Jaunākais izdevums

SIA Tet valdē darbu sāk uzņēmuma galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins, kurš uzņēmumā atbild par tehnoloģiju risinājumu izpēti, attīstību, ieviešanu un uzturēšanu.

Valdes priekšsēdētāja Ulda Tatarčuka vadībā darbu turpina valdes locekļi Gints Bukovskis (galvenais finanšu direktors) un Ingrīda Rone (Cilvēku un vides dienesta direktore). Valdes sastāvu apstiprinājusi SIA Tet padome un dalībnieku sapulce.

Dmitrijs Ņikitins darbu SIA Tet uzsāka jau 2008. gadā, augot kopā ar uzņēmumu, un kopš 2013. gada ieņēmis vadošus amatus – bijis Biznesa klientu atbalsta sektora vadītājs, Ārējo klientu atbalsta nodaļas vadītājs, Tīkla darbības vadības daļas direktors un Informācijas tehnoloģiju daļas direktors. Vienlaikus ar darbu SIA Tet valdē, Dmitrijs Ņikitins turpinās pildīt galvenā tehnoloģiju direktora amata pienākumus, par kuriem ir atbildīgs no šī gada augusta.

D.Ņikitinam ir plaša pieredze jaunu tehnoloģiju risinājumu izpētē, attīstībā un ieviešanā, uzņēmuma digitālajā transformācijā, IT stratēģijas izveidē un pārvaldībā, tostarp augstu attīstītas kompetences tādās jomās kā agile, DevOps, programmatūras izstrāde, tīkla pārvaldība un LEAN procesu pilnveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku, kurš no 2020.gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

"Tet" galvenā izpilddirektora kandidātu atlasei tika piesaistīts starptautiskā augstākā līmeņa personāla atlases tīkla uzņēmuma "Amrop" Rīgas birojs. Atlase notika, izmantojot tiešās kandidātu piesaistes metodi Baltijā un Skandināvijā.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzina, ka pēc atlases procesa noslēguma "Tet" padome, kas pārstāv abu akcionāru intereses, vienbalsīgi pieņēma lēmumu par "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecelt Tatarčuku.

"Viņš sevi ir ne tikai pierādījis līdzšinējā darbībā uzņēmuma valdē un ieņemot pienākumu izpildītāja amatu, bet arī atlases laikā demonstrēja spēcīgu nākotnes attīstības vīziju un tās realizāciju Latvijas ekonomikai un attīstībai nozīmīgajā uzņēmumā," pauda Vasks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tet eksporta apgrozījums šogad audzis par 46%

Db.lv, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet grupas apgrozījums 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 111,2 milj. eiro, liecina konsolidētie neauditētie dati.

Straujākā izaugsme turpinās eksportā, kur vērojams 46% pieaugums, sasniedzot jau piektdaļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Eksporta pieaugumu veicinājusi sekmīga optiskā tīkla izbūve Vācijā un datu centru pakalpojumu eksports.

Kopumā uzņēmuma apgrozījums ir audzis par 4%, salīdzinot ar 2020. gada pirmajiem 6 mēnešiem. Vislielākais kāpums ir vērojams elektroenerģijas biznesa līnijā, ko veicinājis klientu skaita pieaugums. No aprīļa Tet nodrošina arī pēdējo garantēto elektrības piegādi, savukārt no 1. septembra valstī stājas spēkā arī izmaiņas un uzlabojumi elektroenerģijas pakalpojumu atlaižu piemērošanai aizsargātajam lietotājam – daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, kā arī personām ar invaliditāti – kas attieksies arī uz Tet elektroenerģijas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" nākamnedēļ, 11.augustā, atklās sesto uzņēmuma datu centru, informē uzņēmumā.

Plānots, ka datu centra "Dattum" atklāšanā Rīgā piedalīsies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks investīciju jautājumos Reinis Āzis.

Pēc uzņēmumā sniegtās informācijas, "Tet" ir lielākais datu centru pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kā arī viens no vadošajiem spēlētājiem eksporta tirgū Ukrainā.

Koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 222,644 miljoni eiro, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2019.gadā, kamēr koncerna peļņa saruka par 16,1% un bija 30,389 miljoni eiro. Savukārt "Tet" pērn strādāja ar 178,293 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 8,5% un bija 30,078 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma gandrīz puse (45%) no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no tiem labprāt atgrieztos atpakaļ birojos.

Tas secināts jaunākajā Tet biznesa klientu aptaujā, kurā piedalījās 151 uzņēmums. Pilnībā attālināti strādā nedaudz mazāk kā piektdaļa (17%) no aptaujātajiem uzņēmumiem, savukārt 29% birojā pavada dažas dienas nedēļā.

Rādītāji saglabājas nemainīgi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet veica līdzīgo aptauju. Tomēr novērojams, ka šobrīd krietni mazāk uzņēmumu, nekā pērn plāno pāriet uz attālināta darba modeli.

"Neskatoties uz prognozēm par to, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu, aptaujas rezultāti MVU segmentā rāda, ka liela daļa uzņēmumu plāno nākotnē strādāt no birojiem. Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē. Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu," skaidro Tet IT drošības biznesa vadītājs un Tet grupas uzņēmuma Data experts izpilddirektors Deniss Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ilgtspējas vairošanā kļuvuši arvien populārāki un, varētu pat teikt - tā jau ir ierasta prakse. Lai arī Eiropas Savienība plašiem soļiem dodas pretim 2050. gada mērķim – būt oglekļa neitrāla, redzam, ka Latvijā uzņēmumu ilgtspēja ir tēma, par kuru varam uzzināt vēl daudz jauna. Ko sevī ietver termins “ilgtspējīgs uzņēmums” un kāds ir ceļš uz ilgbūtību?

Mēs zinām, ka ilgtspējīgs bizness strādā tā, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, ko tas var izraisīt, radot videi draudzīgus produktus, īstenojot sociālas iniciatīvas vai ilgtspējīgas stratēģijas. Ir neskaitāmi veidi, kā uzņēmums tiešā veidā var kļūt ilgtspējīgāks: samazināt atkritumus, novērst piesārņojuma veidošanos, izmantot tīru enerģiju, apzaļumot vidi, stādot kokus, izmantot ilgtspējīgus materiālus un paši ražot ilgtspējīgus produktus. Arī pārdomāts process un lēmumu pieņemšanas veids var tikt definēts kā ilgtspējīgs vai, gluži pretēji – neefektīvs. Ar ko sākt? Ir četras jomas, kurās ilgtspējas principu ieviešana ir priekšnoteikums tam, lai uzsāktu ceļu pretim ilgbūtībai jeb uzņēmuma veiksmīgai pastāvēšanai arī tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā"

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā", pavēstīja uzņēmumu pārstāvji.

Tas nozīmē, ka visi darbinieki, kuri strādā ar klientiem klātienē, būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to izslimojuši, savukārt visiem apmeklētājiem klientu centros un veikalos būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts vai arī jāizmanto attālinātās apkalpošanas iespējas.

Iniciatīvas dalībnieki SIA "Tet", SIA "Latvijas mobilais telefons", AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", SIA "Omniva" un AS "Saf tehnika" aicina arī citas kompānijas pāriet darbā "zaļajā režīmā".

"Sabiedrības kopējās veselības labad aicinām arī citus komersantus sniegt savu ieguldījumu saslimšanas risku mazināšanā un strādāt drošajā jeb tā sauktajā zaļajā režīmā," teikts uzņēmumu izplatītajā paziņojumā medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinoties elektroenerģijas cenai, arī tirgotāji ir spiesti pārskatīt savu cenu politiku, atsevišķos gadījumos vairs nespējot nodrošināt līguma nosacījumus.

AS Latvenergo jau paziņojusi, ka no 1. novembra cenas tiks paaugstinātas arī fiksētā tarifa līgumiem, bet SIA AJ Power atzīst, ka fiksēto pārdošanas līgumu izpilde ir apgrūtināta. SIA Enefit, SIA Tet un SIA Ignitis Latvija tikmēr sola, ka klientiem ar spēkā esošiem līgumiem par fiksētu elektroenerģijas cenu nebūs jāmaksā vairāk.

DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka uzņēmējiem neklājas viegli – pašlaik viens no elektroenerģijas tirgotājiem jau ir paziņojis par savu darbības pārtraukšanu, tirgotāji prognozē, ka, iespējams, tam sekos vēl kāds neliels komersants. Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrā ir reģistrēti 42 elektroenerģijas tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu veido aptuveni septiņi spēlētāji, līderpozīcijas saglabā AS Latvenergo un SIA Enefit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā būs Viktors Toropovs

Db.lv, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai koordinētā un efektīvā veidā strādātu ar ilgtspējas jautājumiem un sekmētu ekonomikas pāreju uz ilgtspējīgu attīstību, SEB banka uzticējusi Viktoram Toropovam vadīt SEB bankas ilgstpējas jomu Latvijā, kas ir jauna loma SEB bankā.

V.Toropovs pievienojies arī jaunizveidotajam SEB Ilgtspējas birojam Baltijā, kur kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas ir atbildīgi par ilgtspēju Baltijas valstīs.

Apzinoties klimata pārmaiņu būtiskumu un risināmos jautājumus iekļaušanas un daudzveidības, kā arī labas pārvaldības sekmēšanas jomās, šis vienlaikus ir stratēģisks un ļoti loģisks solis ceļā uz SEB ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Vēlamies būt ceļa rādītāji šajā jomā – piedāvāt klientiem plašu ilgtspējīgu produktu loku, sniegt augstvērtīgu atbalstu un padomu uzņēmumiem transformācijā un, protams, nodrošināt bankas darbu atbilstoši arvien augošajām uzraudzības prasībām.

“Šobrīd ilgtspējas jautājumi ieņem nozīmīgu lomu bankas darba kārtībā – mēs redzam lielu aktivitāti no sabiedriskām organizācijām, mūsu klientiem, likumdevējiem, tirgus uzraugiem un regulatora šajā jomā. No bankas perspektīvas raugoties, mēs jau tagad katru dienu strādājam gan ar aktuālajiem klimatneitralitātes jautājumiem, gan sociālo atbildību un labu pārvaldību. Mūsuprāt, mēs varam panākt vislielāko pozitīvo ietekmi uz klimatu, sadarbojoties un palīdzot saviem klientiem un valsts ekonomikai pārejā uz ilgtspējīgu attīstību. Viktora pieredze, strādājot jaunu biznesu attīstību tehnoloģiju jomā un inovāciju ekosistēmas uzlabošanā valsts mērogā, būs īpaši noderīga jaunizveidotajā SEB Baltijas Ilgtspējas attīstības birojā," saka Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks

Armanda Vilciņa, 29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam vadītājam vienmēr ir jābūt gatavam paveikt to, ko viņš prasa no pārējiem, tādā veidā iedvesmojot komandu sasniegt arvien augstākus mērķus, domā SIA Tet galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Lielākais vadītāja izaicinājums ir koordinēt visu darbinieku efektīvu sadarbību, jo tikai kopā ar komandu uzņēmums var veiksmīgi, ātri un efektīvi virzīties uz priekšu, uzskata U. Tatarčuks.

Viņš uzsver, ka vienmēr ir svarīgi atrast balansu, lai vienlaicīgi spētu attīstīt gan jaunus pakalpojumus un noturētu esošo kvalitāti, gan nodrošinātu veiksmīgu sadarbību ar darbiniekiem un klientiem. Mērķi mainās Bērnībā es sapņoju kļūt par profesionālu sportistu, atminas U. Tatarčuks.

“Īpaši trenējos 100 metru distancē sprintā un aktīvi spēlēju basketbolu, taču ātri vien sapratu, ka nekļūšu par pasaules čempionu, tāpēc pievērsos uzņēmējdarbībai, joprojām saglabājot tuvas attiecības ar aktīvu dzīvesveidu. Arī mana pirmā izglītība saistās tieši ar sportu – 1999. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ieguvu sporta skolotāja un basketbola trenera diplomu, kas man deva plašu ieskatu visos sporta veidos. Arī tagad sports ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, jo uzskatu, ka jebkuram vadītājam ir jāatrod laiks sev, piemēram, šobrīd aktīvi spēlēju hokeju,” atklāj U. Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 9,078 miljardu zviedru kronu (apmēram 900 miljoni eiro) tīro peļņu pretēji 883 miljonu kronu zaudējumiem janvārī-jūnijā pērn, teikts uzņēmuma publiskotajā finanšu pārskatā.

Tikmēr "Telia" tirdzniecības apjoms šajā laika posmā sarucis par 1,1% - līdz 9,078 miljardiem kronu.

Savukārt kompānijas peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar janvārī-jūniju pērn samazinājusies par 0,3% līdz 14,977 miljardiem kronu.

"Telia Company" ir lielākais īpašnieks SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kur tai tieši un netieši pieder apmēram 60%.

"Telia Company" tieši pieder arī 49% "Tet" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Anrī Leimanis, RB Rail un LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks

Armanda Vilciņa, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt skaidri definētai stratēģijai Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, primāri ir jāsaprot, kādi ir tā mērķi un kas jādara, lai tos sasniegtu, norāda Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Mērķu uzstādīšana un izvērtēšana parasti ir viens no lielākajiem uzņēmuma vadības izaicinājumiem, jo, lai to izdarītu, nepieciešams skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa stratēģiju. Uzņēmuma vadībai arī ir jāspēj identificēt ieinteresēto personu jeb stakeholder loku, domā A. Leimanis, uzsverot, ka rūpes par ieinteresētajām pusēm un veiksmīgu attiecību veidošana ar tām uzņēmuma attīstībā spēlē lielu lomu.

Saprot vērtību

Pirmo reizi savus spēkus darba tirgū A. Leimanis izmēģināja jau 14 gadu vecumā, Purvciemā strādājot par pastnieku. “Lai gan pats darbs mani sevišķi nesaistīja, imponēja fakts, ka par to maksāja algu. Atceros, ka, saņemot algu, varēju pirmo reizi mūžā pats sev ārzemju izbraukuma laikā nopirkt firmas zābakus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē un pirmajā kursā sāku strādāt Iekšlietu ministrijas vienībā, kas apkaroja balto apkaklīšu noziegumus. Es strādāju operatīvajās vienībās, piemēram, uz robežas, pārbaudot muitniekus. Spilgti atmiņā palikušas reizes, kad aizdomās turamos izmeklētāji apzināti salika vienā telpā, kur viņi steidza saskaņot liecības. Mans uzdevums bija klausīties, piefiksēt būtiskākās lietas un nodot tās izmeklētājiem, kas savukārt ar šo lietu darbojās tālāk. Ātri vien sapratu, ka sadarbība ar padomju laika izmeklētājiem man nav sevišķi komfortabla. Mana tālākā profesionālā karjera attīstījās diezgan klasiski,” teic A. Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Riga Coding School aicina uzņēmumus pieteikties dalībai lielākajā IT nozares karjeras dienā WORK[IT]

Sadarbības materiāls, 26.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT jau no septembra vidus nodrošina 5G internetu ne tikai rūteros, bet arī jaunākajos vairāku ražotāju viedtālruņos un viedierīcēs, kas atbalsta 5G.

“5G, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pieejama galvenokārt izpētei un risinājumu radīšanai, nu kļuvusi par visaptverošu, jaudīgu realitāti, kas plašam klientu lokam viņu mobilajās ierīcēs pavērs jaunas iespējas un nebijušu datu pārraides ātrumu, būtiski uzlabojot gan profesionālās, gan izklaides un atpūtas iespējas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

LMT jau informēja, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes stacijas. Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā.

Komentāri

Pievienot komentāru