Ražošana

Tekstilražotājs Rita atver filiāli Preiļos

Vēsma Lēvalde, 11.12.2012

Jaunākais izdevums

A/s Rita decembrī atvērusi jaunu ražotni Latgalē. Sadarbībā ar pašvaldību Preiļu centrā izveidots šūšanas cehs, kurā ir vairāk nekā 30 darbavietu, DB informēja a/s Rita prezidents Vladimirs Sazonovs.

«Pagaidām šujam produkciju vietējam tirgum, jo šuvējas vēl jāapmāca,» pastāstīja uzņēmējs. Tomēr nākotnē ražotne, iespējams, kļūs eksportspējīga. Lielākā problēma, norādīja V. Sazonovs, ir atbilstošas kvalifikācijas darbinieku trūkums, tāpēc arī meklētas iespējas ražošanas jaudu palielināt ārpus Rīgas. 2011.gadā a/s Rita strādājusi ar 3,74 milj. Ls apgrozījumu un 200 tūkst. Ls peļņu. Šogad finanšu dati varētu būt līdzīgi, bet 2013.gadā uzņēmums cer uz apgrozījuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas Tekstils vadītājs: Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks

Lelde Petrāne, 02.10.2019

«Latvijas Tekstils» cenšas dažādot piedāvāto produkciju un drīzumā tirdzniecībā nonāks arī trauki.

Foto avots: «Latvijas Tekstils»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brangs loms – sadarbība ar lielajām ķēdēm

Linda Zalāne, 07.11.2017

Jānis Jansons kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Latvijas valsts karogs

Gunta Kursiša, 15.11.2013

Uzņēmums Latvijas tekstils pie karogu šūšanas nonāca pirms aptuveni pieciem gadiem, iegādājoties šūšanas darbnīcu Tukumā. Tur jau iepriekš tika šūti karogi, tādēļ uzņēmuma īpašnieks turpinājis iesākto ceļu. «Karogu ražošanā nav sarežģīta šūšanas tehnoloģija, tas ir diezgan viegli ražojams produkts,» atzīst uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis, tajā pašā laikā norādot, ka valsts simbola ražošana «uzliek ļoti augstu latiņu».

Foto: Gunta Kursiša, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konstatēti vairāki Covid-19 gadījumi ražošanas uzņēmumā Kuldīgas tekstils

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, ražošanas uzņēmumā SIA "Kuldīgas tekstils", vairāk nekā diviem darbiniekiem oficiāli apstiprināta Covid-19 infekcija, atsaucoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Savukārt saskaņa ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem, Kuldīgas novadā saistībā ar ražošanas uzņēmumu kopumā konstatēti desmit saslimušie.

Kā norādīja Duļbinska, ceturtdienas, 24.septembra, rītā visiem "Kuldīgas tekstils" darbiniekiem veikti Covid-19 testi, kam rezultāti solīti vakarā.

Vienā ēkā ar SIA "Kuldīgas tekstils" strādā arī SIA "Saules ieleja 3", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu divām izglītības iestādēm. Pašvaldības vadība vienojusies ar SIA "Saules ieleja 3", ka papildus drošībai arī visiem šī uzņēmuma darbiniekiem šodien veiks Covid-19 testus. Nevienam no šajā uzņēmumā strādājošajiem pašlaik nav šīs slimības simptomu, norādīja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kuldīgas tekstils pēc Covid-19 uzliesmojuma uz desmit dienām apturējis darbību

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Mežaparkā, Dziesmu svētku lielajā estrādē, tika izklāts pasaulē lielākais sašūtais Latvijas karogs - vairāk nekā 1050 kvadrāmetru izmērā.

22,5 metrus platais un 45 metrus garais Latvijas valsts galvenais simbols tapis uzņēmuma Latvijas Tekstils ražotnē.

Karoga izklāšana norisinājās Veselīga dzīvesveida dienas ietvaros Mežaparkā.

«Šī doma radās, meklējot interesantas lietas par Latviju, kas vēl līdz šim nav realizētas,» par idejas pirmsākumiem stāsta Oskars Polmanis, SIA Latvijas Tekstils valdes loceklis.

Lielais karogs esot kā uzņēmuma simboliska dāvana savai valstij 95 gadu jubilejā.

Līdz šim lielākais zināmais Latvijas karogs, izmērā 6 x 12 m tiek izmantots militāro parāžu laikā, kad tas ir redzams zem helikoptera, kas parādes laikā lido gar 11.Novembra krastmalu, informē uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Torņkalnā, ugunsgrēkā cietusi tekstiluzņēmuma Lenta ražotne, kurai dega jumts aptuveni 80 kvadrātmetru platībā, vēlāk jumts arī iebrucis, Db.lv pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Fabrikā Lenta tiek ražotas arī sarkanbaltsarkanās lentītes, kuras iedzīvotāji mēdz spraust sev pie krūts valsts svētkos.

Dzēšanas darbi bijuši sarežģīti, jo degošajai ēkas daļai bijis grūti piekļūt ar ugunsdzēsības tehniku. Notikuma vietā strādāja deviņas VUGD autocisternas, divas autokāpnes un viens autopacēlājs.

Izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts pēc pulksten 18 vakarā un tam tika izsludināts paaugstinātas bīstamības statuss.

Cilvēki ugunsgrēkā cietuši nav.

Kā savā Twitter kontā norāda pats uzņēmums, «ziņas par lentīšu ceha nedienām ir stipri pārspīlētas». «Sarkanbaltsarkanās lentītes pietiks visiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas karoga ražotājs atklās salonveikalu

Vēsma Lēvalde, 31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotāja SIA Latvijas Tekstils 2.novembrī atklās tekstillietu un galantērijas preču tirgotavu K. Barona ielā Rīgā.

Šis ir pirmais uzņēmuma salonveikals Rīgā, informē uzņēmuma vadība. Tajā tiks piedāvāta pašražotā produkcija: dažādi lina izstrādājumi, tekstilgalantērija, Latvijas karogs un Latvijas karoga suvenīri. Šis būs vienīgais veikals Rīgā, kas piedāvās plašāko Latvijas karogsuvenīru preču klāstu pilsētā, apgalvots uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Veikala dizainā, kura autors ir uzņēmuma īpašnieks Oskars Polmanis, investēti vairāki tūkstoši latu. Veikala mēbeles veidotas tā, it kā būtu no izjauktām un citādi saliktām koka paletēm. Mērķis esot radīt sajūtu, ka veikals iemieso Latvijā augušu jeb radītu lietu kopumu, skaidro autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai, kas jau tautasdziesmās apdziedāta kā zilo linu zeme, ir gan linkopības un linu pārstrādes tradīcijas, gan nākotnes potenciāls.

Tomēr par pašreizējo situāciju uzņēmēju domas dalās. «Diemžēl neko daudz par linkopības nozari Latvijā pateikt nav iespējams. Tā ir ļoti maza. Nav iespējams salīdzināt ar 30. gadiem, kad lina izstrāde Latvijā veidoja nopietnu eksporta procentu. Šobrīd Latvijā ļoti nelielos daudzumus audzē linu, kas pārsvarā ir derīgs tehnisko izstrādājumu (virves vai izolācijas materiāli) ražošanai. Diemžēl nepiepildījās 2007. gadā izstrādātais Ekonomikas ministrijas sapņu plāns par lina nozares atdzīvināšanu Latvijā, kas paredzēja būtisku labumu valsts ekonomikai,» saka Oskars Polmanis, tekstillietu ražotāja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: No kaņepju auduma šuj izstrādājumus vannas istabai

Anda Asere, 21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums Latvijas Tekstils lūdzis klientu palīdzību jaunu ražošanas telpu iegādē

Lelde Petrāne, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs SIA Latvijas Tekstils pēc jaunu ražošanas telpu iegādes iecerējis paplašināt ražošanu. Lai īstenotu šo mērķi, uzņēmums lūdzis klientu palīdzību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Līdzšinējās ražošanas telpas Tukumā uzņēmumam kļuvušas par šauru, tādēļ nav iespējams īstenot paplašināšanās plānus. Intensīvi meklētas jaunas, piemērotas telpas, taču atrastās - būtiski lielākās - telpas iespējams tikai iegādāties. Noma nav iespējama. Tā kā laiks savākt nepieciešamos naudas līdzekļus ir ierobežots, uzņēmums nolēmis vērsties pēc palīdzības pie klientiem, uzsākot akciju «Palīdzi piepildīt sapni!». Uzņēmums aicina klientus iegādāties akcijas dvieļus, tādējādi palīdzot savākt ražošanas telpu iegādei nepieciešamo naudas summu - 40 tūkstošus eiro. Patlaban rit akcijas trešā nedēļa. O. Polmanis gan nevarēja pateikt, cik liela naudas summa akcijas ietvaros jau savākta - rezultāti tikšot apkopoti akcijas noslēgumā. «Ir patīkams apgrozījuma pieaugums,» viņš sacīja, vienlaikus atzīstot, ka bija gaidīta lielāka klientu atsaucība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina ir liels tirgus, taču jāņem vērā, ka, pēc Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides reitinga Doing Business datiem, tā ir 137. vietā no 185 pasaules ekonomikām

Tas nozīmē, ka ir daudzas citas valstis, kur uzņēmējdarbības veikšana varētu būt vienkāršāka, vide – vairāk sakārtota.

2012. gadā Ukraina bija Latvijas 20. lielākais preču eksporta un 18. lielākais preču importa partneris, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pērn Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ukrainu sasniedza 214,3 miljonus latu, kas ir par 49% vairāk nekā 2011. gadā.

Tirdzniecības apjomi aug, taču šobrīd mēs no Ukrainas vairāk importējam, nekā eksportējam, saka Andris Pārups, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs. Pēdējos gados Ukrainas tirgus aug par 5% gadā. «Tās ir labas ziņas. Tas nozīmē, ka viņi kļūst turīgāki, un augošā tirgū preces un pakalpojumus ir vieglāk pārdot,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstādei Ražots Liepājā šogad rekordliels skaits dalībnieku

Žanete Hāka, 07.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

LU studentu Biznesa inkubatorā sāk attīstību 76 biznesa idejas

Lelde Petrāne, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 140 jaunieši pulcējās LU studentu Biznesa inkubatora jaunās sezonas atklāšanā. Piektajā sezonā inkubators ir uzņēmis 76 jauno uzņēmēju komandas, kurām palīdzēs no idejas nonākt līdz gatavam produktam, un paralēli testēs speciālu pirms-akselerācijas programmu, lai attīstītu jauno uzņēmumu globālo potenciālu.

Populārākās jomas, kurās šosezon savu biznesu attīstīs teju puse inkubatora dalībnieku (36 komandas), ir IT (11), dizains (12) un tekstils (13), savukārt 10 dalībnieki plāno attīstīt inovācijas izglītībā un tehnoloģijās.

Starp idejām, kuras, iespējams, jau šogad taps par LU studentu Biznesa inkubatora dalībnieku veiksmes stāstiem, ir apsildāms apģērbs ar iebūvētu bluetooth tehnoloģiju, naturālās kosmētikas ražošana, mēbeļu ražošana no PET pudelēm un modulāru konstruktoru ražošana, latviešu valodas apguves video kursa izveide, gudrā siltumnīca un vēl 70 idejas.

Biznesa inkubācijas laikā jaunieši, kuri ir tikko sākuši attīstīt savu biznesa ideju, ar inkubatora atbalstu varēs nonākt līdz minimālam dzīvotspējīgam produktam (minimum viable product, MVP) un pirmajai pārdošanai, savukārt jaunie uzņēmēji, kuri inkubatorā darbojas jau otro gadu, piedalīsies jaunizveidotajā pirms-akselerācijas programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja mēbeļu ražošanā

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru