātri, bet savienošana tik raiti nevedas. Nākas spiest ikonu vismaz reizes četras, līdz beidzot lietotnē iemirdzas austiņu ikonas un sāk rādīt, cik daudz enerģijas palicis to akumulatorā.

Kad 2016. gada jūnijā Samsung izrādīja pirmo IconX, tas īpaši iekvēlināja potenciālos pircējus ar tolaik retu īpašību – iebūvētu atmiņu. Arī otrās paaudzes austiņās ir iebūvēta atmiņa, no kuras 3,4GB atvēlēti mūzikai.

Atšķirībā no pirmās paaudzes, atjauninātajā IconX vairs nav pulsa mērītāja, un tas pozitīvi ietekmējis baterijas darbības laiku. Arī paša akumulatora ietilpība izaugusi teju divkārtīgi – līdz 82 mAh.

Visu apskatu Dziesmas skaņas tieši ausīs lasiet 2. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jeb droni maina daudzas industrijas, tostarp arī reklāmu, ko ar šīs tehnoloģijas palīdzību var pacelt gaisā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Mūsdienu informācijas un reklāmu pārbagātajā pasaulē jāmēģina izcelties. Šis ir viens no veidiem, kā to izdarīt,» saka Uldis Kaņeps, SIA Dronevertising līdzīpašnieks. Viņa skatījumā tradicionālā vides reklāma bieži vien paslīd garām un paliek nepamanīta. Taču uzņēmumiem, lai veidotu savu tēlu, ir svarīgi izcelties uz citu fona. «Šis ir interesants, inovatīvs veids, kā pārsteigt cilvēkus, radīt «wow» momentu,» viņš teic.

Projektu izpildei seko arī droni

Tehnoloģiju apskats: Paskaties uz sevi no augšas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas pēcpusdienā uz stundu tika apturēti lidojumi no un uz Stokholmas Ārlandas lidostu, jo pamanīts drons, ziņo thelocal.se.

Drons radījos haosu un licis Zviedrijas noslogotākajā lidostā drošības nolūkos apturēt gaisa satiksmi.

Šajā laikā divas ielidojošās lidmašīnas brīdinājušas, ka tām ir maz degvielas, tādēļ tām dota atļauja piezemēties. Lidmašīnas sagaidīt devušies ārkārtas dienesti.

Policija tikmēr jau strādājusi lidostā, cenšoties izsekot dronu un noteikt tā pilotu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Tehnoloģiju apskats: Paskaties uz sevi no augšas

LMT attīstīs jaunus dronu pakalpojumus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija soļo līdzās pasaules tūrisma un viesmīlības jaunākajām tendencēm

SIA Mogotel administratīvā direktore Inese Zača, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16. un 17. novembrī Rīgā notiks Baltijā lielākais starptautiskais forums, kas veltīts e-komercijas jomai – Rietumu eCom21.

Šogad foruma galvenā tēma ir E-Commerce HD2 – Homo Digitalis in High Definition. Tā dalībnieku uzmanības centrā būs cilvēks – klients, kura intereses nosaka mūsdienu tiešsaistes industrijas attīstību.

Konferences eCom 21 patrons tradicionāli ir Rietumu Banka.

Kā human-based ecommerce maina biznesa modeļus

eCom21 tiek rīkots jau sesto reizi, un par tā galveno tēmu katru gadu tiek izvēlēti būtiskākie un aktuālākie tiešsaistes industrijas jautājumi. Šoreiz foruma rīkotāji piedāvā apspriest vienu no elektroniskās komercijas attīstības pamattendencēm, kas noteiks tās nākotnes virzienus un formas.

„2017. gada konferences centrālā līnija ir human-based ecommerce,” stāsta eCom21 programmas direktors Mihails Bode. „Ekosistēmas centrā mēs redzam cilvēku ar viņa izvēli un vēlmēm, ar visu, kas viņu veido, ar viņa uzvedību un drošības prasībām. Pasaule, tai skaitā digitālā pasaule, vienlaikus gan kļūst sarežģītāka, gan arī sadalās atomos. Piedāvāt un pārdot preces un pakalpojumus tiešsaistē bez personalizācijas kļūst aizvien grūtāk. Lai gūtu panākumus, ir jāņem vērā tas, kā uzvedas un ko grib ne tikai cilvēki kopumā, bet arī katrs indivīds, kuru, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, spējam ieraudzīt patiešām high definition – tātad ar augstu izšķirtspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā), 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Juristi: būtiski saprast, kam pieder ss.lv saistītie aktīvi un intelektuālais īpašums

Elīna Pankovska, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas zinātnieku un uzņēmēju sadarbības rezultātā izstrādātie pārtikas produkti

Anda Asere, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa jauno pārtikas produktu top Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē ar Tehnoloģiju un Zināšanu pārneses nodaļas atbalstu. LLU Tehnoloģiju un Zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka visi tapušie produkti ir inovatīvi, un piebilst, ka inovācijas ne vienmēr ir kosmosa tehnoloģijas. Reizēm tas ir kāds pavisam neliels uzlabojums.

Daudzas inovācijas slēpjas tehnoloģijās, kas produktam ļauj būt lētākam, ar garāku derīguma termiņu, ļauj ražošanas procesā izmantot mazāk elektroenerģijas u.tml. Pārtikas tehnoloģijas fakultāte vairāk nekā divus gadus atrodas jaunā ēkā ar labu materiāli tehnisko bāzi, kurā izvietotas pilotražotnes, kas ir būtiskas gan pārtikas tehnoloģijas studentiem, gan uzņēmējiem, dodot iespēju strādāt ar nelieliem produktu daudzumiem.

«LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijā ir iespējami īsti brīnumi,» saka Ņikita Kazakevičs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs.

Raksta galerijā - Zināmākie LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku un uzņēmēju sadarbības rezultātā izstrādātie produkti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vairāk nekā 37,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri – sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabo esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās. Komersanti kompetences centros granta veidā varēs saņemt atbalstu rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajām izstrādēm, kā arī tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pētniecības projektiem, kuru kopsumma pārsniedz 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kad jaunrade sastop biznesa pasauli: tehnoloģiju pārnese un tās nozīme mūsdienās

Dienas Bizness, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Alkohola tirdzniecība internetā? Drošāk nekā klātienē

Kristaps Kuļikovskis, automātiskās identitātes verificēšanas risinājuma "Zippy ID" līdzdibinātājs, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražoto Wasserkabel Baltic produktu testē Vjetnamā

Lelde Petrāne, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SS.LV domēna vārds ir atslēgts,» savā Twitter kontā ziņo Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).

Vienlaikus NIC norāda, ka, «pateicoties kešatmiņai, daudziem portāla apmeklētājiem vēl kādu laiku tas būs pieejams, izmantojot ss.lv».

«NIC.LV nav tiesīgs pieņemt lēmumu par VID [Valsts ieņēmumu dienests] pieprasījuma nepildīšanu, to nosaka likums par nodokļiem un nodevām 34.4.panta desmitā daļa,» teikts citā tvītā.

VID nolēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

VID apturēja arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību. Internet 1.augustā pieņemto VID lēmumu par Internet saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā ir pārsūdzējusi VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei, ziņoja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Bite un tehnoloģiju gigants Huawei 12.novembrī Ķīnā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019.gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.

Memorandu parakstīja Bites tehniskais direktors Gints Butens un «Huawei» pārstāvis Ross Čens (Ross Chen).

Ņemot vērā, ka «Huawei» ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šī vienošanās paredz arī dalīšanos praktiskajā pieredzē un zināšanās par efektīvākajām 5G tehnoloģijas apgūšanas iespējām.

Šodien mobilais internets vairs nenozīmē tikai ātru datu apmaiņu – visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek runāts jau par lietu internetu un viedajām pilsētām. Tāpēc, gatavojoties tā dēvētajai «5G ērai», Bite 2016.gada nogalē parakstīja saprašanās memorandu ar «Huawei» par stratēģisko partnerību uzņēmuma mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka tiesa maija beigās ir pieņēmusi SIA Internet prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visām pret Internet vērstajām darbībām patlaban nav pamata, šodien žurnālistiem sacīja Internet jurists Māris Ruķers.

«Uzņēmums līdz šim ir sniedzis visu pieprasīto informāciju gan no VID, gan Valsts policijas, jo pieprasījumi bija individuāli, samērīgi un par konkrētām personām,» skaidroja Ruķers.

Viņš norādīja, ka patlaban ir runa par likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 6.daļu, kas iebalsota budžeta likumos steidzamības kārtībā, tā netika saskaņota starp ministrijām.

«Internet nepiekrīt šādai situācijai, likuma norma nesaka, ka informācijas pieprasījums jāizpilda nekavējoties, pārsūdzēšana tiesā aptur šo lēmumu. Attiecīgi visas VID darbības patlaban nav pamatotas, jo patlaban Internet nav pienākuma izpildīt VID pieprasījumu,»

skaidroja Ruķers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,6 miljonus eiro, Maxima atvērusi tehnoloģiju ziņā viedāko veikalu Latvijā

Elektroniskas cenu zīmes, digitāla preču atlikuma, sortimenta, produktu derīguma termiņa un rindu monitorēšana – šie un citi tehnoloģiju risinājumi ieviesti jaunākajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima lielveikalā tirdzniecības un atpūtas centrā Akropole. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers šo dēvē par vēsturisku soli Latvijas mazumtirdzniecības attīstībā, jo šis veikals veidots pēc nākotnes iepirkšanās modeļa ar uzsvaru uz viedajām tehnoloģijām, digitāliem risinājumiem, daudzveidīgu sortimentu un virkni inovāciju pircēju vajadzībām.

Viedās tehnoloģijas ir mazumtirdzniecības nākotne, un jaunākā Maxima XXX ir etalonveikals ar ieskatu, kāda šī nākotne būs, teic Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Digitālās tehnoloģijas uzlabo ne vien pircēju iepirkšanās pieredzi, bet aizvien vairāk palīdz automatizēt procesus, līdz ar to mazumtirgotājiem šīs tehnoloģijas ir veids, kā risināt situāciju darba tirgū. Veikalā nodarbināti 200 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite tīkla un pakalpojumu modernizēšanā ieguldījusi deviņus miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

Komentāri

Pievienot komentāru