Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās.

Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Nav pamata prognozēt, ka finanšu tehnoloģiju nozares izaugsme tuvākajā laikā atslābs – gan investīciju tempi, gan uzņēmēju inovācijas šajā sektorā pieaug. Tajā pašā laikā likumdevējiem izaicinājums ir sekot straujajai attīstībai un izveidot likumdošanu, kas ne tikai kontrolētu uzņēmumu darbību, bet stimulētu jaunu kompāniju veidošanos, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» atzina eksperti.

Pasaulē finanšu tehnoloģiju sektors turpina izaugsmi – šā gada pirmajā pusē globālās investīcijas finanšu tehnoloģiju sektora uzņēmumos sasniedza 57,9 miljardus ASV dolāru, no kuriem Eiropas Savienībā veiktas investīcijas 26 miljardu dolāru apmērā. Kopējā tendence ir pieaugoša, investori uzskata, ka tas ir veids, kur nākotnē ir vērts investēt, stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Aplēses liecina, ka 26 lielāko finanšu tehnoloģiju ekonomiski agresīvo uzņēmumu kopīgā vērtība bija 83,8 miljardi ASV dolāru. Lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju sektora nozīmīgajiem jaunpienācējiem tiek radīti Ziemeļamerikā, kurai seko Āzija, un tikai tad – Eiropa.

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Baltijas valstu finanšu sektors pēdējo gadu laikā izpelnījies pozitīvu viedokli, un naudas atmazgāšanas skandāli izskanējuši visās trijās valstīs. Tajā pašā laikā Lietuvas galvaspilsētas attīstība finanšu jomā tomēr turpina izaugsmi, un, Lielbritānijai pametot Eiropas Savienību, Viļņa kļuvusi par lielāko centru ES regulētai finanšu tehnoloģiju kompāniju darbībai, raksta "Financial Times".

Turklāt "Brexit" liek vēl vairāk finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pārcelties uz Viļņu, Lietuvai pozicionējot sevi kā izeju uz Eiropu šīs jomas uzņēmumiem sākot no Izraēlas līdz par Ķīnai.

Tiesa gan, šis uzrāviens neizpaliek bez riskiem, jo nereti finanšu tehnoloģiju kompāniju darbība ir sarežģīta. Arī valsts amatpersonas atzinušas, ka tirgus uzraudzība rada izaicinājumus un potenciālus draudus sistēmai, tomēr ir gatavi ar tiem cīnīties.

Finanšu tehnoloģiju kompāniju bums Lietuvā sākās, reaģējot uz klientu neapmierinātību, ka finanšu sistēmā dominē tikai Skandināvijas bankas. Pēc 2008.gada finanšu krīzes Lietuvas amatpersonas uzsvēra, ka Zviedrijas bankas nepiedāvā pietiekami plašu digitālo pakalpojumu klāstu, tādēļ izlēma, ka valsts kļūs atvērta jaunuzņēmumiem.

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji.

Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība. Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Igaunijai atgūstot neatkarību 1991. gadā, situācija tās telekomunikāciju sistēmās bija visai bēdīga ar apgrūtinātiem sakariem ar ārpasauli. Divas desmitgades vēlāk Igaunija ir kļuvusi par vienu no pasaules tehnoloģiju līderiem, raksta medijs The Economist, kas pievērsies kaimiņvalsts pieredzes izpētei.

Igaunijas programmētāji piedalījušies Kazaa izstrādē, kā arī radījuši Skype. Pirms dažiem gadiem – 2007. gadā – valsts kļuva par pirmo pasaulē, kas vēlēšanās ļauj piedalies ar interneta starpniecību. Igaunijai pieder pasaules rekords iesācējuzņēmumu skaita ziņā uz vienu cilvēku utt.

Ceļš uz šiem sasniegumiem iesākās 1992. gadā, kad Marta Lāra valdība veica ekonomiskās reformas – privatizāciju, atvēra savu tirgu, ieviesa kronu un atviegloja jaunu uzņēmumu radīšanu. Igaunija daudzās jomās sāka no «baltas lapas», tādējādi izvairoties no novecojošu tehnoloģiju mantojuma, skaidro The Economist. «Mēs vienkārši pārlēcām pāri daudzām lietām. Visiem bija vienlīdzīgi konkurences apstākļi,» atminas Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess.

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Finanšu ministrijā patlaban top jaunais finanšu sektora attīstības plāns, un šajā kontekstā notiek arī diskusijas par alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu un vietu.

Viens no virzieniem, par ko tiek diskutēts finanšu sektora attīstības plāna kontekstā, ir tā saucamā smilšukaste, kur varētu veidoties inovatīvi uzņēmumi un kur jau sākumstadijā, diskutējot ar uzraugu, tiktu testēts konkrētais produkts, intervijā pastāstīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Viņš pauda cerību, ka Latvijā valsts politika būs atbalstoša «fintech» nozarei un pēc trim, pieciem gadiem ar lepnumu varēsim redzēt, ka Latvijā izveidojušies spēcīgi fintech uzņēmumi, kuri savus pakalpojumus eksportē un ir zināmi Eiropā.

«Globāli raugoties, tendences ir viennozīmīgas. Ārpusbanku finanšu pakalpojumi ieņem arvien lielāku lomu finanšu sektorā. Pēc trim, pieciem gadiem to īpatsvars būs vēl lielāks. Jau pašlaik jebkurš bankas pakalpojums saņemams kādā fintech uzņēmumā, kura darbība koncentrēta uz konkrēto produktu, kas ir kvalitatīvāks, lētāks un patērētājiem izdevīgāks. Informācijas tehnoloģiju laikmetā cilvēki arvien vairāk pieprasa un izmanto uz tehnoloģijām bāzētus pakalpojumus,» sacīja Āboltiņš.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Par algu paaugstināšanu valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, ekspresintervijā viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lielie valsts uzņēmumi izmantojuši iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu, piemēram, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura alga no 2784 latiem palielināta līdz 8784 latiem mēnesī, bet valsts a/s Latvijas Dzelzceļš vadītāja Uģa Magoņa alga, pēc Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā esošās informācijas, no 2600 latiem līdz 8500 latiem mēnesī. Kā LDDK vērtē algu paaugstināšanu lielajos valsts uzņēmumos?

LDDK šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, jo valsts kapitālsabiedrības darbojas pēc Komerclikuma brīvās tirgus ekonomikas apstākļos, kur konkurence notiek ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī. Tā ir konkurence arī par labākajiem speciālistiem un vadītājiem uzņēmumu vadības līmenī. Vadītāji vistiešāk ir atbildīgi par uzņēmuma nākotni un attīstību, īpaši, ja uzņēmums ir ar valsts kapitāla daļām un tam ir izvirzīti arī nozares attīstību veicinošie stratēģiskie mērķi.

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, vērtējot 2016. gada finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību, kā arī situācijas, kuras pērn prasījušas jaunus risinājumus finanšu sektora uzraudzības ietvarā, t.sk. regulējuma maiņu, secina, ka Latvijas finanšu sektora dalībniekus gaida stratēģiskās pieejas maiņa un dinamiska darba periods jaunu biznesa plānu izstrādē.

Līdztekus globāliem politiskiem izaicinājumiem finanšu sektors piedzīvo dinamiskas pārmaiņas tā tiešajā regulējumā, mainās biznesa vides nosacījumi un iespējas, izpratne par labāko praksi. Tie ir neatgriezeniski notikumi visā Rietumu pasaulē – gan ASV, gan Eiropas finanšu centros - Londonā, Frankfurtē un Parīzē. Šādā pārmaiņu vidē dzīvo arī Latvijas finanšu sektors. Aktīvu ziņā nozīmīgākais Latvijas finanšu sektora segments ir komercbankas, skaidro P. Putniņš.

Aktuālākais jautājums turpmāk būs – kā nodrošināt līdzšinējā biznesa rentabilitāti un adekvātu peļņas līmeni jaunajos apstākļos, lai arī ekonomiskā izaugsme mūsu valstī tiek prognozēta salīdzinoši augstā līmenī, tomēr konkurence finanšu pakalpojumu jomā pieaug, bet administratīvo izdevumu samazināšanas iespēja šobrīd tikpat kā izsmelta. FKTK jau pērnajā gadā vērsās pie finanšu sektora ar mudinājumu sākt aktualizēt līdzšinējās darbības stratēģijas un pārdomāt biznesa modeļus atbilstoši jaunajiem tirgus apstākļiem. Tas attiecas gan uz t.s. nerezidentu banku sektoru, kuram mazinājusies klientu bāze un transakciju apmērs, gan uz rezidentus apkalpojošajām bankām, jo tām kredītportfelis zemo likmju dēļ nenes cerētos ienākumus, tas labi redzams sektora peļņas rādītājos. 2016. gada Latvijas banku peļņas līmenis ir bijis augsts, taču to ietekmēja dažu vienreizēju darījumu efekts, kompensējot banku procentu ienākumu un komisiju peļņas daļas sarukumu. Citādi šajā sektorā pret iepriekšējo periodu būtu vērojams peļņas līmeņa samazinājums. Peļņas sarukumu bankas ir centušās dažādi kompensēt, taču ar taktiskiem īstermiņa risinājumiem turpmāk nebūs pietiekami. Latvija ir Baltijas finanšu centrs, personāls, infrastruktūra un IT risinājumi ir atbilstoši augstākajiem standartiem, un tieši no šejienes, kur ir pietiekams resurss, ir jānāk jaunām ierosmēm. Ir pamats domāt, ka mums turpmāk būs mazāk ievainojams, ātri mainīties spējīgs un inovatīviem risinājumiem bagāts finanšu sektors, uzsver FKTK vadītājs.

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Pandēmijas iespaidā pašapkalpošanās kases ir piedzīvojušas līdz šim lielāko uzplaukumu.

Pēc mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātāja “StrongPoint” veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka gandrīz katru reizi izmanto pašapkalpošanās kases, bet ceturtdaļa jeb 25% – vienmēr.

Pēdējais gads ir radījis vēlmi pārtikas produktu iegādi padarīt ātrāku, ērtāku un arī drošāku, lai pasargātu sevi un citus no iespējamiem inficēšanās riskiem. Taču mazumtirdzniecības tehnoloģiju sektoram attīstoties, arī pašapkalpošanās kases gaida interesanti jaunumi, kas atvieglos līdzšinējās grūtības.

Jaunumi pašapkalpošanās kasu sektorā

Kaimiņvalstī Lietuvā ir ieviests jauns pašapkalpošanās kases veids, kas atpazīst produktus bez svītrkoda vai manuālas ievades. Šāds risinājums nozīmē mazāku cilvēku kontaktu ar skārienjutīgā ekrāna virsmu, tādējādi veicinot drošāku iepirkšanās procesu no pandēmijas skatupunkta, un ātrāku iepirkšanos kopumā. Produktu manuāla meklēšana ekrānā trešdaļai Latvijas aptaujāto iedzīvotāju ir sagādājusi grūtības, tāpēc šāds risinājums būtu tieši laikā arī Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības veikalos.

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.