Elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" akcionāri ceturtdien pieņēma plānu, kas paredz piešķirt uzņēmuma vadītājam Īlonam Maskam atalgojumu līdz vienam triljonam ASV dolāru, ja uzņēmums sasniegs vairākus ambiciozus mērķus.

Plānu atbalstīja vairāk nekā 75% akcionāru. Tas tika apstiprināts pēc tam, kad Masks bija brīdinājis, ka šī plāna noraidīšanas gadījumā varētu aiziet no "Tesla" vadīšanas.

Potenciālais atalgojums sasniegs triljona dolāru atzīmi tikai tad, ja "Tesla" tirgus vērtība 10 gados pieaugs līdz 8,5 triljoniem dolāru, kas gandrīz sešas reizes pārsniedz tā pašreizējo novērtējumu.

Šāds pieaugums arī palielinātu Maskam piederošo "Tesla" akciju vērtību virs viena triljona dolāru. 54 gadus vecais Masks jau ir bagātākais cilvēks pasaulē ar vairāk nekā 470 miljardu dolāru lielu bagātību.

Lai kvalificētos šim atalgojumam, Maskam šajos gados jāpaliek uzņēmuma vadītāja amatā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paziņojusi par Slovēnijā bāzētā enerģētikas uzņēmuma NGEN grupa ienākšanu Latvijā.

Saskaņā ar investoru sniegto informāciju noslēgts darījums ar kuru NGEN grupa kļuvusi par 100% SIA “Liepāja ESS” īpašnieku, lai Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, pie Grobiņas apakšstacijas, īstenotu stacionāru tīklam pieslēgtu bateriju enerģijas uzkrāšanas projektu ar 100 MW jaudu un līdz 200 MWh uzkrāšanas ietilpību. Plānots, ka būvniecības darbi noslēgsies šogad.

“Šādu projektu attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas energoinfrastruktūras attīstībā. Tā būs Baltijā pirmā enerģijas uzkrāšanas stacija, kurā izmantotas Tesla tehnoloģijas. Tas ir apliecinājums starptautiskajiem investoriem, ka Latvija ir investīcijām droša valsts un spēj īstenot nozīmīgus enerģētikas projektus, balstoties uz atklātu un prognozējamu procesu,” uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pērn strādājis ar 3,8 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 46% mazāk nekā gadu iepriekš, teikts trešdien publiskotajā autoražotāja paziņojumā.

Turklāt uzņēmuma peļņa pērn būtiski samazinājusies otro gadu pēc kārtas un tai reģistrēts zemākais līmenis kopš koronavīrusa pandēmijas pirms pieciem gadiem.

Tikmēr pērn ceturtajā ceturksnī "Tesla" peļņa gada griezumā samazinājusies par 61% līdz 840 miljoniem dolāru.

Peļņas kritums tiek skaidrots ar automobiļu pārdošanas apjoma samazināšanos un izmaksu pieaugumu.

"Tesla" pagājušajā gadā piegādājis nedaudz vairāk nekā 1,63 miljonus automobiļu, kas ir par 8,5% mazāk nekā pirms gada, tādējādi kritums reģistrēts otro gadu pēc kārtas.

Vienlaikus uzņēmuma vadītājs Īlons Masks trešdien paziņoja, ka tiks pārtraukta "Model S" un "Model X" automobiļu ražošana, lai pievērstos robotu ražošanai.

Uzņēmējs Īlons Masks ir kļuvis par pirmo cilvēku, kura neto bagātība žurnāla "Forbes" vērtējumā pārsniegusi 600 miljardus ASV dolāru, liecina šī žurnāla pirmdien publicētas aplēses.

Šo pieaugumu veicināja tas, ka daži darbinieki un investori nesen pārdeva Maska kosmosa kompānijas "SpaceX" akcijas. "Forbes" izmantoja šajās transakcijās noteikto cenu, lai aplēstu augstāku šīs kompānijas kopējo vērtību, kas savukārt palielināja aprēķināto Maska daļas vērtību.

Tikai dažas stundas pirms tam "Forbes" bija novērtējis Maska bagātību ar aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Maska bagātība ir saistīta galvenokārt ar viņa daļām elektromobiļu ražotājā "Tesla" un kompānijā "SpaceX". Atšķirībā no "Tesla", "SpaceX" ir privāts uzņēmums, tātad tā vērtību nenosaka publiska akcijas cena. Šādos gadījumos novērtējumi balstās uz finansējuma raundiem vai darbinieku akciju pārdošanu un var ievērojami atšķirties no eventuālās tirgus vērtības.

Žurnāla "Forbes" veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā pirmo vietu otro gadu pēc kārtas ieņem uzņēmējs Īlons Masks, kura turība sasniegusi 839 miljardus ASV dolāru.

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par pustriljonu dolāru, pateicoties uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" akciju cenu pieaugumam.

Otrajā vietā "Forbes" veidotajā sarakstā ierindojas "Google" dibinātājs Lerijs Peidžs, kura bagātība veido 257 miljardus dolāru, bet trešajā vietā ar 237 miljardiem dolāru atrodas otrs "Google" dibinātājs Sergejs Brins.

Savukārt ceturtajā un piektajā pozīcijā ierindojušies attiecīgi ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss (224 miljardi dolāru) un ASV sociālo mediju uzņēmuma "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs (222 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa bagātība pieaugusi par 27% līdz 6,5 miljardiem dolāru.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Aptuveni 95,9% no pērn Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bijuši elektroauto, liecina valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

Vienlaikus tikai 1% no 2025. gadā valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bija aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, nieka 0,3% bija spēkrati ar benzīna dzinēju, bet pārējie bija hibrīdi.

Gandrīz katrs piektais jeb aptuveni 180 000 jauno spēkratu bija "Tesla" automobiļi. Aiz tiem otrajā vietā ar aptuveni 13% tirgus daļu seko "Volkswagen".

Turklāt pērn pirmo reizi Norvēģijā elektroauto īpatsvars no visiem valstī esošajiem automobiļiem bijis lielāks par spēkratu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, īpatsvaru.

Šobrīd 32,5% no valstī kopumā reģistrētajiem automobiļiem ir elektroauto, aptuveni 31% ir dīzeļauto, bet apmēram 23% ir automašīnas ar benzīna dzinējiem. Pārējie ir hibrīda automobiļi.

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par 27,7% vairāk nekā 2024. gadā, informēja Auto asociācijā.

Tādējādi 2025. gadā Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,1% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 7,3% 2024. gadā.

Līderis jauno elektroauto tirdzniecībā pērn Latvijā bija "Volkswagen" ar 147 automašīnām, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2024. gadā, otrajā vietā ierindojās "BYD" ar 132 automašīnām, bet trešajā vietā bija "Škoda" ar 124 elektroauto, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt ceturtajā vietā pērn ierindojās "Toyota" markas vieglie elektroauto ar kopumā reģistrētām 105 vienībām, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet piecinieku noslēdz "Hyundai" ar 104 elektroauto, kas ir par 44,4% vairāk.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas 3435 jaunas luksusa klases jeb "premium" segmenta automašīnas, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Jaunu "premium" automašīnu segmentā pērn visvairāk jeb 839 reizes reģistrētas "Audi" markas vieglās automašīnas, kas ir par 12% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt otrajā vietā "premium" segmentā pērn ierindojās 797 "BMW" automašīnas, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2024. gadā. Seko "Mercedes Benz" ar 415 reģistrētām automašīnām "premium" segmentā, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2024. gadā.

Ceturtajā vietā "premium" segmentā ierindojas "Volvo" markas automašīnas, reģistrējot 348 automašīnas, kas ir par 22,1% mazāk nekā 2024. gadā. Piecinieku noslēdz "Lexus" markas auto ar reģistrētām 316 vienībām, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt sestajā vietā "premium" segmentā ierindojušās "Porsche" automašīnas - pārdotas 305 šādas automašīnas, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2024. gadā. Seko "Land Rover" ar 316 automašīnām, kas ir par 10,5% vairāk, "Volkswagen" - ar 83 automašīnām, kas ir par 18,6% vairāk, "Tesla" - ar 68 automašīnām, kas ir par 43% mazāk, bet desmitnieku noslēdz "Bentley"ar 36 pārdotām automašīnām, kas ir divas reizes vairāk.