Jaunākais izdevums

Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi a/s Liepājas osta LM prasību, kurā valsts lielākais nodokļu parādnieks LSEZ a/s Liepājas osta LM apstrīdēja nodokļu uzrēķinu.

Lēmumu Valsts ieņēmumu dienests var pārsūdzēt, 10 dienu laikā iesniedzot blakussūdzību. DB jau rakstīja, ka 26. janvārī Administratīvā rajona tiesa pabeidza lietas izskatīšanu tiesvedībā par Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas prasību par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p.i. 2010.gada 22.novembra lēmuma darbības apturēšanu daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu. Liepājas ostai LM saskaņā ar VID informāciju bija aprēķināts vairāk nekā piecpadsmit miljonu latu nodokļu parāds. Strīds bija par akciju sabiedrībai aprēķināto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas radies, noformējot muitas deklarācijas ievestajām kravām. VID veicis akciju sabiedrībā gan nodokļu auditu, gan pēc tam muitas auditu, kurā faktiski auditēts PVN. Uzņēmums sola sniegt komentārus pēc iepazīšanās ar lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu iniciatīvu jau pavasarī Ārvalstu investoru padome Latvijā piedāvāja tikšanās laikā ar Latvijas valdību, tomēr tā paliks jaunās valdības un Saeimas lemšanai, jo pašlaik ir idejas līmenī. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju strīdi ir aizvēruši ne tikai nelielus un vidējus, bet arī Latvijas apstākļiem lielākus uzņēmumus, jo tiesvedība ilgst gadiem. Tādējādi nodokļu maksātājam, cenšoties pierādīt savu taisnību, ir «jāspēj nodzīvot», līdz tiesa Latvijā ir pieņēmusi galīgo lēmumu, vēl jo vairāk, ja uzrēķins ir jāsamaksā nekavējoties, nevis tad, kad spēkā stājas galīgais tiesas lēmums. Tas nozīmē, ka miljonu eiro uzrēķinu gadījumos izdzīvot var tikai retais vai arī tas, kuram ir finansiāli spēcīga «mamma».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu izvairīšanās tendences, jeb Latvija – viena no trim bagātākajām valstīm ES!

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā, 06.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kārtējā Latvijas lauku ciemata apmeklējuma, sirds atkal sažņaudzās redzot, kā Marijas tante rūpīgi plāno savu budžetu, lai pietiktu gan iztikai, gan zālēm.

Tajā pat laikā zinu, ka Finanšu ministrija, valdība un parlaments ar neizprotamu vienaldzību noskatās (vai drīzāk tieši otrādi – piever acis) uz to, ka Latvijai liela daļa nodokļu aizpeld secen tikai tādēļ, ka valstī ir ārkārtīgi liberāla attieksme pret pelēkiem nodokļu plānošanas paņēmieniem. Ar gandarījumu konstatēju, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī prezidents Zatlera kungs, kas savā uzrunā, ierosinot Saeimas atlaišanu, izsaka pārmetumus par peļņas uzkrāšanos oligarhu ofšoru kontos. Prieks, ka šo problēmu beidzot pamanījušas arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kuru priekšlikumus jau 31.maijā atbalstīja MK1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par VID, tiesu un tiesībsarga «karsto kartupeli» – IIN nekustamajam īpašumam – un nodokļu tiesvedības ačgārnībām

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris un Nodokļu prakses grupas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā, 15.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G.V.F.Hēgelis: «Valsts ir tikumiskās idejas realitāte.»

«Patvaļa» – šādu vārdu tiesībsargs lieto iesniegumā ģenerālprokuroram ar lūgumu pārbaudīt VID rīcības tiesiskumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Par šo lietu tad arī vēlējos sīkāk pievērsties šai blogā, jo katra no iesaistītajām personām, šķiet, nav bez vainas. Secinājums īsumā – kaut arī nepiekrītu AT Senāta viedoklim, ka ienākums no masveida nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas nebija IIN objekts, neesmu pārsteigts, ka VID atkal atradis formālu iemeslu, kādēļ tam nav jāpilda AT Senāta spriedumus. Cerams, tas novedīs pie plašākas diskusijas par dažām greizām VID rīcības tendencēm kopumā nodokļu strīdos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capital: Pirms diviem gadiem VID pieņēma lēmumu, ka nodokļu uzrēķins ir bez likumīga pamata

LETA, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms diviem gadiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība pieņēma lēmumu, ka nodokļu uzrēķins datortehnikas vairumtirgotājam Capital ir bez likumīga pamata un ir atceļams kā prettiesisks, tomēr lieta vēl joprojām nav izbeigta, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma vadītājs Ivars Putniņš, komentējot informāciju, ka Capital interesēs veikta nodokļu krāpšana.

Viņš skaidro, ka acīmredzot runa esot par lietu, kura sākta jau 2011.gada augustā un it kā nesamaksāto nodokļu veidā radījusi valsts budžetam zaudējumus vairāk nekā 800 000 eiro apmērā. Kā skaidro Putniņš, viņam daudzi jautājumi šajā lietā ir neskaidri, jo par to uzzinājis, tikai skatoties TV3 ziņu raidījumu. Ar viņu neviens neesot sazinājies, un arī apsūdzība viņam neesot uzrādīta.

Interesanti, ka pēc uzņēmuma nesenas tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersones kundzi, kuras laikā tika spriests par reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu, nekavējoties tika sākts Capital padziļinātais audits un atjaunota lieta par sen pagājušu taksācijas periodu, uzsver uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kolonnas salonu pārvaldītājam Day SPA ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēmis lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu Škoda automašīnu tirgotājam Latvijā SIA Karlo Motors. Uzņēmums gan nepiekrīt VID lēmumam un sola to pārsūdzēt.

Kā skaidroja Karlo Motors valdes priekšsēdētājs Aivars Apkalns, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļa esot veikusi nodokļu uzrēķinu, ko Karlo Motors uzskata par nepamatotu.

«VID, uzskatot, ka mēs piedalāmies lietotu auto pārdošanas shēmā, ir veicis nodokļu uzrēķinu. Kā noskaidroju VID, Karlo Motors esot arī labuma guvējs no dalības kaut kādā shēmā, it kā mēs būtu daļa no kaut kādas nodokļu nemaksāšanas shēmas,» teica Apkalns.

Cik liels ir uzrēķins, Apkalns neatklāja. Viņš sacīja, ka uzņēmums nākamnedēļ pārsūdzēs šo VID lēmumu, kas paredz piemērot aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samaksājot nodokļu pamatparādu, gan fiziskās, gan juridiskās personas tiks atbrīvotas no parādu saistītās soda un nokavējuma naudas maksāšanas

To paredz sagatavotais likumprojekts Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai, kura spēkā stāšanās jau paredzēta šā gada 1. oktobrī. Lai tas būtu spēkā, šis likumprojekts, ko atbalstījusi valdība, vēl jāakceptē Saeimā.

Minētais likumprojekts būtībā aizstās 2012. gadā pieņemto Nodokļu atbalsta pasākuma likumu, kura paredzētais darbības laiks – 60 mēneši – beidzas šogad. Jaunais likumprojekts dos nodokļu maksātājiem trīs mēnešus, lai līdz šā gada 31. decembrim pieteiktos nokavējuma un soda naudu dzēšanas pasākumam parādiem, kas radušies līdz šā gada 1. jūnijam, kā arī tiem, kuriem VID audita uzrēķinu samaksas termiņš būs šā gada 25. decembris. Paredzēts, ka pamatparādu sadalīs vienādās daļās un tas būs jāmaksā ik mēnesi, un tas var tikt pagarināts līdz 24 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks: Nepieņemami, ka uzņēmumiem jāmaksā ar nesamērīgu biznesa risku, jo valsts nespēj sakārtot nodokļu iekasēšanu

Žanete Hāka, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieņemami, ka Latvijas uzņēmumiem jāmaksā ar savu reputāciju un nesamērīgu biznesa risku, jo valsts jau vairākus gadus nav spējusi sakārtot nodokļu iekasēšanas kārtību, norāda Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

AS Dobeles dzirnavnieks grasās pārsūdzēt VID pieņemto lēmumu un uzsver, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, tie vienmēr maksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Uzņēmums uzskata, ka VID nepamatoti piemērojis papildus pievienotās vērtības nodokļa aprēķinu par atsevišķiem darījumiem, atsaucoties uz uzņēmuma piegādātāju veiktajām darbībām. Tādā veidā valsts nesamērīgi lielu atbildību par piegādātāju un starpnieku darbībām uzliek uz godprātīgo uzņēmumu pleciem.

Tāpat Dobeles dzirnavnieks jau vairāk nekā pirms diviem gadiem rosinājis uzraugošās institūcijas ieviest Latvijā reversā PVN maksājuma principu, lai sakārtotu PVN maksāšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

LETA, 03.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme izvērtēs VID iepirkumu, kurā uzvarējis par nodokļu parādiem kritizēts uzņēmējs

Db.lv, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izvērtēs VID iepirkuma rezultātus informēšanas kampaņai par nodokļu reformu 2019. gadā. Iepirkumā uzvarējusi kompānija «Alpha Baltic Media», ar kura vadītāju saistītie citi uzņēmumi esot parādā valstij vairāk nekā pusmiljonu eiro, informē LNT ziņas.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) izplatījusi publisku vēstuli, kurā pausts sašutums, ka konkursā uzvarējis uzņēmums, kura īpašnieks, valdes loceklis un patiesā labuma guvējs Lauris Špillers ir saistīts ar virkni uzņēmumu (SIA «Serviod», SIA «Baltic Media» un SIA «Medialead group»), kuri vēl februāra sākumā bija parādā valstij vairāk nekā 607 tūkstošus eiro. LRA LNT Ziņām norādīja, ka saskaņā ar izskanējušo informāciju, uzņēmumam «Alpha Baltic Media» pašam nodokļu parādu neesot un iepirkuma nosacījumiem tas formāli atbilstot, taču apšaubīja, vai VID iepirkumā izvirzīti pienācīgi kritēriji. «Jāpārskata kritēriji, pēc kuriem izvēlas iepirkumos uzvarētājus, jo nevar būt tā, ka tirgum tiek dots signāls - tas nekas, ka parādi, nodibinot jaunu uzņēmumu, tu vari visu sākt no sākuma un piedalīties sacensībā par publiskiem līdzekļiem,» norādīja LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bagātākajam basketbolistam Andrim Biedriņam izvirzītos pārmetumus kriminālpārkāpumā, izvairoties no PVN nomaksas, aptaujātie nodokļu eksperti atzīst par mulsinošiem. Līdzīgas nodokļu «optimizēšanas» shēmas esot ļoti izplatītas, bet tās pārsvarā nonākot administratīvajās tiesās, tādēļ atbildes uz jautājumu, kādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) pret pazīstamo basketbolistu izlēmis vērsties tik skarbi, var būt ļoti dažādas, vēsta laikraksts Diena.

Kā rakstīts, VID pārkāpumu A. Biedriņa gadījumā saskata tajā, ka ASV iegādāta motorlaiva Malibu Wakesetter Latvijā reģistrēta kā uzņēmuma pamatlīdzeklis, līdz ar to PVN nebija jāmaksā, taču reāli laivu izmantojis tikai basketbolists privātām vajadzībām.

Privāti pērkot laivu, PVN būtu jāsamaksā. Turklāt laivu nopirkušais uzņēmums esot dibināts ar šķietamu mērķi to iznomāt, taču VID uzskata, ka jau dibināšanas brīdī bijis zināms, ka vienīgais iznomājamais ūdens transportlīdzeklis būs konkrētā motorlaiva un tā vienīgais lietotājs - viena persona. Kriminālprocesa ietvaros apsūdzības izvirzītas trim personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, par ko var draudēt līdz pieciem gadiem cietumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām tirdzniecībā ar zeltu

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kā vadīt transfertcenu risku

Artūrs Breicis, AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants, 06.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis pusotrs gads kopš spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājam ir jāsagatavo transfertcenu dokumentācija gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa ar saistītu uzņēmumu gadā pārsniedz 14 300 euro.

Mūsu pieredze liecina, ka vairums uzņēmumu ir informēti par šīm prasībām, vēl jo vairāk, gandrīz visi ir vērtējuši šādu risku. Jāsaka arī, ka vairākums uzņēmumu nopietni attiecas pret transfertcenu risku un mēģina to vadīt, sagatavojot transfertcenu dokumentāciju vai vismaz izsverot cenu pamatotību. Tomēr ir arī daudzi uzņēmumi, kuru vadība uzskata transfertcenu risku par Valsts ieņēmumu dienesta «bubuli», «kaprīzi» vai vienkārši nevajadzīgu slogu, kura mērķis ir sagandēt uzņēmuma grāmatvežiem dzīvi un iekasēt lielākus nodokļus no uzņēmumiem. Ir bieži izskanējis arī pretējs viedoklis, ka transfertcenas ir nodokļu konsultantu izgudrots instruments, kas paredzēts konsultantu bagātības vairošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"", kas tostarp ir skaistumkopšanas salonu ķēdes "Kolonna" pārvaldītājs, neraugoties pasludināto maksātnespēju, darbību vēl nepārtrauks un cer atgriezties pie tiesiskās aizsardzības procesa, informēja kompānijā.

"Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" pārstāve Elizabete Vegnere norādīja, ka maksātnespējas administrators likuma noteiktajā kārtībā lems vai turpināt kapitālsabiedrības darbību, taču patlaban kompānijas filiāles darbību nepārtrauks un saglabās visas esošās darbavietas.

Vegnere arī norādīja, ka kompānijas kreditoriem atbilstoši regulējumam būs jālemj par maksātnespējas procesa izbeigšanu un lūgumu tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.

Komentējot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) aprēķināto soda naudu, kompānijas pārstāve norādīja, ka uzņēmums vēl joprojām gaida VID skaidrojumu par soda naudas 300% apmērā likumisko pamatojumu. Pēc Vegneres paustā, 11.janvārī VID pamatparādam 572 405 eiro apmērā tika uzrēķināta 1 607 453 eiro soda nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Viens no Latvijā lielākajiem šprotu ražotājiem ierauts akcionāru strīdā; apsūdz reiderismā

Sandra Dieziņa, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīds ir viens no iemesliem kompānijas dīkstāvei, šobrīd nav iespējams piesaistīt ES fondu finansējumu turpmākai attīstībai.

Strīdus iemesls – SIA Rānda kapitāldaļas, ko tās dibinātājs Oskars Grosmanis pirms vairāk nekā desmit gadiem piešķīra sadarbības partnerim Vladimiram Zļenko, lai viņš iesaistītos uzņēmuma attīstībā.

Strīds par kapitāldaļām

«Tā ir daļēji privāta problēma, bet iezīmējas arī valsts attieksme pret to. Vladimirs Zļenko savā laikā tika pieņemts uzņēmumā kā akcionārs ar nosacījumu, ka strādās uzņēmumam par labu, veicot ieguldījumus un piedaloties produkcijas realizācijā Krievijā. Viņš savulaik darbojies arī tādos uzņēmumos kā a/s Brīvais vilnis un Salacgrīva 95 un tolaik tapa sadarbība arī ar Rāndu. Diemžēl tajā laikā viņam sāka zust interese par produkcijas realizāciju. Bija populāra PVN izkrāpšana un tur viņš saredzēja lielākas biznesa perspektīvas, strādājot kā privātpersona. Viņam bija mazsvarīga ražotne vai cilvēki, vai bizness kā tāds,» stāsta O. Grosmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās Grūtupa iesākto

Andrejs Vaivars, BNS, 
speciāli DB, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu grāmatvedības ārpakalpojumu tirgu, tiek apspriesta obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

«Obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana klientam ļaus būt pilnīgi drošam – ja grāmatvedis vai grāmatveža birojs kaut ko ne tā izdarīs un būs uzrēķins vai sods par nepareizām darbībām, klients nenes par to atbildību, jo risks ir novirzīts. Mums nodokļu likumdošana ir tik smaga, ka mēs paši reizēm nesaprotam – trīs reizes lasām un rakstām vēstules, lai mums izskaidro šo vai citu normu,» saka Lienīte Caune, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Lielās grāmatvedības ārpakalpojumu kompānijas šo ieceri atbalsta, norādot, ka daļa jau šobrīd savus pakalpojumus apdrošina brīvprātīgi, taču mazākām šādi tiek uzlikts papildu finanšu slogs. Tiesa, šādi no tirgus varētu tikt izspiesti tie grāmatveži, kas darbojas nelegāli.

Komentāri

Pievienot komentāru