Lai kā arī Latvija un pārējās Baltijas valstis necenstos pievienoties eirozonai, lai kā arī tās necenstos samazināt budžeta izdevumus, to ekonomikas rādītāji neatbilst Māstrihta kritērijiem un tuvāko gadu laikā arī tiem neatbildīs, raksta The Economist.

The Economist norāda uz Baltijas valstu divām lielākajām problēmām, kas ir nespēja piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī krītošā konkurētspēja. Šīs problēmas, pēc The Economist domām, varētu tikt atrisinātas ar valūtas devalvāciju, taču šāds scenārijs, kā zināms, jau ir atmests. Tam par iemeslu daļēji varētu būt vairāku gadu ilgā Baltijas valstu valūtu piesaiste eiro. Plaši izplatītā uzticība šai piesaistei ir radījusi situāciju, kurā aizņēmēji izvēlējušies kredītus ņemt eiro valūtā. Rezultātā valūtas devalvācija līdz maksātnespējai varētu novest daudzus uzņēmumus un mājsaimniecības.

Izdevums prognozē, ka Latvijas budžeta deficīts šogad būs 8%, 2010. gadā 10% un 2011. gadā 3.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijai šogad tiek prognozēts budžeta deficīts 3.7% apmērā no IKP. Arī Lietuvā netiek sagaidīts zemāks budžeta deficīts par 5% no IKP nedz šogad, nedz 2010. gadā.

Runājot konkrēti par Igauniju, The Economist norāda: «Situācijā, kur Igaunijas IKP ir sarucis par 15%, kā tas, visticamāk, šogad arī būs, panākt budžeta deficītu zem 4% no IKP būtu milzu panākums.»