Lielbritānijas lietišķā laikraksta Financial Times banku jautājumiem veltītais žurnāls The Banker par šā gada labāko finanšu ministri Eiropā atzinis Latvijas finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

«Ņemot vērā gan fiskālās konsolidācijas, gan izaugsmes mērķus, Reiznieces-Ozolas kundzei ir ne tikai stingra pozīcija fiskālajos jautājumos, bet arī viņa sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas pozitīvajos rezultātos ar ambiciozu strukturālo reformu programmu,» norādīja The Banker.

Žurnāls uzsvēra, ka Latvijas parāds veido vien 36% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, turklāt Latvijas valsts budžets ir gandrīz sabalansēts: šogad gaidāms 1,1% deficīts no IKP, bet nākamgad - 0,7%.

«Latvijas spēks ir tas, ka esam spējuši saglabāt savu fiskālo pozīciju pēc stingriem taupības pasākumiem uzreiz pēc krīzes,» intervijā teikusi Reizniece-Ozola.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas, pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža dzīvnieki, no atbildīgajām institūcijām līdz šim nav sagaidīta adekvāta reakcija, vietējie iedzīvotāji ir šokā.

Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alberts Draviņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka Krievijā vilki sākuši apdraudēt mājdzīvniekus un vietējā vara atļāvusi šo meža zvēru medības arī tā saucamajā klusajā jeb saudzēšanas periodā. Medniekiem par katru nomedīto vilku pat tiekot izmaksātas prēmijas - aptuveni 60 lati mūsu naudā.

Latvijā saskaņā ar Eiropas regulām vilku medības klusajā periodā ir aizliegtas. Rezultātā vilki no Krievijas lielā daudzumā sāk ienākt Latvijas pierobežā. Tā kā vilks nevar pārtikt no augiem, izdzīvošanai tiek saplosīti meža zvēri un mājdzīvnieki.

Dzirdot atrunas par to, ka vilkus nedrīkst medīt, vietējie iedzīvotāji ir šokā. Dienas laikā iegāju kūtī nomazgāt rokas, izeju, skatos - divi vilki aiznes manu suni,» sūrojies kāds septiņdesmitgadīgs vīrs, kuram ar asarām acīs bija jānoskatās, kā mirst viņa draugs.

Lai nodrošinātu ne vien cieņu un respektu, bet arī pietiekošu pieejamību savu objektu pētīšanai, 79 gadus vecais vilku pētnieks Verners Froinds (Werner Freund) pusdieno kopā ar izsalkušu vilku baru, turklāt pie ēšanas tiek pirmais.

Patlaban Vernera pārvaldītajā teritorijā, kas saucas Vilku parks (Wolfspark) un atrodas Mercigā, Vācijā, dzīvo 29 vilki no sešiem dažādiem bariem, turklāt šie vilki ir dažādu sugu - no Eiropas, Sibīrijas, Kanādas, Arktikas un Mongolijas reģioniem.

Lai efektīvi varētu nodarboties ar vilku pētīšanu, Verners ir panācis, ka ir galvenais vilku barā. Tas nozīmē ne tikai to, ka pārējie vilki viņu respektē un dažkārt pret viņu izturas rotaļīgi, bet arī to, ka viņam, lai saglabātu šo statusu, pirmajam ir jāmielojas ar medījumu, jo tikai pēc tam pie ēšanas tiek klāt bara zemākās «pakāpes» vilki.

Vilkus pētnieks parasti ņem kucēnu gados no zoodārziem vai dzīvnieku audzētavām un sākotnēji pats tos baro.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.

Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.

Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.

Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

«Par turpmāko finansējumu ir jālemj nozares ministrijai savas politikas ietvaros, bet jau tagad ir redzams, ka sistēma «nauda seko skolēnam» ir nepilnīga un tai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,» komentējot pedagogu algu paaugstināšanu, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks. Finanšu ministrijai (FM) ir apstiprinājusi, ka finansējums pedagogu algu celšanai tiks nodrošināts pilnā apmērā.

Jau rakstīts, ka otrdien, 27. augustā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja pedagogu algu paaugstināšanas noteikumus, kas paredz no 1. septembra piešķirt papildu finansējumu visiem pedagogiem, kas saņēmuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi.

Tāpat valdība nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunās politikas iniciatīvas (JPI), tai skaitā pedagogu darba samaksas palielināšanai, uzdodot IZM precizēt papildu finansējuma sadalījumu pa pasākumiem.

2014. gada valsts budžetā pedagogu kvalitātes piemaksām tika piešķirti 9,9 miljoni latu. Tāpat valdība arī lēma papildus rezervēt trīs miljonus latus, kas nepieciešamības gadījumā tiks sadalīti pēc tam, kad būs skaidri zināms skolēnu, kas uzsākuši jauno mācību gadu, skaits.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību katastrofālajai situācijai uz autoceļiem un valdības nevērībai pret finansējumu šai nozarei, otrdien, 1. oktobrī, Latvijas motociklistu klubi rīkos parādes braucienu, pavadot finanšu ministru Andri Vilku un viņa ceļu nozarei tukšo budžeta portfeli uz Saeimu.

Šodien, 1. oktobrī, saskaņā ar likumu finanšu ministrs iesniegs sagatavoto nākamā gada budžeta projektu Saeimā, un tas tiks darīts, simboliski nododot budžeta portfeli Saeimas priekšsēdētājai. Motociklisti pie Finanšu ministrijas ēkas Smilšu ielā 1 sāk pulcēties jau no rīta, lai plkst. 16.00 sagaidītu A.Vilku un pavadītu viņu ceļā uz Saeimu.

«Ikviens motociklists šajā vasarā ir mērojis tūkstošiem un desmitiem tūkstošu kilometru pa Latvijas ceļiem un labi zina, ka tiem nekavējoties nepieciešami būtiski uzlabojumi. Tā nav taisnība, ka Latvijā ir slikts asfalts – ir ceļi, kas nav remontēti gadus divdesmit - trīsdesmit. Nav jābrīnās, ka tie ir bedraini, jābrīnās, ka uz tiem vispār vēl ir asfalts. Mēs kā pieredzējuši braucēji arī pa šādiem ceļiem kaut kā izbrauksim, bet, vai pa tiem izbrauks arī ātrā palīdzība, ir liels jautājums. Tāpēc prasīsim izbeigt atrunāties ar naudas trūkumu visam, kas nav airBaltic vai Liepājas Metalurgs, un ķerties pie brūkošo ceļu remonta,» skaidro Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Aivars Freimanis, plašāk pazīstams kā rokeris Frīdis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Izvērtējot zemo cenu lidsabiedrības visā pasaulē un reģionos, Skytrax World Airline Awards TOP 10 Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju sarakstā piekto vietu ieņem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Savukārt par pasaulē labāko zemo cenu aviokompāniju atzīta Malaizijas budžeta aviokompānija AirAsia, bet Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav iekļuvusi nedz pasaulē, nedz Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju saraksta pirmajā desmitniekā.

airBaltic Eiropā labāko zemo cenu aviosabiedrību sarakstā ierindojas piektajā vietā, apsteidzot tādas lidsabiedrības kā flyBe un Wizz Air. Par labākajām zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā atzīta Norwegian (1. vieta), easyJet (2. vieta), Germanwings (3. vieta), NIKI (4. vieta), airBaltic (5. vieta), Wizz Air (6. vieta), WOW Air (7. vieta), Pegasus Airlines (8. vieta), flyBe (9. vieta) un Onur Air (10. vieta).

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Izniekots glābšanas dienestu laiks un daudzu biroju dīkstāve – tāds ir rezultāts pagājušajā nedēļā divu dienu garumā piedzīvotajai ažiotāžai, ko izraisīja tā dēvēto pulverīšu vēstuļu nosūtīšana uz trīs biroju ēkām Rīgā, Mūkusalas ielā, bet šonedēļ tāds pats absurda teātris turpinājās citās galvaspilsētas vietās.

Drošības jautājumu speciālisti atzina, ka runa ir, piemēram, nevis par terorisma draudiem, bet vienkārši stulbumu. Savukārt dažādas ziņas publiskajā telpā arvien vairāk vedina domāt, ka arī šajā gadījumā, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem, kad vienā Latvijas nostūrī it kā nokrita meteorīts, runa varētu būt par kāda uzņēmuma mārketinga kampaņas aktivitātēm. Ja šī versija izrādīsies patiesa, noteikti būtu jāsper pāris soļu...

Pirmkārt, iespējami plaši jāinformē sabiedrība par šādas tā dēvētās kampaņas pasūtītājiem un organizatoriem, lai citi zinātu, no kā vajadzētu turēties pa gabalu. Nevar noliegt, ka, domājot, kā popularizēt savu produktu, uzņēmumiem nākas ģenerēt arvien kreatīvākas un pat dullākas idejas. Tomēr jāņem vērā, ka «kreatīvs» un «stulbs» ir divi ļoti atšķirīgi jēdzieni. Jāatgādina, ka savulaik jau pieminēto mobilā operatora Tele2 akciju ar it kā nokritušo meteorītu šī kompānija atļāvās noorganizēt tikai Latvijā – zemē ar ļoti mazu tirgu, kur neveiksmes gadījumā zaudējumi nevarētu izrādīties pārlieku lieli. Ņemot vērā, ka nekur citur pasaulē Tele2 šo kampaņu neatkārtoja, nākas secināt, ka gaidītos augļus tā tomēr nav devusi. Otrkārt, jāņem vērā, ka šāda tā dēvēto pulvervēstuļu sūtīšana rada zināmus zaudējumus. Noteiktas izmaksas ir glābšanas dienestiem, dodoties uz notikuma vietu, ierobežojot teritoriju un veicot citas atbilstošas darbības. Tāpat nedrīkst ignorēt faktu, ka vairākas stundas neskaitāmi biroji bija spiesti rēķināties ar dīkstāvi, kas nozīmē nepadarītu darbu, neapkalpotus klientus, negūtus ienākumus. Un arī tā ir dzīva nauda! Jebkurš uzņēmums, realizējot savu mārketinga kampaņu, sedz arī tās izdevumus. Tā dēvēto pulvervēstuļu gadījumā iznāk, ka kampaņu rīko konkrēts uzņēmums, bet tās izmaksas jāsedz ar šo kompāniju nesaistītiem uzņēmumiem, kā arī pilnīgi visiem nodokļu maksātājiem. Tas nav pareizi! Tādēļ būtu tikai godīgi, ja tiktu sarēķinātas gan glābšanas darbu, gan uzņēmumu dīkstāves izmaksas, rēķinu nosūtot kampaņas organizatoriem. Kā mēdz teikt – kas pasūta mūziku, tas arī maksā.

Lai gan par pirmajiem Igaunijā manītajiem šakāļiem tika ziņots tikai pirms dažiem gadiem, šie vietējai faunai neraksturīgie dzīvnieki jau sagādā nopietnas raizes aitu turētājiem, kas līdz šim vairāk žēlojušies par vilku nodarīto kaitējumu, raksta avīze Postimees.

Atšķirība ir tāda, ka par šakāļu nokostajiem dzīvniekiem likums atlīdzību neparedz.

Pērnavas apriņķa lauksaimnieks Urmass Āva saka, ka viņam šakāļi nokoduši vismaz 21 jēru. Pēdējais uzbrukums esot noticis pirms pusotras nedēļas, un kopējie zaudējumi mērāmi tūkstošos eiro.

Šakāļi gan lielākoties ir maitēdāji vai pārtiek no sīkiem dzīvniekiem un aitām parasti neuzbrūk, tomēr šīs ziņas vieš satraukumu.

Vides departamenta galvenais speciālists dabas aizsardzības jautājumos Tenu Talvi uzskata, ka par šakāļu uzbrukumiem ar pilnu pārliecību varēs runāt vienīgi tad, kad kāds būs tos redzējis savām acīm. «Tomēr no tiem rajoniem, kur mīt šakāļu ģimenes, pēdējā laikā tiešām saņemtas ziņas, ka šie dzīvnieki, visticamāk, vainojami uzbrukumos aitām,» viņš piebildis.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Restorānu nozares profesionāļi, eksperti un gardēži noteikuši 50 labākos Latvijas restorānus un pasnieguši balvu Ekselence labāko restorānu Latvijā 2013.

Ekselence 50 labāko restorānu Latvijā sarakstā iekļuvuši septiņi restorāni, kas neatrodas Rīgā.

Paralēli labāko restorānu sarakstam, tika izveidotas arī vairākas nominācijas, un par autentiskāko cittautu restorānu atzīts uzbeku restorāns «Uzbekistāna«, Dansukker labākās konditorejas titulu ieguvusi «Kūkotava», savukārt atbalstītāja Arkolat labākais jaunais restorāns ir «Mio».

Uzziniet, kuri ir Latvijā labākie restorāni, aplūkojot galeriju!

Ekselence 50 labāko restorānu Latvijā 2013 sarakstu noteica atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms restorānu nozares profesionāļi, gardēži un eksperti izveidoja savu individuālo labāko restorānu sarakstu un tad - katru no restorāniem izvērtēja, piešķirot punktus. Papildus tika izveidota arī neatkarīga žūrija,» Db.lv informēja labāko restorānu TOP 50 vērtējuma organizatori.

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.