Citas ziņas

Tieslietu ministrija rosina ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu

Dienas Bizness, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 4.jūnijā izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam.

Priekšnoteikums vienotā valsts jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai ir juridisko profesiju klasifikatora un profesiju standartu sakārtošana. Šobrīd Latvijā iespējams iegūt gan jurista, gan juriskonsulta profesiju. Atšķirības šo profesiju standartā ir nenozīmīgas un arī darba devēju vidū nav skaidrības par šo profesiju savstarpēju nošķiršanu. Tieslietu ministrija piedāvā nākotnē atteikties no juriskonsulta profesijas.

Savukārt, pēc juridisko profesiju klasifikācijas sakārtošanas, tiek piedāvāts ieviest valsts eksāmenu juristiem vienā no šādiem variantiem: proti, eksāmens ietilpst studiju programmā, un tas ir obligāts profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā vai arī augstskolā jurista kvalifikāciju ieguvusi persona var kārtot jurista sertifikācijas eksāmenu.

Eksāmens nebūtu jākārto juristiem, kas jau ir ieguvuši jurista kvalifikāciju atbilstoši pašreizējai kārtībai. Tāpat tiem, kas jau ieguvuši juriskonsulta diplomu šie diplomi arī turpmāk tiks uzskatīti par derīgiem izglītību apliecinošiem dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets - Mobilly valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais tehnoloģiju uzņēmumu aktīvs ir cilvēki un to zināšanas, jo bez spēcīgas komandas nav iespējams nodrošināt ne produkta kvalitāti, ne uzņēmuma attīstību, domā Valdis Bergs, SIA Mobilly valdes priekšsēdētājs.

Labs produkts un zinoša komanda ir divi būtiskākie tehnoloģiju biznesa stūrakmeņi, kas principā ir nesaraujami un nevar eksistēt viens bez otra, atzīmē V.Bergs. Cilvēki ir visa pamatu pamatā, jo bez atbalsta un uzturēšanas radīt veiksmīgu produktu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā nav iespējams, spriež Mobilly valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ieguldījums komandā un produkta kvalitātē ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Strādā profesijā

Pirmo naudu nopelnīju jau pusaudžu gados, kad vasaras brīvlaikā strādāju brigādē, kas nodarbojās ar datortīklu ierīkošanu, atminas V.Bergs. “Ar urbi sienās urbām caurumus un vilkām kabeļus, lai cilvēkiem būtu pieejams internets. Šis darbs man patika, taču jau skolas laikos es zināju, ka savu profesionālu karjeru vēlos veidot citā virzienā - es gribēju būt jurists. Tiesību zinātņu apgūšana tolaik jauniešu vidū bija ļoti populāra izvēle, arī vairāki mani vienaudži izvēlējās studēt tieši jurisprudenci, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, arī es iestājos Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē,” stāsta V.Bergs, kurš otrajā kursā, paralēli studijām, jurista iemaņas sāka apgūt arī praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atklātā vēstule kolēģiem: par demokrātijas normu un tās variantiem

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru