Pārtika

Tiesā prasa zivju konservu ražotāja Piejūra maksātnespēju

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Liepājas tiesā iesniegts zivju konservu ražotāja Piejūra maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Pro print.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 13. februārī.

SIA Piejūra juridiskā adrese ir Avoti, Nīca.

Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. Tā darbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,27 miljoni eiro, bet zaudējumi – 191,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 200 darbinieku.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Mihails Šilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Piejūra ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tas ir pieteikts kā administrēšanai vakantais maksātnespējas subjekts, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) SIA Piejūra maksātnespējas procesa lietu ierosinājusi 20.augustā, balstoties uz «Sparebank 1 Factoring AS» pieteikumu. Administratora pretendents ir Māris Bertmanis.

Šī nav pirmā reize, kad tiesā prasīta SIA Piejūra maksātnespēja. 2017.gadā ar pieteikumu ierosināt uzņēmuma maksātnespēju vērsās divi uzņēmumi - SIA «Pro print» un A/S «Salmoexport».

«Lursoft izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.augustu SIA Piejūra bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 199 tūkstošu eiro apmērā.

SIA Piejūra reģistrēta 1995.gadā, uzņēmums ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 134 300 eiro, tā patiesā labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi Mihails Šilovs un Mihails Kočņevs, kā arī Krievijas pilsonis Alexey Rukhlyada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mangaļsalā, dabas parka Piejūra teritorijā, labiekārtota pludmales zona, kā arī jaunas, labiekārtotas pastaigu takas un autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Darbi veikti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projektu Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā Piejūra un LIFE CoHaBit gaitā, kuru mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem.

Jaunais teritorijas labiekārtojums ir vērsts uz dabas vērtību saglabāšanu, papildus sniedzot dažādas atpūtas iespējas piekrastē – gan aktīvas, gan izzinošas.

Šogad dabas parkā Piejūra ir izbūvēta labiekārtota veselības taka Mangaļsalā, kura ir aprīkota ar vingrošanas elementiem.

Kopā izbūvētas piecas atpūtas takas un pagarinātas divas jau esošās takas, takās izvietoti soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu novietnes. Kopējas labiekārtoto pastaigu taku garums Mangaļsalā un Vecāķos sasniedz gandrīz divus kilometrus. Mangaļsalas ielā 5a un Mangaļsalas ielā 2 ir izbūvētas labiekārtotas autostāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mainījusies Ventspils zivju konservu kombināta vadība

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādātāja AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgo valdes locekli iecelts Renārs Konstantinovs, kurš arī reģistrēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgais valdes loceklis bija Ivo Stanne, savukārt uzņēmuma patiesā labuma guvējs nebija reģistrēts.

Tāpat mainīta uzņēmuma padome. No amatiem atbrīvoti padomes priekšsēdētājs Bislans Abdulmuslimovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Endele, kā arī padomes loceklis Valerijs Onja.

AS «Ventspils zivju konservu kombināts» padomē iecelti Andris Feldmanis un Raimonds Geislers (abi ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu), Valdis Marķitāns iecelts par padomes locekli, savukārt Juris Ziemelis ir vienīgais no līdzšinējiem padomes locekļiem, kas atkārtoti apstiprināts savā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss likvidācijas process

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina izņemt no tirdzniecības Talsu zivju kombināta produkciju

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Unda plāno iegādāties jaunas zivju konservu ražošanas iekārtas

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Unda" izsludinājis iepirkumu jaunas tehnoloģiskās līnijas un inovatīvu risinājumu zivju konservu ražošanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam paredzēts atvēlēt 300 tūkstošus eiro, un paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 15.septembris,

Kā skaidro uzņēmums, iepirkuma 1.posmā plānots iegādāties trīs tukšo metāla konservu kārbu mazgāšanas iekārtas, trīs zivju blīvēšanas konveijerus ar datorizētu uzskaiti, kārbu savācējgaldu, 2-līmeņu rampu, 60 ražošanas krēslus, bet 2.posmā: zivju cepšanas līniju ar termoeļļas katlu.

SIA "Unda" konservu cehs patlaban spēj saražot līdz 30 miljoniem zivju konservu gadā. Uzņēmums ražo produkciju ar dažādiem zīmoliem, un tā ražotos produktus var iegādāties ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā, Polijā, Izraēlā, Kanādā, Japānā, Francijā un citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu eksports turpina samazināties, ražotāji tiecas uz jauniem tirgiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports turpināja samazināties. Kā liecina Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldes apkopotā informācija, pērn sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās bija tikai 25,6 tūkstoši tonnu, kas ir ievērojami mazāk, nekā 2014. gadā, kad eksports bija 62,3 tūkstoši tonnu un kad nozari vēl nebija skāris Krievijas Federācijas Federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Šī apstākļa dēļ eksporta apjomi samazinājušies ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē – pērn sagatavotās un konservētās zivis eksportētas par 65,6 miljoniem eiro, gadu iepriekš – par 73,9 miljoniem eiro, bet 2014. gadā – par 86 miljoniem eiro. Jāatgādina, ka zivju konservu liegumu ievešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvnieku patversme Ulubele uzsākusi kampaņu PĒRC & PABARO. Kampaņas ietvaros kolektīvās iepirkšanās portālā Pērkam Kopā tā mudina iegādāties konservēto (mitro) pārtiku, kas ražota Vācijā kā speciāls pasūtījums ar Ulubele zīmolu.

Jaunā barība suņiem un kaķiem ražota Vācijā pēc Ulubele pasūtījuma kā premium uzturs. Pārdošanā laisti konservi kaķiem 400 gramu bundžās, savukārt suņiem 800 gramu bundžās. Ulubeles konservu cena noteikta EUR 1,80 par vienu 400 gramu konservu bundžu kaķiem un EUR 3,00 par vienu 800 gramu konservu bundžu suņiem.

Dzīvnieku patversmei Ulubele novembrī aprit 11.gadi.

Vienā dienā patversmes iemītnieki apēd 100 kilogramus sausās vai 200 kilogramus konservētās (mitrās) barības. Pārrēķinot Ulubeles konservu bundžiņās, tas ir 100 konservu kaķiem (40 kg) un 200 konservu bundžu suņiem (160 kg) vienā dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss ierosināts tiesiskās aizsardzības process

Žanete Hāka, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss (iepriekš SIA Piejūra) ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina paziņojums Lursoft Maksātnespējas datu bāzē.

Tiesiskās aizsardzības procesu 25. aprīlī ierosinājusi Kurzemes rajona tiesa. Kompānijas finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami. 2016.gadā apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa – 282,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 153 darbinieki. VID Administrēto nodokļu parāds šā gada 26.aprīlī sasniedza 412 tūkstošus eiro.

Lursoft dati liecina, ka kompānijas valdes loceklis ir Aleksejs Karalkins. Viņam arī pieder 24% kompānijas daļu. 75% uzņēmuma daļu pieder AS Rising Hill.

Šā gada 1.martā uzņēmums mainīja nosaukumu.

Uzņēmums ar nosaukumu SIA Piejūra tika reģistrēts 1995.gadā. Tas ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā ar zīmolu «Amberfish».

Komentāri

Pievienot komentāru