Jaunākais izdevums

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Vienlaikus Ķeguma HES kļuva par Latvijas enerģētikas šūpuli – sākumu mērķtiecīgi iecerētai valsts vienotai elektroapgādei un 1939. gada 22. decembrī, nodibinot Valsts elektrības uzņēmumu «Ķegums», Latvenergo koncerna sākotnei.

Ķeguma HES celtniecību uzsāka 1936. gadā, pieņemot zviedru hidrobūvju projektēšanas biroja Vattenbyggnadsbyran izstrādāto Ķeguma HES būvprojektu. Projektā bija paredzēti četri hidroagregāti ar Kaplana tipa turbīnām un kopējo jaudu 70 MW.

1936. gada 1. augustā Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Zviedrijas firmu Svenska Entreprenad A.B. (Sentab) par Ķeguma HES celtniecību un 4. augustā Valsts un Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu «Likums par Ķeguma spēkstacijas būvi». Būvdarbu vadībai un sadarbībai ar Sentab inženieriem un projektētājiem izveidoja Ķeguma spēkstacijas būvinspekciju. Par tās vadītāju jeb būvinspektoru iecēla būvinženieri, Latvijas Universitātes docentu Mārtiņu Robu (1874–1947), bet par viņa palīgu – autoritāti Eiropas valstu hidrologu aprindās inženieri Pēteri Stakli (1881–1944).

Trijos gados vairāku tūkstošu strādnieku rosīgā darbā tapa nozīmīgākais industriālais objekts Baltijā – moderna elektroenerģijas ražotne.

40 gadus pēc uzcelšanas stacija tika paplašināta un 1979. gadā darbu sāka Ķeguma HES-2. Šobrīd, kad visā Daugavas HES kaskādē notiek rekonstrukcija, pēc tās pabeigšanas Ķeguma HES ražos vēl vairāk elektrības vismaz tuvākos 40 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tīkla drošībā un jaunu tīklu būvniecībā Vidzemē investēs 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas uzņēmumam noteiktu ASV sankciju dēļ Latvenergo nevar pabeigt HES rekonstrukciju

LETA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums iekļaut sankciju sarakstā Krievijas turbīnu ražotāju apturējis rekonstrukcijas darbus divās energokompānijas "Latvenergo" hidroelektrostacijās (HES), vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Jau ziņots, ka "Latvenergo" 2013.gada nogalē un 2014.gada sākumā noslēdz līgumus ar Krievijas uzņēmumu "Power Machines" ("Silovije mašini") par Pļaviņu un Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukciju. Abu līgumu kopējā summa bija 78 miljoni eiro.

ASV 2018.gada sākumā šo Krievijas uzņēmumu iekļāva savā Ukrainas sankciju sarakstā, jo atklājās, ka vairākas gāzes turbīnas nogādātas uz Krievijas anektēto Krimu, kurai aizliegta šādu tehnoloģiju piegāde. Turbīnas tika saražotas rūpnīcā, kurā "Silovije mašini" ir Vācijas uzņēmuma "Siemens" partneris. Tās sākotnēji tika piegādātas termoelektrostacijai Tamanā, Krievijā, bet pēc tam tika pamanītas ostā Krimas pussalā, atgādina raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO,VIDEO: Db.lv viesojas Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejā Andrejsalā

Armanda Vilcāne, 16.05.2019

Enerģētikas muzeja krātuve Andrejsalā ierīkota arhitekta Karla Felsko projektētajā ēkā, kur kādreiz mitinājās līdzās esošās 1905. gadā iedarbinātās Rīgas pilsētas centrālās elektrostacijas inženieri ar savām ģimenēm. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski audzis Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja apmeklētāju skaits, pērn sasniedzot 14 tūkstošus. Šogad to plānots palielināt vēl par 5%.

Video skatāms raksta beigās!

Muzeja vadītāja Ina Lastovecka atklāj, ka Enerģētikas muzeja ekspozīcijas pašlaik aplūkojamas Ķegumā pie hidroelektrostacijas (HES) un Latvijas lielākajā elektroenergijas ražotnē - Pļaviņu HES. Savukārt, Andrejsalā blakus vēsturiskajai 1905. gadā iedarbinātajai Rīgas pilsētas centrālajai spēkstacijai izvietota Enerģētikas muzeja krātuve. Muzejs dibināts 2006. gadā, vienotā krājumā apvienojot gan Latvijas Elektroenerģētikas vēstures un Daugavas spēkstaciju vēstures muzeju kolekcijas, gan nozares entuziastu enerģētikas vēstures liecības.

I.Lastovecka stāsta, ka šā gada Muzeju nakts ietvaros Enerģētikas muzeja apmeklētājiem tiks atvērta modernizētā Pļaviņu HES vēstures ekspozīcija, kurā interesentiem būs iespēja ielūkoties gan Pļaviņu HES celtniecībā un vēsturē, gan izprast elektroenerģijas ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru