Jaunākais izdevums

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

1996.gadā Bordāns kļuva par zvērinātu advokātu.

Savā advokāta praksē viņš darbojies advokātu birojā «Bordāns un Beļajevs», kā arī advokātu birojā «Wall AB». Kā advokāts Bordāns specializējies vispārējās komerctiesībās un intelektuālā īpašuma tiesībās.

1994.gadā Bordāns ar «mīksto mandātu» kļuva par 5.Saeimas deputātu no partijas «Latvijas ceļš».

1995.gadā Bordāns nesekmīgi startēja 6.Saeimas vēlēšanās, bet 1997.gadā ar tādu pašu rezultātu - Rīgas domes vēlēšanās.

Politikā Bordāns atgriezās 2010.gadā, kad nesekmīgi kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās no partijas «Vienotība» saraksta. Pēc vēlēšanām Bordāns kļuva par tā laika premjera Valda Dombrovska (V) padomnieku tieslietu jautājumos, kā arī par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru.

2011.gadā Bordāns nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) saraksta. Pēc vēlēšanām viņš kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru.

2012.gadā 5.jūlijā Bordāns kļuva par VL-TB/LNNK virzīto tieslietu ministru. Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un informēja par plāniem atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata. «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) valde toreiz paziņoja, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Nacionālās apvienības pārstāvji bija uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā «Demokrātiskie patrioti», kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā. Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.

2014.gadā Bordāns bija viens no jaunā politiskā spēka Jaunā konservatīvā partija (JKP) dibinātājiem.

Ar šo partiju Bordāns nesekmīgi startēja 12.Saeimas vēlēšanās, taču 2017.gadā no JKP tika ievēlēts Rīgas domē.

13.Saeimas vēlēšanās Bordāns atkal bija JKP saraksta līderis un partija tika ievēlēta Saeimā ar 16 mandātiem.

2018.gada 7.novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja Bordānu premjera amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei, taču 14.novembrī, pēc «Attīstībai/Par!» un VL-TB/LNNK paziņojumiem par izstāšanos no valdības veidošanas sarunām, Bordāns savu kandidatūru atsauca.

Savā amatpersonas deklarācijā Bordāns norādījis, ka 2017.gadā viņš Rīgas domē algā saņēma 6356 eiro, savukārt 14 000 eiro Bordāns nopelnījis no saimnieciskās darbības un komercdarbības. Vēl 1150 eiro Bordāns nopelnījis no «Latvijas Zaļo ceļu asociācijas».

Deklarācijā norādīts, ka Bordānam Rīgā pieder zemes un ēkas nekustamais īpašums, kā arī būve, kas viņam atrodas kopīpašumā. Bordānam arī pašlietojumā ir vieglā automašīna «Honda CRV».

Ministra amata kandidātam arī deklarēti neskaidrās naudas uzkrājumi 19 950 eiro apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2014.gada Bordāns JKP ziedojis 13 180 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais nākamās valdības sastāvs varētu būt skaidrs nākamās nedēļas vidū, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ, 12.novembrī, ar potenciāliem koalīcijas partneriem tiks apriests jautājums par topošās valdības darbu plānu. Savukārt otrdien un trešdien plānots runāt par atbildības jomu sadalījumu un konkrētām personālijām.

Bordāns atkārtoja, ka JKP savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs, bet viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem varētu būt Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 - attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro, skaidroja Bordāns.

Šis ir precizētais priekšlikums pēc aizvadītās nedēļas saskaņošanas sanāksmes, skaidroja ministrs, norādot, ka šodien ar to nāks klajā.

Vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, Bordāns prognozēja, ka tagad, kad TM parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunas ir nonākušas līdz zināmiem asumiem, jo Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nav tādu konsultantu, kas pieraduši veidot valdības «aiz kadra», kur tiek bīdītas savas intereses, bet publiski tiek izteikti saukļi par darāmajiem darbiem, šādu viedokli šorīt LTV «Rīta panorāmā» pauda JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Bordāns apgalvoja, ka JKP rīkojoties citādi, tādēļ esot kļuvusi neērta citām partijām. JKP svarīgākais esot panākt, lai starp potenciālajiem sadarbības partneriem valdītu atklātība un uzticēšanās.

Kā ziņots, JKP kā pirmā piedāvāja nākamās koalīcijas aprises, tajā neiekļaujot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), un ministru posteņu sadalījumu. Citas «labēji centriskās» partijas JKP piedāvājumu ir uzņēmušas ļoti rezervēti, uzsverot, ka vispirms partijām būtu jāvienojas par darāmo darbu sarakstu, bet amati jādala pēc tam. Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka JKP nostāju pret ZZS nemainīšot.

Bordāns domā, ka valdības veidošanas sarunas rit normālā virzienā, visi apspriežot JKP plānu, kas ir vienīgais, kas piedāvāts. Viņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz to, ka partijas ir paudušas skepsi par JKP piedāvājumu, tuvākajās dienās tikšot nonākts līdz tam, ka JKP piedāvājums tiks apspriests pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns: Manis iecerētā valdība vairs nav iespējama, un prezidentam jārīkojas izšķirīgi

LETA, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, ko biju iecerējis, pašlaik nav iespējama, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns domā, ka prezidents rīkosies izšķirīgi, tomēr sarunā ar viņu nav izskanējis iespējama nākamā kandidāta vārds. Bordānam radies iespaids, ka prezidents vēl nav izlēmis, ko nominēs premjera amatam.

Kopumā sarunu ar Vējoni viņš vērtējis kā «cilvēciski atbildīgu», un arī no prezidenta esot sadzirdējis nožēlu par to, ka «neizdevās tas, kas varēja izdoties». Bordāns ir pārliecināts, ka prezidenta lēmumus uzticēt viņam valdības veidošanu nebija mēģinājums kā pirmo nominēt kādu, kam tas varētu neizdoties. «Tas absolūti nebija prezidenta nodoms,» uzsvēra Bordāns, norādot, ka publiskajā telpā šādās spekulācijas esot izskanējušas.

Viņš arī norādīja, ka partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs. Pēc Bordāna domām, arī Valsts prezidents par šādu lēmumu bija izbrīnīts. Pagaidām Bordāna nominācija premjera amatam neesot atsaukta, tomēr politiķis norādīja, ka valdība, ko viņš bija iecerējis, pašlaik nav iespējama, jo trīs partijas izstājās no sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID trīs katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu

Šādu ieceri tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja Tieslietu padomes sēdē. Ministrs vērš uzmanību uz to, ka vairumā attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, kā, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāv viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide ir viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus, kā arī nodrošināt tiesas telpu Rīgā ar nepieciešamo aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP neplāno piedalīties valdības veidošanas darba grupās, ja tur būs ZZS pārstāvji

LETA, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot «KPV LV» un «Attīstībai/Par!», ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Bordāns norādīja, ka JKP jau iepriekš piedāvāja par nozarēm diskutēt ekspertu grupās. Tomēr, pēc JKP domām, tas ir jāveic piecu partiju sastāvā, proti, neiekļaujot ZZS. JKP jau iepriekš pauda, ka neredz iespēju jaunajā valdība sadarboties ar ZZS.

JKP arī mudina tikties 13.Saeimā ievēlētos deputātus, lai apmainītos ar domām par jaunās valdības veidošanas procesu. «Vēlamies mainīt līdzšinējo Latvijas politisko kultūru un aicināt uz atklātu un tiešu diskusiju visus Saeimā ievēlētos deputātus no piecām Saeimā ievēlētajām partijām, kuras mēs redzam nākamās koalīcijas kodolā,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda Bordāns.

Šāds aicinājums tiekot izteikts, lai kliedētu bažas par savstarpējo neuzticēšanos sarunu procesā un iepazītos ar saviem sadarbības partneriem parlamentā. «Esam optimistiski noskaņoti par kopīgu darbu dažādu Latvijai aktuālu problēmu risināšanai un ticam, ka šī tikšanās palīdzēs ātrāk nonākt pie pozitīva rezultāta,» akcentēja Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta izstrādāto jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā līdz brīdim, kamēr nebūs pārskatītas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, tostarp atcelts NĪN primārajam mājoklim un samazinātas nodokļa likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp lauksaimniekiem, pavēstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Šāda ministra reakcija seko pēc tam, kad TM publiskoja jaunās plānotās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas daudziem īpašumiem būtiski palielināsies, piemēram, jaunākiem mājokļiem Rīgā un Pierīgā tās palielināsies pat vairākas reizes.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Pie kadastrālajām vērtībām ir piesaistīti NĪN maksājumi, kas nozīmētu, ka, nemainot nodokļa likmes, vairākas reizes kāptu arī šī nodokļa maksājumi, kas sabiedrībā izsauca klaji negatīvu reakciju.

Politiķis apgalvo, ka TM "jau pērn jūlijā cēla trauksmi" par iespējamu kadastrālo vērtību kāpumu 2022.gadā, taču Finanšu ministrija esot atteikusies sākt darbu pie reformas, "aizbildinoties ar to, ka TM nav publicējusi jaunās prognozētās vērtības". "Tagad, kad tās ir publicētas, Finanšu ministrijai (FM) vairs nav neviena aizbildinājuma. Sagaidām operatīvu rīcību," izteicies Bordāns.

Bordāns atkārtoti uzsver, ka TM ir sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par NĪN", kas paredz šī nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības.

Līdzīgu principu tiekot piedāvāts attiecināt arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto vienu piekto daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būšot 30 eiro.

Pēc Bordāna vārdiem, agrāk notikušajā starpinstitūciju sanāksmē neesot gūts atbalsts TM piedāvājumam, savukārt nākamā šāda sanāksme norisināsies rīt, 21.jūlijā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridisko komisiju vadīs Jānis Bordāns, otrdien, 20.novembrī, komisijas pirmajā sēdē lēma tās locekļi.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru šodien ievēlēts Aldis Gobzems (KPV LV), bet par komisijas sekretāru - Valērijs Agešins (Saskaņa).

J.Bordāns pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rīgas domes deputāts. No 2012. līdz 2014.gadam J.Bordāns ieņēmis tieslietu ministra amatu.

Juridiskajā komisijā strādās arī deputāti Gundars Daudze (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Ralfs Nemiro (KPV LV), Ivans Ribakovs (Saskaņa), Jūlija Stepaņenko, Juta Strīķe (JK), Vita Anda Tērauda (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos. Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Politologs: Lai JKP izveidotu koalīciju bez ZZS, JV un Saskaņas, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt

LETA, 10.10.2018

Jaunās konservatīvās partijas (LKP) valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (priekšplānā) un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis Gaidis Bērziņš

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lielais risinājums» par Saeimas Prezidiju varētu tikt panākts otrdien, uzskata Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.

Politiķis žurnālistiem sacīja, ka pagaidām vēl mēģina panākt vienošanos, līdz ar to sīkākus komentārus par iespējamo vienošanos nesniedza.

Pēc JKP politiķu domām, Prezidijā jāstrādā piecām lielākajām Saeimas frakcijām. JKP Saeimas priekšsēdētājas amatam virza Dagmāru Beitneri-Le Gallu.

«Esam izvirzījuši ļoti cienījamu kandidāti, domāju, ka tas būtu visas Latvijas interesēs, ja viņa būtu spīkers,» teica Bordāns. Runājot par pārējiem amatiem Prezidijā, JKP līderis norādīja, ka no izvirzītājiem kandidātiem būs jāizvēlas atbilstošākais.

Komentējot atsevišķu politiķu pausto, ka uz spīkera amatu nevajadzētu pretendēt partijai, kura vēlas savu pārstāvi redzēt premjera amatā, Bordāns norādīja, ka neredz loģiku šādā argumentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Publiskajai apspriešanai nodots palielināto kadastrālo vērtību projekts

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Arhibīskaps Stankevičs neredz pamatu iekšējai pārbaudei par ziedojumu izmantošanu

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vairākums partiju atbalsta Kariņa valdības piedāvājumu; atbildi no KPV LV vēl gaida

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam, savukārt atbilde no «KPV LV» vēl tiek gaidīta.

Kariņš pēc «Jaunās Vienotības» sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka no «KPV LV» vēl gaida atbildi un partijas izvirzītos ministru amatu kandidātus. Tāpat arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vēl jānosauc izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts.

Iepriekš JKP līderis Jānis Bordāns pauda, ka uz satiksmes ministra amatu varētu pretendēt Tālis Linkaits (JKP), savukārt izglītības un zinātnes ministra amatam politiskajam spēkam esot četri iespējamie kandidāti - Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anita Muižniece, Ilga Šuplinska un Gatis Eglītis. Pats Bordāns varētu būt tieslietu ministra amata kandidāts.

Pagaidām partijas neesot prasījušas veikt izmaiņas Kariņa piedāvātajā valdības modelī. Sagaidot visu partiju atbildes, būs arī skaidrs, vai Kariņa valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsts. Ja visas partijas būs piekritušas Kariņa valdības modelim, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiks aicināts nominēt šo politiķi premjera amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Starp Latvijas Bankas prezidenta amatam kandidātiem min arī Swedbank vadītāju Rubeni un Šteinbuku

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija» vadītāju Reini Rubeni un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, vēsta Latvijas Televīzija.

Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijas partijas sākušas apspriest vairākas kandidatūras, taču vēl neviena no tām nav pieteikta oficiāli. Plānots, ka centrālās bankas prezidenta amatam varētu būt trīs kandidāti, atzinuši valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Politikas kuluāros bankas prezidenta amatam tiekot minēts Rubenis un Šteinbuka. Par trešo kandidātu, kuru uzrunāt amatam un kurš varētu būt vairāku partiju deputātu kandidāts, vēl notiekot diskusijas.

Oficiāli koalīcija par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem iecerējusi runāt nākammēnes.

Pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru