Bankas

Tiesa ABLV Bank naudas atmazgāšanas lietā pieņem noraidījumu vienam no prokuroriem

LETA, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Ekonomisko lietu tiesa piektdien krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" pieņēma noraidījumu vienam no lietas prokuroriem - Rimantam Kuzmam.

Lietā apsūdzētā Kaspara Dreimaņa aizstāve Dace Ozoliņa šodien tiesā pieteica noraidījumu lietas prokuroram Kuzmam, jo apsūdzētais un prokurors iepriekš bijuši kolēģi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un uzturējuši draudzīgas attiecības.

Viņa norādīja, ka Dreimanis un Kuzma ilgu laiku strādāja kopā vienā kabinetā un Dreimanis kādu laiku bija Kuzmas priekšnieks.

Advokāte uzsvēra, ka klients Kuzmu pazīst kopš 2004.gada, kad Kuzma sāka strādāt KNAB. Kopš tā laika starp Dreimani un Kuzmu izveidojusies ne tikai darba attiecības, bet ar cieša draudzība.

Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, Dreimanis sācis KNAB strādāt drīz vien pēc biroja izveidošanas. Viņš darbojies kā izziņas veicējs un izmeklētājs. Pēdējais ieņemtais amats bijis Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Darbu KNAB viņš pametis 2010.gada maijā. Savukārt prokurors Kuzma no 2005.gada strādāja par izmeklētāju KNAB un amatu pameta 2013.gada oktobrī, savukārt par prokuroru sāka strādāt 2014.gadā.

Kuzma atzina, ka starp viņu un Dreimani tik tiešām ir bijušas darba attiecības un draudzība. Cik viņš atceroties, ar Dreimani pēdējo reizi viņš ticies 2017.gadā, vēl pirms šīs krimināllietas ierosināšanas.

Kuzma uzskata, ka viņš spēj atdalīt draudzību no saviem darba pienākumiem.

Tiesa apspriežoties nolēma pieņemt pieteikto noraidījumu. Noraidījums pieņemts, jo tiesa nesaskata, ka Kuzma kaut kādā veidā varētu norobežot savu darbu no bijušās draudzības. Kuzma pēc tiesas lēmuma sēdi pameta.

Minētajā lietā valsts apsūdzības pusi pārstāvēja četri prokurori - Inga Savčenko, Kuzma, Jānis Baumanis un Vita Ozoliņa. Deklarācijas liecina, ka Baumanis arī no 2010.gada strādājis par izmeklētāju KNAB. Amatu viņš pametis 2015.gadā.

Savčenko ar prokuratūras preses pārstāves Ievas Šominas starpniecību aģentūrai LETA teica, ka Kuzmas noraidīšana neietekmēšot valsts apsūdzības uzturēšanu tiesā.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā pagaidām nav nozīmēta. Tiesnese Ļubova Kovaļa norādīja, ka lietā ir saņemti vairāki lūgumi, kā arī lietā ir liels dalībnieku skaits, kas grafika plānošanu padara par sarežģītu.

Pirms tiesas sēdes beigām Kovaļa pieņēma izskatīšanai apsūdzētā Vadima Reinfelda aizstāves Jeļena Kvjatkovska lūgumu par Reinfelda drošības līdzekļa atcelšanu. Iepriekš Reinfeldam tika noteikts drošības līdzeklis, kas prasa dzīvesvietas maiņas paziņošanu.

Prokuratūras pārstāvji norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka Reinfelds mēģinās izvairīties no tiesas procesa, līdz ar ko atbalstīja advokātes pieteikto lūgumu. Tiesnese pēc tiesas sēdes devās uz apspriedes istabu, lai lemtu šo jautājumu pirms nākamās tiesas sēdes.

Ekonomisko lietu tiesa piektdien sāka skatīt krimināllietu par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu vairāku gadu garumā.

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā. Prokuratūra arī aicina tiesu piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli likvidējamajai kredītiestādei.

Prokuratūras ieskatā organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā.

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā norāda, ka šie apsūdzētie ir bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušie valdes locekļi Vadims Reinfelds un Aleksandrs Pāže, kā arī bankas darbinieki Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Pārējie trīs apsūdzētie ir ar banku saistītie Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs.

Apsūdzētie vainu neatzīst. Bernis aģentūrai LETA uzsvēra, ka nepiekrīt nevienai no lietā uzrādītajām apsūdzībām, un izteica aizdomas, ka šī lieta ir politiski motivēta. Viņš uzsvēra, ka plāno tiesā pierādīt, ka visas darbības notikušas atbilstoši likumam un banka nodarbojās ar likumīgu biznesu, kuru visus šos gadus uzraudzīja gan regulators, gan citas institūcijas.

Prokuratūrā aģentūrai LETA teica, ka netika iegūts tāds pierādījumu kopums, lai varētu "ABLV Bank" līdzīpašniekam Oļegam Fiļam uzrādīt apsūdzību. Par šo personu detalizētākus komentārus prokuratūrā nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidācijas procesā esošā banka "ABLV Bank" tiesā uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) strīdā par 966 865 eiro nodokļu pārmaksu.

Administratīvajā rajona tiesā informē, ka 1.februārī tiesa lēmusi par labu "ABLV Bank", uzdodot VID pārbaudīt, vai "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa 966 865 eiro apmērā ir korekti aprēķināta, kā arī apstiprināja "ABLV Bank" uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2017.gadu deklarētā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu.

"ABLV Bank" sagatavoja un 2018.gada 15.novembrī iesniedza uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu. Sagatavojot 2018.gada finanšu pārskatu, banka laboja 2017.gada pārskatu, savukārt 2021.gada 13. un 27.aprīlī banka iesniedza precizētu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pillar Capital koncerna apgrozījums pirmajā pusgadā audzis par 16,3%

Db.lv, 01.09.2022

Pillar Capital šobrīd turpina New Hanza teritorijas attīstīšanu. 2023.gada sākumā teritorijā, kas atrodas netālu no Rīgas klusā centra, tiks nodota ekspluatācijā pirmā no plānotajām biroju ēkām.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos AS "Pillar Capital" (iepriekš "New Hanza Capital") koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 11,66 miljoni eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 0,4% un bija 1,969 miljoni eiro, teikts "Pillar Capital" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Pillar Capital" paziņojumā minēts, ka koncerna rezultāti atbilst vadības sagaidītajam rezultātam.

Koncerna pamatdarbības naudas plūsma 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 4,45 miljonus eiro, bet bruto aktīvi jūnija beigās bija 155,01 miljons eiro.

Koncernam pirmā pusgada beigās bija 44 ieguldījumu īpašumi, kuru tirgus vērtība sasniedza 114,003 miljonus eiro.

Kopējā iznomājamā platība bija 75 607 kvadrātmetri, pirmā pusgada beigās bija iznomāti 88% no pieejamās platības. Līgumos noteiktā gada nomas maksa bija 3,627 miljoni eiro.

"Pillar Capital" koncerns 2021.gada pirmajā pusgadā strādāja ar 10,025 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 1,977 miljonu eiro zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Laikmetīgās mākslas muzeja projektu iepauzē

LETA, 14.09.2022

Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja projekti autori: Adjaye Associates un AB3D.

Vizualizācija: Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstības projekts uz laiku ir iepauzēts būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma dēļ, atzina Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa atzīmēja, ka sadārdzinājumu sev atnesis līdzi Krievijas izraisītais karš. Līdz ar to nav iespējams provizoriski noteikt, ar cik lielu finansējumu un kādā laika grafikā projektu būs iespējams īstenot.

Kokale uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldības, kuras teritorijā LLMM tiktu būvēts, iespējas aizņemties finansējumu liela apmēra infrastruktūras objektu uzsākšanai patlaban ir izsmeltas, un arī ministrijas budžetā finansējuma LLMM projekta attīstīšanai patlaban nav.

Portāla "Satori" otrdien rīkotajā diskusijā "Balso par kultūru" kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka LLMM projekts ir izkustējies, jo nodibināta darba grupa par muzeja būvniecības iespējām, taču šobrīd "nevaram aizbēgt no realitātes, no energoresursu un būvniecības izmaksu kāpuma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos AS "Pillar Capital" koncerna jaunajā dzīvojamajā projektā "Pillar Mežciema mājas" pabeigti apjomīgākie būvdarbi, informē "Pillar Capital" pārstāvji.

"Mežciema mājas" ir pirmais "Pillar Capital" attīstītais energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas projekts Rīgā, kuram drīzumā sekos daudzdzīvokļu mājas arī citās Rīgas apkaimēs - Pļavniekos, Dārzciemā, Čiekurkalnā un citviet.

Jaunais daudzdzīvokļu projekts atrodas Eizenšteina ielā 47a blakus Biķernieku mežam. Projekta pirmo kārtu veido viena 10 stāvu ēka ar 79 dzīvokļiem. Ēkā būs pieejami divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 45 līdz 87 kvadrātmetriem. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šī gada rudenī.

Pillar attīstīs energoefektīvas dzīvojamās mājas Rīgā  

Piesaistot ilgtermiņa sadarbības partneri - investoru, vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs...

Projektā plānotas investīcijas 8,6 miljonu eiro apmērā.

Projekts tiek realizēts, piesaistot ilgtermiņa sadarbības partneri - investoru "ASG Resolution Capital".

"Pillar Capital" būvēs gandrīz nulles enerģijas ēkas, kur daļu no koplietošanas vajadzībām nepieciešamo elektroenerģiju nodrošinās saules paneļi. Katrā dzīvoklī tiks uzstādīta autonoma ventilācijas iekārta, kas ļaus rūpēties par mikroklimatu telpās. Katrā dzīvoklī paredzēta palīgtelpa, kā arī balkons vai terase ēkas pirmajā stāvā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai.

"ASG Resolution Capital" 2021.gadā strādāja ar 577 526 eiro apgrozījumu un cieta 3 312 512 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija. "ASG Resolution Capital" reģistrēta 2018.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 80 206 460 eiro. Uzņēmuma patiesās labuma guvējas ir Asja Berne un Nika Berne.

"Pillar Capital" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 21,564 miljoni eiro, kas ir par 17,8% mazāk nekā 2020.gadā, kā arī uzņēmums cieta 7,205 miljonu eiro zaudējumus, kas ir 3,4 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Kompānija "Pillar Capital" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 135,187 miljoni eiro. Kompānijas patiesās labuma guvējas ir Nika Berne un Nadežda Fiļa.

Uzņēmuma komercīpašumu portfelī ir VEF biroju ēkas, biroju ēkas Elizabetes ielā 23 un Brīvības gatvē 275, loģistikas parks "A6", kultūrvieta "Hanzas perons", kā arī citi īpašumi "New Hanza" teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru