Pasaulē

Teorija par šonedēļ gaidāmo pasaules galu balstās uz numeroloģijas sakarībām

Ritvars Bīders, 16.05.2011

Jaunākais izdevums

Kāpēc tik daudz cilvēku tic kārtējai pasaules gala sludinātājiem? Kāpēc tieši 2011. gada 21. maijs? Izrādās, ka visa pamatā ir divas numeroloģijas sakarības, noskaidroja Business Insider.

Kā noskaidroja Business Insider, pirmā sakarība ir saistīta Noasa šķirstu, proti, kad Dievs sacīja Noasam: «Pēc septiņām dienām es sūtīšu lietu, kas līdz 40 dienas un 40 naktis, un noslaucīšu no zemes visu dzīvo radību, ko esmu radījis.»

Kad Dievs teica septiņas dienas, viņš domāja gan septiņas dienas, gan septiņus tūkstošus gadu, jo «viena diena ar to kungu ir kā tūkstoš gadu, un tūkstoš gadu kā viena diena». Plūdi notika 4990. gadā pirms mūsu ēras. Septiņus tūkstošuxs gadu vēlāk ir 2011. gads.

Saskaņā ar numeroloģiju skaitlis 722500 ir ļoti nozīmīgs, jo to veidojošiem cipariem 5x10x17x5x10x17 tiek piedēvētas fatālas nozīmes: Pieci nozīmē glābšanu, desmit – pabeigšanu, bet 17 nozīmē debesis. Tādējādi šie skaitļi nozīmē pestīšanas dienu (5), kristīgās ēras beigas (10) un pacelšanos debesīs (17). Turklāt šie cipari atkārtojas divas reizes – numeroloģijā tā esot pastiprināta nozīme cipariem.

Lieli 21. maija pasaules gala sludinātāji ASV ir kāda uz kristietību balstīta kustība, kurai esot vairāki tūkstoši sekotāju ASV visā pasaulē. Šo kustību dibinājis Harolds Kempings (Harold Camping), kurš ir reliģiska rakstura medija Family Stations prezidents. Kempings norāda, ka viņu pamatojums tam, ka 2011. gada 21. maijā būs pasaules gals balstās uz dziļiem un sarežģītiem reliģisko tekstu pētījumiem.

To, vai šīs teorijas ir patiesas, mēs jau pavisam drīz uzzināsim – 21. maijs ir šīs nedēļas sestdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Kautuves: Uzdot zirga gaļu par liellopu gaļu ir Latvijā vispārpieņemta prakse

Db.lv; nozare.lv, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta – Latvijas veikali sāk ierobežot Forevers produktu tirdzniecību

LETA, Db.lv, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR ir saņēmis testēšanas pārskatus, kas apliecina, ka visos 10 PVD ņemtajos SIA Forevers ražotās produkcijas un izejvielu paraugos ir konstatēta zirgu gaļa. Paraugi izmeklēti akreditētā Eurofins/GfA laboratorijā Vācijā.

Kā jau informējām iepriekš, veicot pārbaudi gaļas pārstrādes uzņēmumā Forevers, kuram SIA AIBI kautuve piegādājusi zirgu gaļu, pavadzīmēs norādot, ka tā ir liellopu gaļa, PVD paņēma produktu paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai tie satur zirgu gaļu. SIA Forevers ražoto produktu marķējumā zirgu gaļa kā sastāvdaļa nav minēta.

Zirgu gaļa konstatēta sekojošos SIA Forevers ražotos produktos:

Doktordesa Ekstra (realizācijas datums 27.02.2013.)

Doktordesa (realizācijas datums 18.04.2013.)

Kupāti (realizācijas datums 25.02.2013.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pareizs aktīvu sadalījums portfelī ir svarīgs investīciju lēmums

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt, tiekoties ar esošiem vai potenciāliem investoriem un pamatojot, cik svarīga ir pārdomāti izvēlēta aktīvu klašu struktūra (asset allocation), lai sasniegtu ieguldījumu portfeļa ilgtermiņa ienesīguma mērķus, nav obligāti jāizmanto tādi tehniski termini kā ienesīgumu korelācija, standartnovirze vai dispersija. Vienkāršāk ir izmantot viegli uztveramus zīmējumus. Praksē mēdzam izmantot divus šādus attēlus.

Dažādu aktīvu klašu ienesīguma tabula

Pirmais attēls ir vēl viens veids, kā papildus jau tradicionālajām ienesīguma izmaiņu līknēm, attēlot dažādu instrumentu vai aktīvu klašu vēsturiskos rezultātus. Izcelt to, cik sajaukti un neprognozējami faktiskie ienesīgumi sakārtojas viena gada laikā, arī ir viens no šī attēla mērķiem. Tas, ka viens gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgāks kādai aktīvu klasei, nenozīmē, ka nākamais gads būs tikpat veiksmīgs. Iepriekšējā gada aktīvu klases investīciju rezultāts neļauj droši prognozēt nākamā perioda ne relatīvo, ne arī absolūto rezultātu. Nav tādas sistēmas, kas ļautu pilnīgi droši noteikt, kuras krāsas klucītis būs, piemēram, augšējā pozīcijā 2014.gada ailē (starp 1.attēlā minētājām aktīvu klasēm, attīstīto valstu akcijām būtu jābūt pirmajā vietā saskaņā ar SEB prognozi SEB Investment Outlook 2014.gada marta izdevumā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valsts policija iesaistās zirga gaļas skandālā; sāk pārbaudes par iespējamu krāpšanu

LETA, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) iesnieguma Valsts policija (VP) sākusi pārbaudi par iespējamo krāpšanu, zirga gaļu pavaddokumentos norādot kā liellopu gaļu.

Patlaban Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir uzsākta resoriskā pārbaude. Atkarībā no šīs pārbaudes rezultāta tiks lemts jautājums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Kriminālprocess tiks sākts, ja pārbaudes laikā konstatēs noziedzīga nodarījuma sastāvu, pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Sintija Virse.

Jau ziņots, ka PVD vērsās VP Valsts ieņēmumu dienestā un Konkurences padomē ar lūgumu saskaņā ar savu kompetenci veikt pārbaudes vairākos Latvijas uzņēmumos, jo PVD rīcībā ir informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, krāpšanu, zirga gaļu pavaddokumentos norādot kā liellopu gaļu, kā arī nenoformējot pavaddokumentus. VID jau paziņojis, ka izvērtēs PVD iesniegumu par iespējamo krāpniecību ar zirga gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā dzīve uz parāda un alkatība, ko radījušas spekulācijas ar dažādiem finanšu instrumentu atvasinājumiem, beidzot finanšu pasauli ir novedusi līdz apskaidrībai, ka nekas nav labāks par skaidru naudu, lai arī daudzi to paspējuši novērtēt kā līdzvērtīgu makulatūrai.

Minētā apskaidrība nozīmē to, ka tie, kas ar lielām cerībām veidoja pensiju uzkrājumus, galu galā var palikt ar garu degunu, jo, lai arī cik centīgi cenšas strādāt finanšu līdzekļu pārvaldnieki, viņu rokas ir saistītas vispārējos panikas valgos, kuri etalona prasījuma vērtspapīru ienesīgumu aizvien vairāk tuvina nullei. Tas nozīmē, ka arī līdz šim drošās ieguldījumu iespējas ar samērā labu ienesīgumu sāk apsīkt. Tāpat līdz ar pašreizējām tendencēm var nākties pārskatīt līdz šim par samērā reālām uzskatītās prognozes attiecībā uz akciju tirgu nākotnes ienesīgumu.Tas, ka pagājušajā desmitgadē tas kopumā bija līdzvērtīgs nullei, galu galā var izrādīties nevis nejaušība, bet gan aizmetnis jaunām prognozēm, ka akcijas vairs nav pats ienesīgākais ieguldījumu veids ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Par plāniem, vīzijām un to nepiepildīšanos

Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Gundars Dāvidsons, 02.11.2016

Eirozonas inflācija, izlīdzināta (sarkanā līkne) un SVF inflācijas eirozonā prognozes (oranžās, raustītās līnijas)

Avots: World Economic Outlook, Eurostat, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir konstanti jāturpina

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbanka neesot naudīgs nosaukums

Lelde Petrāne, 24.11.2011

Sieviete lasa paziņojumu pie slēgtās AS "Latvijas Krājbanka" filiāles tirdzniecības centrā "Origo".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas problēmas jau komentējuši gan baņķieri, gan politiķi. Savs vārds sakāms arī tiem, kas notikumu loģiku izskaitļo pēc citām likumsakarībām, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Spriežot pēc astroloģiskās prognozes, problēmas bankā sākušās krietni vien agrāk, tikai sabiedrība par to neuzzināja.

«Bankas horoskopā par vasaru, rudeni un šo brīdi ir sarežģītas kombinācijas. Izskatās, ka problēmas varēja sākties pirms vairākiem mēnešiem, tikai mēs par tām neuzzinājām,» stāstījusi sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa.

Savukārt sertificēts numerologs Kristaps Baņķis vērsis uzmanību uz Saules aptumsumu 25. novembrī, kas, vērtējot pēc vēdiskās numeroloģijas principiem, ietekmējis arī Latvijas Krājbankas darbību.

G. Kārkliņa norādījusi, ka ir svarīgi, cik zinoši, tālredzīgi un talantīgi būs tie speciālisti, kas lems šīs bankas jautājumus, un kā viņi izlems rīkoties. Latvijas Krājbankas pašreizējā astroloģiskajā kartē esot dažas veiksmes iespējas, lai varētu mēģināt krīzes situāciju risināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Garīgās prakses, ezotērikas elementi un netradicionāli paņēmieni biznesā

Kristīne Stepiņa, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas garīgās prakses, ezotērikas elementus un netradicionālus paņēmienus personāla vadībā un atlasē izmanto daudzi uzņēmumu vadītāji, taču par tiem parasti atklāti runāt izvairās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmuma Dive Latvija valdes priekšsēdētājs Gunārs Ķīsis, būdams personības izaugsmes treneris, lielu uzmanību velta darbinieku tā sauktajām hard skills (biznesa prasmēm) un soft skills (emocionālajai inteliģencei). Viņš pielieto dažādas netradicionālas metodes – darbinieku numeroloģiskā profila noteikšanu, gonga meditācijas, izrunāšanās apli, biznesa lēmumu pieņemšanu, vadoties pēc mēness fāzēm, organizē sapulces jūras krastā, kā arī izmanto izaugsmes kārtis un īpašus metamos kauliņus, kas palīdz rast atbildes uz daudziem – gan filozofiskiem, gan sadzīviskiem jautājumiem. Dive Latvija birojā pie sienām ir piestiprinātas darbinieku zīmētas mandalas. G. Ķīsi iedvesmo senā filozofa Laodzi attēls, kas novietots redzamā vietā viņa kabinetā. «Es vēlos izveidot tādu darba vidi, kurā visi darbinieki justos labi un varētu profesionālajā un personīgajā ziņā augt,» saka G. Ķīsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dūlem neizdodas oficiāli kļūt par Zuargusu

LETA, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās, bet joprojām nereģistrētās partijas Skaistā nākotne līderim, bijušajam televīzijas šovu vadītājam Viesturam Dūlem nav izdevies oficiāli mainīt savu vārdu un kļūt par Zuargusu.

Kā informēja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova, jau vairāk nekā pirms mēneša Dzimtsarakstu departaments Dūlem un viņa domubiedriem atteicis vārda maiņu.

Novikova norādīja, ka nedrīkst atklāt, kā departaments pamatojis vārda maiņas atteikumus, jo šī informācija var saturēt sensitīvus datus.

Ar pašu Dūli aģentūrai LETA pēdējās dienās nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, pagājušā gada augusta beigās Dūle paziņoja, ka kopā ar domubiedriem dibinās partiju Skaistā nākotne. Dūle apgalvoja, ka dibināšanas ideja ir nopietna, un pieļāva, ka idejas īstenošana varētu būt laikietilpīga.

Neilgi pēc tam Dūle nāca klajā ar paziņojumu, ka kopā ar abiem pārējiem topošās partijas Skaistā nākotne dibināšanas iniciatoriem pieņems jaunus vārdus, tāpēc viņiem būs jāmaina pase. Partijas atbalstītājiem un biedriem viņu piemēram nebūšot jāseko.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vadītājs mācās: Makroekonomika un inovācijas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu sākusi mācīties Komercizglītības centra Biznesa meistarklasē. Šī mācību programma mani uzrunāja ar to, ka sešu mēnešu garumā pie visnotaļ spilgtiem biznesa treneriem ir iespēja iegūt zināšanas un jaunas idejas gan par biznesa plānošanu un stratēģiju, gan par personāla vadību, mārketingu un personības attīstību. Mērķauditorija- cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar uzņēmuma vadības lietām, profesionāļi, kas zina, prot un dara.

Ir labi zināms teiciens, ka jāmācās ir visu mūžu. Un galu galā tā nav tikai sausa runa – ikdienas rutīna dara savu un cilvēks brīžam sajūtas mazliet iestidzis – vienu problēmu atrisini, piecas jaunas ir radušās vietā, un atkal viss sākas no gala. Normāls darba ritms, strādājot atbildīgā amatā. Pamācīties kaut ko, paplašināt apvāršņus nebūtu slikti, bet ej, nu atrodi laiku vēl vienai izglītībai!

Atšķirībā no mācību programmām dažādās augstskolās, kur zinību apguvei jāziedo, piemēram, vakari vai nedēļas nogales, šajās mācībās ir ieplānotas divas, trīs nodarbības mēnesī, dažādās nedēļas dienās. Lai arī nodarbības notiek no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, kas principā nozīmē to, ka šī darbadiena tiek pilnībā atvēlēta mācībām, aizņemtam cilvēkam patīkami ir tas, ka praktiski nav mājasdarbu – intensīvs darbs notiek nodarbībās uz vietas. Vēl iepriecina tas, ka mācību grupas ir nelielas – tātad, nekādas milzu auditorijas, kurā, lēnām snaužot pie pierakstiem, klausīties bezgalgarā lektora monologā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Arī Latvijā varētu meklēt zirgu gaļu; līdz šim zirga gaļas precedenti nav bijuši

Sandra Dieziņa, Db.lv, 14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma «Olympic Entertainment Group» akcijām, liecina tirdzniecības dati.

Ar «Olympic Entertainment Group» akcijām šonedēļ veikti 338 darījumi par 3 062 085 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 611 617 akcijas, kuru cena nedēļas laikā nav mainījusies.

Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Lietuvas bankas «Šiauliu bankas» akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 570 darījumi par 1 120 696 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 891 492 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājusies par 1,91%.

Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma šonedēļ bija darījumi ar Igaunijas tirdzniecības uzņēmuma «Tallinna Kaubamaja Grupp» akcijām, ar kurām veikti 500 darījumi par 788 185 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 82 359 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājās par 2,33%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji izmanto masu psihozi, lai kārtējo reizi mēģinātu nopelnīt. «Vārās» kinoindustrija, bunkuru ražotāji un interneta tirgotāji, vēsta laikraksts Diena.

Daudziem uzņēmējiem ir kārdinājums pasaules gala tēmu likt lietā mārketingā, jo galu galā tā ir vēl viena «pēdējā iespēja» un «karstā tēma», sacījis psihoterapeits Ansis J. Stabingis. Viņš piebildis, ka rodas pretruna - ja pats uzņēmējs tic pasaules galam, tad nav jēgas nopelnīt vairāk naudas, ko tērēt «pēc tam», bet, ja pats netic, «spiest» uz citiem, kuri tic, arī nav pārāk «sakarīga pozīcija».

Uzņēmēju iespējas «vārīties» uz pasaules gala rēķina izpaužoties kā konservu, petrolejas un sveču izķeršana Krievijā vai Sičuaņas provincē Ķīnā. Citur pasaulē ārkārtas situāciju nozare attīstījusies daudz nopietnāk - acīmredzot ar faktu, ka iespējamais tehnosabrukums 2000. gadā jeb Y2K fenomens izrādījās «pīle», nepietika, raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kas jāzina un jāprot mūsdienu līderiem?

Inese Ešenvalde, Ph. D., organizāciju psiholoģe, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda ir atšķirība starp vadītāju un līderi? Vadītājs plāno, kontrolē, motivē, deleģē, organizē un koordinē. Līderis savukārt var darīt visu to pašu vai arī nedarīt. Taču līderim ir vīzija, mērķtiecība un spēja motivēt cilvēkus tā, lai tie viņam sekotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru