Citas ziņas

Tiesa atbrīvo no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas lietā aizdomās turētos Gulbi un Sergetu

LETA, 26.01.2015

I. Sergets

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Rīgas apgabaltiesa pirmdien nolēma atbrīvot no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turēto veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinženieri Ivaru Sergetu.

Drošības līdzekļus abiem aizdomās turētajiem tiesa pārskatīja atsevišķās sēdēs. Abi aizdomās turētie pēc tiesas lēmuma ar žurnālistiem runāt nevēlējās, un policijas konvojs, žurnālistiem neredzot, viņus no apcietinājuma atbrīvoja nedaudz vēlāk, pēc tiesas sēdes.Kā aģentūrai LETA sacīja Gulbja advokāte Vaida Davidsone, rīt, 27.janvārī, viņas klientam plānots piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Davidsones vērtējumā, acīmredzot tiesa uzskatīja, ka Gulbis nevar traucēt izmeklēšanai un neizvairīsies no izmeklēšanas. Pēc viņas vārdiem, pirmās instances tiesa savā lēmumā bija uzskaitījusi «veselu buķeti» iemeslu, kādēļ Gulbis jāapcietina, tostarp tika minēta iespējamība, ka viņš varētu izvairīties un pretdarboties izmeklēšanai.

«Izmeklēšana uzskata, ka viņš nav veicis ekspertīzi tādā apjomā un veidā, kā viņam tas būtu jādara. Vai tas apstiprināsies vai neapstiprināsies, ir cits jautājums, taču drošības līdzeklis jau nav soda mērs,» uzsvēra advokāte.

Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks aizņemtības dēļ uz tiesas lēmumu nebija ieradies. Pāris stundas pirms tiesas lēmuma advokāts žurnālistiem neatklāja, ko policija tieši inkriminē viņa klientam, taču uzsvēra, ka Sergets kopš pagājušās nedēļas ne reizi neesot nopratināts - aizstāvība bijusi gatava nodrošināt klienta liecību sniegšanu, taču policija neizrādīja nekādu interesi. Iepriekš Sergets ticis nopratināts vairākas reizes.

Advokāts par absurdu vērtē argumentu, ka Sergetam jāatrodas cietumā, jo viņš varot traucēt izmeklēšanai. Zvejsalnieks atgādināja, ka policija jau iepriekš paziņojusi, ka tai ir skaidri traģēdijas cēloņi un veicinošie apstākļi, tāpēc, pēc Zvejsalnieka domām, drošības līdzeklis klientam piemērots, lai vienkārši «nomierinātu sabiedrību».

Advokāts arī atturējās atklāt, cik daudz mantas arestēts Sergetam piederošajā uzņēmumā HND Grupa. Lēmums par arestu mantai pagājušajā nedēļā pārsūdzēts Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam, jo advokāts tajā saskatījis procesuālus pārkāpumus. Tiesai lēmums jāpieņem desmit dienu laikā. «Nav nekādu mērķu slēpt naudu vai mantu. Uzņēmumam faktiski ierobežojums rīkoties ar mantu bija piemērots jau kopš 2013.gada, jo tika izņemta vairākus tūkstošus eiro vērta datortehnika,» piebilda advokāts.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Sergets, Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gulbis tika apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA Kubs un SIA HND Grupa. Kuba īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.

LETA jau ziņoja, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.

Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā Maxima Latvija. Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza.

Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.