Citas ziņas

Tiesa atbrīvo no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas lietā aizdomās turētos Gulbi un Sergetu

LETA, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Rīgas apgabaltiesa pirmdien nolēma atbrīvot no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turēto veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinženieri Ivaru Sergetu.

Drošības līdzekļus abiem aizdomās turētajiem tiesa pārskatīja atsevišķās sēdēs. Abi aizdomās turētie pēc tiesas lēmuma ar žurnālistiem runāt nevēlējās, un policijas konvojs, žurnālistiem neredzot, viņus no apcietinājuma atbrīvoja nedaudz vēlāk, pēc tiesas sēdes.Kā aģentūrai LETA sacīja Gulbja advokāte Vaida Davidsone, rīt, 27.janvārī, viņas klientam plānots piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Davidsones vērtējumā, acīmredzot tiesa uzskatīja, ka Gulbis nevar traucēt izmeklēšanai un neizvairīsies no izmeklēšanas. Pēc viņas vārdiem, pirmās instances tiesa savā lēmumā bija uzskaitījusi «veselu buķeti» iemeslu, kādēļ Gulbis jāapcietina, tostarp tika minēta iespējamība, ka viņš varētu izvairīties un pretdarboties izmeklēšanai.

«Izmeklēšana uzskata, ka viņš nav veicis ekspertīzi tādā apjomā un veidā, kā viņam tas būtu jādara. Vai tas apstiprināsies vai neapstiprināsies, ir cits jautājums, taču drošības līdzeklis jau nav soda mērs,» uzsvēra advokāte.

Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks aizņemtības dēļ uz tiesas lēmumu nebija ieradies. Pāris stundas pirms tiesas lēmuma advokāts žurnālistiem neatklāja, ko policija tieši inkriminē viņa klientam, taču uzsvēra, ka Sergets kopš pagājušās nedēļas ne reizi neesot nopratināts - aizstāvība bijusi gatava nodrošināt klienta liecību sniegšanu, taču policija neizrādīja nekādu interesi. Iepriekš Sergets ticis nopratināts vairākas reizes.

Advokāts par absurdu vērtē argumentu, ka Sergetam jāatrodas cietumā, jo viņš varot traucēt izmeklēšanai. Zvejsalnieks atgādināja, ka policija jau iepriekš paziņojusi, ka tai ir skaidri traģēdijas cēloņi un veicinošie apstākļi, tāpēc, pēc Zvejsalnieka domām, drošības līdzeklis klientam piemērots, lai vienkārši «nomierinātu sabiedrību».

Advokāts arī atturējās atklāt, cik daudz mantas arestēts Sergetam piederošajā uzņēmumā HND Grupa. Lēmums par arestu mantai pagājušajā nedēļā pārsūdzēts Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam, jo advokāts tajā saskatījis procesuālus pārkāpumus. Tiesai lēmums jāpieņem desmit dienu laikā. «Nav nekādu mērķu slēpt naudu vai mantu. Uzņēmumam faktiski ierobežojums rīkoties ar mantu bija piemērots jau kopš 2013.gada, jo tika izņemta vairākus tūkstošus eiro vērta datortehnika,» piebilda advokāts.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Sergets, Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gulbis tika apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA Kubs un SIA HND Grupa. Kuba īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.

LETA jau ziņoja, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.

Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā Maxima Latvija. Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza.

Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa par labu diviem cietušajiem Zolitūdes traģēdijas civillietā piedzen 300 000 eiro

LETA;Db.lv, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdē sākti sagatavošanas darbi sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai

Nozare.lv, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sākti sagatavošanas darbi Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai, apstiprina SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš norādīja, ka patlaban vēl netiek veikta aktīva darbība, jo demontāžas darbu veicēji SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG darbinieki veic sagatavošanas darbus. No rīta viss sākās, kā iepriekš plānots. Demontāžas darbu veicēji bija klāt. Patlaban tiek sagatavota teritorija.

Pirms pašas ēkas demontāžas sākšanas teritorijas līdzīpašniekiem - SIA Tineo un SIA Homburg Zolitūde - jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi atsevišķas demontāžas projekta nianses.

Kā ziņots, Maxima Latvija šodien plāno sākt Zolitūdes traģēdijā sabrukušā veikala atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžu.

Šo darbu veikšanai būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Uzņēmums atvainojas Zolitūdes iedzīvotājiem par iespējamām neērtībām - trokšņiem un putekļiem, kas var rasties darbu veikšanas laikā, atzīmēja Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo glābēju tuvinieki no valsts un uzņēmējiem vēlas piedzīt 1,5 miljonus eiro

LETA, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Lielveikalā Maxima pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, arhitektu biroju Kubs, SIA Re&Re, Rīgas domi un arī SIA HND Grupa. Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Maxima advokāts: Sociāli atbildīgs uzņēmums nedzenā cilvēkus no veikala iekšā un ārā

LETA, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kāpēc Andris Vilcmeiers izvēlējās pāriet darbā uz Maximu?

Kristīne Stepiņa, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Maxima Latvija valdes locekli Jeļenu Kondrašovu

Lelde Petrāne, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban starp Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem par ģimenes atbalsta izmaksāšanu 100 000 eiro apmērā ir noslēgtas vismaz 49 vienošanās, liecina tiesās iesniegtie pieteikumi.

Pagaidām vienošanās vēl nav noslēgtas piecos gadījumos. SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums ir gandarīts par to, ka «kopējā dialogā panācām ļoti svarīgu lēmumu par atbalstu bojāgājušo ģimenēm».

«Respektējot cietušo lūgumu pašlaik neizpaust informāciju par ģimenēm, kas parakstījušas vienošanos, plašāk komentēt noslēgto vienošanos skaitu nevaram. Kopumā šim procesam no uzņēmuma puses ir novirzīti 5,4 miljoni eiro, un joprojām turpinās aktīvs darbs kopā ar cietušo pārstāvjiem, lai vienotos ar ģimenēm, kas traģēdijā zaudējušas tuviniekus. Patiesi ceram, ka šis atbalsts un ilgo, sāpīgo tiesvedību izbeigšana palīdz cilvēkiem raudzīties nākotnē, kā arī atrisināt dažādus materiālas dabas jautājumus jau tagad,» rezumēja Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Homburg Zolitude: Uzņēmums nemēģina izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

LETA, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noraida Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasību par kompensāciju no Maxima Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 19.oktobrī, pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA Maxima Latvija civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā, informē Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Prasība pret Maxima Latvija tika noraidīta, izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē.

«Zolitūdes traģēdijas objektīva izvērtēšana tiesās ir ļoti svarīga, jo, mūsuprāt, tā neapšaubāmi atstās sekas uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un līdzīgām tiesvedībām Zolitūdes lietā. Uzskatām, ka, noraidot prasību, tiesa ir ņēmusi vērā lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus un prasības būtību,» norāda SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš piebilst, ka, lai gan tiesa noraidījusi konkrēto prasību, visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par Maxima Latvija finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā ir joprojām spēkā. Uz šo brīdi vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Re&Re neatzīst Zolitūdes civillietas traģēdijas prasību

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Re&Re neatzīst tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību, piektdien Rīgas apgabaltiesā skatāmajā civillietā pauda būvuzņēmuma Re&Re pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Tiesas sēdē Grūbe, atsaucoties uz prasības pieteikumu un tā pamatojumu, pauda, vai tiešām Satversmes tiesību normas civiltiesiskos strīdos piemērojamas tieši, norādot, ka nē un jebkurā gadījumā tās nav iespējams piemērot atrauti no citiem normatīvajiem aktiem.

Izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, advokāts teica, ka Re&Re īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izveidoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.

Tāpat Re&Re uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija, skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Grišins: Zolitūdē Maxima deformācijas procesi bija sākušies divus gadus pirms traģēdijas

BNS, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijā sagruvušā lielveikala Maxima deformācijas procesi bija sākušies divus gadus pirms traģēdijas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Esmu pārliecināts, ka izmeklēšanā būs pieejami dokumenti, kas apliecinās, ka deformācijas procesi sākušies divus gadus iepriekš,» viņš teica.

Grišins paskaidroja, ka izmeklētāji skatās plašāk, kuri cilvēki jau šo divu gadu laikā to varēja konstatēt un novērst.

«Izmeklētāji, veicot procesuālās darbības, ir noskaidrojuši to personu darbību vai bezdarbību, kuras bija saistītas ar šīs celtnes ieceres radīšanu un realizēšanu dzīvē,» teica Grišins, atzīstot, ka celtne jau projektā bijusi bīstama.

Viņš informēja, ka izmeklētāji izdarījuši jau lielāko daļu procesuālo darbību, kas vērstas uz pierādījumu vākšanu un fiksēšanu, pašlaik process restaurēts tehniski, drīz arī ekspertīze nonāks izmeklētāju rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts 17:55 - Zolitūdes traģēdijas lietā pagaidām divi aizdomās turētie

BNS, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pagaidām divi aizdomās turētie; viens no tiem ir lielveikala Maxima konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, kuram piemērots apcietinājums.

Sergeta aizstāvis advokāts Andrejs Zvejsalnieks aģentūrai BNS pastāstīja, ka apcietinājumu Sergetam tiesa piemērojusi otrdien.

Aģentūrai BNS Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava norādīja,ka , ka tiesa nolēmusi arī par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu vēl vienai personai.

Apcietinājums piemērots sabrukušā lielveikala Maxima ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem pastāstīja, ka tuvākajā laikā apsūdzības tiks izvirzītas vēl citām personām. Pret vienu juridisku personu pieņemts lēmums vērst piespiedu līdzekli, sacīja Grišins, neatklājot kādu. Vienlaikus sīkākas detaļas par Zolitūdes traģēdijā lietā aizdomās turamajām personām Grišins neatklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Zolitūdes traģēdijas nākamo tiesas sēdi pārceļ uz martu

Žanete Hāka, LETA, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā tiesas sēdē otrdien Zolitūdes traģēdijas lietas izskatīšanas nākamo datumu noteica 2016.gada martā.

Tiesnesis nozīmēja nākamos datumus tiesas sēdēm martā, aprīlī, maijā, jūnijā un turpmākos mēnešos. Nākamā tiesas sēde notiks 1.martā plkst.10.

Otrdien tiesa nolēma krimināllietu nesadalīt.

Advokāts Aldis Gobzems, vērtējot lēmumu nesadalīt krimināllietu, norādīja, ka advokāts Oskars Rode, kurš ir SIA Maxima Latvija juridiskās palīdzības sniedzējs, nonāk konfliktējošā situācijā, jo Maxima kā cietušā intereses ir konfliktējošas ar Maxima kā juridiskas personas, par kuru tiesai būs jālemj saistībā ar noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, interesēm.

Maxima pārstāvis norādīja, ka Maxima patlaban praktiski tikusi iedzīta stūrī, jo tādā gadījumā būtu jāmeklē jauns cilvēks, kuram būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem juridiskās palīdzības un aizstāvības sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc diviem gadiem skatīs lietu pret Ušakovu un Re&Re valdes priekšsēdētāju Pauniņu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju

LETA, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 26.maijā paredzējusi vērtēt trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietu izskatīs tiesnese Aiga Freimane.

Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietu pret Ušakovu un Re&Re valdes priekšsēdētāju Pauniņu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju nodod Jūrmalai

LETA, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 18.augustā pieņēmusi lēmumu nodot lietu pēc trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu izskatīšanai Jūrmalas pilsētas tiesā.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, lietu vērtēs tiesnese Dzintra Danberga. Tā nolikta izskatīšanai jau šī gada 2.decembrī. Iepriekš Zemgales priekšpilsētas tiesa šo lietu bija nolikusi izskatīšanai tikai uz 2016.gada 26.maiju.

Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kalnmeiers: informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā

BNS, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zolitūdes traģēdijā cietušie atsakās no prasības pret Ušakovu un Re&Re valdes priekšsēdētāju Pauniņu

LETA, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien izbeidza tiesvedību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, informēja tiesā.

Tiesvedība izbeigta, jo prasītājs atteicās no prasības. Prasību bija iesnieguši trīs traģēdijā cietušie - Skadmaņu ģimene.

Prasītāju advokāts un kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! pārstāvis Aldis Gobzems teica, ka prasības par atvainošanos atsauktas, jo šīs prasības mērķis daļēji ir sasniegts - «kaut neatvainojās vārdiski, tomēr Ušakovs daļēji palīdzēja cietušajiem».

Savukārt pret Pauniņu tas esot «zināms solis kredītā», jo šobrīd arī viņam ir iespēja parādīt no savas puses vēlmi konstruktīvi un ātri atrisināt morālo kompensāciju lietas un uzņemties atbildību kriminālprocesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, aģentūrai LETA pavēstīja birojā.

Pēc BVKB datiem, 2017.gadā ēku uzraudzības ietvaros par nedrošiem ir atzīti 7% no pārbaudītajiem objektiem. Tostarp 21 objekts nav ekspluatēts jau vairākus gadus (grausts), bet 18 ēkām konstatēto bīstamību dēļ pārtraukta ekspluatācija.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» otrdien BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzina, ka pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijā ir mainījusies būvniecības procesos iesaistīto personu attieksme. «Šis notikums [Zolitūdes traģēdija] ir mainījis attieksmi - ir mainījusies attieksme no būvniecības procesos iesaistīto personu puses,» viņa teica.

Mjakuškina norādīja, lai gan šobrīd ir izveidota sistēma, kas nodrošina, lai šādas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos, vienmēr ir būtiski kā savus pienākumus un funkcijas īsteno būvniecības procesos iesaistītās personas. «Mēs jūtam, ka attieksme ir mainījusies, bet, protams, vēl ceļš ir ejams,» sacīja BVKB direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas Maxima rezultāti stabilizējas; tirgotāji pārvērtējuši drošību

Zanda Zablovska
, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad, iebrūkot tirdzniecības centra Maxima jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki, sociālajos tīklos tika runāts par tīkla Maxima boikotu. Gan Maxima, gan citu tirgotāju teiktais liecina, ka sākotnēji izmaiņas cilvēku paradumos bija jūtamas, bet tagad grūti izvērtēt, cik daudz tirgotāju rezultātus ietekmē traģēdija, bet cik – jaunu veikalu atvēršana un dažādas akcijas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Zolitūdes traģēdija gada nogalē nenoliedzami satricināja visu sabiedrību un arī mūsu uzņēmuma darbību. Tā bija krīze, kurai nebijām gatavi un nespējām adekvāti reaģēt,» norāda SIA Maxima Latvija Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris, paužot nožēlu par pieļautajām kļūdām.

Viņš apliecina, ka traģēdijas ietekme uz uzņēmuma darbu arvien ir jūtama. Maxima Latvija apgrozījums 2014. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, samazinājies par aptuveni 1,5%. «Savukārt, vērtējot aizvadītos trīs mēnešus, jāsaka, ka situācija kopš augusta ir stabilizējusies.» Vienlaikus, izvērtējot dažādus zīmola pētījumu rezultātus, esot redzams, ka gada laikā diezgan strauji krities zīmolam lojālo pircēju skaits un audzis noliedzēju īpatsvars, kas esot saprotami. «Tā ir pamatota kritika, ar kuru mums ir jārēķinās, un esam izdarījuši secinājumus,» norāda J. Beseris, piebilstot, ka kopš traģēdijas galvenā uzmanība veltīta visaptveroša pārmaiņu plāna izstrādei un īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru