Foto

The Guardian lasītāji par labāko rudens ceļojuma maršrutu izvirza Gaujas senleju

Dienas Bizness, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Gaujas senleja un Turaidas pils ieguvušas britu laikraksta The Guardian interneta vietnes lasītāju atzinību, kas to izvirzījuši pirmajā vietā starp desmit ceļojumu maršrutiem, kur baudīt rudens krāsas un noskaņu.

Laikraksta lasītāji atzīmē, ka Gaujas senleja atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Rīgas. Apskatāma ir Siguldas pilsēta, Turaidas pils un daudzi citi objekti. Ceļojot pa šīm vietām, iespējams pilnībā iegremdēties Latvijas rudens krāsu bagātībā.

Pārējos britu laikraksta lasītāju izvirzītos maršrutus iespējams aplūkot galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valstij trūkst stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrismā un ienākumu gūšanā

Dienas Bizness, 20.04.2015

«Pasaulē ir daudz labu piemēru, kā, pārdomāti attīstot tūrisma industriju, nevis tikai ierakstot bukletā informāciju par vienas simtgadīgas kļavas apskates iespējām, piesaistīt naudu,» uzskata Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pirms vasaras tūrisma sezonas uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra

Laura Mazbērziņa, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Siguldas ūdenstorņi gaida investorus

Monta Glumane, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsētā esošie ūdenstorņi jau ilgstoši netiek izmantoti un tos iespējams pielāgot citām funkcijām. Viens ūdenstornis atrodas Saules ielā 6, otrs – Gulbju ielā 8, Siguldā un abi meklē potenciālos investorus.

Līdz šim biznesa idejas par iespējamo ūdenstorņu attīstību nav realizējušās, jo nepieciešamās investīcijas bijušas pārāk lielas. Kā pastāsta PA «Siguldas Attīstības aģentūra» direktore Laura Skrodele, tad iepriekšējiem investoriem bija plāns par viesnīcu ķēdes izveidi, kas atrastos Gaujas Nacionālajā parkā. Šīs idejas autors bija kāds latvietis, kurš meklēja investorus un apsvēra iespēju piesaistīt arī finansējuma fondus.

«Ideja bija laba, bet bija nepieciešams ļoti liels kapitāls, lai ideju attīstītu. Ar finansējuma piesaisti viņam neveicās noteiktajā termiņā kā bijām vienojušies. Projekts bija balstīts uz diezgan lielu maksātspējīgo tirgu un tajā tirgū ir jāspēj iekļūt. Šobrīd Saules ielas ūdenstornim ir atradies nopietns pretendents. Tas ir plānots kā aktīvās atpūtas kāpšanas tornis. Šobrīd tornim ir veikts novērtējums un tālāk tiks veiktas darbības, lai šo torni pašvaldības uzņēmums SIA «Saltavots» varētu iznomāt šim uzņēmumam,» komentē L.Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dabas tūrisma infrastruktūras attīstībā Latvijā ieguldīs 2,7 miljonus eiro

Dienas Bizness, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijā šogad tiks turpināta dabas tūrisma infrastruktūras tūrisma attīstība – Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta īstenošanu 2 757 650,00 eiro apmērā, informē VARAM.

Projekts paredz tādas dabas tūrisma infrastruktūras izveidi, kas mazinātu apmeklētāju iespējamo ietekmi aizsargājamām sugām un biotopiem 10 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā – Gaujas nacionālajā parkā, Slīteres nacionālajā parkā, Ķemeru nacionālajā parkā, dabas parkā Abavas senleja, dabas parkā Ragakāpa, dabas parkā Salacas ieleja, Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos Liepājas ezers un Užava un aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja.

Šajās teritorijās tiks veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi un veikta skatu platformu būvniecība. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiks izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Taps informācijas stendi un norāžu zīmes, tajā skaitā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru