Svinīgā dāvinājuma ceremonijā trešdien, 18. oktobrī Rīgā uz AB dambja tika atklāts valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts, kas ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus, informē Rīgas domē.

Monumentālais Latvijas karoga masts tapis kā veltījums valsts simtgadei no biedrības Latvijas karogs. Turpmāk masta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus nodrošinās Rīgas pašvaldība.

«Biedrības Latvijas karogs vārdā vēlos izteikt milzīgu atzinību un cieņu visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem – iedzīvotājiem, kuri ar savu aktivitāti un aizrautību pierādīja, ka šī ideja ir svarīga mums visiem, mecenātiem, bez kuriem monumentāla Latvijas karoga masta izbūve Rīgā nebūtu bijusi iespējama un Rīgas domei par pretimnākšanu un vēlmi sadarboties šajā nozīmīgajā projektā,» teica biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Monumentālie Latvijas karogi jau ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos. To uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā. Novados karoga mastu izbūve tiek realizēta gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.

Ir noslēgusies monumentālā Latvijas karoga pamatu izbūve Rīgā, AB dambī. Karoga pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Kapsulā līdz ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ievietota informācija par Latvijas karoga vēsturi.

Karoga masts tiks balstīts uz septiņiem ieurbtiem pāļiem vairāk nekā 23 metru dziļumā. Tagad virs pāļiem ir izbūvēts monolīti betonēta dzelzsbetona pamatu režģžogs, kas kalpos kā pamats 60 metrus augstajam karoga mastam. Pamatu izbūvi realizējis uzņēmums SIA Monolīts SAG.

Plānots, ka jau drīzumā tiks uzsākti visi darbi saistībā ar 60 m augstā karoga masta piegādi, uzstādīšanu un nepieciešamajiem inženierkomunikācijas darbiem. Šo darbu posmu realizēs uzņēmums RECK.

Projekta ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot Latvijā augstāko monumentālo Latvijas valsts karogu uz AB dambja Rīgā. Monumentālus valsts karogus plānots izvietot arī Latvijas novados, aicinot projektā iesaistīties pašvaldības.

Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, "šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā - no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

"Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," teica Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Nākamajām tiesu instancēm nemainot attaisnojošo spriedumu bijušajam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim atgriezīs aptuveni pusotru miljonu eiro, kā arī atcels arestu vairākiem īpašumiem Baltezerā.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos vakar nolēma Magonim atgriezt konfiscētu skaidras naudas summu 499 500 eiro apmērā, kā arī kratīšanas laikā atņemto mašīnu "Audi A8", kā arī atgriezt lietišķo pierādījumu naudu 900 000 eiro apmērā.

Tāpat tiesa nolēma atcelt arestu zemes gabalam un mājai Baltezerā, kā arī automašīnai "Mercedes Benz CL500".

Tiesa nolēma Magoņa sievai - Anastasijai Magonei atgriezt piecus rokas pulksteņus, kā arī naudas līdzekļus 80 070 eiro apmērā, kuri tika konfiscēti kratīšanas laikā.

Pirmās instances tiesa attaisno Magoni un Osinovski 

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas...

Kā vēstīts, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Tiesā skaidro, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Prokuratūra solījusi iesniegt protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar tiesā liecinieku sniegtajām liecībām Magoņa dzīvesbiedre ir tā laika "Krievijas dzelzceļa" prezidenta Vladimira Jakuņina radiniece.

"Līdz ar ko Osinovskim bija pilnīga pārliecība, ka Magonis izmantos savas ģimeniskās saites Krievijā, lai panāktu līguma atjaunošanu ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu"," norādīja advokāte.

Savukārt Magoņa aizstāvis Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar klienta sniegtajā liecībām Magoņa ģimenei ir ciešas, draudzīgas attiecības toreizējām "Krievijas dzelzceļa" augstākajām amatpersonām.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Juris Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.

Gada sākumā Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki Ziepniekkalnā aizturējuši kādu vīrieti, kurš pēc policijas rīcībā esošās informācijas piegādājis nelegālās cigaretes realizācijai Rīgas Centrāltirgū. Tāpat netālu no centrāltirgus aizturēts vēl viens ar viņu saistīts tirgonis.

VP ENAP darbinieku redzeslokā nonāca kāds 1976.gadā dzimis vīrietis. Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka vīrietis piegādā nelegālās cigaretes tirgotājiem, kas vēlāk tās realizē Rīgas Centrāltirgus teritorijā.

Šā gada 29.janvārī ENAP darbinieki Rīgā, Ziepniekkalnā vīrieti aizturēja brīdī, kad viņš kārtējo reizi gatavoja nelegālo tabakas izstrādājumu sadali starp divām Mercedes Benz markas automašīnām autostāvvietā Ozolciema ielā. Pārbaudes laikā konstatēts, ka automašīnās kopā bijis 50 600 nelegālo cigarešu. Starp atsavinātajām cigaretēm visvairāk bija Premjer un Winston markas cigaretes, taču netrūka arī citu marku cigaretes – Kiss, NZ, Queen, Fest, Minsk un Bayron.

Rīgas domē šodien, 16.decembrī notika Rīgas domes un biedrības Latvijas karogs kopīgi rīkotā sanāksme, kurā nolēma 60 metru augstu monumentālu Latvijas karogu Rīgā izbūvēt uz AB dambja, informē Rīgas dome.

«Monumentāls Latvijas karogs Rīgas krustcelēs – vietā, kur satiekas divi Latvijas galvaspilsētas krasti – būs izcila dāvana un veids, kā godināt Latvijas valsts simtgadi, un iedzīvotāji, sagaidot simtgadi, varēs ar lepnumu redzēt mūsu «likteņupes» Daugavas vidū plīvojam mūsu valsts nozīmīgāko simbolu,» stāsta biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs un projekta idejas autors Rihards Kols.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata, ka vieta šādam objektam izvēlēta atbilstoša: «Protams, pašvaldībai būs jādomā, ko iesākt ar karogu, piemēram, 18.novembra salūta laikā vai arī jādomā par salūta pārnešanu uz citu vietu. Ņemot vērā, ka projekts pilnībā tiek finansēts no sabiedrības ziedojumiem, vēlos pateikties visiem četriem projekta mecenātiem, kuri uzņēmušies segt ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus Rīgā – uzņēmējiem Armandam Garkānam, Jurim Kravalim, Jānim Kolam un Mārim Martinsonam, kuri arī piedalījās šajā sanāksmē».

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Valsts policijas darbinieki nākuši uz pēdām kādam 1975.gadā dzimušam vīrietim, kurš pirms 12 gadiem Latvijā veicis vairākas bruņotas laupīšanas personu grupā un divpadsmit gadus slēpās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti. Šā gada oktobra sākumā Krievijas kolēģi, vadoties pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, vīrieti aizturēja Krievijas Federācijā. Šobrīd tiek lemts jautājums par viņa izdošanu Latvijai.

1975.gadā dzimušais vīrietis noziedzīgās grupas sastāvā 2004.gada pavasarī un vasarā veica četras bruņotas laupīšanas uz Latvijas autoceļiem. Bruņotais grupējums, izliekoties par tiesībsargājošo instanču pārstāvjiem, pārvietojās automašīnā, kura aprīkota ar bākugunīm un, izmantojot policijas zizli, piespieda lielkravas automašīnu vadītājus apstāties. Tādā veidā personu grupa nolaupīja svešu kustamu mantu par kopējo summu vismaz 149 440 latu vērtībā.

Uz autoceļiem Rīga–Jelgava un Jelgava–Dobele–Annenieki noziedzīgā grupa nolaupīja divas lielkravas automašīnas ar pilnām benzīna cisternām. Pēc tam, kad grupējums benzīnu nodeva tālākai realizācijai, vienu no kravas automašīnām sadedzināja Ķekavas novadā, bet otru atstāja kādā pamesta ceļa malā. Savukārt abās sekojošajās laupīšanas reizēs noziedzīgais grupējums pievērsās tādām kravas automašīnām, kas aprīkotas ar refrižeratoru. Viena tāda laupīšana notika uz autoceļa Rīga – Ainaži, bet otra uz autoceļa Rīga – Veclaicene. Vienu no šīm automašīnām noziedznieki paspēja realizēt, pārdodot Krievijas Federācijā.

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

11. maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa kriminālpolicisti aizturējuši vīrieti, kurš, uzdodoties par AS Latvijas Gāze darbinieku un vienā gadījumā - par policijas darbinieku, iespējams, iekļuvis svešos dzīvokļos un apzadzis iedzīvotājus. Par zagļa upuriem kļuvuši cilvēki gados.

Valsts policijas rīcībā nonāca informācija par kādu vīrieti, kurš maija sākumā Imantā apzadzis vairākas personas. Vīrietis devies uz svešiem mājokļiem un, lielākoties uzdodoties par AS Latvijas Gāze darbinieku, kuram esot jāpārbauda gāzes skaitītāju rādījumi, iekļuvis īpašumā. Vienā no epizodēm vīrietis stāstījis, ka esot policijas darbinieks. Brīdī, kad dzīvokļu saimnieki nebija blakus, svešinieks pārmeklēja dzīvokļus un nozaga naudu.

Krāpniekam nav bijuši dokumenti, kas apliecinātu, ka viņš strādā minētajā iestādē. Iedzīvotāji viņu ielaiduši mājokļos savas neuzmanības dēļ.

Valsts policija noskaidroja, ka noziegumus, iespējams, izdarījis 1980. gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš sodīts par krāpšanām.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija aizdomās par krāpšanām saistībā ar auto riepu piegādi un pirkšanu aizturējusi 1983. gadā dzimušu vīrieti. Vīrietis pārdošanas pakalpojumus piedāvājis mājaslapā ksriepas.lv, bet kā pircējs uzdevies par Lietuvas uzņēmuma UAB Sentauras pārstāvi. Policija aicina atsaukties cietušos.

Šī gada 6. aprīlī Rīgas reģiona Kriminālpolicija aizdomās par krāpšanu aizturējusi 1983. gadā dzimušu vīrieti. Aizturētais vīrietis bija izveidojis mājas lapu ksriepas.lv, kurā piedāvāja klientiem iegādāties auto riepas. Pērkot auto riepas, no klientiem pieprasīta priekšapmaksa, kas bija jāpārskaita uz fiktīva uzņēmuma SIA Autopartners kontu. Pēc priekšapmaksas saņemšanas vairākos gadījumos klientiem solītā prece netika piegādāta, kā arī netika atgriezta samaksātā nauda.

Tāpat policijai zināms, ka vīrietis apmeklējis auto tirdzniecības vietas Latvijā, kur norādījis, ka pārstāv Lietuvas uzņēmumu UAB Sentauras. Izmantojot viltotu uzņēmuma zīmogu, vīrietis iegādājās riepas, kurām netika piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Arī te vairākos gadījumos vīrietis apmaksu par riepām neveica, kā arī Latvijas uzņēmumiem nācās pievienotās vērtības nodokli samaksāt viņa vietā, jo riepas netika izvestas ārpus Latvijas Republikas, bet tika realizētas Latvijā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Kriminālpolicija bija saņēmusi informāciju par personu, kura, iespējams, tirgo nelegālās cigaretes. Pārbaudot informāciju, Kriminālpolicija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju Rīgā, Mālu ielā aizturēja 1961. gadā dzimušu vīrieti, kurš savā garāžā uzglabāja 3,593 miljonus cigarešu bez Latvijas Republikas akcīzes markām, informē VP.

Veicot sankcionētu kratīšanu vīrieša dzīvesvietā, policisti atrada un atsavināja vēl 11 940 nelegālās cigaretes.

1961. gadā dzimušais vīrietis tika aizturēts un ievietots izolatorā. Pret vīrieti ir uzsākts kriminālprocess par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvadāšanu vai realizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā. Par šādu noziegumu aizturētajam var draudēt brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Valsts policija noslēgusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par dzimumnoziegumu izdarīšanu pret mazgadīgām meitenēm Pārdaugavā. Izmeklēšanas laikā policija noskaidrojusi vēl divas noziegumu mēģinājumu epizodes, ko izdarījis aizdomās turētais vīrietis, informē, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists.

Tāpat, noskaidrojot jaunu informāciju, ir uzsākta vēl viena vajāšanai pagaidām nenodota lieta, kas saistīta ar diviem Imantas pedofila uzbrukumiem mazgadīgām meitenēm.

Pagājušā gada augustā policija aizturēja 20 gadus vecu vīrieti par smagiem dzimumnoziegumiem pret mazgadīgām meitenēm daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās Imantā un Zasulaukā. Šobrīd Rīgas reģiona Kriminālpolicija ir savākusi nepieciešamos pierādījumus un liecības, un pagājušajā nedēļā lieta nodota kriminālvajāšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā.

Ar kriminālprocesa ietvaros veiktās ekspertīzes slēdzienu aizdomās turētais vīrietis ir atzīts par pieskaitāmu. Viņš sadarbojies ar izmeklēšanu un sniedzis liecības par izdarītajiem noziegumiem. Izmeklēšanas laikā policija noskaidroja vēl divas noziegumu mēģinājumu epizodes, kas notikušas 2014. gada rudenī. Vīrietis līdzīgā veidā mēģinājis veikt seksuāla rakstura darbības ar mazgadīgām meitenēm, taču tas viņam nav izdevies.

Valsts policija aizturējusi jaunu vīrieti, kurš, izmantojot kādu sludinājuma portālu, pārdevis viltotas biļetes uz grupas A-ha koncertu, kas paredzēts rītvakar, 15.martā. Policijai ir pamatotas aizdomas, ka aizturētais pārdevis vairākas viltotas biļetes, tādēļ aicina atsaukties iespējamās cietušās personas.

Marta sākumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Brasas iecirknī vērsās kāds vīrietis, kurš informēja par aizdomīgu pirkumu. Proti, viņš sludinājumu portālā atradis personu, kura pārdod biļetes uz grupas A-ha koncertu. Abi vīrieši satikušies un cietušais iegādājies divas koncerta ieejas biļetes, par katru samaksājot 35 eiro. Tikai pēc biļešu iegādes cietušajam pirkums šķitis aizdomīgs, tādēļ viņš nolēmis vērsties policijā.

Apstrādājot iegūto informāciju, Brasas iecirkņa policisti konstatēja, ka iegādātās biļetes ir ar viltotiem sērijas numuriem. Piektdien, 11. martā, likumsargi aizturēja 1992. gadā dzimušu vīrieti, kurš tobrīd mēģināja pārdot vēl divas ieejas biļetes uz konkrēto koncertu. Aizturētais atzina savu vainu noziegumā, un šobrīd ir uzsākts kriminālprocess par krāpšanu nelielā apmērā.