Jaunākais izdevums

Administratīvā rajona tiesa uzlikusi apvienībai TB/LNNK nekavējoties iemaksāt valsts budžetā 18 tūkstošus latus.

Par to šodien vēsta Latvijas Avīze. Tiesa lēmumu pieņēmusi, atstājot spēkā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu. Šī nauda bijusi kāda partijas biedra biedru nauda.

KNAB konstatējis, ka šī summa maksāta no ienākumiem, kas neatbilst Politisko organizāciju finansēšanas likumam.

TB/LNNK varētu būt sarežģīti samaksāt šādu soda naudu, jo šogad tās kasē ienākuši vien 500 Ls – šādu summu partijai ziedojis Imants Rākins, liecina KNAB informācija. Turklāt, noslēdzot 2009. gadu, TB/LNNK kasē bija atlikuši vien 501 Ls, izriet no partijas deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Palielina sodus pr braukšanu dzērumā un par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem

Guna Gleizde, 10.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sods par braukšanu dzērumā pie strūres būs divas reizes lielāks, tāpat palielināts arī sods par cigarešu un alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem, turklāt turpmāk par to būs jāmaksā ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien Saeima atbalstīja galīgajā lasījumā. Grozījumi stāsies spēka nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Kā skaidro Saeimas Preses dienests, izmaiņas dubulto naudas sodu šoferiem, kuru organismā konstatēts vairāk par vienu promili alkohola. Tādējādi autovadītājam, kurš brauc 1 – 1,5 promiļu reibumā, piemēros naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņems vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods noteikts par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pat sods būs par bēgšanu no policijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Par alkohola un cigarešu pārdošanu nepilngadīgajiem sodīs arī veikalu īpašniekus

Guna Gleizde, 02.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sods par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, iespējams, tiks piemērots ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Šo likumprojektu vēl jāakceptē Saeimas plenārsēdē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka sods juridiskām personām, kuru tirdzniecības vietā nepilngadīgajiem tirgoti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, paredzēts apmērā no 500 līdz 1000 latiem. Ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, sods būs no 2000 līdz 5000 latiem.

Patlaban sods par alkohola un tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēts vienīgi pārdevējam un tas ir robežās no 200 līdz 250 latiem.

Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodu autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Juridiskā komisija atbalsta sodu palielināšanu par būtisku ātruma pārsniegšanu

Dienas Bizness, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima palielina sodu par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu

Dienas Bizness, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Saeima šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi.

Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, bet apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta (12.35) - Liepnieku un Ēķi atzīst par vainīgiem digitālās televīzijas lietā

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien vienojusies par jauniem soda apmēriem autovadītājiem, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Autovadītājam, kurš brauc 1 - 1,5 promiļu reibumā, paredzēts piemērot naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņemt vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods paredzēts par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pats sods plānots arī, ja autovadītājs bēg no policijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par nepamatotām darbnespējas lapām ārstei 700 eiro sods; mediķe vaino kļūdas e-veselībā

LETA, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atkārtotu nepamatotu darba nespējas lapu izrakstīšanu ģimenes ārstei Ilonai Timčenko Veselības inspekcija (VI) piemērojusi 700 eiro naudas sodu, aģentūrai LETA apstiprināja inspekcijā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā preses konferencē Timčenko norādīja, ka viņai piemērots maksimālais sods - 700 eiro, jo ārste e-veselības sistēmas trūkumu dēļ nav varējusi pagarināt slimības lapu pacientam, tādēļ atvērusi jaunu darbnespējas lapu ar atpakaļejošu datumu.

Timčenko skaidroja, ka, secinot, ka pacients sākotnēji atvērtās darbnespējas lapas termiņā nav izveseļojies, viņa nolēmusi slimības lapu pagarināt, taču e-veselības sistēmā šāda iespēja neesot tikusi piedāvāta. Tādēļ Timčenko pieņēma lēmumu atvērt jaunu darbnespējas lapu no datuma, no kura izrakstīta pirmā slimības lapa, līdz vēlākai dienai.

Taču šādi izrakstītu darbnespējas lapu apšaubīja pacienta darba devējs, kura vēršanās VI rezultējās ar soda piemērošanu ārstei, pauda Timčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Norma par naudas soda piedzīšanu no transportlīdzekļa īpašnieka neatbilst Satversmei

LETA, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) par konstitūcijai neatbilstošu atzinusi normu, kas paredz naudas soda piedzīšanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem no transportlīdzekļa īpašnieka, nevis no reālā pārkāpuma veicēja.

Kā informē ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā.

Jau ziņots, ka ST pērn ierosināja lietu par Ceļu satiksmes likuma 43.2.panta, ciktāl tas skar transportlīdzekļa īpašnieka tiesības administratīvo pārkāpumu lietvedībā, atbilstību Satversmes 92.pantam.

Ceļu satiksmes likuma 43.2.pants regulē procedūru, kādā tiek uzlikts sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Cita starpā norma paredz, - ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, stājas spēkā aizliegums transportlīdzeklim veikt tehnisko apskati un citas darbības, bet sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja bērniem ziema parasti saistās ar Ziemassvētkiem un brīvlaiku, autovadītājiem šī gadalaika tuvošanās mēdz asociēties ar ziemas riepām – tās šajā periodā ir obligātas, tāpēc rudens mēnešos jautājums par riepu nomaiņu ir īpaši aktuāls. Ja vēlies zināt, no kura datuma automašīnai ar ziemas riepām jābūt aprīkotai obligāti un kāds sods draud par šī noteikuma pārkāpšanu, esi nonācis pie pareizā raksta!

1. decembris – datums, kas jāatceras visiem autovadītājiem

Jautāsi – kāpēc? Jo no 1. decembra līdz 1. martam automašīnai obligāti jābūt aprīkotai ar ziemas riepām, un to nosaka likums. Bet vai tas nozīmē, ka ziemas riepu montēšanu droši var atlikt līdz 30. novembra pievakarei? Nebūt ne, jo, iestājoties aukstam laikam un ceļa segumam arvien biežāk esot klātam ar ūdeni, sniegu vai ledu, vasaras riepas vairs nespēj nodrošināt vajadzīgo saķeri ar ceļu. Par riepu nomaiņu vajadzētu domāt jau tad, kad termometra stabiņš sāk rādīt mazāk par +7 grādiem – zemākā temperatūrā ziemas riepas uzrāda savu labāko veiktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Restorānam 280 eiro sods par neuzlīmētu smēķēšanas aizlieguma zīmi

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes restorāna "Zviedru vārti" īpašniecei Ziemassvētku laikā rūgtumu sirdī iepilinājusi Rīgas pašvaldības policija, uzliekot 280 eiro sodu par to, ka pie ieejas nav uzlīmēta smēķēšanas aizlieguma zīme.

Par šādu situāciju sociālajā tīklā "Facebook" padalījusies restorāna īpašniece Agneta Sica. Jautāta, vai iepriekš saņēmusi brīdinājumu par šo, uzņēmēja teic, ka sods uzlikts uzreiz, bez aizrādījuma vai brīdinājuma. "Jāatzīmē, ka šī summa ir tik augsta, jo pēc likuma sods par vienu un to pašu pārkāpumu pienākas katram īpašniekam (valdes loceklim). Vienu restorānu vadu es, otru - mamma. Katram restorānam sods 70 eiro x 2. Un tas ir minimālais. Interesanti, ja valdē būtu septiņas personas, tad minimālais sods arī būtu 7x70 eiro utt.," norāda A.Sica.

"Tā vien šķiet, ka Rīgas pašvaldības policija ir šeit, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus! Kad regulāri zvanam policijai, lai atrisinātu čigānu un bezpajumtnieku problēmu Vecrīgā, mūsu zvani vai nu tiek ignorēti, vai arī atbrauc neapmierināti darbinieki: "Ko no mums gribat?,"" sašutusi ir uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par līdzīgiem pārkāpumiem konkurences jomā ar vienādu sodu rēķināties nevar , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padome (KP) par Konkurences likuma pārkāpumiem ir piemērojusi dažādus sodus – gan lielākus, gan mazākus. Pats lielākais piemērotais sods bija tā saucamajā Samsung karteļa lietā. Toreiz KP konstatēja aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem – Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K. Kopumā uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods 6,62 milj. latu apmērā. Šāds soda apmērs Latvijā bija kaut kas nebijis.

Izskaitļot nedrīkst

«Par Konkurences likuma pārkāpumiem šobrīd maksimālais naudas sods ir 5% vai 10% no tirgus dalībnieka pēdējā gada neto apgrozījuma atkarībā no pārkāpuma veida,» skaidro zvērināta advokāta palīdze Māra Stabulniece. Viņa arī norāda, ka vienlaikus praksē ir daudz neskaidrību par KP piemērotā soda apmēra noteikšanu katrā konkrētajā lietā, un precīzs soda apmērs ir grūti prognozējams. Tiesisko nenoteiktību vēl vairāk pastiprina nesens Augstākās tiesas spriedums lietā, kurā tiesa, atsaucoties arī uz Eiropas Komisijas praksi, norādīja, ka tirgus dalībnieks nevar paļauties uz iepriekšējās lietās noteiktu soda apmēru, jo tas ir tikai orientējošs. «Tiesa pamatoja, ka, ja KP būtu saistīta ar iepriekšējās lietās noteiktiem naudas sodiem, tad tirgus dalībnieks varētu ar samērā lielu precizitāti aprēķināt saimniecisko risku, kas tam rastos, iesaistoties aizliegtas vienošanās darbībās, kas nebūtu atbilstoši Konkurences likuma mērķim veicināt godīgu konkurenci. Attiecīgi tirgus dalībniekiem jebkuros apstākļos ir jārēķinās ar to, ka iespējamā pārkāpuma finansiālais risks ir maksimālais Konkurences likumā paredzētais soda apmērs,» uzsver M. Stabulniece. Arī KP pārstāve Inita Kabanova atzīmē – lai gan Ministru kabineta noteikumos ir sacīts, kas jāņem vērā, nosakot soda apmēru, katrs gadījums ir individuāls un varbūtējam Konkurences likuma pārkāpējam nav iespējas pašam izskaitļot, cik liels sods viņam varētu draudēt. «Sodam ir jābūt neizskaitļojam, lai uzņēmumi nevarētu izrēķināt ka par izdarītu pārkāpumu būs tik un tik liels sods,» piebilst I. Kabanova. Viņa arī norāda, ka pēdējā KP veiktā aptauja parādījusi – puse no respondentiem nezināja, pēc kāda principa sodi vispār tiek aprēķināti. Vienādās daļās dalās gan tie, kas saka, ka sodi ir par mazu, ar tiem, kas saka – par lielu. «Aktuāls un jauns naudas soda piemērošanā ir solidārās atbildības princips, kad mātes kompānijām jārēķinās, ka var nākties atbildēt par savu meitu grēkiem,» skaidro I. Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cityparks: arguments «ieskrēju uz 1-2-5 minūtēm» citreiz ir 22-25 minūšu gājiens

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izmantotā publiskā informācija liecina, ka par Cityparks ir saņemtas 482 sūdzības, kas ir pretrunā ar PTAC sniegto oficiālo informāciju, kas liecina, ka šo gadu laikā ir saņemtas tikai 72 sūdzības, visas pārējās ir bijušas konsultācijas, paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.

Db.lv jau vēstīja, ka PTAC par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija.

Cityparks Latvijas tirgū darbojas piecus gadus un apzinās, ka tā darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Cityparks apsaimnieko 52 autostāvvietas. Vairākums no šīm stāvvietām ir radītas no jauna un jaunos rajonos, kur līdz tam tas nav bijis ierasts. Līdz ar to, ir jāmaina ieradumi un cilvēkiem tas nepatīk. Uzņēmuma komanda apzinās, ka darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) par konkurences pārkāpumiem saistībā ar tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumu noteikusi rekordlielu sodu - 2,42 miljardus eiro - ASV tehnoloģiju kompānijai Google.

Eiropas Savienības (ES) konkurences uzraugs otrdien paziņoja, ka Google «ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tiešsaistes meklētāju tirgū, sniedzot nelikumīgas priekšrocības citam Google produktam - savam iepirkumu salīdzināšanas pakalpojumam».

EK noteica 90 dienas, kuru laikā Google var izbeigt konkurenci kropļojošo praksi, vai arī tai draud sods līdz 5% no māteskompānijas Alphabet vidējā globālā apgrozījuma.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka Google ir izstrādājusi daudz inovatīvu, noderīgu produktu un pakalpojumu, tomēr Google rīcība tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumā pārkāpj ES konkurences likumus. «Tā liedz citām kompānijām iespēju godīgi konkurēt un ieviest inovācijas. Un vissvarīgākais, tā liedz patērētājiem Eiropā patiesu pakalpojumu izvēli un pilnīgu ieguvumu no inovācijām,» piebilda komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome noteikusi naudassodus 969 000 eiro kopsummā Lietuvas Nekustamā īpašuma aģentūru asociācijai (LNTAA) un tās 39 biedriem par vienošanos necensties piesaistīt cita biedra klientus un brokerus.

Tāda vienošanās ir ierobežojusi konkurenci un pārkāpusi gan Lietuvas Konkurences likuma, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, norādīja regulators.

LNTAA noteikts 4500 eiro sods, bet no asociācijas biedriem lielākos sodus saņēmušas nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus Nekilnojamas Turtas", kurai jāmaksā 450 600 eiro sods, "Inreal", kurai noteikts 124 700 eiro sods, un "Capital Realty", kurai jāmaksā 69 900 eiro sods.

Kā secinājusi Konkurences padome, LNTAA biedru 2015.gadā pieņemtajā Ētikas kodeksā ir nosacījums, kas paredz, ka nekustamo īpašumu speciālistiem ir jāizvairās no tieša kontakta ar citas aģentūras, kas ir asociācijas sastāvā, brokeru klientiem. Ar tādu nosacījumu asociācijas biedri centās izvairīties no savstarpējas konkurences, lai nezaudētu esošos ekskluzīvos līgumus ar klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PTAC sodījis septiņus uzņēmumus, tostarp Prisma, par neatbilstošu cenu norādīšanu

Žanete Hāka, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no šī gada 1.oktobra līdz 30.novembrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis 7599 pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, no tām neatbilstības konstatētas 41% gadījumu, kas vairāk nekā 75% gadījumu novērstas pārkāpuma konstatēšanas brīdī vai piecu darbdienu laikā.

Kā informē PTAC, kopējam konstatēto neatbilstību skaitam ir tendence samazināties. Līdzīga tendence eiro ieviešanas periodā tika novērota arī Igaunijā.

Pēc PTAC atkārtotajām pārbaudēm 2% gadījumu pieņemti administratīvo pārkāpumu lēmumi, jo konstatēti būtiski atkārtoti pārkāpumi. Lai sabiedrībai būtu iespēja izvērtēt komersantu rīcību un pieņemt uz informāciju balstītu izvēli, PTAC publiskojis komersantu sarakstu, pret kuriem pieņemts administratīvo pārkāpumu lēmums par cenu norādīšanas kārtības neievērošanu paralēlo cenu atspoguļošanas periodā.

Gadījumos, kad komersanti neiesniedz pierādījumus par neatbilstību novēršanu, tiek veiktas atkārtotas pārbaudes. Kopā pārskata periodā veiktas 427 atkārtotas pārbaudes. Pēc atkārtotu pārkāpumu konstatēšanas, desmit gadījumos pieņemts administratīvo pārkāpumu lēmums un septiņiem komersantiem piemērota soda nauda no 20 latiem līdz 350 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta bargākus sodus par būtisku ātruma pārkāpšanu

LETA, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargākus sodus noteikt par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Likuma grozījumu projekts paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru