Jaunākais izdevums

Tie, kuri reliģisku, personisku vai ideoloģisku apsvērumu dēļ nesvin Ziemassvētkus un vēlas izvairīties no svētku drudža un neprāta, var doties uz tādām valstīm kā, piemēram, Japāna, Taizeme un Turcija, vēsta euronews.

Lidojumu portāls Skyscanner izveidojis to valstu top 10, uz kurām dodoties, var aizbēgt no Ziemassvētkiem. Skatiet raksta galerijā!

Pirmajā vietā ierindota Japāna, kur Ziemassvētki nav svētku diena un vietējie iedzīvotāji šajā svētku laikā dzīvo kā ierasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Indonēzijā top Latvijas filma bērniem Ziemassvētku laikam

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere: visa bērnība kā ilgstoši Ziemassvētki

Sagatvoja Kristīne Stepiņa, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ko diktē svētku dizaina mode?

Lana Jūra, speciāli DB, 21.12.2018

Piku, sirsnīgi kolekcijas “Meža zvēriņi” gaismas elementi - dekori bērniem, ko ar savām rokām no Latvijas bērza koksnes, izmantojot eko marķētas ūdens bāzes krāsas, rada jaunu entuziastu kolektīvs, diz. Adele Beltza.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas Ziemassvētki, un drīz visiem sāksies svētku uztraukums – ko uzdāvināt draugiem un mīļotiem cilvēkiem. Tos gribas pārsteigt un palutināt, bet vienas algas var būt nepietiekami. Neļauties panikai! Online kredīts – tas ir ātrākais risinājums, kā iegūt papildus naudas summu. Šī metode ir īpaša ar to, ka kredīts tiek izsniegts pēc dažām minūtēm. Kredīta summa svārstās no 50 līdz 3000 EUR. Kredīti internetā var saņemt kredits24h.lv. Mēs palīdzēsim jums vieglāk orientēties dažādos ātro kredītu priekšlikumus. Dodieties uz sadaļu «Izvēlēties uzņēmumu» un pieprasiet nepieciešamo summu. Ja šis ir jūsu pirmais kredīts, tad jums nebūs jāmaksā procenti par to izmantošanu. Tieši tāpēc ātrais aizdevums līdz 300 EUR ir ļoti izdevīgs. Ja tas ir Jūsu pirmais aizdevums, tad tas ir bezmaksas, ar likmi 0%.

Kāpēc ņemt ātru kredītu?

Lai atrisinātu pašreizējās problēmas, kas prasa steidzamu risinājumu. Šajā gadījumā neparedzētu izdevumu dēļ, vai dāvanu iegādei Ziemassvētkiem. Ja nevēlaties gaidīt algas dienu, tad summa ar mazāko atmaksas termiņu (mazāks par 1 mēnesi) ir ļoti piemērota, lai iegādātos kaut ko vienkāršu, nedārgu.

Kāpēc vajag salīdzināt ātrus kredītus?

Pārbaudot dažādus aizdevējus, var secināt, ka procentu likmes ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc mēs apvienojam datus no visiem portāliem un apkopam informāciju, kur kredītu ņemt ir izdevīgāk, nepārmaksājot daudz naudas. Uzsvars ir uz bezprocentu aizdevumiem, lai klienti nepārmaksātu par to, ka ņēma naudu. Ātrie bezmaksas kredīti ar atmaksas termiņu līdz 30 dienām ir pieejami lielos daudzumos, bet tikai tad, ja tas ir pirmais aizdevums no konkrētā aizdevēja. Iesakām nepalaist garām šādu uzņēmumu, jo pateicoties tam jums nebūs jāmaksā par aizdevumu. Ievērojiet arī to, ja jūs veicat pirmo aizdevumu, tad naudas apjoms parasti aprobežojas sakarā ar to, ka uzņēmumām ir nepieciešami pārliecināties, ka jūs esat uzticams aizņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Celt pašapziņu ar apakšveļu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Audzēt, laistīt, pīt bizes

Renāte Priede, speciāli Db, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām

«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.

Atgādina par sevi

Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.

Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja: Salavecim es ticēju ļoti ilgi

Sagatavojusi Kristīne Stepiņa, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja:

Ziemassvētki man nemainīgi ir bijuši mīļākie gada svētki. Bērnībā par Salaveci pārģērbās manas mammas krusttēvs, kas vienmēr gādāja par to, lai izskatītos pēc mums visiem zināmā omulīgā, sarkanā puskažociņā ietērptā vīra ar kuplo, balto bārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tuvojas Ziemassvētki, Ogres apkaimes mežā aizvadītajā nedēļas nogalē varēja salasīt gailenes, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kāda ogrēniete atsūtījusi gaileņu fotogrāfijas un pastāstījusi, ka sēnes atradusi mežā Zilo kalnu apkaimē, netālu no pagrieziena uz Kalnājiem. Viņa pat apsvērusi domu vilkt ārā savu, pagrabā ziemas guļai nolikto, sēņu grozu un Ziemassvētku galdam salasīt svaigas gailenes.

Gailenes decembrī daudzviet bija atrodamas arī 2001. gadā, bet 2007. gadā tās varēja lasīt pat janvārī, atgādina medijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dot darbiniekiem iespēju izteikties

Anda Asere, 06.08.2018

Šī ieguldījuma vadošais partneris Artūrs Bernovskis (no kreisās), SIA Pulsetip līdzīpašnieki Asta Cepulīte un Gītenis Galkis

https://za.leta.lv/partners/dblv/

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētais lietuviešu personālvadības projekts Pulsetip ražo skārienjutīgus ekrānus, kuros atbildēt uz dažādiem jautājumiem, tādējādi papildinot vai aizstājot ikgadējās darbinieku apmierinātības aptaujas

Biroju darbiniekiem ir datori un viedtālruņi, ko visbiežāk tiem ir piešķīris darba devējs, un viņus ir viegli aptaujāt. SIA Pulsetip līdzīpašnieks Gītenis Galkis (Gytenis Galkis) uzsver, ka uzņēmums vēlas dot iespēju izteikties arī darbiniekiem ražošanas uzņēmumos, jo viņi visbiežāk tiek atstāti novārtā. Ražotņu darbinieki un personāla nodaļa bieži vien atrodas dažādās ēkās un dzīvo teju uz divām dažādām planētām. «Starp viņiem ir liela aiza,» viņš saka.

Eiropā ir lieli ražotāji ar vairākiem tūkstošiem darbinieku, kurus personāla nodaļa aptaujā reizi gadā vai divos, izmantojot papīra aptaujas ar 60 jautājumiem. Nereti cilvēkiem šķiet, ka šim procesam nav jēgas, un viņi netic, ka kaut kas mainīsies. Un savā ziņā tā ir tiesa, jo, lai apstrādātu desmit tūkstošus atbilžu, paiet vairāki mēneši. Šādas aptaujas parasti tiek veiktas septembrī vai oktobrī un, kad to rezultāti tiek apkopoti, ir pienākuši Ziemassvētki, un saistībā ar visiem svētku pasākumiem kaut kas reāli tiek darīts vien pēc Jaunā gada. Tipiski tad tiek secināts, ka ir trīs visaktuālākie jautājumi, kuru risināšanai tiek sasaukta darba grupa vai tamlīdzīgi. Reālās izmaiņas tiek ieviestas labi ja pavasarī, bet tas ir par vēlu – daļa jau ir aizgājuši no darba, bet citi jautājumi ir atrisinājušies paši no sevis. «Ikgadējās aptaujas var salīdzināt ar medicīnu. Ja pacientam, kurš sūdzas par sāpēm sirdī, analīžu rezultātus paziņotu pēc mēneša, bet to izklāstu vēl pēc mēneša, pa šo laiku cilvēks var nomirt,» spriež Gītenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī saldumus Latvijā gatavo daudzi, mājražotāja Ilze Gotharde atrod savu nišu un piedāvā augļu un dārzeņu sukādes, trifeles un sīrupus

Ar sukāžu, trifeļu un sīrupu gatavošanu Ilze nodarbojas aptuveni gadu. Pirms tam viņa vēl vienu gadu «taustījās» un eksperimentēja ar receptēm. Kad Ilzes bērnam bija divarpus gadu, viņš sāka iet dārziņā. Iepriekš viņa ir strādājusi dažādus darbus birojā, bet juta, ka tas viņu nesaista. Tāpēc, tuvojoties laikam, kad atvasei jādodas uz bērnudārzu, radās bažas par to, ka atkal būs jāpievēršas darba meklēšanai un CV sūtīšanai. Aptuveni tajā pašā laikā viņa sāka gatavot sukādes. «Gatavoju cidoniju sīrupu un aizdomājos par sukādēm. Rakos pa internetu, meklēju informāciju, ko dara ar cidoniju biezumiem, kas paliek pāri, kad pagatavots sīrups. Uzgāju receptes, sākumā žāvēju plītiņā,» viņa atceras. Tādējādi Ilze nonāca līdz šai biznesa idejai. Drīz viņa piedalījās pirmajā tirdziņā un tā laika skatījumā pirmie rezultāti bija ļoti labi. «Tagad šķiet, ka ienākumi nebija lieli, bet tolaik tie likās ļoti labi. Biju priecīga. Drīz nāca rudens, Ziemassvētki un draugi un paziņas vēlējās iegādāties sukādes dāvaniņām, tāpēc bija tā, ka es tik spēju taisīt,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs: Lai vai kāds vecītis nāktu, izturējāmies pret viņu ar bijību

Sagatavojusi Anda Asere, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs izmantojis kredītu Ziemassvētku dāvanu iegādei

Dienas Bizness, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravas automašīnu šoferu deficīts Lielbritānijā draud ar sūtījumu aizkavēšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vismaz dāvaniņu ziņā Ziemassvētki Apvienotajā Karalistē šogad varētu pienākt pa daļām, jo esošais kravas auto vadītāju daudzums diez vai tiks galā ar paredzamo pirmssvētku e-komercijas darījumu apjomu. Briti, kā ierasts, savās problēmās vaino Eiropas Savienību (ES).

Pieminot Rūdolfu

Senākos laikos, kad dāvanas piegādāja Salavecis ar Sniegbaltīti, šāda problēma atkrita, bet nu, paredzot rekordaugstu iepirkšanās kāpumu internetā, tiek paredzētas pirkumu piegādes problēmas. «Ziemassvētkiem var tikt nospiestas bremzes,» Financial Times (FT) radušos situāciju komentē loģistikas darbinieku rekrutēšanas kompānijas 24-7 Staffing vadītājs Džulians Tompsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore: neapēstos zirņus slepeni no vecākiem nesu pāri ielai

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes institūciju darbinieki 7.janvāri varēs izmantot kā brīvdienu

Dienas Bizness, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstījis rīkojumu, nosakot, ka Rīgas pašvaldības institūciju un iestāžu darbinieki 7.janvāri, kad tiek svinēti pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, var izmantot kā brīvdienu, informē Rīgas dome.

Rīkojums izdots, pamatojoties uz likuma Par pašvaldībām un Darba likuma normām.

Līdzīga prakse, ļaujot atzīmēt savas konfesijas Ziemassvētkus, ir arī Rēzeknē, Daugavpilī un citās pašvaldībās, kurās dzīvo daudz pareizticīgo un vecticībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība pieaug, bet Eiropas biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 23.11.2018

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka trešdien, 12. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Gadskārtu monēta, kura stāsta par latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām, liecina centrālās bankas sniegtā informācija.

Gadskārtu monētas grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētas aversā redzama saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli, bet gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi. Savukārt monētas reversā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, bet ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojošie tēli. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku objektīvu iemeslu dēļ ziemas riepu iegāde šosezon ir sasniegusi klientiem draudzīgāko brīdi, jo tik lēti «ziemas apavi» vēl nav bijuši

Iemesls tam ir gan naftas produktu lejupslīdošā cena, kas ietekmē arī riepu ražošanas izmaksas, gan pieaugošā konkurence starp pašmāju tradicionālajiem riepu servisa centriem un interneta veikaliem. SIA Atlas Riepas pārdošanas un mārketinga vadītājs Jānis Purvītis norāda, ka šodien autoīpašniekiem ir milzīga izvēle, kur un par kādām naudām tikt pie ziemas riepām. «Specializētie riepu servisa centri konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar interneta veikaliem un pat lielveikalu ķēdēm. Cits jautājums, cik kvalitatīvas un ilgspēlējošas būs šīs lielveikalos nopērkamās riepas, taču viens no būtiskākajiem pirkšanas kritērijiem ir cena, un vismaz daļai pircēju tas ir galvenais arguments,» viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru