Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm, Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā - advokātu biroja Raidla Lejiņš&Norcous advokāti.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.

Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Ķemeru sanatorijas izsoles organizēšana turpinās vēsturiskās būves agoniju, uzskata Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, vienlaikus apliecinot, ka pilsēta joprojām gatava uzņemties atbildību par objektu.

Izplatītajā paziņojumā Jūrmalas mērs norāda, ka dome izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai nebūtu nekādu šķēršļu pašvaldībai uzņemties atbildību par sanatoriju – deputāti nobalsojuši par gatavību pārņemt īpašumu, Jūrmala ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā un priekšlikums par sanatorijas iegādi atbilst likuma Par pašvaldībām 15. pantam, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Līdz ar to nekādu juridisko šķēršļu lēmuma pieņemšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei nebija, norāda G. Truksnis.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Ķemeru sanatorija šajā ziemā netiks apkurināta, jo administratoram nav līdzekļu, lai maksātu par apkuri, informē SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

«Nevaru to atļauties, jo man nav tādu līdzekļu, lai maksātu par apkuri. Sanatorija nav tikusi apkurināta jau desmitgadi, nāksies izturēt vēl vienu ziemu. Skaidrs, ka tādējādi mantas stāvoklis neuzlabojas, taču ļoti dramatisks pasliktinājums arī nav gaidāms,» sacīja Kreics.

Viņš informēja, ka minimālās apkures izmaksas mēnesī būtu aptuveni 4000 latu - šāda summa būtu nepieciešama, lai apkurinātu vismaz sanatorijas pirmo stāvu, kurā veikti restaurācijas darbi.

«Ir arī citi izdevumi, piemēram, objekta apsardze vien mēnesī izmaksā ap 5000 latu, bet atstāt objektu bez apsardzes nevar,» skaidroja Kreics.

Administrators sacīja, ka ir runājis ar Ķemeru sanatorijas būvdarbu veicēju - būvfirmu VP Construction, kas ir sanatorijas lielākais nenodrošinātais kreditors, un nodrošināto kreditoru - arhitektu biroju Arhiidea - un abi sanatorijas būvdarbos iesaistītie uzņēmumi apliecinājuši, ka neapkurinātā objekta stāvoklis īpaši nepasliktināsies.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Jūrmalas pilsētas dome nepiedalīsies šodien paredzētajā Ķemeru sanatorijas izsolē. Pašvaldības izplatītajā paziņojumā norādīts, ka Finanšu ministrijas izvirzītie nosacījumi faktiski liedza Jūrmalas pašvaldībai iespēju saņemt aizņēmumu Ķemeru sanatorijas iegādei.

Jūrmalas pilsētas dome augustā vērsās pie Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes ar lūgumu atļaut saņemt aizņēmumu sanatorijas iegādei. Šis aizņēmums bija nepieciešams, lai varētu pārņemt sanatoriju jau šoruden. Jūrmalas pilsētas dome joprojām ir gatava pārņemt Ķemeru sanatoriju, teikt paziņojumā.

Savukārt Finanšu ministrija iepriekš norādīja, ka Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu. Pēc ministrijas teiktā, pašvaldība neiesniedza informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Ķemeru sanatorija nonāks Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederoša SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Arhiidea līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe, tiesa ir apstiprinājusi cesijas darījumu starp sanatorijas pircēju SIA Arhiidea un SIA Park Hotel Ķemeri. Līdz ar to Arhiidea visas savas prasījuma tiesības cedējusi Park Hotel Ķemeri, kas pērn rudenī izsolē apliecināja savu gatavību iegādāties Ķemeru sanatoriju, taču noteiktajā laikā nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu.

«Tā kā 3.februārī tiesa cesijas darījumu vēl nebija apstiprinājusi, sanatorijas pirkumu faktiski veica Arhiidea - ieskaitījām savu nodrošināto prasījumu - nepilnu pusmiljonu eiro -, bet turpmākos maksājumus veiks Park Hotel Ķemeri,» skaidroja Grūbe.

Šodien paredzētā Ķemeru sanatorijas trešā izsole nav notikusi, jo uz to nav pieteicies neviens pretendents.

Sanatorijas īpašnieces maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka pirms izsoles viens pretendents izrādīja interesi par dalību izsolē, taču noteiktajā laikā nav iemaksājis drošības naudu.

Šodien bija paredzēts izsolīt trīs zemesgabalus, no kuriem uz viena atrodas arī sanatorijas ēka, artēziskais urbums un kustamā manta.

Izsoles sākumcena bija 5 037 712,23 eiro. Izsoles sākumcena daļēji tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Kreics norādīja, ka interese par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi ir, tomēr atklāt, vai kāds gaidāmajai izsolei ir vai nav pieteicies, viņš nevēlējās.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics atzinis par nenotikušu Ķemeru sanatorijas mantas kopuma izsoli, kas notika 3.oktobrī, informēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas preses pārstāve Justīne Plūmiņa.

Minētajā izsolē piedalījās viens pretendents, kurš apliecināja gatavību iegādāties sanatorijas mantas kopumu par 3 000 000 eiro. Tomēr minētais izsoles dalībnieks neveica pirkuma maksas samaksu viena mēneša laikā pēc izsoles, kā to paredz likums.

Līdz ar to pretendents ir zaudējis līdz izsolei iemaksāto drošības naudu 503 771 eiro apmērā.

Par tālāko rīcību ar Ķemeru sanatorijas mantas kopumu administrators plāno tuvākajā laikā vienoties ar Ominasis Latvia nodrošinātajiem kreditoriem.

Kreics norādīja, ka skaidrība šajā jautājumā varētu būt tuvāko divu nedēļu laikā. Tāpat ar kreditoriem tiks lemts, vai notiks izsole vai arī varēs pārdot mantas kopumu bez tās. Arī īpašuma turpmāko cenu administratoram pagaidām bija grūti komentēt.

Finanšu ministrija (FM) atbalstījusi Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

FM norāda, ka kopumā, izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, secināts, ka pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13% - 14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām.

Tajā pašā laikā ministrijas pārstāvji norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome saņems Valsts kases aizņēmumu tikai tad, kad Ķemeru sanatorijas ēkas tiks atbrīvotas no esošajiem apgrūtinājumiem (nekustamajam īpašumam ir ķīlas apgrūtinājums komerciestādē), pašvaldība iesniegs apliecinājumu, ka darījums pilnībā atbildīs normatīvo aktu prasībām komercdarbības atbalsta jomā, uzsver ministrijas pārstāvji.

Rīgas Apgabaltiesa noraidījusi zvērinātu tiesu izpildītāja Ulda Zepa sūdzību par viņa iepriekš plānotās MSIA Ominasis Latvia mantas (sanatorijas Ķemeri) izsoles atcelšanu. Jāmin, ka arī Jūrmalas pilsētas tiesa iepriekš noraidīja U.Zepa sūdzību, ko viņš pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesu izpildītājs iepriekš izsludinātajā izsolē neesot iekļāvis visu uzņēmuma mantu, kā arī mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts, turklāt nebija paredzēta arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksa par izsolīto īpašumu, tādēļ tās organizēšana radīja šaubas par izsoles tiesiskumu un pēc kreditora lūguma izsole tika atcelta, norāda MSIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Šobrīd SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietā veikts visas uzņēmuma mantas novērtējums, kas ļāvis noteikt augstāku jaunās izsoles sākuma cenu.

DB arī rakstīja, ka SIA Arhiidea, kas iesniedza tiesā SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pieteikumu, atklāja, ka no Ķemeru sanatorijas restaurētā salona pazudušas trīs vērtīgas lustras, pilnībā iztukšota bibliotēka, pazudušas mēbeles un klavieres, kā arī citas ar sanatoriju saistītas vērtības.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Ķemeru sanatorijas rekontrukciju iecerēts pabeigt līdz 2017.gadam, pastāstīja sanatorijas nākamā īpašnieka arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe.

«Mūsu mērķis ir glābt šo ēku, kurā esam ieguldījuši daudz darba un kura, mūsuprāt, ir ļoti vērtīga, gan publiskā, gan personīgā skatījumā. (..) Iegādājoties šo īpašumu, mēs panāksim tā atjaunošanas sākšanu iespējami drīz,» teica Grūbe.

Vienlaikus viņš norādīja, ka precīzs plānoto investīciju apmērs sanatorijas rekonstrukcijā varētu būt zināms pēc audita pabeigšanas.

Pēc Grūbes teiktā, Arhiidea partneris šajā darījumā ir Park Hotel Ķemeri, kas nodrošinās investīcijas, savukārt Arhiidea rūpēsies par projektēšanas un rekonstrukcijas darbu īstenošanas jautājumiem.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Šodien paredzētā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents, DB pastāstīja SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Viņš arī norādīja, ka neliela interese pirms izsoles bijusi un daži interesanti bija ieradušies, lai iepazītos ar novērtējumu, bet tā arī neviens uz izsoli beigu beigās nav pieteicies.

Ķemeru sanatorijas un citu Ominasis Latvia piederošu nekustamo īpašumu un kustamās mantas novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 3,91 milj. Ls.

Jāatgādina, ka gatavību iegādāties sanatoriju izteica Jūrmalas pašvaldība, ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Tomēr Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome, uzklausot Jūrmalas pārstāvjus, nolēma, ka Jūrmalas pilsētas dome var saņemt Valsts kases aizņēmumu, izpildot vairākus nosacījumus. Ķemeru sanatorijas ēkas jāatbrīvo no apgrūtinājumiem, jāiesniedz apliecinājums, ka pirkuma darījums pilnībā atbildīs normatīvo aktu prasībām komercdarbības atbalsta jomā.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Trešdien, 24.februārī, Jūrmalas pilsētas dome parakstījusi nodomu protokolu ar Ķemeru sanatorijas īpašniekiem SIA Park Hotel Ķemeri, kas apliecina pašvaldības un uzņēmuma nodomus par Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanu un infrastruktūras attīstību, informē domes pārstāvji.

Nodomu protokols paredz, ka Park Hotel Ķemeri plāno atjaunot Ķemeru sanatorijas kompleksu un uzsākt tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz 2019.gada 1.oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darba vietas. Savukārt pašvaldība ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu apliecina nodomu sakārtot pieguļošo infrastruktūru – atjaunot vēsturisko Ķemeru parku, izveidot interaktīvu dabas tūrisma objektu, sakārtot ceļus un autostāvvietas.

«Ķemeru sanatorijas investoru nodomu apliecinājums ir būtisks nosacījums, lai pašvaldība piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanai. Tikai partnerībā iespējams runāt par pilnvērtīgu, ekonomiski pamatotu un reālu attīstības scenāriju, lai tuvāko piecu gadu laikā Ķemeri atdzīvotos un atgūtu savu kādreizējo spozmi,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.